Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Rīgas rajona plānojums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.01.1998., Nr. 20 (1081) https://www.vestnesis.lv/ta/id/31321

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas ekonomika: šodien, reformās, rīt

Vēl šajā numurā

24.01.1998., Nr. 20 (1081)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Projekti. Koncepcijas. Plāni - Pašvaldībās

Rīgas rajona plānojums

(līdz 2003.gadam)

Nododot atklātībai šo dokumentu, kas pieņemts ar Rīgas rajona padomes 23.09.1997. lēmumu Nr.712, un, vēršoties pie sava rajona iedzīvotājiem, toreizējais padomes priekšsēdētājs Jānis Ruško raksta un mudina:

"Lai dotu iespēju arī visiem rajona iedzīvotājiem iepazīties ar to, esam sagatavojuši un publicējuši rajona plānojumu avīzes formātā kā "Rīgas Apriņķa Avīzes" speciālizdevumu. Ar Rīgas rajona plānojumu pilnā apjomā var iepazīties rajona pagastu padomēs un pilsētu domēs, kā arī Rīgas rajona padomes Attīstības daļā.

Rīgas rajona plānojums ir nepieciešams, lai: rajona iedzīvotāji zinātu rajona attīstības virzienus; dotu Rīgas rajona padomei, pagastu padomēm un pilsētu domēm vadlīnijas lēmumiem, kas saistīti ar zemes izmantošanu, apkārtējās vides aizsardzību, transportu un citiem svarīgiem attīstības jautājumiem; Rīgas rajons iekļautos un attīstītos kā Rīgas reģiona sastāvdaļa; sekmētu uzņēmējdarbības attīstību; veicinātu Latvijas un ārzemju investīciju piesaisti."

Savukārt plānojuma projekta vadītājs, rajona Attīstības daļas vadītājs inženieris Ojārs Kligins informē:

"Rīgas rajona plānojuma projekta izstrāde tika uzsākta 1995.gadā un veikta pakāpeniski, ievērojot LR Ministru kabineta Teritoriālplānošanas noteikumos paredzēto secību un procedūru. Projekta izstrādes laikā tika rīkotas tikšanās ar Rīgas rajona vietējo pašvaldību darbiniekiem, speciālistiem, kaimiņu pašvaldībām un tautsaimniecības nozaru speciālistiem.

Rajona plānojuma projeks tiks publiski izvērtēts Rīgas rajona padomes Attīstības komitejas 1997.gada 9.septembra sēdē un ieteikts rajona padomei pieņemšanai. Rīgas rajona padome plānojumu pieņēma 1997.gada 23.septembrī (Rīgas rajona padomes 23.09.1997. sēdes protokols Nr.53, 1.¤ "Par Rīgas rajona plānojumu" - Rīgas rajona padome vienprātīgi nolēma pieņemt lēmumu Nr.712). Rīgas rajona plānojums - atbilstoši Teritoriālplānošanas noteikumu prasībām - pēc tā pieņemšanas rajona padomes sēdē ir nosūtīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reģionālajai institūcijai - Lielrīgas reģionālajai vides pārvaldei, lai tā veiktu šī plānojuma valsts ekspertīzi. Ja tā astoņu nedēļu laikā būtiski neiebilst, rajona plānojums kopumā vai tā atsevišķas sadaļas iegūst likumīgu spēku un ir saistošs rajona pagastu un pilsētu ģenerālplāniem un zemes lietotājiem.

Šeit publicētais rajona plānojums satur teksta daļu un grafisko materiālu - 23 zīmējumus un divus pānus, no kuriem viens "Rīgas rajona teritorijas izmantošana" ir sagatavots kā krāsains ielikums un ir speciālizdevuma neatņemama sastāvdaļa. ( "Latvijas Vēstnesis" tehnisku apsvērumu dēļ to nepublicē - Red.) Pārējie grafiskie materiāli avīzes variantā ir publicēti melnbaltā salikumā (oriģinālā visi grafiskie materiāli ir krāsaini).

Rīgas rajona plānojuma materiālu izmantošana vai pārpublicēšana ir pieļaujama, atsaucoties uz informācijas avotu ( ko "Latvijas Vēstnesis" ar šo ievadinformāciju arī neslēpj - Red.), bet tiražēšana - tikai ar Rīgas rajona padomes atļauju. Rajona plānojuma 2.sējuma kartogrāfiskais materiāls ir sagatavots, izmantojot SIA apgāds "Jāņa sēta" izgatavoto Rīgas rajona karti datorformātā."

Saskaņā ar pašreizējā rajona padomes priekšsēdētāja Tāļa Puķīša ielūgumu otrdien, 3.februārī, pusdienlaikā, rajona padomes konferenču zālē paredzēta šī plānojuma vēlreizēja detalizēta izvērtēšana, kurā aicināti piedalīties kā darba grupas locekļi, tā visi pārējie interesenti. Apzināsimies: tas ir pirmais šāds pamatīgs kāda Latvijas rajona plānojums.

Saturā

1. Sējums

Ievadam

1. Rīgas rajona nākotnes vīzija un attīstības mērķi

2. Rīgas rajona vieta reģionālajā un starptautiskajā skatījumā

3. Iedzīvotāji

4. Dabas mantojums

5. Kultūrvēsturiskais mantojums

6. Ekonomikas attīstība

7. Izglītība

8. Kultūra un sports

9. Veselības un sociālā aprūpe

10. Sabiedriskā satiksme un transporta infrastuktūra

11. Inženierapgāde

12. Vides kvalitāte un aizsardzība

13. Atkritumu saimniecība

14. Civilā aizsardzība

15. Rīgas rajona un Rīgas, Jūrmalas un kaimiņrajonu plānojuma kopīgās interešu teritorijas

16. Teritorijas izmantošanas plānojums

17. Pamatnostādnes un skaidrojumi

Izmantotās literatūras saraksts

1.pielikums. Rīgas rajona attīstības plāna svarīgāko pasākumu kopsavilkums

2.pielikums. Informācija par tūrisma objektiem Rīga rajonā

2. Sējums ( tiek publicēts tehnisko iespēju robežās - "LV")

Zīm. 2.1. Rīgas rajona ģeogrāfiskā vieta reģionā
Zīm. 2.2. Rīgas reģions Baltijas baseina stratēģiskajā vīzijā 2010.gadā
Zīm. 2.3. Rīgas rajona vieta Eiropā
Zīm. 2.4. Rīgas rajona galveno vides aizsardzības ierobežojumu shēma
Zīm. 2.5. Ekonomiskā struktūra
Zīm. 2.6. Izglītības iestāžu izvietojums
Zīm. 2.7. Kultūras iestāžu un sporta būvju izvietojums
Zīm. 2.8. Veselības un sociālās aprūpes iestāžu izvietojums
Zīm. 2.9. Autoceļu un ūdensceļu shēma
Zīm. 2.10. Rīgas rajona maģistrālie un starpciematu gāzes vadi
un centralizētās katlumājas
Zīm. 2.11. Rīgas rajona augstsprieguma elektropārvades līnijas
Zīm. 2.12. Rīgas rajona tālsakaru centra līnijas
Zīm. 2.13. Galvenās ūdensņemšanas vietas un attīrīšanas būves
Zīm. 2.14.1. Cieto sadzīves atkritumu deponēšanas vietas Rīgas rajonā 1995.gadā
Cieto sadzīves atkritumu deponēšanas vietas Rīgas rajonā 1995.gadā
(Pielikums pie zīmējuma Nr.2.14.1.)
Zīm. 2.14.2. Cieto sadzīves atkritumu deponēšanas vietas Rīgas rajonā 2005.gadā
Zīm. 2.15. Rīgas rajona ainavas
Dabas ainavu veidotājfaktori: reljefs un nogulumi
Zīm. 2.16. Rīgas rajona ainavas
Interpretācija plānošanas mērķiem
Zīm. 2.17. Rīgas rajona galvenie sauszemes satiksmes koridori
Zīm. 2.18. Turpmākās izpētes un plānošanas teritorijas
Zīm. 2.19. Rīgas rajona mežu ugunsbīstamie rajoni, UGD daļas un riska uzņēmumi
Zīm. 2.20. Rīgas rajona neatliekamās palīdzības, glābšanas dienestu un
rajona nozīmes riska objektu izvietojums
Zīm. 2.21. Rīgas rajona mežu kategoriju shēma
Zīm. 2.22. Rīgas rajona dzelzceļu un staciju shēma
Zīm. 2.23. Rīgas rajona sabiedriskā transporta shēma

Plāns. Rīgas rajona teritorijas izmantošana (krāsains ielikums)

Ievadam

Rajona plānojums (teritoriālplānojums) ir izstrādāts saskaņā ar "Ģenerālo projektēšanas uzdevumu Rīgas rajona teritoriālplānojuma laika periodam līdz 2003.gadam izstrādāšanai", kas apstiprināts ar Rīgas rajona padomes 21.12.1995. lēmumu Nr.368, ievērojot LR Ministru kabineta Teritoriālplānošanas noteikumu prasības un LR likumu "Par pašvaldībām".

Rīgas rajona plānojumā ievēroti rajona sociālās un ekonomiskās programmas (līdz 2003.gadam) uzdevumi izglītības, veselības, sociālās aprūpes un civilās aizsardzības nodrošināšanā, kultūras, apkārtējās vides aizsardzības, inženierapgādes, rūpniecības un lauksaimniecības veicināšanā un šo nozaru attīstības prognozes. Rajona plānojuma vairākām sadaļām piemīt arī teritorijas attīstības plāna raksturs.

Rajona teritoriālplānojuma kopsavilkuma dokuments "Rīgas rajona plānojums (līdz 2003.gadam)" ir izstrādāts, apkopojot rajona plānojuma nozaru materiālus, ievērojot Rīgas attīstības plāna un Jūrmalas attīstības plāna priekšlikumus kopējo interešu teritoriju izmantošanā, kā arī Rīgas reģionālās vides pārvaldes pārskatus un izmantojot statistikas datus un citus materiālus.

Šis kopsavilkuma dokuments sastāv no diviem sējumiem. Pirmais sējums satur paskaidrojošo daļu teksta un tabulu veidā un ir sadalīts 17 nodaļās. No teritoriālplānojuma viedokļa svarīgākās ir 16. nodaļa "Teritorijas izmantošanas plānojums" un 17.nodaļa "Pamatnostādnes un skaidrojumi".

Otrais sējums satur grafiskos materiālus. Tajā ir 23 zīmējumi un 2 rajona teritorijas izmantošanas plānojuma kartes.

Tā kā ir trūcis nacionālā un reģionālā plānojuma, nav bijusi iespējama šo plānojumu priekšlikumu detalizācija rajona plānojuma ietvaros. Līdz ar to nav bijis iespējams noteikt pietiekami precīzi jaunu vai rekonstruējamu autoceļu un dzelzceļa trašu, būvējamo tiltu izvietojumu Pierīgā, Rīgas un Jūrmalas pilsētu robežzonās. Tāpēc rajona teritoriālplānojumā ir atzīmētas vairākas turpmākās izpētes zonas ar pagaidām neskaidriem zemes izmantošanas veidiem.

Rīgas rajona plānojums - pēc tā pieņemšanas - kļūst par rajona padomes perspektīvās darbības politisku dokumentu, uz kura sadaļu pamata tiek konkretizēti uzdevumi un sastādīti rīcības plāni pārvaldāmo nozaru griezumā ar izpildes termiņiem, potenciālajiem izpildītājiem un nepieciešamajiem resursiem, kā arī iespējamiem finansēšanas avotiem.

Saskaņā ar LR Ministru kabineta Teritoriālplānošanas noteikumu 5.13. punkta nosacījumiem Rīgas rajona padome ir saņēmusi higiēniskos uzdevumus no Rīgas rajona Vides veselības centra (12.02.1996.) un Nacionālā vides veselības centra (22.02.1996.) un ekoloģiskos uzdevumus no Vides valsts ekspertīzes pārvaldes (09.02.1996.).

Saņemto uzdevumu prasībās ir ietverti gan rajona plānojumā, gan pagasta vai pilsētas ģenerālplānā risināmie jautājumi. Lai izskaidrotu Rīgas rajona padomes viedokli un mazinātu pretrunas starp Teritoriālplānojuma prasībām un LR likumā "Par pašvaldībām" noteiktajām funkcijām rajona un vietējām pašvaldībām, no vienas puses, un Rīgas rajona Veselības centra un Vides valsts ekspertīzes pārvaldes izvirzītajām prasībām, no otras puses, notika vairākkārtējas tikšanās ar šo institūciju vadību un speciālistiem, rezultātā panākot zināmas vienošanās uzdevumu traktējumā.

Ivērojot iepriekš minēto, Rīgas rajona plānojuma projektā nav ietvertas tās prasības, kas neatbilst rajona teritoriālplānojuma saturam un mērogiem.

Tālāk uzskaitītas tās higiēnisko un ekoloģisko uzdevumu prasības, kas būtu jārisina pagastu un pilsētu ģenerālajos plānos un tāpēc netika vai tika daļēji ievērotas Rīgas rajona teritoriālplānojumā:

1. Rīgas rajona Vides veselības centra prasības:

1.1. Izstrādāt šo objektu atveseļošanas pasākumus (lopkopības fermas, notekūdeņu attīrīšanas iekārtas, lauksaimniecības indīgo ķimikāliju noliktavas, attīrīšanas ierīču dūņu izvešanas lauki);

1.2. Paredzēt apdzīvoto vietu individuālās un sabiedriskās apbūves plānojumu, ņemt vērā pieaugošo autotransporta intensitāti un saimniecības ēku celtniecību (kūtis u.c.);

1.3. Pamatot ūdensapgādes avotu izvēli saimniecības un dzeramā ūdens vajadzībām, uzrādot ūdens kvalitāti un daudzumu;

1.4. Pamatot pilsētu un ciematu sanitārās attīrīšanas un kanalizācijas metodes, ņemot vērā cieto un šķidro atkritumu daudzumu un sastāvu;

1.5. Notekūdeņu savākšanas stacijas Saulkrastos celtniecība;

1.6. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtu attīrīšanas pakāpes uzlabošana ierīcēm, kuras ievada ūdeņus atklātos ūdens baseinos - Gauja, Mazā un Lielā Jugla, Kadagas ezers, Rīgas jūras līcis.

2. Vides valsts ekspertīzes pārvaldes prasības:

2.1. Rajona teritoriālplānojumā uzrādīt mežu sadalījumu privātajos un valsts mežos;

2.2. Novērtēt antropogēna piesārņojuma ietekmi uz vidi un tā perspektīvās izmaiņas, kas attiecas uz ūdens piesārņojuma veidošanās vietām, t.sk. - esošās attīrīšanas iekārtas - prognoze par iespējamām ūdens apjoma un piesārņojuma izmaiņām perspektīvā (rūpniecības attīstību, demogrāfiskās situācijas izmaiņas u.c. ietekmējoši faktori);

2.3. Plānojot teritorijas infrastruktūras attīstību, nepieciešama šādu jautājumu analīze:

• esošās un paredzamās dārzkopības kooperatīvu, vasarnīcu un individuālo dzīvojamo māju apbūves, to inženierkomunikācijas;

2.4. Nepieciešams atspoguļot zemes privatizācijas gaitu un tās rezultātā iespējamās izmaiņas rajona teritoriālplānojumā;

2.5. Iespēju robežās plānā vēlams atainot perspektīvo plānoto sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu izvietojumu (DUS u.c.).

3. Nacionālās vides veselības centra prasības:

3.1. Izstrādājot Rīgas rajona plānojumu, galvenā uzmanība jāpievērš:

• apdzīvoto vietu sanitārai attīrīšanai, ūdensapgādei un notekūdeņu novadīšanai;

3.2. Šo problēmu risinājumiem jābalstās uz situācijas analīzi un ekonomiskās attīstības perspektīvām:

• apdzīvoto vietu sanitārais stāvoklis, epidemioloģiskā situācija, iedzīvotāju saslimstība ar infekcijas slimībām analīze par pēdējiem 3 - 5 gadiem;

• apdzīvoto vietu pašreizējā plānojuma, labiekārtošanas un perspektīvās attīstības novērtējums;

3.3. Izstrādājot rajona teritoriālo plānojumu, jāņem vērā Latvijas pagaidu būvnormatīvi "Teritoriālā plānošana. Pilsētu un pagastu izbūve. LBN 100".

Prasības, kas attiecas uz ūdens krājumu novērtēšanu, prognozēm par iespējamām ūdens apjoma un piesārņojuma izmaiņām, perspektīvā ir aktuālas, bet tās jārisina Rīgas aglomerācijas plānojuma ietvaros Lielrīgas vides aizsardzības reģionālās pārvaldes vadībā.

Noslēgumā jāatzīmē, ka rajona plānojumā nav ietverti zemes izmantošanas jautājumi, kas saistīti ar īpašumu piederību.

1. Rīgas rajona nākotnes vīzija un attīstības mērķi

1.1. Rīgas rajona nākotnes vīzija

Rīgas rajons attīstās kā Rīgas reģiona sastāvdaļa vienotā un harmoniskā sistēmā - atbilstoši tās lomai valsts un starptautiskajā mērogā un līdzsvarā starp ekonomisko attīstību un vidi, ievērojot rajona iedzīvotāju garīgo un sociālo vajadzību apmierināšanu.

Par rajona nākotnes vīzijas pamatelementiem kalpo:

• Rīgas rajonā ir samērā labi attīstītā transporta, atpūtas un tūrisma infrastruktūra.

• Rajona iedzīvotājiem raksturīgais augstais izglītības un kultūras līmenis. Nodarbinātību nodrošina Rīgas pilsētas tuvums un mazā un vidējā biznesa pakāpeniskā attīstība rajona teritorijā.

• Rajonā ir ievērojams kultūrvēsturiskais mantojums un dabas resursi.

1.2. Rajona attīstības mērķi ir:

1) izveidot Rīgas rajonu (apriņķi) kā harmoniski attīstītu un ekonomiski patstāvīgu novadu starptautiskajā pašvaldību kopienā, Latvijas un Rīgas reģiona sastāvā;

2) nodrošināt rajona pašvaldības pārvaldīto nozaru attīstību;

3) veicināt dabas vērtību saglabāšanu, videi labvēlīgas sociālās politikas un ekonomisko attīstību;

4) veicināt rajona kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu; nodrošināt rajona nozīmes kultūras pieminekļu un īpaši aizsargājamo dabas objektu saglabāšanu;

5) uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu līmeni; veicināt transporta infrastruktūras attīstību rajona teritorijā;

6) veicināt inženiertehniskās infrastruktūras attīstību rajonā;

7) sekmēt rajona pieaugušo iedzīvotāju profesionālo, ekonomisko un ekoloģisko izglītošanu; pilnveidot sabiedrības morāli un attieksmi pret garīgām vērtībām;

8) veicināt sadzīves un industriālo atkritumu savākšanu un transportēšanu; optimizēt atkritumu deponēšanas vietu skaitu un izvietojumu rajona teritorijā; nodrošināt mūsdienu tehnoloģijām atbilstošu sadzīves atkritumu glabāšanu un pārstrādi;

9) atbalstīt zinātņu ietilpīgu ražotņu izveidošanu, kas balstās uz vietējā darbaspēka un izejvielu izmantošanu, ekoloģiski tīru tehnoloģiju pielietošanu un vides aizsardzības prasību konsekventu ievērošanu;

10) izveidot mobilu un visu rajona teritoriju aptverošu civilās aisardzības sistēmu; nodrošināt nepārtrauktu tās operatīvo darbību.

2. Rīgas rajona vieta reģionālajā un starptautiskajā skatījumā

Rīgas rajona attīstību nevar plānot izolēti, atraujot to no Baltijas jūras baseina kopējā un tā vietējo reģionu, Latvijas valsts un Rīgas reģiona kopīgās attīstības un to savstarpējās mijiedarbības.

2.1. Rīgas rajons

ir viens no pašreiz esošajiem 26 Latvijas Republikas administratīvajiem rajoniem. Rajona administratīvais centrs atrodas valsts galvaspilsētas Rīgas teritorijā. Rajons sadalīts 24 vietējās pašvaldībās.

Rajona teritorija (bez Rīgas pilsētas) ir 3067 km2. Iedzīvotāju kopējais skaits uz 1996.gada 1.janvāri bija 144 837 (salīdzinājumam: 1993.gada 1.janvārī - 149 179).

Caur rajona teritoriju uz Rīgas jūras līci tek trīs no četrām lielākajām Latvijas upēm - Gauja, Daugava un Lielupe.

Visi galvenie valsts autoceļi un arī visas svarīgākās dzelzceļa līnijas Latvijā iet caur Rīgas rajonu.

2.2. Rīgas rajons

ir Rīgas reģiona sastāvdaļa. Rīgas rajona attīstības plāna pašreizējā redakcija ir izstrādāta 1997.gada administratīvajās robežās. Rajonam nav juridisku tiesību veikt plānojumu ārpus šīm robežām. Tomēr, kā tas uzsvērts Rīgas pilsētas attīstības plānā, Rīga un tai apkārtējās pašvaldības savā attīstībā ir savstarpēji saistītas kā vienotas saimnieciski ģeogrāfiskas sistēmas elementi. Tie ir Rīgas rajons un tajā ietilpstošās vietējās pašvaldības, Rīgas un Jūrmalas pilsētas, apkārtējie rajoni vai vismaz Rīgas rajona robežai piegulošās vietējās pašvaldības, kuras savā darbībā vēsturiski un ekonomiski orientētas uz Rīgas pusi.

2.3. Rīgas reģions

Baltijas jūras baseins kopējā reģiona ietvaros ir uzlūkojams kā šī areāla vietējais reģions, kas pamatā sastāv no Rīgas rajona, Rīgas un Jūrmalas pilsētām.

Rīgas reģiona svarīga priekšrocība starptautiskajā skatījumā ir tā ģeogrāfiskais novietojums Baltijas jūras Rīgas jūras līča krastā, tādējādi dabiski veidojot tā attīstības potenciāla lielāko daļu. Rīgas osta, lidosta, dzelzceļš un autoceļi ir reģiona infrastruktūras pamatelementi. Rīgas reģionu ar pārējiem Baltijas jūras baseina vietējiem reģioniem saista aviosatiksme vai jūras ceļi, dzelzceļš un autoceļi vai visi iepriekšminētie dažādās kombinācijās. Rīgas reģiona būtiskākā perspektīva starptautiskajā apritē ir t.s. Rietumu - austrumu transportēšanas koridors, kura "mugurkaulu" veido dzelzceļš - jūra un autoceļi - jūra. Koridora ģeogrāfiskā orientācija ir maršruts Ventspils - Rīga - Jēkabpils - Rēzekne - Veļikije Luki - Maskava. Šajā koridorā kā atzars iekļaujas arī Liepājas osta. Koridoram attīstoties, tas ļautu atslogot sauszemes ceļus Polijā un Austrumvācijā, it īpaši no smagā autotransporta līdzekļu intensīvas kustības pa pašiem ceļiem. Ir skaidrs, ka šis koridors izmaksu ziņā ir visīsākais ceļš no Maskvas reģiona caur Ventspils, Rīgas un Liepājas ostām uz Rietumeiropu, jāšķērso tikai divas robežšķērsošanas vietas. Pēc LR Satiksmes ministrijas izteikumiem - speciālisti jau strādā pie autoceļa Rīga - Maskava pirmās izbūves kārtas posmā Rīga - Jēkabpils vispārējās projekta tehniski ekonomiskās novērtēšanas. Sagaidāmās šī posma izbūves izmaksas ir ap 40-50 milj. latu.

Trūkstot reģiona plānojumam, Rīgas Dome 1995.gadā izrādīja iniciatīvu. Tā Rīgas Attīstības plāna izstrādāšanas laikā pieaicināja Jūrmalas, Rīgas rajona un Rīgas robežai piegulošo kaimiņpagastu politiķus un speciālistus kopīgi risināt problēmas, kas saistītas ar savstarpējo mijiedarbību.

Lai nākotnē veicinātu Rīgas reģiona līdzsvarotu un saskaņotu attīstību un starptautiskajā jomā tas uzstātos kā viens vesels, Rīgas rajons, Rīgas un Jūrmalas pilsētu vadība 1996.gadā nolēma uz brīvprātīgas sadarbošanās principa izveidot konsultatīvu reģionālās stratēģiskās attīstības padomi. Padome nodarbosies ar dažādu viedokļu saskaņošanu, alternatīvu attīstības modeļu novērtēšanu un piemērotākā izvēlēšanos, kas ietekmētu reģiona attīstības plānošanu kopumā. LR Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbalsta pašvaldību iesaistīšanos reģionālās attīstības plānošanā, kas ir svarīgs priekšnoteikums, lai plānošanas gaitā vienlīdz taisnīgi tiktu ievērotas un saskaņotas valsts nacionālās un jebkuras reģionā ietilpstošās vietējās pašvaldības intereses.

3. Iedzīvotāji

Pēdējos gados - salīdzinājumā ar 1991.gadu iedzīvotāju skaits migrācijas, nelielās dzimstības un dabīgās novecošanās dēļ ir samazinājies (1991.gadā šis skaits bija 152 076; 1993.gadā - 149 179; 1996. - 144 837).

Šajā laika periodā ir mainījies arī iedzīvotāju etniskais sastāvs. 1994.gada sākumā rajonā bija 89569 latviešu un 57 441 cittautietis; 1996.gada sākumā - 89 971 latvietis un 54 866 cittautieši.

Par pamatu Rīgas rajona plānojuma izstrādāšanai tiek pieņemta 1996.gadā Latvijas Universitātes prof. P.Zvidriņa izstrādātā iedzīvotāju skaita vidējā varianta prognoze. Tiek lēsts, ka šā varianta ietvaros Rīgas rajonā 2006.gadā varētu būt 155 663 iedzīvotāji (minimālajā variantā - 152 103; maksimālajā - 164 845 iedzīvotāji). Atbilstoši ir prognozēts vīriešu un sieviešu skaits pa atsevišķām vecuma grupām. Ar prognozi pilnā apjomā var iepazīties Rīgas rajona ekonomiskās attīstības līdz 2003.gadam plānojuma projekta 1. redakcijas pielikumā.

Rīgas rajona iedzīvotāju skaita izmaiņu (pa gadiem) grafiskais attēlojums parādīts 1.zīm.


Rīgas rajona iedzīvotāju skaits

Politiskās un ekonomiskās sistēmas maiņa, pārejot no vienotas plānošanas sistēmas uz brīva tirgus attiecībām un konkurenci, Rīgas rajona tautsaimniecībai radījusi ievērojamu ražošanas apjomu samazināšanos un bezdarba palielināšanos. 1996.gada sākumā Rīgas rajonā bija 85 417 iedzīvotāji darbspējas vecumā, no kuriem 2637 reģistrēti bezdarbnieki, bet uz 1996.gada 1.aprīli jau 3078 bezdarbnieki. Bezdarbs visvairāk skāris Siguldas apkārtni, Vangažus, Baldoni un Olaini. Tuvāko gadu laikā ir jāveic liels darbs visos valsts pārvaldes līmeņos, lai veicinātu mazā un vidējā biznesa attīstību, rezultātā - darba vietu skaita palielināšanos. Plānošanas vajadzībām tiek pieņemts, ka Rīgas rajona iedzīvotāju kopējais skaits 2003.gadā būs 151 000, bet 2006.gadā - 156 000. Rīgas pilsēta ir pieņēmusi, ka 2005.gadā būs 790 tūkst. iedzīvotāju.

Rīgas rajonā tiek atzīta demogrāfisko procesu nozīme plānošanā un budžeta veidošanā turpmākajos gados.

4. Dabas mantojums

4.1. Rīgas rajona fizioģeogrāfiskais apskats

Rīgas rajons atrodas Latvijas valsts vidienē, kas ziemeļrietumos ierobežots ar Rīgas jūras līci. Rajons robežojas ar astoņām valsts administratīvi teritoriālajām vienībām - Rīgas pilsētu, Jūrmalas pilsētu, Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajoniem. Teritorijas lielāko daļu aizņem Piejūras zemienes Rīgas smiltāju līdzenums un Viduslatvijas nolaidenums. Rajona ziemeļu daļā stiepjas kāpu grēdas, starp kurām ieplakās izveidojušies ezeri. Austrumu daļā ir morēnu vaļņi, osu grēdas, bet dienvidrietumu daļā purvaini līdzenumi, kāpas.

Vidējā temperatūra janvārī -6°C, jūlijā +17°C. Nokrišņi 600-800 mm gadā. Veģetācijas periods 180-190 dienu. Rīgas rajonā atrodas Latvijas lielāko upju Daugavas, Lielupes un Gaujas lejteces un ap 20 mazu upju ietekas. Ir 132 ezeri, kuru platība lielāka par 1 ha, no kuriem lielākie ir Babītes ezers (25,5 km2), Lielais Baltezers (5,97 km2) un Mazais Baltezers (1,99 km2). Velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēngleja un velēnu podzolētās gleja, purvu augsnes. Meži aizņem apmēram 50%. Daudziem no tiem ir liela nozīme Rīgas gaisa attīrīšanā.

Rajonā ir šādas derīgo izrakteņu iegulas - dolomīts, ģipšakmens, māls, grants, kūdra. Ir ievērojami dzeramā saldūdens pazemes krājumi un ārstniecisko dūņu krājumi. Rajons ir bagāts ar minerālūdens atradnēm, no kurām galvenokārt izmanto Siguldas atradni.

Rīgas rajona teritorijā ietilpst Gaujas Nacionālā parka DR daļa, kompleksie dabas liegumi: osu grēdas Mazie Kangari (340 ha) un Lielie Kangari (672 ha), Mežmuižas avoti (26 ha), botāniskie liegumi Buļļezers (17 ha), Lielā Baltezera salas (13,6 ha), Darmštates priežu audze (Babītes pagastā 3,9 ha), ornitoloģiskais liegums - Babītes ezers (2655 ha). Tāpat rajonā ir ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie liegumi. Aizsargājami ir 9 parki un dendroloģiskie stādījumi: Mālpils parks (21,7 ha); Katlakalna priedes (13,6 ha); Baldones sanatorijas parks (12 ha); Ropažu parks (9,3 ha); Allažu parks (6,6 ha); Sējas parks (3,9 ha); prof. D.Galenieka memoriālais dendrārijs (1,8 ha); Operas un baleta teātra mākslinieku dendrārijs Vangažos (1,5 ha).

Atpūtai piemēroti ir Rīgas jūras līča Vidzemes jūrmala, Beberbeķu un Piejūras dabas parki, Doles sala un citas vietas ap daudzajiem nelielajiem ezeriem, gar upju krastiem. Rīgas rajonā atrodas tādas ievērojamas memoriālas teritorijas kā Nāves sala, Ložmetējkalns, Salaspils ansamblis.

4.2. Dabas pamatne

Rīgas rajona dabas pamatni veido tā saucamie "zilie" un "zaļie" dabas elementi - jūras līča piekraste, upes, ezeri un citas ūdenstilpnes un noteces ar tām piederošajām krasta joslām, meži, lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Dabas pamatne ir vienota teritoriāla struktūra, kas saista visas pārējās funkcionālās struktūras rajona teritorijā.

Meži

Meži Rīgas rajonā aizņem 47% no visas rajona teritorijas. Tie - atbilstoši Valsts meža dienesta klasifikācijai - sadalās 10 kategorijās - dabas rezervāti (Nurmižu un Krimuldas rezervāti GNP robežās), Gaujas Nacionālā parka meži, dabas parki (Piejūras dabas parks (1629 ha), Beberbeķu dabas parks (302 ha)), dabas liegumi, zaļās zonas meža parki, preterozijas meži, aizsargājamo ainavu apgabali, zaļās zonas mežsaimnieciskie meži, vides aizsardzības meži un īpaši aizsargājamie meža iecirkņi. Konkrētas teritorijas attēlotas Rīgas rajona mežu kategoriju shēmā (1994.gada dalījums). Rīgas apkārtnes mežiem ir liela nozīme Rīgas iedzīvotāju atpūtā un veselības saglabāšanā. Katram meža nogabalam virs viena hektāra ir jābūt sastādītiem mežierīcības un apsaimniekošanas plāniem, ko apstiprina attiecīgās zonas mežniecības vai virsmežniecības (virs 50 ha).

Lai saglabātu rajona dabas pamatni un tās elementus nākamajām paaudzēm, teritoriju izmantošanas veidiem jānodrošina dabas resursu kompleksa saglabāšana; jebkurai saimnieciskai darbībai jārespektē vides aizsardzības prasības.

5. Kultūrvēsturiskais mantojums

Rajona kultūrvēsturiskais mantojums ir materiālo un garīgo vērtību kopums, kas izveidojies tautas vēsturiskās attīstības procesā. Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana ir ietverta visās attiecīgajās rajona plānojuma sadaļās - atbilstoši tā specifikai.

5.1. Esošie kultūras objekti, kultūras un vēstures pieminekļi rajonā

5.1.1. Rīgas rajona plānojumā ir ietvertas aktivitātes, kas nosaka kultūras un mākslas procesu apzināšanu, popularizēšanu, kā arī kultūras vērtību saglabāšanu un aizsardzību rajona teritorijā.

Rajona kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, aizsardzības un atjaunošanas dažādi aspekti ietverti arī citās šī Attīstības plāna nodaļās atbilstoši to specifikai.

Kultūras veicināšanas un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas koordināciju Rīgas rajonā veic Rīgas rajona Kultūras centrs.

5.1.2. Kultūras un vēstures pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kultūras vērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts, tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanas sistēmu nosaka LR 1992.gada 12.februāra likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un LR MP 1992.gada 26.novembra lēmums Nr.50 "Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem".

Rajona teritorijā atrodas 216 valsts nozīmes, 260 vietējas nozīmes aizsargājamie pieminekļi. Šo pieminekļu skaita sadalījums pa pašvaldībām apkopots 1.tabulā.

5.2. Rajona plānojums paredz:

• apzināt kultūras mantojumu un saglabāt ierobežojumus uz visu kultūrvēsturisko mantojumu - pilsētbūvniecības, arheoloģijas, arhitektūras, mākslas, vēstures, dabas pieminekļiem, kultūrvēsturiskām ainavām, vēsturiskām vietām un teritorijām;

• veicināt Rīgas rajona vēsturisko izpēti un kultūrmantojuma saglabāšanu;

• veicināt, lai vietējās pašvaldības pieņemtu lēmumus par jaunu aizsardzības zonu izveidošanu teritorijās, kuru īpatnējais raksturs, vēsturiskā, ainaviskā un arhitektoniskā būtība atbilst vietējās nozīmes pieminekļu statusam.

Tiek ieteikts rajona pilsētās un pagastos, kur saglabājusies vēsturiskā apbūve, papildināt esošos vietējo pašvaldību apbūves noteikumus, lai saglabātu šo kultūrvēsturisko mantojumu.

5.3. Pilsētbūvniecības pieminekļi

Pilsētbūvniecības pieminekļi Rīgas rajona pilsētās aizņem samērā plašas teritorijas un tāpēc atstāj zināmu ietekmi uz pilsētas veidolu. Kultūras vērtību valsts nozīmes aizsargājamo pieminekļu sarakstā pašreiz ir viens pilsētbūvniecības piemineklis - Siguldas, Turaidas un Krimuldas vēsturisko centru komplekss un viens vietējās nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis - Baldones kūrortciemata vēsturiskais centrs.

Lai saglabātu Siguldas pilsētas īpašo apbūves struktūru, paredzēts iekļaut valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā (kā pilsētbūvniecības pieminekļa fragmentus) seno kotedžu - vasarnīcu zonu Siguldas pilsētā, kur līdz Otrajam pasaules karam, dalot gruntsgabalus, būvnoteikumos bija stingri noteikts - būvēt šīs vasarnīcas greznas.

Pārējās rajona pilsētās, kur saglabājies vēsturiskais mantojums, bez apstiprinātajiem apbūves noteikumiem jāizstrādā papildu noteikumi, kas aizsargā šo apbūves teritoriju īpatnības. Par kāda objekta iekļaušanas lietderību valsts aizsargājamo pieminekļu sarakstā lemj LR Kultūras ministrijas Pieminekļu aizsardzības inspekcija.

5.4. Rīgas rajonā pavisam ir 136 arhitektūras pieminekļi

Attīstības plāns ierosina iekļaut valsts aizsargājamo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekļu sarakstā:

1. villu "Agnese" - Siguldā, Lakstīgalas ielā 9a;

2. adm. ēku - Siguldā, Šveices ielā 25;

3. adm. ēku - Siguldā, Lakstīgalas ielā 9;

4. dzīv. ēku - Siguldā, Gāles ielā 9 (celta 1927.g.);

5. dzīv. ēku - bijušo Olaines pagastnamu - Olaines pag. Pēterniekos;

6. dzīv. ēku - Baldonē, Tilta ielā 2, 3, 4;

7. dzīv. ēku - Baldonē, Krasta ielā 4, 15;

8. dzīv. ēku - Baldonē, Ķeguma ielā 4, 8.

Izvērtējot esošo situāciju, rodas acīmredzama nepieciešamība pasargāt no uzbrūkošās industrializācijas vēl nedegradētu kultūrainavisko vidi. GNP un Turaidas muzejrezervāta teritorijā darbojas īpaši likumi, līdzīgi nepieciešams pasargāt teritorijas arī Doles salā, pie Olektes upes Ķekavas pagastā, pie Baltezera. Rūpīgi jāizanalizē situācija pie Daugavas un Gaujas upēm, jo tieši pie šo upju krastiem koncentrējas gan kultūras pieminekļi, gan cenšas iespiesties jaunā celtniecība. Teritorijās gar Rīgas jūras līci (Carnikavā, Saulkrastos), Garkalnē, Babītē, Siguldā un Baldonē ieteicams saglabāt kūrortceltniecībai raksturīgo mērogu un iezīmes. Jāsakārto vai jālikvidē vidi degradējošie objekti pieminētajās zonās.

Īpašas aizsardzības zonas būtu jānosaka jau šodien šādiem rajona teritorijā esošiem arhitektūras pieminekļiem:

1. Sakaiņu pilskalnam pie Daugavas (Daugmales pag.);

2. Snoložu skanstam Salaspils lauku teritorijā;

3. Gavēņu pilskalnam Krimuldas pagastā;

4. Jāņa kalnam - Salaspils lauku teritorijā;

5. Murjāņu senkapiem - Sējas pagastā;

6. Romu - Kalniņu apmetnei - Salas pagastā.

Tāpat aizsardzības zonas būtu jānosaka vairākiem citiem svarīgākiem arhitektūras pieminekļiem, nodrošinot šo pieminekļu eksponēšanu:

1. Baltezera (Ādažu) baznīca - Ādažu pagastā;

2. Ķekavas (Doles) baznīca - Ķekavas pagastā;

3. Mencendarbes muižas pils - Baldones pilsētā ar lauku teritoriju;

4. Sējas muižas komplekss - Sējas pagastā;

5. Mālpils lut. baznīca - Mālpilī;

6. Baltā pils - Baldones pilsētā.

Pašreiz aizsardzības zonas noteiktas sekojošiem pieminekļiem:

1. Rāmavas (Depkina) muižai Ķekavas pagastā;

2. Klaņģu kalnam Ķekavas pagastā;

3. Katlakalna baznīcai Ķekavas pagastā;

4. Doles muižas kompleksam;

5. Krimuldas muižas apbūvei Krimuldas pagastā;

6. Mūku kalnam Salaspils lauku teritorijā;

7. Daugmales pilskalnam ar senpilsētu un senkapiem Daugmales pagastā;

8. Nāves salai Daugmales pagastā.

Lai piesaistītu vairāk tūristu plūsmu uz Daugmales pagastu, kur ir liels pieminekļu daudzums, jāsekmē pie Daugmales pilskalna vietējā novadpētniecības muzeja atvēršana, kurā varētu eksponēt arheoloģiskos atradumus utt.

Izstrādājot Rīgas rajona pašvaldību teritoriju plānojumus, jāņem vērā lielie veco muižu kompleksi. Rīgas rajonā tādi ir 11. Jāsaglabā vēsturiskais šo kompleksu plānojums. Tas pats attiecināms uz pieminekļu sarakstā minētām zemnieku sētām un Baltezera sūkņu stacijas kompleksu. Jāsaglabā parku vēsturiskais plānojums, nepieļaujot vides degradēšanu ar nepiemērotiem būvapjomiem. Jaatjauno mazās arhitektūras formas.

5.5. Vēstures pieminekļi

Rīgas rajona vietējās pašvaldības varētu pieņemt īpašu nolikumu veco kapsētu un veco kapsētu sektoru saglabāšanai, kur ir daudz vēsturisko apbedījumu un mākslas pieminekļu. Jāveic šo vēsturisko kapsētu inventarizācija, lai nezaudētu daļu no vēstures. Jāfiksē un jāņem uzskaitē vecie kapu pieminekļi, arī tie, kas nav pieminekļu sarakstos, kā sava laika vēstures liecinieki.

Pašvaldībām jāpieņem lēmumi par latviešu strēlnieku kapsētu sakopšanu; tai vajadzētu būt katras pašvaldības goda lietai.

Kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas, atjaunošanas un aizsardzības iekļaušana rajona attīstības plānā ir latviešu nācijas pašapzināšanās un tautas kultūras izpausmes svarīga sastāvdaļa.

6. Ekonomiskā attīstība

Rajona zemju izmantošanas plānojums (zonējums) netiešā veidā ietekmē vispārējo ekonomisko attīstību. Sociālās aprūpes, (sociālo) institūciju labvēlīga attīstība lielā mērā ir atkarīga no veiksmīgas saimnieciskās darbības. Tāpēc zemes izmantošanas politika jāveido atbilstoši sociāli ekonomiskajiem mērķiem.

Pašreiz spēkā esošie LR Ministru kabineta Teritoriālplānošanas noteikumi rajona plānojumā paredz iekļaut tikai tādus projekta priekšlikumus, kas attiecas uz rajona līmeņa pašvaldības pārvaldāmo nozaru attīstību (izglītība, veselības un sociālā aprūpe, kultūra, fiziskā kultūra un sports, sabiedriskā transporta pakalpojumi, sadzīves atkritumu glabāšana un pārstrāde, industriālo atkritumu glabāšanas un pārstrādes pārraudzība, civilā aizsardzība).

Principā sociālo jautājumu risināšanu un sociāli nozīmīgu objektu plānošanu nevar veikt pietiekošā kvalitātē, ja šie pasākumi ir atrauti no ekonomiskās attīstības vispārējām tendencēm. Jebkuram reģionam, jebkurai pašvaldībai ir jābūt skaidrībā par viņu teritorijas ekonomiskās attīstības stratēģiju. Tāpēc projekta autori rajona plānojuma sastāvā iekļāva sadaļu "Ekonomiskā attīstība", kas dod nelielu ieskatu Rīgas rajona vispārējā nākotnē.

Rīgas rajona ekonomiskās attīstības plāna pamatrisinājumi balstās uz pieņēmumiem, ka:

• iedzīvotāju skaits rajonā līdz 2003.g. pieaugs par 6000, bet līdz 2006.g. par 11 500 cilvēkiem. Galvenais iemesls tam nav dabīgais pieaugums, bet migrācija no Rīgas, kas savukārt saistīta ar mājokļa uzlabošanas iespējām un veselīgu un estētisku vidi un ar plašāku darba piedāvājumu iespējām no citiem Latvijas novadiem;

• jaunas apbūves teritorijas (zonas) galvenokārt veidosies esošo apdzīvoto vietu un dārzkopības sabiedrību teritorijās;

• ekonomiskās attīstības bāzi turpmāk veidos galvenokārt apkalpojošā sfērā - tūrisms, komercdarījumi, citi maksas pakalpojumi, piepilsētas lauksaimniecība, zinātnes ietilpīga rūpniecība, ārstnieciskā atpūta;

• attīstīsies zonālie centri kā tuvāko apdzīvoto vietu funkcionālie atbalsta centri.

Projektā iekļautie pieņēmumi un prognozes varētu būt par pamatu rajona turpmākās attīstības modelim.

6.1. Ekonomiskā situācija Rīgas rajonā

Rīgas rajona ekonomiskā attīstība ir cieši saistīta ar Rīgas pilsētas tiešu tuvumu, attīstītu transporta infrastruktūru, atpūtas iespējām Rīgas jūras līča krastā no Kalngales līdz Zvejniekciemam un citās atpūtniekiem un tūristiem pievilcīgās vietās, kā arī ar esošo tradicionālo tautsaimniecības nozaru un maksas pakalpojumu sistēmas pilnveidošanu.

Ekonomiskās sistēmas maiņa deviņdesmito gadu sākumā, pārejot no centralizētas plānotas saimniekošanas uz brīvā tirgus attiecībām, kā arī sabrūkot PSRS kā vienotai ekonomiskai telpai, Rīgas rajona tautsaimniecībai radījusi ievērojamu ražošanas sašaurināšanos. Līdz ar to krasi palielinājies bezdarbnieku skaits. Visvairāk tas ir skāris kādreizējos "vissavienības" uzņēmumus un zinātniskās iestādes, daļēji arī lauksaimniecību. Bezdarbu visvairāk izjūt Vangažos, Olainē, Siguldā, lai gan arī šeit tas ir mazāks par vidējo valstī.

Pamatnozaru veidi proporcionāli tajos nodarbināto darbinieku skaitam ilustrācijas nolūkos pēc stāvokļa 1996.gadā ir attēloti rajona ekonomiskajā shēmā (2.5.zīm. Ekonomiskā struktūra).

Lejupslīde valsts ekonomikā ar atbilstošu bezdarba un ikgadējās inflācijas pieaugumu ir izraisījusi iedzīvotāju lielākās daļas materiālās labklājības līmeņa būtisku pazemināšanos un sociāli maznodrošināto personu skaita pieaugumu. Rīgas rajonā no 144 837 iedzīvotājiem (1996.gada dati) maznodrošināto kategorijai atbilst apmēram 40 tūkst. cilvēku, kas rada lielu sociālā budžeta spriedzi.

6.2. Esošās ekonomiskās situācijas analīze

6.2.1. Rīgas rajonā ekonomisko situāciju kopumā var raksturot tā: rūpniecības produkcijas kopapjoms turpina sarukt, celtniecībā un pakalpojumu sfērā parādījušās augšanas tendences, lauksaimniecībā - stagnācija; ārzemju investīciju jomā bez pārmaiņām (nav vērojamas ārzemju investoru aktivitātes); iedzīvotāju ienākumu pieaugumu apsteidz preču un pakalpojumu cenu pieaugums.

Kas veicina un kas traucē ekonomisko attīstību Rīgas rajonā?

6.2.2. Rīgas rajona priekšrocības:

• ģeogrāfiskie faktori;

• kultūrvides un dabas pievilcība;

• izglītoti iedzīvotāji un kvalificēts darbaspēks;

• attīstīta transporta infrastruktūra;

• galvaspilsētas tuvums (darbavietas, kultūras vajadzību un visu iespējamo maksas pakalpojumu nodrošinājums; valsts pārvaldes institūciju tuvums).

6.2.3. Rīgas rajona galvenie trūkumi:

• vājš un savstarpēji nesavienojams informatīvais nodrošinājums;

• netiek izmantots tūrisma potenciāls un vāji attīstīta tūrisma industrija;

• nepietiekama uzņēmēju iniciatīva un vāja savstarpējā sadarbība, grūtības investoru piesaistīšanā;

• nepietiekama iedzīvotāju un uzņēmēju personīgā drošība un viņu īpašumu aizsardzība;

• vāji regulēta individuālā apbūve; nekontrolēta zemes gabalu sadrumstalošana;

• atkritumu saimniecības nesakārtotība; visu veidu vides piesārņojums;

• dārzkopības biedrību un atpūtas apmetņu nekontrolēta funkcionēšana bez saistības ar infrastruktūras plānotu attīstību;

• neattīrītu vai daļēji attīrītu kanalizācijas un rūpniecisko notekūdeņu ieplūšana ezeros, upēs un tālāk Rīgas jūras līcī;

• galvaspilsētas tuvums (rajonam nav sava administratīvā centra, galvaspilsētas pārvaldes institūciju mēģinājums regulēt piepilsētas sadzīvi un dabas bagātību izmantošanu savās interesēs, lielas pilsētas kriminogēnās vides izplatīšanās rajona teritorijā).

6.2.4. Neizmantotās iespējas. Veicināmās nozares

Rīgas rajona ekonomiskās attīstības sekmēšanai ir vairākas neizmantotas iespējas:

• nav izveidota rajona uzņēmēju apvienība (klubs), kura kā vienots vesels varētu reprezentēt rajonu starptautiskajā tirgū;

• nenotiek attīstības iespēju popularizēšana;

• vietējās pašvaldības nepietiekami nodarbojas ar teritoriju attīstības plānu un apdzīvoto vietu ģenerālplānu izstrādi;

• apstājusies Skultes ostas rekonstrukcija.

Rajonā veicināmās nozares:

• zinātņu ietilpīga rūpniecība, kas pamatā izmanto vietējās izejvielas;

• tūrisms un ārstnieciskā atpūta;

• piepilsētas tipa intensīvā lauksaimniecība;

• maksas pakalpojumi, t.sk. komercdarījumi.

6.2.5. Draudi ekonomiskai attīstībai:

Rīgas rajona ekonomisko attīstību var apdraudēt:

• Rīgas reģiona pašvaldību nesaskaņas dažādos līmeņos;

• infrastruktūras tālāka kvalitatīva neuzlabošanās;

• stihiska apbūves zonu izveidošanās;

• neatgriezeniska vides degradācija (mežu izciršana un ugunsgrēki, ūdens piesārņošana, kultūrvēsturisko vietu un dabas ainavu degradācija, attīrīšanas iekārtu trūkums, atkritumu saimniecības nesakārtotība);

• vienotas Rīgas reģiona stratēģiskās attīstības politikas trūkums;

• vietējo pašvaldību teritoriju attīstības plānu (ģenerālo plānu) trūkums;

• nepietiekamas aktivitātes uzņēmējdarbības sekmēšanā vietējo pašvaldību administratīvajās teritorijās.

6.2.6. Ekonomiskās attīstības varianti.

Rīgas rajonam - atkarībā no valsts ekonomiskās attīstības politikas pamatnostādnēm - varētu būt trīs ekonomiskās attīstības varianti (scenāriji) (skatīt 1.tabulu 11.lpp.).

Piemēra pēc var minēt, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta visu nozaru vidējais pieaugums 1996.gadā bija 2,8%, bet 1995.gadā samazinājums par 0,8% un laika periodā no 1990.-1994.gadam tas samazinājies par 50%. ES valstīs vidējais kopprodukta pieaugums 1996.gadā bija 2,4% gadā.

Augstākminētie trīs iespējamie attīstības varianti pieņemti, izmantojot rajona plānojuma pirmsprojekta datus, Valsts statistikas komitejas un Nodarbinātības valsts dienesta informāciju, demogrāfiskās prognozes, preses materiālus un speciālistu vērtējumu, kas iegūti dažādu semināru rezultātā.

Aplūkojot A variantu, ir maza tā īstenošanas ticamības pakāpe, jo valsts privatizācijas politikas rezultātā faktiski visa ražojošā sfēra un maksas pakalpojumi būs privāto uzņēmēju pārvaldīti.

C varianta realizācijas iespējamība varētu būt ap 50 procentiem. Tas varētu notikt, ja turpmākajos gados netiktu sakārtoti likumdošanas akti un paliktu nerealizēta saprātīga valsts nodokļu politika.

Pēc speciālistu domām visoptimālākais būtu B variants pie nosacījumiem, ja tiktu izveidota ekonomiskai attīstībai labvēlīga likumdošana, tiktu veicināts mazais un vidējais bizness, sakārtota robežkontrole, novērsta korupcija, uzlabota nodokļu iekasēšana u.tml.

1.tabula

Ražošanas galveno nozaru un maksas pakalpojumu iespējamais bruto apjoma pieaugums

2003. un 2006.gadā (procentos, salīdzinot ar 1996.gadu):

Varianti .
A . B . C .
Valsts vadīta Līdzsvarota Neplānota un
rūpniecības Rīgas rajona neregulēta eko-
pastiprināta attīstība attīstība . nomiskā attīstība
2003. 2006. 2003. 2006. 2003. 2006.
1. Rūpniecība 25 35 15 20 10 5
2. Celtniecība 8 10 10 15 8 5
3. Lauksaimniecība 14 10 12 10 7 5
4. Tūrisms 1 2 3 5 2 3
5. Apkalpojošā sfēra 22 25 30 35 22 25
6. Darījumi *) 5 5 10 10 25 30
7. Pārējie 10 5 10 8 5 3
Rajona iedzīvotāju 156 294 164 845 150 847 155 663 148 715 152 103
skaits (pieaugums) (+11 457) (+20 000) (+6010) (+10 826) (+3478 (+7266)
Nodarbināto kopskaits 70 332 79 126 72 406 77 832 52 050 48 673
rajonā (pieņēmums) (45%) (48%) (48%) (52%) (35%) (32%)

*) Tranzīta bizness, vairumtirdzniecība, banku un biržu aktivitātes u.tml.

6.3. Tautsaimniecības nozaru attīstība

Rīgas rajona padome uzskata, ka rajona līmeņa pārvaldes institūcijas pienākumos ir jāiestrādā uzdevumi par rajona vienotas vispārējās ekonomiskās attīstības politikas noteikšanu un vienota ilgtermiņa ekonomiskā plāna izstrādi, kas atbilstu valsts ekonomiskās attīstības stratēģijas pamatprincipiem.

6.3.1. Izmantojot projekta autoru rīcībā esošos datus, var prognozēt, ka Rīgas rajona ekonomiskās attīstības pamatā varētu būt:

1) rūpniecība tādās nozarēs kā ķīmisko vielu un produktu pārstrāde, lauksaimniecības produktu un zivju pārstrāde, kūdras ieguve, ģipša, dolomīta un grants karjeru izstrāde, koksnes pārstrāde un koka izstrādājumu ražošana, būvmateriālu ražošana, lauksaimniecības un mežsaimniecības mašīnbūve, laivu un jahtu būve;

2) būvniecība, kas saistīta ar individuālām apbūvēm, servisa objektu būvēšanu, noliktavu saimniecību izveidošanu, infrastruktūras objektu būvniecību un modernizēšanu;

3) lauksaimniecība, kas veidotos uz Rīgas aglomerācijas iedzīvotāju un atpūtnieku apgādi ar bioloģiski kvalitatīviem dārzeņiem, augļiem un ogām, labiem galda kartupeļiem, piena produktiem;

4) mežsaimniecība, sākot ar meža stādījumu atjaunošanu, saprātīgi regulētu koksnes izciršanu un mežu kopšanu, it sevišķi dabas parkos un piepilsētas mežos;

5) elektro un siltumenerģijas ražošana, energonesēju uzkrāšana (Rīgas HES, TEC-2, Olaines un Vangažu naftas bāzes, Inčukalna gāzes krātuve);

6) transporta apkalpe, objekti - lidosta "Rīga", dzelzceļa stacijas, degvielas uzpildes stacijas, transporta remonta zonas;

7) iedzīvotāju apkalpe (maksas pakalpojumi). Sabiedriskās apkalpes objektu tīklu izvēršot, iedzīvotāji varēs vispusīgi apmierināt savas kultūras, izglītības prasības, atvieglot ikdienas mājas soli, izvēlēties dažādas atpūtas un brīvā laika pavadīšanas iespējas. Tai pašā laikā tas (apkalpes objekta tīkla izvēršana) nodrošina darbspējīgos iedzīvotājus ar jaunām darba vietām;

8) tūrisms, ko nosacīti varētu sadalīt vietējo atpūtnieku un citu reģionu un valstu tūristu apkalpošanā.

6.3.2. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš uzņēmējdarbības vicināšanai tūrisma nozarē, jo tai ir liels, bet vāji izmantots potenciāls, kuru pamatvilcienos varētu raksturot ar tiešu Rīgas tuvumu (tūristu mītnes rajonā ir pievilcīgākas kā cenu, tā komforta un ēdināšanas ziņā), Siguldas vizuālo un izziņas bagātību, atpūtas iespējām Saulkrastos, Baldones kūrortu ārstniecisko tūrismu un atpūtu zemnieku sētās lauku ceļotājiem. Rajona teritorijā ir vēl citas vietas, kas savu īpašību dēļ pievelk cilvēkus.

Faktiski katrā pašvaldības teritorijā ir izvietots lielāks vai mazāks tūrisma objektu skaits. Informācija par tūrisma objektiem un lauku tūrisma aktivitātēm Rīgas rajonā apkopota 2.pielikumā.

Tūrisma kā tautsaimniecības nozares attīstība Rīgas rajonā nav iespējama bez vietējās un reģionālās stratēģijas. Runājot par tūrisma stratēģiju Rīgas rajonā, jāapzinās, ka pamatmērķis ir padarīt rajonu par pievilcīgu tūrisma objektu, kas piesaistītu interesentus (patērētājus) no Eiropas un citiem pasaules reģioniem.

Galvenie uzdevumi šo mērķu īstenošanai:

• sekmēt ar tūrismu saistīto mazo un vidējo uzņēmumu izveidošanu un attīstību;

• kvalitatīvu pakalpojumu piedāvājumu nodrošināšana;

• tūrisma maršrutu pa Rīgas rajonu un reģionu un kaimiņu rajoniem izstrādāšana un popularizēšana;

• datu bāzes par tūrisma potenciālu un attīstību izveidošana;

• tūrisma iespēju reklamēšana citur Latvijā un ārzemēs;

• tūrisma organizatoru (instruktoru) izglītošana;

• Eiropas Savienības finansiāla atbalsta saņemšana tūrisma attīstības projektiem;

• Rīgas rajona tūrisma padomes izveidošana.

Noslēgumā jāuzsver, ka tūrisma attīstību rajonā var nodrošināt tikai ar aktīvu vietējo pašvaldību atbalstu.

6.3.3. Atsevišķs virziens ir zinātnes attīstība. Rīgas rajonā ir speciālisti un materiālā bāze lauksaimniecības (Siguldā), meža un eksaktajās zinātnēs (Salaspilī), kas tautsaimniecības transformācijas apstākļos pagaidām netiek likti lietā pilnā mērā. Lielas perspektīvas ir jaunveidotajam Salaspils Tehnoloģiskajam centram.

6.3.4. Aktuāls jautājums ir rajona mazo un vietējo uzņēmumu darbības uzsākšana, veidošanās un nostiprināšanās. Šo uzņēmumu attīstības būtisks priekšnosacījums: iekšējās vai ārējās kapitāla investīcijas, ko savukārt veicina korekta likumdošana un vispārējā sabiedriskā drošība. Nepieciešams izveidot rajona uzņēmēju asociāciju, lai nodrošinātu biznesa pārstāvniecību sabiedriskajā sektorā, tādējādi kopīgi veicinātu rajona vispārējo attīstību. Jāpanāk izmaiņas tiesiskajos aktos, lai tiktu nodrošināta uzņēmumu reģistrācija (vai saskaņojums par uzņēmējdarbības uzsākšanu vai pārtraukšanu) vietējās pašvaldībās.

Visu nozaru ekonomiskās attīstības pamatā ir ekonomiski aktīvo iedzīvotāju pastāvīga profesionāla un sabiedriska (humanitāra) izglītošana. Jāturpina pilnveidot pieaugušo tālākizglītošanas sistēmu. Par to sīkāks izklāsts šī projekta 7.nodaļā "Izglītība".

7. Izglītība

Izglītības sistēmas perspektīvo attīstību rajonā nosaka ekonomiskās infrastruktūras attīstība, valsts pašvaldību un sabiedrības sociālais pasūtījums, kā arī demogrāfiskā situācija valstī. Izglītības iestādēm Rīgas rajonā jābūt pagastu kultūras, izglītības centriem, kuru darbība balstās uz reālā pasūtītāja vajadzību apmierināšanu.

Rīgas rajona iedzīvotājiem ir iespējas iegūt pirmsskolas, vispārējo, profesionālo un interešu izglītību.

Skolu tīkla izvietojums ir atbilstošs pasūtījumam.

7.1. Izglītības iestāžu raksturojums

Ekonomiskās situācijas izmaiņa valstī ir atstājusi iespaidu uz rajona pirmsskolas bērnu iestāžu skaitu un bērnu skaitu tajās. Pirmsskolas bērnu iestāžu skaits rajonā ir samazinājies.

Sakarā ar uzņēmumu slēgšanu izmainījusies pirmsskolas izglītības iestāžu juridiskā pakļautība. Visas rajonā esošās pirmsskolas iestādes ir vietējo pašvaldību pārziņā.

Rīgas rajonā darbojas 33 bērnudārzi, kurus apmeklē 3827 bērni. Pie 2 skolām atvērtas pirmsskolas grupas, kuras apmeklē 94 bērni.

Bērnudārzus apmeklē aptuveni 35% no kopējā bērnu skaita rajonā. Pēdējos gados pieaug pieprasījums pēc vietām pirmsskolas izglītības iestādēs, tajā pašā laikā atsevišķu lauku pagastu pirmsskolas iestādēs ir brīvas vietas.

Rīgas rajonā ir 4 sākumskolas (1.-4.kl.), 2 nepilnās pamatskolas (1.-6.kl.) (Salas pamatskola, Siguldas 3.pamatskola), 21 pamatskola (1.-9.kl.), t.sk. IZM pakļautības Juglas sanatorijas internātskola un rajona padomes pakļautības Mālpils internātpamatskola.

Rajonā darbojas 1 pamatskola ar padziļinātu mūzikas mācīšanu, kā arī Baldones mūzikas pamatskola.

No kopējā pamatskolu skaita 3 skolas ir ar krievu apmācības valodu un 5 divplūsmu skolas.

Pamata izglītību iespējams iegūt katra pagasta teritorijā dzīvojošajiem bērniem. Skolas savstarpēji sadarbojas, apkalpojot kaimiņu pagastu iedzīvotājus.

Mālpils internātpamatskolā mācās skolēni no visām rajona vietējām pašvaldībām, kā arī skolēni no Rīgas pilsētas un citiem kaimiņu rajoniem.

2 pamatskolas nodrošina skolēnus ar internātiem. Rajona teritorijā darbojas 2 privātās mācību iestādes: Ādažu pagastā- Ādažu Brīvā Valdorfa skola un Ķekavas pagastā - "Gaismas tilts".

Rīgas rajonā darbojas 17 vidusskolas (1.-12.klases), Siguldas Valsts ģimnāzija (7.-12.klases), IZM pakļautības Murjāņu sporta ģimnāzija, neklātienes (vakara maiņu) vidusskola ar konsultpunktiem Siguldas Valsts ģimnāzijā un Baldones vidusskolā, kā arī Salaspils vakara vidusskola.

Siguldas Valsts ģimnāzijā mācās skolēni no kaimiņu rajoniem (Cēsu, Limbažu), bet Murjāņu sporta ģimnāzijā - skolēni no visas valsts.

3 vidusskolas ir ar krievu apmācības valodu, bet 7 - divplūsmu skolas.

Pēdējos divos gados pieaudzis skolēnu skaits vidusskolu klasēs.

Tā kā rajona vidusskolu lokālais izvietojums neaptver 9 pagastus, tad to teritorijās dzīvojošie 9.klašu beidzēji turpina mācības Siguldas, Saulkrastu, Krimuldas, Ķekavas vidusskolās vai kādā no Rīgas pilsētas skolām.

Siguldas Valsts ģimnāzija nodrošina skolēnus ar internātu.

Rīgas rajonā atrodas 2 speciālās internātskolas bērniem ar garīgās attīstības traucējumiem. Skolēni šajās skolās tiek uzņemti pēc pedagoģiski medicīniskās komisijas slēdziena. Gaismas speciālajā internātskolā mācās skolēni no 1.-4. klasei, bet Carnikavas speciālajā internātskolā - skolēni no 5.-10.klasei. Abas speciālās internātskolas ir divplūsmu. Skolās mācās bērni no Rīgas rajona.

Rīgas rajonā ir 3 skolas, kurās var iegūt profesionālo izglītību - Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledža,Vangažu 25.arodvidusskola un Mālpils lauksaimniecības tehnikums. Skolas uzņem skolēnus no visas valsts.

Rīgas rajonā darbojas Bērnu un jauniešu centrs, Siguldas skolēnu jaunrades nams, Bērnu un jauniešu fiziskās sagatavotības klubs, kas nodrošina bērnu un skolēnu saturīga brīvā laika organizēšanu, talanta un individuālo interešu izkopšanu, bērnu garīgo un fizisko attīstību.

Pie Rīgas rajona Skolu valdes ir izveidots Informatīvi metodiskais centrs, kas realizē valsts izglītības politiku, nodrošina zinātniski metodisku pedagoģisko darbinieku izglītošanu un sniedz informatīvi metodisko atbalstu rajona izglītības iestādēm.

Informatīvi metodiskais centrs sadarbojas ar Latvijas augstskolām, iesaistās PIAC, IZM, TEMPUS, SOROS, Ziemeļvalstu, Britu padomes, Baltijas-Zviedrijas, Bornholmas rīkotajos kursos un programmās, sadarbojas ar mācību priekšmetu asociācijām.

Rajona Pieaugušo izglītības koordinācijas centrs izveidots 1995.gadā. Rīgas rajona vietējās pašvaldībās darbojas 8 pašvaldību un nevalstiskās organizācijas, kuru darbības pamatvirziens ir pieaugušo izglītošana. Centrs koordinē un finansiāli atbalsta minēto organizāciju darbību.

7.2. Konceptuāli risināmie jautājumi Rīgas rajonā

• Izglītības iestāžu administratīvā darba un mācību procesa datorizācija.

• Skolu bibliotēku - kā informatīvi metodiskā centra - pilnveidošana.

• Pakāpeniska divplūsmu skolu un krievu mācību valodas skolu pārveide par valsts valodas vai etnisko minoritāšu skolām.

• Valsts, reģionālās, vietējās pakļautības izglītības iestāžu un privāto mācību iestāžu saglabāšana un to specializācijas veicināšana.

• Mūzikas un mākslas skolu integrēšanas procesa turpināšana vispārizglītojošajās skolās.

• Psiholoģiskās, logopēdiskās, sociālās palīdzības, kā arī veselības aprūpes nodrošināšana izglītības iestādēs.

• Demokrātiskas izglītības iestāžu pārvaldes, t.sk. skolēnu pašpārvaldes, nostiprināšana un attīstīšana.

• Profesionālās apmācības bāzes izveidošana speciālajās un vispārizglītojošajās internātskolās.

• Rajona vispārizglītojošo skolu pedagogu algu finansējuma mehānisma pārkārtošana, sekmējot izglītības iestāžu ieinteresētību skolēnu piesaistei un mācību procesa kvalitātes paaugstināšanai.

• Valsts valodas apguves programmas realizācija ar pakāpenisku pāreju uz vidējās izglītības ieguvi valsts valodā.

• Profesionālās izglītības mācību iestāžu tīkla optimizācija atbilstoši darba tirgus pieprasījumam.

• Skolas vecuma bērnu uzskaite, bērnu tiesību aizsardzības un nepilngadīgo likumpārkāpēju profilakses valsts programmas realizācija.

• Informatīvās sistēmas datu bāzes izveide izglītības procesa analīzei un pilnveidei.

• Tālmācības un tālākizglītības iespēju attīstīšana.

• Skolēnu pārvadāšanas tīkla izveide starp vietējām pašvaldībām.

Pirmsskolas izglītība

• Specializēto pirmsskolas izglītības iestāžu attīstība.

• Jaunu pirmsskolas iestāžu atvēršana perspektīvajās individuālās apbūves zonās - Garkalnē, Ropažos, Saulkrastos, Inčukalnā.

• Pirmsskolas vecuma bērnu, kuri neapmeklē bērnudārzus, sagatavošana skolai.

Pamatizglītība

• Vienotas zināšanu vērtēšanas sistēmas attīstīšana.

• Skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem integrēšana vispārizglītojošajās skolās.

• Mācību procesa pārstrukturēšana atbilstoši jaunā Pamatizglītības valsts standarta mērķiem un uzdevumiem.

• Jaunas internātpamatskolas atvēršana Daugavas kreisajā krastā.

• Pabeigt Allažu pamatskolas 2.kārtas celtniecību un Salas pamatskolas celtniecību.

Vidējā izglītība

• Pāreja uz izglītības programmu apmācību.

• Vidējās izglītības ieguves iespējas, paplašinot mācību iestādes apkalpes reģionu, sadarbojoties vietējām pašvaldībām.

• Otras Valsts ģimnāzijas izveide Daugavas kreisajā krastā.

• Neklātienes (vakara) maiņu un vakara vidusskolas mācību procesa pilnveidošana atbilstoši vispārējās vidējās izglītības standarta prasībām.

• Pabeigt Baldones vidusskolas piebūves, Ādažu, Ulbrokas vidusskolu otrās kārtas celtniecību.

Speciālā izglītība

• Divplūsmu speciālo internātskolu pakāpeniska pārveide par skolām ar valsts valodas apmācību.

• Carnikavas speciālās internātskolas pakāpeniska pārveide par speciālo internātskolu ar arodapmācību.

• Gaismas speciālās internātsākumskolas rekonstrukcija.

Ārpusskolas darbs

• Bērnu un jauniešu centra izveide Olaines pilsētā.

• Sabiedrisko organizāciju darbības atbalstīšana.

• Atpūtas, darba un radošo spēju nometņu darbības attīstīšana.

Pedagogu tālākizglītība

• Tālākizglītības programmu un projektu analīze un akreditācija.

• Radošo skolotāju iesaistīšana tālākizglītības organizēšanā, sagatavojot tos par multiplikatoriem.

• Skolotāju sagatavošana otrās specialitātes ieguvei - valodu, ekonomikas un biznesa pamatu mācīšanai.

• Sadarbība ar citu rajonu informatīvi metodiskajiem centriem.

• Mūsdienīga audiovizuālā centra izveide.

Pieaugušo izglītība

• Papildizglītības iespēju nodrošināšana visu vecuma un sociālo grupu iedzīvotājiem mūža garumā.

• Darba tirgus pieprasījumam atbilstoša vecuma iedzīvotāju profesionālā un vispārējā apmācība.

• Pieaugušo izglītības tīkla attīstība un pilnveidošana, nodrošinot iedzīvotājiem izglītošanās iespējas dzīves vietas tuvumā, izmantojot pašvaldību institūciju vai nevalstisko organizāciju palīdzību.

• Atbilstoši pieprasījumam sekmēt vispārējās izglītības ieguvi visiem interesentiem neatkarīgi no vecuma.

• Pieaugušo izglītotāju kvalifikācijas paaugstināšana, mācību programmu akreditācija.

• Iesaistīšanās valsts līmenī organizētajās pieaugušo profesionālās pārprofilēšanas programmās.

• Darba tirgus attīstībai atbilstošu profesionālās pārprofilēšanas centru izveide uz profesionālās izglītības iestāžu un vietējo pieaugušo izglītības centru bāzes.

• Sadarbība starp valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

8. Kultūra un sports

Svarīgas pašvaldību funkcijas ir rūpēties par kultūru un veicināt veselīgu dzīvesveidu.

Rīgas rajona padome atbalsta rajona Kultūras centra un Fiziskās kultūras un sporta pārvaldes aktivitātes kultūras un sporta attīstībā.

Rīgas rajona plānojums, atbilstoši tā uzdevumam, nosaka kultūras un mākslas procesu, kultūras vērtību saglabāšanu un aizsardzību, kultūras un sporta attīstību rajonā.

8.1. Kultūra

8.1.1. Rajona padomes funkciju nodrošināšana kultūras jomā no 1994.gada ir uzticēta Rīgas rajona Kultūras centram. Kultūras centra uzmanības lokā ir mākslinieciskā pašdarbība, bibliotēku darbs, kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī vietējo pašvaldību konsultēšana kultūras jautājumos savas kompetences ietvaros.

Balstoties uz Latvijas valsts izglītības koncepciju un kultūrpolitikas nostādnēm, rajona padome uzskata, ka ir lietderīgi saglabāt Rīgas rajona Kultūras centru, lai nodrošinātu kultūras procesu pārzināšanu un virzību, koordināciju un metodisko vadību.

Kultūrdzīves metodiskā vadība dod iespēju arī turpmāk nodrošināt tautas mākslas un pašdarbības kopu (koru, deju kolektīvu, folkloras kopu, amatierteātru, lietišķās mākslas, tēlotājas u.c. vizuālo mākslu studiju, instrumentālo ansambļu) mākslinieciski augstvērtīgu izaugsmi, kā arī jaunu, laikmetīgu pašdarbības formu veidošanos.

Kultūras un mākslas pasākumi rajonā tiek organizēti 28 kultūras un tautas namos, kur vairāk nekā 5000 pašdarbnieku piedalās 214 mākslinieciskos kolektīvos un pulciņos.

Rajonā darbojas 43 tautas bibliotēkas, kas sniedz savus pakalpojumus rajona iedzīvotājiem.

Rajonā ir 16 mākslas un mūzikas skolas, kurās mācās 1980 audzēkņi (1996.gada dati).

Kultūras iestāžu teritoriālais izvietojums attēlots 2.7. zīm.

Kultūras un vēstures pieminekļi ir kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, kultūras vērtība, kuras saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas valsts, tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Kultūras pieminekļu aizsardzību un saglabāšanos sistēmu nosaka LR 1992.gada 12.februāra likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību" un LR MP 1992.gada 26.novembra lēmums Nr.50 "Par kultūras pieminekļu uzskaites, aizsardzības, izmantošanas un restaurācijas noteikumiem".

Ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītie jautājumi plašāk aplūkoti šī plāna 5.nodaļā.

Rajona teritorijā atrodas 2 valsts muzeji un 17 vietējās nozīmes novadpētnieciskie muzeji. Olaines pilsētā tiek veidots novada muzejs, kurš tālāk perspektīvē izveidosies par kūdras izmantošanas rūpniecības vēstures muzeju.

8.1.2. Liela nozīme iedzīvotāju vispārējās izglītības un kultūras līmeņa paaugstināšanai ir bibliotēkām. Rīgas rajonā pašreiz darbojas 92 bibliotēkas, no kurām 43 ir tautas, t.sk. 9 - pilsētu, 6 - bērnu un 28 pagastu bibliotēkas.

Valsts politiku bibliotēku darbā realizē Kultūras ministrijas Valsts bibliotēku dienests, kas izpilda tautas bibliotēku profesionālās (metodiskās) vadības un koordinācijas centra funkcijas.

Pašreiz rajonā vērojams bibliotēku apmeklēšanas intensitātes pieaugums. Var prognozēt, ka tuvākajos gados bibliotēku kā nozīmīgu informācijas ieguves, izglītošanas un atpūtas centru nozīme pieaugs. Līdz ar to atbilstoši ir jāpilnveido bibliotēku darbība. Arvien plašāk būtu jāizmanto elektroniskie informācijas līdzekļi. Rajona bibliotēkām jāiekļaujas vienotā Latvijas bibliotēku tīklā. Rīgas rajonā bibliotēku pašreizējais skaits ir pietiekams, taču nedrīkst pieļaut to skaita samazināšanu. Iespējams, ka dažu pašvaldību teritorijās būtu lietderīgi bibliotēkas apvienot. Bet katrs gadījums ir rūpīgi jāizsver.

8.1.3. Apskatot jautājumu par kultūras attīstību rajonā lielos vilcienos, ir jākonstatē fakts, ka sakarā ar vispārējo ekonomikas lejupslīdi kultūras dzīvē ir iestājies zināms apsīkums. Tuvāko gadu laikā būtiskas izmaiņas nav gaidāmas. Tam ir vairāki iemesli - materiālās grūtības; kultūras iestāžu ēku privatizēšana; telekomunikācijas līdzekļu iekļaušanās sadzīvē (zūd nepieciešamība apmeklēt kinoizrādes un citus pasākumus); Rietumu masu kultūras invāzija bijušajās Austrumeiropas valstīs. Varam prognozēt, ka agrākie kultūras "ziedu" laiki tādās izpausmes formās vairs neatgriezīsies. Notiks zināma ietekmes sfēras pārdale starp pašreizējām kultūras iestādēm un skolām. Lauku skolas dažuviet kļūs par vietējiem kultūras centriem.

Līdz ar to ir iespējami vairāki kultūras centru veidošanas scenāriji - darbu koordinē vietējais kultūras nams vai kultūrizglītības iestāde, skola, bibliotēka, muzejs vai vietējā mūzikas un mākslas skola. Tas nebūtu tik svarīgi, galvenais ir, lai iedzīvotāju vidū neapsīktu kultūras aktivitātes un turpinātos kultūrizglītošanas darbs. Izsvērtas kultūras dzīves ainas izzināšanai un turpmākās attīstības prognožu izstrādei aktuāls ir jautājums par kultūras informācijas datu bāzes izveidi un uzturēšanu. Domājot par kultūras darba pilnvērtīgu nodrošināšanu visās rajona lielākajās apdzīvotajās vietās, būtu lietderīgi uzbūvēt jaunas ēkas vai labiekārtot telpas kultūrizglītības un amatierkolektīvu darba veikšanai Baldones, Olaines, Vangažu un Saulkrastu pilsētā un Ropažu pagastā.

8.2. Sports

Veselīgs dzīvesveids nav iedomājams bez fiziskās kultūras un sporta aktivitātēm. Vietējās pašvaldības un skolu vadība pašreizējā valsts ekonomiskās attīstības periodā nepietiekami domā par iedzīvotāju, it sevišķi bērnu un jauniešu, iesaistīšanu sporta nodarbībās, par kopēju sadarbību šo problēmu risināšanā un fiziskās kultūras un sporta pasākumu popularizēšanu.

Rajona padome ierosina veicināt sporta laukumu un citu sporta būvju izvietojumu pie mācību iestādēm vai vietējiem kultūras centriem, lai fiziskās kultūras un sporta pasākumos tiktu iesaistīts pēc iespējas lielāks dažādu vecumu grupu iedzīvotāju skaits.

8.2.1. Esošā situācija rajona fiziskās kultūras un sporta dzīvē

Rajona iedzīvotāju rīcībā ir 4 stadioni, celtniecības stadijā - perspektīvais Salaspils pilsētas stadions, 23 sporta laukumi, kuros nodarbojas ar basketbolu, volejbolu, futbolu, tenisu, rokasbumbu. Rajonā ir 12 šautuves, 2 slēgtie peldbaseini. Iedzīvotājiem iespēja nodarboties 34 sporta zālēs, no kurām 22 ir skolās un vidējās speciālajās mācību iestādēs. Sporta organizāciju rīcībā ir divas viesnīcas - Murjāņu sporta internātskolas viesnīca ar 30 vietām Sējas pagastā un Siguldas kamaniņu-bobsleja trases viesnīca ar 25 vietām Siguldas pilsētā.

Sporta būvju teritoriālais izvietojums shematiski attēlots 2.7. zīm.

1996.gadā rajona sporta dzīves darbā bija iesaistīts 261 sporta darbinieks, no kuriem 141 ir ar fizkultūras augstāko izglītību, 78 sporta bāžu darbinieki, 21 sporta klubs ar 13 sporta klubu algotiem darbiniekiem u.c.

Fizkultūras un sporta pamati jaunatnei tiek veidoti 46 skolās un 4 specializētajās sporta skolās 83 treneru un fizkultūras skolotāju vadībā:

1) Specializētajā kalnu slēpošanas sporta skolā;

2) Bērnu un jaunatnes fiziskās sagatavotības sporta skolā-klubā;

3) Siguldas specializētajā kamaniņu sporta skolā;

4) Republikāniskajā Murjāņu sporta ģimnāzijā.

8.2.2. Fiziskās kultūras un sporta attīstība Rīgas rajonā

Fiziskā audzināšana, fiziskā kultūra un sports jāizmanto kā līdzeklis, lai, aptverot visu vecumu un sociālo grupu iedzīvotāju slāņus, veidotu fiziski un garīgi harmoniski attīstītas personības. Būtu ieteicams, lai ar Saeimas likumdošanas aktu palīdzību varētu panākt, ka sporta bāzes atrastos uz pašvaldību zemes.

Fiziskās kultūras un sporta turpmākās attīstības vispārējās tendences speciālistu skatījumā:

• pieaugušie - atkarībā no indivīda sportiskās formas un izvēlētā sporta veida - iesaistīsies sporta klubos vai izmantos sporta bāzu pakalpojumus savu dzīves vietu tuvumā;

• bērni un skolas vecuma jaunatne izmantos skolu sporta laukumus un zāles.

No tā izriet uzdevums: jāveicina sporta centru attīstība pie skolām lauku apvidos; pilsētās - pie skolām un dzīves vietām.

Lai nodrošinātu vispārēju sporta dzīves uzplaukumu, Rīgas rajonā ir paredzēts uzbūvēt vairākas jaunas sporta zāles (Baldonē, Allažos, Carnikavā), labiekārtotu slēpošanas trasi Siguldā, golfa laukumus Upesciemā un Mārupē, BMX trasi un tenisa kortus Mārupes un tenisa kortus Babītes pagastā.

Lai aktivizētu sporta dzīvi rajonā, Rīgas rajona Fiziskās kultūras un sporta pārvalde ierosina:

1) izveidot pie rajona pilsētu un pagastu pašvaldībām valstiskās un sabiedriskās sporta struktūras. Panākt, lai pagastos un pilsētās būtu sporta darba organizatora štata vienība. Koordinācijas centra funkcijas uzdot rajona Fiziskās kultūras un sporta apvienībai.

2) veicināt sporta sabiedrisko organizāciju un privāto struktūru formēšanos rajonā;

3) koordinēt aktivitātes, kas saistītas ar valsts un rajona pašvaldību, uzņēmumu, skolu, privāto un sabiedrisko organizāciju sporta bāzu ekspluatāciju, pilnveidošanu, projektēšanu un celtniecību;

4) visām sporta attīstībā ieinteresētajām institūcijām sporta darba organizēšanā un konkrēta uzdevuma vai pasākuma īstenošanā nepieciešams sadarboties ar attiecīgo pašvaldību, iesaistot to atsevišķu pasākumu finansēšanā.

Lai Rīgas rajona skolās nodrošinātu mācību programmu izpildi fiziskajā audzināšanā, ir nepieciešams uzcelt un nodot ekspluatācijā vairākas jaunas sporta būves, iegādāties inventāru un uzlabot sporta darba organizāciju (pēc 1997.gada datiem):

1) Ādažu vsk. (skolēnu skaits 1119) - stadionu, sporta laukumu, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties sporta inventāru;

2) Babītes vsk. (skolēnu skaits 644) - pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

3) Baldones vsk. (skolēnu skaits 616) - stadionu, sporta zāli, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

4) Ķekavas vsk. (skolēnu skaits 1023) - stadionu, iegādāties inventāru, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru;

5) Mālpils vsk.(skolēnu skaits 553) - komplekso sporta laukumu, sporta zāli, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

6) Olaines 1.vsk. (skolēnu skaits 641) - atjaunot stadionu, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

7) Olaines 2.vsk. (skolēnu skaits 1406) -peldbaseinu, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

8) Salaspils 1.vsk. (skolēnu skaits 827) - komplekso sporta laukumu, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

9) Salaspils 2.vsk. (skolēnu skaits 1232) - stadionu, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

10) Siguldas Valsts ģimnāzija (skolēnu skaits 592) - stadionu, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

11) Saulkrastu vsk. (skolēnu skaits 513) -sporta zāli, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

12) Ulbrokas vsk. (skolēnu skaits 415) - sporta zāli, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

13) Zvejniekciema vsk. (skolēnu skaits 532) - sporta zāli, pieņemt darbā fiziskās audzināšanas darba organizatoru, iegādāties inventāru;

14) Allažu pamatskola (skolēnu skaits 207) - sporta zāli, iegādāties inventāru;

15) Garkalnes pamatskola (skolēnu skaits 168) - sporta zāli, iegādāties inventāru;

16) Mārupes pamatskola (skolēnu skaits 123) - sporta zāli, iegādāties inventāru;

17) Sējas pamatskola (skolēnu skaits -129) - sporta zāli, iegādāties inventāru;

18) Siguldas 1. pamatskola (skolēnu skaits 465) - sporta zāli, iegādāties inventāru;

19) Stopiņu pamatskola (skolēnu skaits 201) - sporta zāli, iegādāties inventāru;

20) Turaidas pamatskola (skolēnu skaits 130) - sporta zāli, iegādāties inventāru.

9.Veselības un sociālā aprūpe

Latvijā veselības un sociālās aprūpes nozarēs tiek veiktas esošās sistēmas struktūras, tās funkcionēšanas nosacījumu un finansēšanas izmaiņas. Daļa ārstniecības iestāžu pāriet privātā sektora valdījumā. Mainās veselības apdrošināšanas principi.

Rīgas rajona padome atbalsta viedokli, ka nepieciešams:

1. Veicināt esošās veselības aprūpes sistēmas reģionalizāciju, kas Rīgas un Rīgas rajona iedzīvotājiem dotu izvēles iespējas un spētu apmierināt prasības veselības uzlabošanai pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai.

2. Nodrošināt primārās veselības aprūpes iestāžu pieejamību visiem rajona iedzīvotajiem.

3. Nodrošināt pacientiem saņemt kvalitatīvu sekundāro veselības aprūpi, veicinot tās sniegšanu jebkurā reģiona ārstniecības iestādē pēc pacienta izvēles.

4. Sekmēt sociālās aprūpes tīkla attīstību rajona teritorijā.

9.1. Esošā situācija veselības un sociālās aprūpes jomā

Saskaņā ar 1993.gada 27.janvāra Rīgas rajona TDP 19.sasaukuma 20.sesijas lēmumu "Par veselības aizsardzības sistēmas reorganizāciju Rīgas rajonā" pašvaldību izdevumus veselības aprūpē plāno, par pamatu ņemot pastāvīgo rajona iedzīvotāju skaitu. Darbojas 2 slimokasese, kuras saņem attiecīgās teritorijas iedzīvotāju veselības aprūpei plānotos budžeta līdzekļus un norēķinās ar ārstniecības iestādēm atbilstoši mediķu paveiktā darba apjomam un kvalitātei.

Sakarā ar ekonomisko situāciju valstī, kad valsts budžets nespēj nodrošināt nepieciešamās dotācijas veselības aprūpei, palielinājies to medicīnas pakalpojumu skaits, kas iedzīvotājiem ir par pilnu vai daļēju samaksu.

1995.gada decembra sākumā a/s "Rīgas Slimokase" ir sākusi pildīti brīvprātīgo veselības apdrošināšanas programmu "Pacienta iemaksa" arī Rīgas rajonā. Tā ir iedzīvotāju brīvprātīgā apdrošināšana, paredzot segt pacienta iemaksas par medicīnisko pakalpojumu sniegšanu visās teritoriālo slimokasu līgumorganizācijās.

Uzskatām, ka šāda tipa medicīnai ir ievērojamas priekšrocības, bet tikai tādā gadījumā, ja, veidojot budžetu, tiks palielinātas finanses, kas paredzētas uz vienu iedzīvotāju veselības aprūpei. 1996.gadā, neskatoties uz inflāciju, ieplānotie līdzekļi uz vienu iedzīvotāju atstāti 1995.gada līmenī.

Rajonā ir šādas sociālās aprūpes iestādes un aprūpes iespējas (šo iestāžu teritoriālais izvietojums shematiski attēlots 2.8.zīm.)

• bērnunami:

- Vangažu bērnunams - 70 vietas,

- Baldones bērnunams - 40 vietas,

- rehabilitācijas slimnīca "Saulkrasti" - 20 vietas,

- Kaļvu bērnunams - 6 vietas,

- Ziļevu bērnunams - 11 vietas.

Kopā 147 vietas;

• Mālpils bērnu patversme (dienas centrs) - 10 vietas;

• pašreiz rajona padomes pakļautībā veco ļaužu pansionātu nav. Rīgas rajona iedzīvotāji izvietoti:

- Jēkabpils pansionātā - 5 cilvēki,

- pansionātā "Zemgale" - 1 cilvēks,

- sociālās aprūpes centrā "Ropaži" - 58 cilvēki.

Kopā 64 cilvēki;

• vietējo pašvaldību uzturētas veco ļaužu aprūpes iestādes:

- sociālās aprūpes centrs Olainē - 40 vietas,

- aprūpes centrs Krimuldā - 5 vietas,

- aprūpes centrs Ādažos - 5 vietas,

- aprūpes centrs Ķekavā - 7 vietas,

- aprūpes centrs Allažos - 6 vietas.

Kopā 63 vietas;

• rajona ārstniecības iestādēs izveidotas sociālās aprūpes gultas:

- Mālpils slimnīcā - 10 vietas,

- veselības centrā "Olaine" - 5 vietas ,

- Baldones slimnīcā - 10 vietas.

Turpinājums - seko

2.7.zīm. Kultūras iestāžu un sporta būvju izvietojums

2.8.zīm. Veselības un sociālās aprūpes iestāžu izvietojums

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!