VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 2. decembra sēdes

Tieslietu ministra Dzintara Rasnača, vides un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova un finansu ministra Roberta Zīles atbildes, skaidrojumi, komentāri

Turpinājums no 1.lpp.

Šodien akceptētā naturalizācijas nodevu diferencēšana ir daļa no atzinumā “Agenda–2000” ieteiktajiem pasākumiem naturalizācijas gaitas paātrināšanai. To var uzskatīt arī par valdību veidojošo frakciju kompromisu, jo, piemēram, Valsts prezidenta ieteikums bija šo nodevu no 30 latiem samazināt līdz trim latiem par naturalizācijas iesnieguma iesniegšanu.

Šodienas sēdē valdība izskatīja arī grozījumus “Konkurences likumā”. Tika izskatīts Augstākās tiesas un apgabaltiesas priekšlikums šo lietu piekritību novirzīt uz zemāka līmeņa — rajonu un pilsētu — tiesām. Tomēr valdība šo priekšlikumu neakceptēja, un spēkā paliks iepriekšējā kārtība — Konkurences padomes lēmumus varēs pārsūdzēt apgabaltiesās.

Ministru prezidentam ir iesniegti arī priekšlikumi, kuru izstrādāšana tika noteikta jau pirms mēneša, — par tiesu darba uzlabošanu.

Tad runāja Ministru prezidenta biedrs, vides un reģionālās attīstības ministrs Anatolijs Gorbunovs par Latvijas tūrisma attīstības koncepciju:

— Situācija Latvijā rāda, ka rajonos, pilsētās, pagastos ir ļoti liela interese par tūrisma attīstību un no pašvaldību puses ir izrādīta liela iniciatīva šajā ziņā. Ir parādījušās trīs lielas programmas, kurās naudu ieguldīs pašvaldības, kā arī starptautiskas organizācijas, piemēram, PHARE. Te varētu minēt Rietumkurzemes un Ziemeļvidzemes tūrisma attīstības projektus. Ar PHARE finansiālo atbalstu jau ir iezīmējies arī Latgales tūrisma attīstības projekts. Tas viss norāda, ka tūrisma attīstībā Latvijā ir ieinteresētas starptautiskas organizācijas, taču pats galvenais jautājums ir, kā panākt to, lai tūristi tiešām reāli apmeklētu Latviju. Pašreiz, diemžēl, daudz vairāk ir tūristu, kuri dodas no Latvijas uz ārzemēm, nevis otrādi.

Mēs atzīstam par nepieciešamu izveidot ārzemēs tūrisma informācijas centru par Latviju. Mēs gribētu sākt ar tādām valstīm kā Vācija, Krievija, Zviedrija un Lielbritānija. MK akceptēja arī nepieciešamību izveidot iekšējo tūrisma informācijas tīklu Latvijā, mums jau ir šāda reģionāla pieredze, piemēram, Jelgavas, Dobeles un Bauskas rajonā. Lai veicinātu Latvijas integrāciju starptautiskajā tūrisma apritē, mums būtu jāiestājas Pasaules tūrisma organizācijā, kas varētu notikt nākamajā gadā.

Taču, lai kādu lietu attīstītu, tajā ir jāiegulda nauda. Pagaidām katru gadu tūrisma attīstībā no budžeta tiek iedalīts 100 000 latu, bet saņem 118 miljonus latu. Jāpiebilst, ka nodokļu samazināšanu vai viesnīcu sniegto pakalpojumu neaplikšanu ar PVN, tādējādi ar lētākām cenām piesaistot tūristus, neatbalsta Finansu ministrija. Tas ir saprotami, jo pagaidām nevar izveidot īpaši atbalstāmos reģionus vai brīvās ekonomiskās zonas.

Ministru kabinets pieņēma nolikumu par valsts tūrisma pārvaldes izveidi ar 1998. gada 1. janvāri. Tā būs pakļauta Vides un reģionālās attīstības ministrijai. Tās galvenais uzdevums būs izstrādāt tūrisma stratēģiju un īstenot valsts politiku tūrisma attīstībā Latvijā. Valsts tūrisma pārvalde darbosies arī tūrisma tirgus izpētē, piedalīsies starptautiskos gadatirgos un izstādēs. Lai tūrisma aģentūras un organizācijas varētu piedalīties valsts politikas izstrādē un realizācijā šajā sfērā, MK pieņēma Latvijas tūrisma konsultatīvās padomes nolikumu, kurās piedalās ministrijas un ar tūrismu saistītās organizācijas, kopskaitā 23. Atlases kritēriji, izvēloties šīs organizācijas, noteica, ka tām ir jābūt pazīšanās indeksiem vai starptautisko tūrisma asociāciju loceklēm.

Tad Anatolijs Gorbunovs atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Kāda nauda tiks ieguldīta tūrisma fondā no budžeta, un kad tas notiks?

A.Gorbunovs: — Fonds nākamajā gadā nesāks darboties, savu darbību tas sāks 1999. gadā, jo ir nepieciešams sākuma kapitāls no budžeta, kurš ir paredzēts tikai 1999. gadā.

— Cik lielam būtu jābūt šim sākuma kapitālam?

A.Gorbunovs: — Pēc maniem aprēķiniem — 200 000 latu.

— Kādā veidā fonds veicinās tūrisma attīstību?

A.Gorbunovs: — Pirmkārt, tas būtu saistīts ar tūrisma propagandu - dažādu materiālu sagatavošana un izdošana, kā arī informācijas centra ārzemēs nodrošināšana ar šiem materiāliem. Otrs bloks būtu privātuzņēmēju, kuri nodarbojas ar tūrismu, atbalstīšana.

— Vai ir veikta kāda analīze par tūrisma infrastruktūras attīstības iespējām dažādos reģionos?

A.Gorbunovs: — Tās trīs lielās programmas, kuras šobrīd darbojas, sāksies ar izpēti; tātad — Rietumkurzemē, Ziemeļvidzemē un Latgalē.

Tad runāja finansu ministrs Roberts Zīle par grozījumiem prokuratūras likumā, administratīvo likumpārkāpumu kodeksā, kriminālkodeksā un kredītiestāžu likumā:

— Šie četri grozījumi ir saistīti ar likumu par nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanu, kas paredz speciālas institūcijas izveidi pie prokuratūras.

Nākamais jautājums ir par MK noteikumiem no valsts budžeta finansējamo iestāžu nodokļu maksājumu ieskaites noteikumiem. Tie attiecas uz laika posmu no 1991. līdz 1996. gadam, kad tika samazināti izdevumi budžeta iestādēm, no kā radās parādi. Tagad šī situācija ir jāatrisina. Noteikumi paredz, kā tiks segts tajā laikā radītais iestādes parāds. Tiek noteikts, kādā veidā notiks savstarpējā naudas līdzekļu ieskaite, kura notiks tikai tad, ja tiks pierādīts, ka 1995. gadā šīm iestādēm tika samazināti izdevumi.

Nākamie būtu grozījumi MK 1996. gada 9. decembra noteikumos nr.448 par apdrošināšanas sabiedrību gada pārskata sastādīšanas noteikumiem. Tās ir tikai grāmatvedības lietas, kas neparedz konceptuālas izmaiņas.

Nākamie ir jautājumi par fondiem, kuri netiks aplikti ar nodokļiem. Tie ir trīs — Kultūras, Bērnu un Izglītības fonds.

Dina Gailīte, Rūta Jaksona

LV informācijas redaktores

Pēc LV diktofona ieraksta

Valdības namā