ATSAUCĒ IETVERT:
Līdzīgais un atšķirīgais Baltijas tautu ataudzē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.01.1998., Nr. 8 https://www.vestnesis.lv/ta/id/31162
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
PROBLĒMAS
Līdzīgais un atšķirīgais Baltijas tautu ataudzē
Dr.oec., prof. Bruno Mežgailis, Latvijas Statistikas institūta vadošais pētnieks, — “Latvijas Vēstnesim”
Visas trīs Baltijas valstis — Latvija, Igaunija un Lietuva — vienlaikus atguva savu neatkarību, sabrūkot lielajai impērijai — PSRS 1990.—1991.gadā. Līdzīgas tām bija arī pēdējās iepriekšējās desmitgades. Tāpēc ir interesanti izsekot, kāda izvērsās to demogrāfiskā attīstība pēc neatkarības atgūšanas.
Laikā, kad visas trīs Baltijas valstis atradās vienā “sistēmā”, kur darbojās vienoti likumi, arī demogrāfiskie, visās trijās valstīs dzimstība, mirstība, migrācija un citi demogrāfiskie procesi norisēja apmēram vienādi.
Jau tūlīt pēc neatkarības atjaunošanas katra no Baltijas valstīm “parādīja savu raksturu” gandrīz visās jomās. Politiskie, ekonomiskie, arī demogrāfiskie procesi jau ar pirmajiem gadiem pēc neatkarības atgūšanas katrā no tām veidojās neatkarīgi vienai no otras.
Lai gan katrai Baltijas valstij ir savi likumi, izpildinstitūcijas, demogrāfijas jomā var pamanīt arī ko kopēju vai nu visām trijām valstīm, vai divām no tām, kā arī izskaidrojamas atšķirības.
No lingvistiskā viedokļa (varbūt arī vēl citādi) latvieši ir tuvāki lietuviešiem. Abām tautām ir vienāda valodas izcelsme, abas — kā latviešu, tā leišu valoda — ir indoeiropiešu cilmes. Turpretī igauņu valoda ir somugru cilmes. Arī pēc sava rakstura un noslieces igauņi ir tuvāki somiem nekā saviem dienvidu kaimiņiem.
Toties reliģisko tradīciju ziņā igauņi ir tuvāki latviešiem. Abas šīs tautas ilgus gadsimtus ar luterticības palīdzību atradās vācu pakļautībā. Lietuvieši caur poļiem pieslējās Romas katoļu ticībai.