Par Latvijas un Amerikas drošām, stabilām attiecībām

Pirmdien, 12.janvārī, ar ierašanos Ņujorkā, aizsākās Valsts prezidenta darba vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs

Vizītes otrajā dienā

Vakar, 13.janvārī, Latvijas Valsts prezidentam Guntim Ulmanim darba vizītes laikā bija tikšanās Austrumu—Rietumu studiju institūtā.

Tikšanās sākumā Valsts prezidents teica uzrunu par investīciju un biznesa iespējām Latvijā (skat. zemāk) . G.Ulmanis runāja par Latvijas ekonomiku, ko raksturo ilgspējīga un pastāvīga augšupeja. Prezidents pievērsa klātesošo uzmanību Latvijas politikas kursam uz ievērojamu valsts investīciju pieaugumu Latvijas infrastruktūrā, kā arī atzīmēja Latvijas ideālo ģeogrāfisko stāvokli lielo tirdzniecības ceļu krustpunktā starp Austrumiem un Rietumiem un atrašanos Baltijas valstu centrā, kas ir liela Latvijas priekšrocība kā biznesa vietai.

Guntis Ulmanis teica uzrunu arī bankas “Credit Suisse-First Boston” apmeklējuma laikā (skat. zemāk) .

Vizītes trešajā dienā

Tikšanās Kārnegija Starptautiskajā miera fondā ( Carnegie Endowment for International Peace ).

Trīs Baltijas valstu prezidenti saka uzrunas par Baltijas drošības tematu. Šo organizāciju 1910.gadā dibinājis Endrū Kārnegijs miera un starptautiskās sapratnes veicināšanai pasaulē. Tās galvenais birojs atrodas Vašingtonā, atvērtas arī filiāles citās valstīs ar centriem Parīzē, Ženēvā un Maskavā. Kārnegija fonds ir no nodokļiem atbrīvota organizācija, kas nodarbojas ar pētījumu programmām, diskusiju rīkošanu, publikācijām un izglītību starptautiskajās attiecībās. Darbības mērķis — aktuālu notikumu analīze, informācijas sniegšana un diskusiju iespaidošana par valdības nostājas formulējumiem.

Pašreiz galvenie diskusiju jautājumi ir starptautiskā migrācija, ASV attiecības ar Ukrainu un Krieviju, Klusā okeāna reģiona attīstība, ieroču neizplatīšana, daudzpusējās attiecības. Fonda darbinieki uzstājas masu medijos un publiskos pasākumos, ASV Kongresā rīko un piedalās dažādās konferencēs, publicē politiskus pētījumus un ziņojumus, kā arī reizi ceturksnī publicē žurnālu “Foreign Policy”.

Tikšanās Ārējo attiecību padomē ( Council on Foreign Relations ). Trīs Baltijas valstu prezidenti saka uzrunas. Šī ir viena no centrālajām uzstāšanās reizēm vizītes laikā.

Padomi 1921.gadā nodibināja biznesmeņi, baņķieri un juristi ar nolūku iesaistīt ASV pasaules apritē. Šodien padomes mērķis — veicināt ASV sapratni par citām valstīm, tautām, kultūrām, vēsturi un vērtībām. Padome veido analīzes un izsaka idejas ASV ārpolitikas koncepcijai. Padomē ir 3300 biedru. Tajā darbojas gandrīz visas tagadējās un bijušās augstākstāvošās ASV valdības amatpersonas, kas nodarbojas ar starptautiskajiem jautājumiem, ievērojami zinātnieki, biznesa līderi, masu mediju, cilvēktiesību, humanitāro un citu nevalstisko grupu pārstāvji. Galvenais birojs atrodas Ņujorkā. Padome publicē žurnālu “Foreign Affairs”, kas ir viens no respektablākajiem izdevumiem starptautisko attiecību laukā, izdod grāmatas, monogrāfijas, ziņojumus par ārpolitiku un organizē dažādas konferences. Padome vada īpašu “Corporate Programm 200” pasaules vadošajām firmām, kā arī gatavo televīzijas debašu sērijas par svarīgākajiem politiskajiem jautājumiem. 1997.gadā padomē ir uzstājušies M.Olbraita, H.Kisindžers, Ņ.Gingričs, T.Turners (CNN dibinātājs), B.Netanjahu, J.Arafats, R.Hašimoto, M.Tečere, Meksikas prezidents E.Zedillo.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents Guntis Ulmanis preses konferencē Rīgas pilī — vēl pirms došanās uz ASV, daloties vizītes iecerēs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis bankā “Credit Suisse — First Boston” 1998. gada 13. janvārī:

Cienījamās dāmas un godājamie kungi!

Šī ir mana piektā vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs, kopš 1993. gadā es kļuvu par prezidentu. Kad es pirmo reizi biju šeit, Amerikā, uzņēmēji man prasīja: “Kur ir Latvija?” Nākamajā manā apmeklējumā viņi teica “Kāpēc Latvija?” Un manā pēdējā apmeklējumā man tika jautāts: “Kad Latvija?”

Pieaug to amerikāņu skaits, kuri zina atbildes uz šiem jautājumiem. Amerikāņu uzņēmēji tagad dodas uz mūsu zemi ar zināšanām par Latvijas potenciālu un uzdod daudz biežāk tiešus un praktiskus jautājumus: “Kā es varu investēt? Kur ir labākas iespējas? Kā šī sistēma strādā?”

Pirms septiņiem gadiem atjaunojām Latvijas valsti un iesākām ekonomiskās un politiskās reformas. Tagad Latvijā ir radīta demokrātiska sabiedrība un ekonomika funkcionē pēc tirgus principiem. Pārveides process ir saliedējis Latvijas sabiedrību. Tas ir devis iespēju Latvijas iedzīvotājiem realizēt savas vēlmes un spējas.

Latvijā ir sācies stabilas un ilgspējīgas izaugsmes laiks. 1997. gadā iekšzemes kopprodukta pieaugums ir aptuveni septiņi procenti. Visstraujākais pieaugums vērojams transporta nozarē un pārtikas, tekstila un kokmateriālu rūpniecībā.

1997. gads bija pirmais bezdeficīta budžeta gads. Parlaments ir apstiprinājis bezdeficīta budžetu 1998. gadam.

“ Standard and Poors ” un “ Moody's” Latvijai piešķirtie kredītreitingi ir vieni no augstākajiem Viduseiropā un Austrumeiropā. Tie norāda, ka Latvija ir ieguvusi drošas un izdevīgas investīciju valsts statusu.

Par Latvijas finansu tirgus stabilitāti liecina arī tas, ka pie mums darbojas tādas pasaulē pazīstamas finansu institūcijas kā Francijas banka “ Societe Generale” un vācu “ Dresdner Bank ” un “ Vereinsbank ”.

Šeit acīmredzot ir vietā jautājumi: “Kāpēc tas ir sasniegts, un kas liek domāt, ka nākotnē tas turpināsies?” Atbilde ir vienkārša — cilvēki. Latvijas cilvēki ar savām zināšanām, pieredzi un vēlmi strādāt. Un esmu drošs par mūsu nākotni, jo es redzu mūsu jauniešu vēlmi mācīties un veidot savu dzīvi vēl labāku.

Mūsu tauta, atvērtā ekonomiskā sistēma un mūsu ģeogrāfiskais stāvoklis ir mūsu trumpji globālās ekonomikas kāršu spēlē. Tā ir īpatna spēle, jo uzvarēt var tikai visi. Es par to vienmēr runāju ar jūsu kolēģi Džordžu Sorosu, jo viņš labi zina, kā uzvarēt, pat ja zaudē pāris miljardus dolāru.

Es šeit redzu daudzus šīs spēles cienītājus. Tādi dzīvo arī Čīlē un Singapūrā. Jā, arī šo valstu uzņēmēji ir ieguldījuši savu kapitālu Latvijā. Iegūst viņi, iegūstam mēs, iegūst mūsu kaimiņvalstis, jo arī uz turieni tiek eksportēta produkcija.

Vai jūs zināt, kā šo spēli sauc? Ģeo–grāfija un ģeo–ekonomika. Es aicinu arī jūs spēlēt un uzvarēt.

Mēs esam atvērti ārvalstu investīcijām, jaunām idejām un jaunām tehnoloģijām. Mēs izstrādājam labvēlīgus ekonomiskās augšupejas instrumentus — tie ir liberāla likumdošana, brīvostas Rīgā un Ventspilī, brīvās ekonomiskās zonas Liepājā un Rēzeknē.

Latvija ir reģiona līdere tranzītkravu apgrozījumā. Tas ir lielāks nekā visās Lietuvas, Igaunijas un Somijas ostās kopā. Ventspils osta ir lielākā osta Baltijas jūrā. Katrs piecdesmitais pasaules kuģis tiek pārkrauts Latvijā.

Tomēr ne tikai izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis ir nodrošinājis šos panākumus. Simtiem gadu Rīga bija lielākais Austrumu un Rietumu tirdzniecības un kultūras mijiedarbības centrs Baltijas jūrā. Pirms simt gadiem toreizējā Krievijas impērija par saviem galvenajiem vārtiem uz Rietumiem izvēlējās Latvijas ostas.

Politiskā karte ir mainījusies, ekonomika joprojām prasa labu izdevīgumu. Šorīt es runāju ar kolēģiem no Austrumu–Rietumu studiju institūta. Nē, tas nav ģeogrāfijas institūts. Es runāju par ģeo–ekonomiku. Mēs mākam strādāt ar mūsu Austrumu kaimiņiem. Latvijas un Krievijas kopuzņēmums “ Latrostrans ” nodarbojas ar naftas vadu ekspluatāciju un patstāvīgi palielina savu apgrozījumu. Caur Latvijas uzņēmuma “Ventspils nafta” termināliem tiek pārkrauta sestā daļa no Krievijas naftas eksporta. Krievijas naftas eksports un mūsu labā pakalpojumu infrastruktūra rada jaunu ģeo–ekonomisku saikni.

Jūs teiksit, ka kaut kur naftas un ģeo–ekonomikas tuvumā ir noteikti jābūt arī amerikāņiem. Jūs nebūsit kļūdījušies. Amerikāņi ir stabila daļa Latvijas ekonomikā. Jūs atradīsit pie mums “ Coca Cola ,” “ Motorola ”, “ General Motors ”. Šīs vizītes laikā parakstīsim ar ASV līgumu par izvairīšanos no dubultaplikšanas ar nodokļiem. Būs radīti visi nepieciešamie līgumu ietvari labai sadarbībai.

Es aicinu jūs apgūt Latviju kā dinamisku un stabilu ekonomisko telpu.