Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1998., Nr. 20 (1081) https://www.vestnesis.lv/ta/id/31324

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par kāpumu vērtspapīru tirgū

Vēl šajā numurā

24.01.1998., Nr. 20 (1081)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

nozaru ziņas

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

No Ekonomikas ministrijas 1997.gada ziņojuma par Latvijas tautsaimniecības attīstību

Saturā

1. Tautsaimniecības ekonomiskā stāvokļa īss raksturojums

2. Ārējā ekonomiskā vide

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

6. Rekomendācijas uz ekonomisko izaugsmi orientētas ekonomiskās politikas īstenošanai

3.4. Investīcijas

3.4.3. Ārvalstu tiešo ieguldījumu dinamika

Ārvalstu tiešo investīciju apjoms un uzņēmumu ar ārvalstu kapitāla līdzdalību skaits Latvijā pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis (skatīt 3.22. tabulu).

Svarīgs priekšnoteikums ārvalstu investīciju pieaugumam ir:

- ierobežojumu atcelšana ārvalstu investīcijām Latvijas uzņēmumos, kuru nodrošināja grozījumi likumā "Par ārvalstu investīcijām Latvijas Republikā";

- zemes tirgus pakāpeniska liberalizācija;

- privatizācijas sertifikātu pirkšanas ierobežojumu atcelšana 1996. gada sākumā, novēršot būtisku šķērsli ārvalstu investoru līdzdalībai privatizācijas procesā;

- starpvalstu līgumu ratifikācija par ieguldījumu savstarpējo veicināšanu un aizsardzību (skatīt 3.6. ielikumu).

1996. gadā no Centrāl- un Austrumeiropas valstīm tikai Ungārijā, Čehijā un Slovēnijā ārvalstu tiešās investīcijas uz vienu iedzīvotāju bija piesaistītas vairāk nekā Latvijā. Operatīvie novērtējumi rāda, ka 1997. gadā ārvalstu tiešo investīciju apjomi būs lielākie kopš neatkarības atgūšanas. Kopumā kopš 90. gadu sākuma līdz 1997. gada septembra beigām ārvalstu investori Latvijā ir ieguldījuši 496,6 milj. latu (vairāk nekā 1000 milj. USD).

Vēl lielāku ieguldījumu plūsmu pašreiz kavē ārvalstu uzņēmēju nedrošība, kuru izraisa likumdošanas biežās izmaiņas, lēnā zemes reformas gaita, kā arī nesakārtotās robežattiecības ar lielāko Latvijas kaimiņu - Krieviju.

3.6. ielikums

Lai īstenotu valdības noteikto prioritāti - ārvalstu investīciju piesaistīšanas veicināšanu un attiecīgās likumdošanas bāzes izveidošanu investīciju vides sakārtošanai, starptautisko attiecību darbība risinās divos galvenajos virzienos:

1) Ieguldījumu savstarpējās veicināšanas un aizsardzības līgumi (divpusējie līgumi);

Slēdzot divpusējos investīciju aizsardzības līgumus, ir noteiktas šādas prioritātes: (1) Eiropas savienības dalībvalstis un Eiropas savienības asociētās valstis un (2) nozīmīgās investīciju donorvalstis. Šobrīd Latvija noslēgusi investīciju līgumus ar virkni Eiropas savienības dalībvalstu, Igauniju, Lietuvu, ASV, Kanādu, Čehijas Republiku, Norvēģiju, Šveici, Poliju, Izraēlu, Korejas Republiku, Ķīnas Republiku (Taivānu), Vjetnamu un Uzbekistānu. Parakstīti līgumi ar Beļģiju, Luksemburgu, Ēģipti, Grieķiju, Turciju, Ukrainu, Itāliju. Sagatavoti parakstīšanai līgumi ar Baltkrieviju, Īriju, Ungāriju, Rumāniju, Slovākiju, Taizemi un Čīli; noslēguma procesā sarunas notiek ar Krieviju, Indiju, Indonēziju, Kipru, Singapūru un Dienvidāfriku; Latvijas puses līgumu projekti iesniegti Filipīnām, Malaizijai un Kazahstānai.

2) OECD Daudzpusējais Investīciju līgums (MAI).

Pievienošanās OECD Daudzpusējam Investīciju līgumam (MAI) paredz nacionālo un vislielākās labvēlības režīmu gan investīcijām, gan režīmam, kurš piemērojams pēc to ieguldīšanas. MAI paredz arī starptautiski pieņemtu strīdu risināšanas procedūru un augstu investīciju aizsardzību, kā arī dažādas normas, kas attiecas uz konkurenci un monopoldarbību, privatizāciju, intelektuālā īpašuma aizsardzību, investīciju piesaistes stimuliem u.c. MAI investīciju jomā var salīdzināt ar PTO tirdzniecības jomā, jo MAI aptver ļoti plašu likumdošanas jautājumu loku, kuri ir saistīti ar ārvalstu investīcijām. Šobrīd starp OECD dalībvalstīm notiek sarunas par MAI. Pēc līguma sarunu noslēgšanās, kura plānota 1998. gada maijā, MAI būs atvērts OECD ne-dalībvalstu pievienošanās procedūrai. Līdz ar to Latvijai būs iespējams kļūt par līguma dibinātāju.

Tā kā arī ES dalībvalstis ir MAI dalībnieces, tad Latvijas pievienošanās MAI veicinās Latvijas ārvalstu likumdošanas sakārtošanu atbilstoši ES normām, kas būtiski veicinās ārvalstu investīciju piesaisti Latvijā .

Līdz ar Latvijas pievienošanos Daudzpusējam Investīciju līgumam mazināsies divpusējo investīciju aizsardzības līgumu nozīme.

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā 3.22. tabula

(kumulatīvi, gada beigās, milj. latu)

1993 1994 1995 1996 1997 prognoze
Ārvalstu investīcijas kopā:
miljonos latu 50,3 173,3 274,2 371,5 520,0
procentos no IKP 3,4 8,5 11,7 13,4 16,5
Ārvalstu investīcijas
uz vienu iedzīvotāju, lati 19,6 68,5 109,6 149,8 210,6

Daļa no lielākajiem ārvalstu investīciju projektiem tiek realizēti sadarbībā ar Latvijas Attīstības aģentūru (LAA), kuras darbības pamatvirzieni ir investīciju piesaistīšana eksporta veicināšanai un importa aizstāšanai. 1997. gadā LAA darbojās ar 11 investīciju projektiem, kuru kopējais ieguldījumu apjoms to īstenošanas gadījumā var sasniegt 150-200 milj. USD.

3.23. tabulā ir parādīti lielākie ārvalstu investori Latvijā.

Apskatot ārvalstu tiešo investīciju sadalījumu pa valstīm uz 1996. gada beigām, var secināt, ka lielākais ārvalstu ieguldījumu īpatsvars ir Dānijai (skatīt 3.8. zīmējumu), kurai pieder līdz šim lielākais investīciju projekts Latvijā uzņēmumā SIA LATTELEKOM (šī projekta reālie ieguldītāji ir "Finish Telecom" un "Cable & Wireless").

Latvijas ekonomikas salīdzinošā stabilitāte veicina arī NVS valstu kapitālu piesaistīšanu. To apstiprina dati par reģistrēto uzņēmumu ar Krievijas kapitāla līdzdalību galvenokārt ar tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajos sektoros. Krievijas lielākais ieguldījums ir Latvijas-Krievijas naftas un naftas produktu transporta kopuzņēmumā SIA "LATROSTRANS", kurā partnerim no Krievijas (uzņēmumam A/S "TRANSNEFTEPRODUKT") pieder Ls 36,6 miljoni. Sakarā ar "Latvijas gāzes" privatizāciju iecerēts Krievijas un Vācijas kapitāla ieguldījums aptuveni 55 milj. USD apjomā šajā enerģētikas nozarē 1997. gada laikā.

Lielākie ārvalstu investori Latvijā* 3.23. tabula

(milj. USD)

Investors Valsts Latvijas uzņēmums Darbības sfēra Investīciju
apjoms
Finish Telecom Somija Lattelekom Telekomunikācijas 177
Cable & Wireless Lielbritānija
Statoil Norvēģija Statoil Latvia Naftas produkti 40
Varner Gruppen Norvēģija SIA Varner Baltija Nekustamais 40
Hakon Gruppen SIA Varner īpašums,
Hakon Invest tirdzniecība u.c.
Praisen Electra Vācija Latvijas Gāze Enerģētika 39
Ruhrgas Vācija
Gasprom Krievija
Royal Dutch Nīderlande Shell Latvia Naftas produkti 28
Shell Lielbritānija
Kellogg ASV Kellog Latvia Pārtikas produktu pārstrāde 26
Glasseiden Vācija a/s Valmieras Stikla un stikla 25
Oschatz GmbH Stikla Šķiedra šķiedras ražošana
Tolaram Group Singapūra Dauteks Tekstilrūpniecība 25
BEK ASV Radisson SAS Viesnīcu 21
Daugava pakalpojumi
Neste Somija Neste Naftas produkti 20
Skanskas Zviedrija Valdemāra Biznesa 19,5
International Centrs pakalpojumi
Building AB
Corpora Tres Čīle SIA Proexpo Sausie dzērieni 15
Montes
Karl Danzer Vācija Zunda Koka izstrādājumi 15
Furnierwerke
Knauf Vācija Sauriešu būvma- Būvmateriāli 14
teriālu kombināts
Telia AB Zviedrija SIA Telia Latvia Pakalpojumi sakaru 13
un datu apstrādes
tehnoloģiju sfērā
Enso Somija Pakenso Baltica Gofrētais iepakojums 12
BSW Timber Lielbritānija BSW Timber Kokapstrāde 10
PLC Korsäs Zviedrija
Culor Oy Somija Hanzas maiznīca Pārtikas produktu pārstrāde 10
House of Prince Dānija Rīgas tabakas fabrika Tabakas izstrādājumi 10
McDonald's Austrija McDonald's Latvia Pārtikas produktu pārstrāde 10
Central Europe
GmbH
Hartwall Pripps Somija Aldaris Brewery Dzērienu ražošana 7
Ringness AB Zviedrija
Hansapank Igaunija Hansabank Bankas pakalpojumi 6,4
Cerealia AB Zviedrija Rīgas Dzirnavnieks Pārtikas produktu pārstrāde 6,2
(Nord Mills)
Kittner Gruppe Vācija Volkswagen Automašīnu tirdzniecība 6
centrs Rīgā
AB Chippsi Somija Latfood Pārtikas produktu pārstrāde 5,2
Teledisk GmbH Austrija Sandriko and Co Pārtikas produktu 5
Handelsgezelschoft pārstrāde, dzērienu
Mit Beschrnkter ražošana
Haftung
ABB Zviedrija ABB Energoiekārtu 4
Energoremonts uzstādīšana, remonts
ACMA PIVOT Singapūra Acot Presēšanas un iespiešanas 3
Technologies Ltd. tehnoloģiju ražošana
Coca Cola Austrija Coca Cola Dzērieni Dzērienu ražošana 3
SAS Starptautisks Air Baltic Avio pakalpojumi 3
konsorcijs
GEIT BV Šveice a/s Kālija Parks Minerālmēslu tranzīts 2
Hansa Investment Vācija OlainFarm Farmācija 1

* Investīciju apjoms orientējošs un daļēji apkopots pēc LAA uzskaites un preses materiāliem. Atsevišķos projektos reālie ieguldījumi var atšķirties.

Lielas investīcijas Latvijā ir ieguldījušas ASV, Vācija, Lielbritānija, Zviedrija, Šveice, Somija. Somijas uzņēmēji veica vairākus ieguldījumus Latvijā 1996. gada beigās. Daļa Somijas investīciju ieplūst arī caur Igaunijā reģistrētiem Somijas kopuzņēmumiem. Līdz 1996. gada sākumam Norvēģijas investīcijas Latvijā bija salīdzinoši nelielas. Taču 1996.-1998. gadā Norvēģijas koncerni Varner Gruppen un Hakon Gruppen plāno ieguldīt Latvijā līdz 200 milj. USD. Zviedrijas investoru uzmanība

1996. gadā galvenokārt tika pievērsta uzņēmumiem, kuri darbojas rūpniecības un tirdzniecības nozarēs. Lielāko investētājvalstu vidū ir arī Libērija, kuras investīcijas Latvijā ir Ls 9,7 milj., galvenokārt transporta un sakaru jomā.

Pēdējā laikā strauji palielinās arī Singapūras investoru ieguldījumi (piemēram, "Dauteks", "Liepājas metalurgā" u.c.), kā arī pieaug citu Klusā okeāna reģiona un Latīņamerikas (Čīles kompānija "Corpora Tres Montes" 1996. gadā ieguldīja Latvijā 15 milj. USD) valstu kompāniju interese par investīciju iespējām Latvijā.

3.8. zīmējums

Ārvalstu investīciju uzņēmumu statūtkapitāla apjoma sadalījums pa valstīm uz 1997. gada 1. janvāri

Uz 1997. gada 4. februāri LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 7123 ārvalstu investori. Pēc LAA aptuvenā novērtējuma, aktīvi darbojas aptuveni 65-75 procenti no tiem.

Salīdzinot valstis pēc to investoru skaita, var secināt, ka Krievija ieņem pirmo vietu. Tas nozīmē, ka ir liels Krievijas investoru skaits ar nelieliem investīciju apjomiem Latvijas uzņēmumos. Tas raksturīgs arī Polijas, Ukrainas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas ieguldītājiem.

Prioritārās nozares ieguldījumu ziņā ir transports un sakari, finanšu sfēra un rūpniecība (skatīt 3.9. zīmējumu). 1996. gadā veiktie ieguldījumi būtiski palielināja arī investīciju īpatsvaru tirdzniecības nozarē. Šīs nozares visai ievērojami pārsniedz investīcijas citās darbības jomās. Arī 1997. gadā realizētie projekti šajās jomās ļauj apgalvot, ka tās ārvalstu ieguldītājiem paliek vispievilcīgākās.

1998. gada laikā ārvalstu investīcijas sekmēs lielo uzņēmumu privatizācija, portfeļinvestīcijas un ieguldījumi biznesa infrastruktūrā. Pievilcīgu stimulu pakešu piedāvājums ārvalstu investoriem Rīgas un Ventspils brīvostās, Liepājas un Rēzeknes speciālās ekonomiskajās zonās, kā arī īpaši atbalstāmajās teritorijās jau radījis vairākus lielus investīciju projektus, kuru realizācijā ārvalstu investīciju plūsma gada laikā varētu dubultoties.

LAA kopīgi ar Valsts mežu dienestu gatavo celulozes rūpnīcas projektu 1,2 mljrd. USD apjomā, un tā realizācija, pēc aptuvenām aplēsēm, palielinātu valsts eksporta kopapjomu par aptuveni 10% (skatīt 3.7. ielikumu).

Celulozes rūpnīcas projekts 3.7. ielikums

Kopš 1995. gada, kad tika izveidota darba grupa, projekta ietvaros ir paveikti vairāki nozīmīgi darbi. Pirmkārt, priekšprojekta pētījums par jaunas celulozes rūpnīcas celtniecību: izveidots tā sauktais "checklist", kurā ir apkopota informācija par Latviju, tās ekonomiku, sniegtas atbildes uz jautājumiem, kuri varētu interesēt potenciālo investoru, veikts ekonomiskais novērtējums "Celulozes rūpnīcas celtniecības projekta realizācijas ietekme uz Latvijas tautsaimniecības attīstību", noorganizēts seminārs par projekta ietekmi uz ekoloģiju, izveidota priekšlikumu pakete "Priekšlikumi Latvijas Republikas valdības stimulu paketei stratēģiskā investora piesaistei celulozes rūpnīcas projektam", kuru konceptuāli ir apstiprinājis Ministru kabinets. Notiek regulāra informācijas izplatīšana iespējamiem investoriem.

Valsts meža dienesta celulozes rūpnīcas projekta grupa sadarbībā ar Jaakko Poyry veido mārketinga materiālu. Pēc stratēģijas izvēles tiks izsūtīti materiāli potenciālajiem investoriem un uzsākta projekta mārketinga kampaņa.

Celulozes rūpnīcas celtniecības projekts Latvijas ekonomikas attīstībai, t.i., gan rūpniecības, gan arī lauksaimniecības un īpaši mežrūpniecības, jomā ir ekonomiski efektīvs. Projekta realizācija būtiski stimulētu Latvijas ekonomisko attīstību.

Veiktie aprēķini laika posmam līdz 2018. gadam parādīja, ka projekta realizācijas gadījumā:

- vidējais ikgadējais IKP pieaugums palielinātos vismaz par 30%-35% no bāzes varianta pieauguma ar nosacījumu, ka rūpnīca darbojas ar pilnu jaudu un ražošanas apjoms ir 600 tūkst. tonnu celulozes gadā;

- ņemot vērā to, ka 90% no saražotās produkcijas paredzēts eksportēt, tirdzniecības bilances deficīts samazinātos vidēji par 300-320 milj. USD (Ls 175-185 milj.) gadā;

- projekta realizācija jau pirmajā uzņēmuma darbības gadā kopumā nodrošinātu budžeta ienākumu palielināšanos par 51-57 milj. USD (atkarībā no īpašuma nodokļa lieluma), kas ilgtermiņa perspektīvā varētu pārsniegt 100 milj. USD gadā.

Projekta radītā multiplikatīvā efekta ietekme uz Latvijas tautsaimniecību sekmētu tādu nozaru attīstību kā:

- visa veida transports, t.i., dzelzceļa, auto, jūras transports, jo kravu apgrozījums palielinātos ne mazāk kā par 700 tūkst. tonnu gadā;

- sakaru sfēra, jo šāda liela mēroga projekta realizācija nav iespējama bez iesaistīšanās kopējā starptautiskajā telekomunikāciju sistēmā, ieskaitot datoru tīklu;

- Latvijas pārstrādājošā rūpniecība (kā papīra, tā arī kokmateriālu pārstrādes jomā), enerģētika;

- celtniecības materiālu ražošana;

- mežrūpniecības attīstība, jo projektā paredzēta mežu resursu rekultivēšana un atjaunošana;

- papildu pakalpojumu un tirdzniecības sfēras attīstība, kas iespējama papildu naudas resursu piesaistei Latvijas teritorijā, kuri novērtēti ne mazāk kā 40-42 milj. latu apmērā gadā;

- personāla izglītības līmeņa celšanās, apgūstot mūsdienīgu menedžmentu, tehnoloģijas u.c.

Celulozes ražošanas, kā arī ar to saistīto blakusnozaru attīstība papildus nodrošinātu darba vietas ne mazāk kā 12 tūkst. strādājošo, kas savukārt budžetā radītu ekonomiju bezdarba pabalstu izmaksāšanā aptuveni 2-2,5 milj. latu (3,4-4,3 milj. USD) gadā.

Kā negatīvs faktors jāmin aptuveni 53 tūkst. tonnu ķīmisko reaktīvu izmantošana gadā. Lai gan tiks izmantotas visjaunākās attīrīšanas un atkritumu pārstrādes tehnoloģijas, gaisa un ūdens piesārņošana nav novēršama. Taču, analizējot pašreizējo piesārņojuma fonu Latvijā, kā arī projektā paredzēto tehnoloģiju izmantošanu, jāatzīmē, ka:

- ietekme uz vides piesārņošanu notiktu limitos noteiktās robežās;

- par radīto piesārņojumu un dabas resursu izmantošanu budžets ik gadu dabas resursu nodokļa veidā saņemtu aptuveni 384-388 tūkst. latu (662-669 tūkst. USD).

Izvērtējot situāciju Latvijas tautsaimniecībā kopumā, kā arī celulozes rūpnīcas darbības ietekmi uz to, jāsecina, ka šāda liela apmēra investīciju projekta realizācija Latvijā ir izdevīga un nepieciešama, lai paātrinātu ekonomikas attīstību.

3.24. tabula

Ārvalstu tiešās investīcijas sadalījumā pa valstu grupām

lielajos uzņēmumos 1997. gada 2. ceturkšņa beigās

Investors Investīciju apjoms, milj. latu Procentos no kopapjoma
Eiropas savienības valstis 210,4 53,5
Pārējās Eiropas valstis 22,3 5,7
NVS valstis 49,9 12,7
Āzijas valstis 2,7 0,7
Amerikas kontinenta valstis 36,8 9,4
Āfrikas valstis 10,1 2,6
Austrālija, Okeānija un pārējās valstis 0,5 0,1
Nav sadalīts pa valstīm 60,3 15,3
Kopā 393,0 100,0

3.9. zīmējums

Ārvalstu investīciju sadalījums pa nozarēm lielajos uzņēmumos 1997. gada 2. ceturkšņa beigās

Apskatot ārvalstu tiešo investīciju sadalījumu pa valstu grupām lielajos uzņēmumos, var secināt, ka visvairāk investīciju ir piesaistīts no Eiropas savienības valstīm (skatīt 3.24. tabulu). Šo valstu galvenais investīciju ieguldīšanas mērķis (vairāk nekā divas trešdaļas investīciju) ir transporta un sakaru uzņēmumi. Arī NVS valstis šo nozari ir izvēlējušās kā prioritāro (75% investoru). Pārējās Eiropas valstis līdzās šai nozarei lielu daļu investīciju ir ieguldījušas arī nekustamajā īpašumā. Turpretī Amerikas kontinenta, pārējo Āzijas valstu un Austrālijas investori priekšroku ir devuši rūpniecībai (attiecīgi 57%, 85%, 66%).

Lielākā daļa ārvalstu ieguldījumu visvairāk ir investēti uzņēmumos Rīgā, kā arī lielākajos Latvijas rajonu centros: Daugavpilī, Ventspilī un Liepājā. Šajās pilsētās ir visattīstītākā tehnoloģija, kā arī laba infrastruktūra. Svarīga nozīme šīm pilsētām ir arī kā ostas pilsētām, svarīgiem tranzīta punktiem starp Austrumiem un Rietumiem. Latvijas rajonos investīcijas ir salīdzinoši nelielas, un lielākā daļa no tām koncentrējas ap Rīgu.

Turpinājums - seko

Turpinājums. Sākums - "LV" 13.01.98., nr. 8; 14.01.98., nr. 9; 16.01.98., nr.11/12;

21.01.98., nr.15; 22.01.98., nr.16/17; 23.01.98., nr.18/19.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!