INFORMĀCIJA

Pie Valsts prezidenta — partijas priekšsēdētājs

17. novembrī Latvijas Valsts prezidents tikās ar partijas TB/LNNK priekšsēdētāju Māri Grīnblatu.

Tikšanās laikā pārrunāti vairāki aktuāli jautājumi: valdības darbs un tā prioritātes; valdību veidojošo partiju sadarbība; pilsoniskās sabiedrības veidošanās process valstī; naturalizācijas gaita un sabiedrībā plaši apspriestais temats par profesiju ierobežojumu samazināšanu nepilsoņiem.

Valsts prezidenta preses dienests

Valsts prezidents — trolejbusu satiksmes 50. gadadienā

15.novembrī Latvijas Valsts prezidents piedalījās Rīgas pilsētas trolejbusu satiksmes 50.gadadienas svinībās.

Svinīgā pasākuma ieskaņā klātesošos uzrunāja Tramvaju un trolejbusu pārvaldes priekšnieks Aleksandrs Zālītis. Viņš dalījās atmiņās par Rīgas trolejbusu satiksmes vēsturi, atcerējās pirmos darbiniekus, kuru godprātīgais un pašaizliedzīgais darbs pilsētas un valsts labā devis iespējas pārvarēt visas grūtības. A.Zālītis arī ieskicēja Rīgas sabiedriskās satiksmes nākotnes perspektīvas, izsakot pārliecību, ka pilsētas satiksme tiks nodrošināta arvien pieaugošā kvalitātē.

Valsts prezidents, sveicot ilggadējos satiksmes darbiniekus, īpaši atzīmēja trolejbusu vadītāju un satiksmes organizētāju pašaizliedzīgo kalpošanu Rīgas iedzīvotājiem, saistot ar šo darbu visu mūžu. “Šodien mūsu lielie ideāli ir kļuvuši vēl lielāki, tikai tie ir jāpiepilda ar jaunu saturu,” teica Valsts prezidents. G.Ulmanis kavējās atmiņās, kā pirms trīsdesmit gadiem, uzsākot savas darba gaitas Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, tās darbinieki iestājušies par latviešu valodu un principiem, kuri saistīja brīvo Latviju ar mūsdienām.

Valsts prezidents, sveicot satiksmes darbiniekus 50.gadadienā kopš pirmās trolejbusu līnijas atklāšanas, teica:

— Piecdesmit gadus Rīgas trolejbusu satiksme ir noteikusi pilsētas pulsu un ritmu, bijusi pilsētas dzīves nervs. Tā vienmēr ir bijusi iedzīvotāju un uzņēmumu sabiedrotā, dodot iespēju cilvēkiem virzīties līdzi straujām un valstij nozīmīgām pārmaiņām.

Savas darba gaitas esmu uzsācis Tramvaju un trolejbusu pārvaldē, kļūstot par aculiecinieku tam, kā trolejbusu satiksme gadu gaitā top par modernu, būtisku Rīgas infrastruktūras sastāvdaļu.

Izsaku atzinību visiem trolejbusu satiksmes darbiniekiem, īpaši atzīmējot tos, kuri likuši pamatus Rīgas trolejbusam, cēluši to un pilnveidojuši.

Sveicot pusgadsimta jubilejā, es vēlu jums drošu stūri nākotnē un prasmi veiksmīgi iekļauties šodienas brīvajā un mainīgajā pasaulē.

Esmu pārliecināts, ka šodienas svinības dubultos jūsu paļāvību saviem spēkiem un dos daudz jaunu ierosmju Rīgai tik nepieciešamās trolejbusu satiksmes tālākai pilnveidošanai.

Valsts prezidents arī sirsnīgi sveica Aleksandru Zālīti, kam valsts svētku priekšvakarā Rīgas pilī tika pasniegts Triju Zvaigžņu ordenis.

Pēc Valsts prezidenta klātesošos uzrunāja Rīgas domnieki, kolēģi no Tallinas, Kauņas, Viļņas, Liepājas un Čehijas. Tika demonstrēti vēsturiski hronikas materiāli par Rīgas trolejbusu satiksmes tapšanu un tās pamatlicējiem. Svinīgās daļas nobeigumā notika vairāk nekā 80 trolejbusu satiksmes veterānu godināšana, apbalvošana un kopīga fotografēšanās.

Valsts prezidenta preses dienests

Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītāja paziņojums

Valsts prezidenta kanceleja atvainojas tām personām, kuras saņēmušas Valsts prezidenta neparakstītu apsveikumu Latvijas Republikas proklamēšanas 79. gadadienā. Pārpratums radies lielā darba apjoma un dažu kancelejas darbinieku neuzmanības dēļ. Atļaujamies cerēt, ka šis atgadījums nesabojās svētku noskaņu.

Ivars Millers,

1997.gada 14.novembrī Latvijas Valsts prezidenta kancelejas vadītājs

Latvijas pārstāvji Eiropas lielsanāksmē

No 1997. gada 17. līdz 18. novembrim VFR, Erfurtē, notika Rietumeiropas Savienības Ministru padomes sanāksme, kurā piedalās RES 28 dalībvalstu pārstāvji, RES Ģenerālsekretariāta, NATO Ģenerālsekretariāta, kā arī ES pārstāvji.

No Latvijas puses sanāksmē piedalās LR aizsardzības ministrs Tālavs Jundzis un LR ĀM valsts sekretārs Māris Riekstiņš.

Sanāksmes darba kārtībā bija ietverti jautājumi par Eiropas drošības arhitektūras tālāko attīstību, tostarp par RES ieguldījumu asociēto valstu integrācijas procesā, akcentējot Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu iesaistīšanu Eiropas drošības arhitektūrā. Sanāksmē dalībnieki tāpat apsprieda jautājumus, kas skar pašreizējo situāciju Albānijā.

Bija paredzēta LR aizsardzības ministra Tālava Jundža un NATO ģenerālsekretāra Havjera Solanas tikšanās.

ĀM preses centrs

Par Baltijas valstu robežsargu sadarbību

7. novembrī Rīgā pēc kārtējās Baltijas Ministru padomes Robežapsardzības komitejas vadošo amatpersonu sēdes notika preses konference, kurā piedalījās Latvijas Robežsardzes priekšnieks Gunārs Dāboliņš, Igaunijas Robežsardzes ģenerāldirektors Tarmo Kouts, Lietuvas Robežpolicijas galvenais komisārs Androņus Beišis.

Lietuvas Robežpolicijas ģenerālkomisārs A.Beišis informēja, ka pēdējos gados Lietuvas valstij ļoti aktuāla problēma ir nelegālā imigrācija. Lietuva būtībā ir kļuvusi par tranzītvalsti jeb tranzīta gaiteni, pa kuru no Austrumiem uz Rietumiem dodas lielas nelegālo imigrantu grupas. Šīs grupas organizē un uz Rietumiem ved īpaši pavadoņi. Būtībā dažādu Austrumu zemju nelegālo imigrantu nogādāšana Rietumos ir viens no organizētās noziedzības veidiem, kas kriminālajām struktūrām sagādā lielu peļņu. Savukārt nelegālo imigrantu vidū, kuri grib nokļūt Rietumos, ļoti maz ir politisko bēgļu. Vairākums ir t.s. ekonomiskie bēgļi, klaidoņi, avantūristi vai pat kriminālnoziedznieki.

Nelegālās imigrācijas aktualitāti raksturo statistika. Pērn Lietuvā reģistrēti 1700 nelegālās imigrācijas gadījumi, bet šogad — 1513.

Lai apkarotu nelegālo imigrāciju, Lietuvas Seims ir pieņēmis vairākus likumus. Piemēram, par nelegālās imigrācijas organizēšanu individuāli vai grupā draud kriminālatbildība un ieslodzījums līdz 15 gadiem. Tas ir ļoti bargs soda mērs. Savukārt par nelikumīgu robežas šķērsošanu un nelegālu uzturēšanos valstī var piespriest ieslodzījumu līdz 5 gadiem.

Dažādus pasākumus veic arī Lietuvas Robežpolicija. Viens no galvenajiem pasākumiem ir austrumu robežas ar Baltkrieviju iekārtošana 650 kilometru garumā, kur attiecīgās infrastruktūras izveidošanai ir nepieciešami ievērojami finansu līdzekļi. Šai ziņā Lietuvai lielu palīdzību sniedz Eiropas Savienība. Lietuva no ES jau ir saņēmusi pusotra miljona ekiju, kas paredzēti austrumu robežas iekārtošanai, un daudzus visurgājējus. Austrumu robežas radiofikāciju pilnībā nodrošina Vācija.

Latvijas Robežsardzes priekšnieks G.Dāboliņš informēja, ka saskaņā ar parakstītajiem līgumiem turpināsies apvienoto robežkontroles punktu izveidošana uz robežām ar Lietuvu un Igauniju. Pieredze liecina, ka šādu kopīgu robežpunktu izveidošana attaisnojas.

Žurnālisti interesējās, kā Igaunijas un Lietuvas robežsargi apkaro tādu ļoti bīstamu organizētās noziedzības veidu kā narkotiku tranzīts. Daudzi masu saziņas līdzekļi ir snieguši informāciju, ka Baltijas valstis tiek izmantotas narkotiku tranzītam no austrumiem uz rietumiem un no rietumiem uz austrumiem.

Igaunijas Robežsardzes ģenerāldirektors T.Kouts un Lietuvas Robežpolicijas ģenerālkomisārs atbildēja, ka, pēc viņu domām, masu saziņas līdzekļu sniegtā informācija par narkotiku tranzītu Baltijas valstīs esot visai pārspīlēta. Igaunijā un Lietuvā ir maz reģistrētu narkotiku tranzīta gadījumu, nelieli ir arī konfiscēto narkotiku apjomi. Šai aspektā Baltijas valstis drīzāk varot apdraudēt vietējo nelegālo narkotiku ražotņu izveidošana, dažādu sintētisko narkotiku izgatavošana.

Vienlaikus Baltijas valstu Robežsardzes priekšnieki neizslēdza iespēju, ka laika gaitā narkotiku tranzīta problēma varētu arī saasināties. Narkotiku tranzīts, ražošana un izplatīšana esot veiksmīgi apkarojama, visu trīs Baltijas valstu robežsargiem cieši sadarbojoties savstarpēji un ar citām šo valstu tiesību sargāšanas institūcijām. Šādas sadarbības iespēju un panākumus apliecina fakts, ka, īstenojot visu trīs Baltijas valstu tiesību sargāšanas institūciju un robežsargu kopīgu operāciju, Latvijas — Igaunijas robežkontroles punktā Iklā tika aizturētas personas, kam konfiscēja 40 (!) kilogramus hašiša.

Viesturs Avots,

“LV” korespondents

Par konceptuālu atbalstu Valdībai un Saeimai

Latvijas pilsētu domju priekšsēdētāji, apsprieduši aktivitātes, kas pašlaik norisinās Valdībā un Saeimā un ir vērstas uz pašvaldību finansu izlīdzināšanas jautājumu un nodokļu likumdošanas sakārtošanu, atzinīgi novērtē likumā par pašvaldībām iestrādātos grozījumus, kā arī konceptuāli atbalsta priekšlikumus par pašvaldību reformu.

Latvijas pilsētu domju priekšsēdētāji apzinās, ka politisko spēku nekonsekventās darbības rezultātā:

• pašvaldību reformas norit pārāk lēni;

• paredzētais finansējums 1998. gadam pašvaldībām nav pieteikošs;

• neattaisnoti bieži tiek veikti grozījumi nodokļu likumos, kuri attiecas uz pašvaldību ienākumu bāzi.

Tomēr Latvijas pilsētu domju priekšsēdētāji uzskata, ka problēmas, kas pastāv centrālās varas un pašvaldību starpā, ir risināmas konstruktīva dialoga ceļā un tāpēc norobežojas no atsevišķu pašvaldību vadītāju paustā viedokļa par pašvaldību lietu valsts ministra Ērika Zundas personālo atbildību situācijas izraisīšanā un neatbalsta prasību par viņu atkāpšanos no amata.

Pieņemts Latvijas Pilsētu savienības valdes paplašinātajā sēdē 1997. gada 14. novembrī, klātesot pārstāvjiem no 43 pilsētu domēm.

Latvijas Pilsētu savienības priekšsēdētājs Jānis Teikmanis