Valsts prezidents — sarunā par pensijām

Turpinājums no 1.lpp.

L.Kuprijanova informēja par būtiskākajiem, likumā jau iestrādātajiem grozījumiem:

1) visām personām, kas sasniegušas likumā paredzēto pensijas vecumu (60 gadi), pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu;

2) ja personas aiziet pensijā pirms 60 gadu vecuma, gadījumos, kuru pieļauj likums, kas paredz pakāpenisku sieviešu pensijas vecuma palielināšanos, pensijas apmērs nevar būt mazāks par 80% no valsts noteiktā sociālā nodrošinājuma pabalsta;

3) ja persona 1996.gadā bija atzīta par bezdarbnieku, pensijas apmēra noteikšanai ņemama vērā 1996.gadam noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga;

4) 1998.gadā, tāpat kā 1997.gadā, personām, kuru darba stāžs ir lielāks par 30 gadiem, ja alga ir mazāka par vidējo apdrošināšanas algu 1997.gadā, par pamatu pensijas aprēķināšanai tiek ņemta 1997.gadam noteiktā vidējā apdrošināšanas alga; tas attiecas arī uz personām, kas ir atzītas par bezdarbniekiem;

5) palielināts pensiju aprēķināšanai paredzētais laika posms: 1999.gadā — no 24 mēnešiem uz 36 mēnešiem un 2000.gadā un turpmākajos gados — no 36 mēnešiem līdz 48 mēnešiem.

Tāpat L.Kuprijanova informēja, ka ir paredzēts samazināt laiku, uz kādu jāatsakās no pensijas, lai varētu pretendēt uz tās piešķiršanu no jauna.

Kā atzīmēja Kuprijanovas kundze, pieņemot grozījumus, kas attiecas uz pensiju aprēķināšanu 1997.gadā un 1998.gadā, pēc būtības tiek realizēts arī tas, ko paredz Valsts prezidenta priekšlikums, — tiek nodrošināta pietiekami liela pensija tiem iedzīvotājiem, kuri, sākoties pārejas posmam, dažādu iemeslu dēļ bija nokļuvuši sliktākā stāvoklī un kuriem, rēķinot tikai pēc viena gada apdrošināšanas iemaksām, tika 1997.gadā aprēķinātas vai varēja tikt aprēķinātas 1998.gadā zemas pensijas. Pēc šiem grozījumiem pensijas, ja cilvēkam ir 30 gadu darba stāžs, ir vidējās pensijas apmērā.

Tuvākajās dienās komisija iesniegs Saeimā likumu trešajam lasījumam.

Valsts prezidents atzīmēja, ka Saeimā ir paveikts ievērojams darbs sadarbībā ar Labklājības ministriju un Valsts prezidenta institūciju, lai pilnveidotu likumu, un ilgāka laika gaitā ir panākta savstarpēja izpratne.

L.Kuprijanova piekrita Valsts prezidenta viedoklim, ka tuvākajā laikā Saeimai būtu jāizskata likums, lai tas varētu reāli darboties un cilvēkiem būtu skaidrs, kādu pensiju un ar kādiem nosacījumiem viņi saņems.

Ņemot vērā to, ka Saeima ir pieņēmusi grozījumus, kas atbilst Valsts prezidenta priekšlikuma būtībai — mazināt pārejas perioda pensijas lieluma atkarību no tikai viena pirmspensijas gada apdrošināšanas iemaksām un nodrošināt atbilstošu pensijas apmēru, Valsts prezidents atzīmēja, ka viņš neuzstās uz sava priekšlikuma balsojumu, ja tiks saglabāts esošais grozījumu variants.

Sarunas gaitā L.Kuprijanova informēja Valsts prezidentu par problēmām, kuras vienai iedzīvotāju daļai radījuši Ministru kabineta noteikumi, kas paredz bezdarbnieku pabalsta nepiešķiršanu personām, kurām nav valsts valodas apguves apliecības. Tā kā šie cilvēki ir apdrošināšanas sistēmas dalībnieki, šāda noteikumu norma ir aloģiska un nelikumīga. Sarunas dalībnieki bija vienisprātis, ka minētie kabineta noteikumi ir pārskatāmi steidzamā kārtībā.

— vēstulē Saeimai

Vakar, 3.novembrī, Latvijas Valsts prezidents nosūtīja vēstuli Latvijas Republikas Saeimas Prezidijam un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, kurā atzīst, ka ilgstošā sadarbībā Sociālo un darba lietu komisija, Valsts prezidents un Labklājības ministrija ir raduši sapratni par likuma “Par valsts pensijām” izmaiņas virzieniem un veidiem.

Kā zināms, 1997.gada 7.aprīlī Valsts prezidents iesniedza Saeimā priekšlikumu par grozījumiem likuma “Par valsts pensijām” Pārejas noteikumos. Priekšlikums paredzēja, ka pensija 1997.gadā un 1998.gadā tiktu aprēķināta, balstoties nevis uz viena, bet uz trīs gadu bāzes, turklāt aprēķinu formulā iekļaujot arī valsts vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.

Vēstulē Valsts prezidents pauž gandarījumu par visu likuma sagatavošanā iesaistīto iestāžu darbu, kas, aizstāvot savas pozīcijas, tomēr spēja vienoties par priekšlikumiem, kuri būtiski mainīja likumu, padarot to atbilstošu reālajai pārejas situācijai Latvijā. Jau no 1.jūnija stājās spēkā vissteidzamāk nepieciešamās likuma izmaiņas, kas nodrošina 1997.gadā un 1998.gadā iespēju saņemt vidējo pensiju visiem, kam ir pietiekami liels darba stāžs, kā arī tika noteikta minimālā pensija valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā.

Valsts prezidents vēstulē pauž uzskatu, ka pēc būtības viņa priekšlikums par pārejas posma pensijas aprēķina noteikumu grozījumu ir iestrādāts likumā, un neuzstāj uz balsojumu par viņa priekšlikumu.

Valsts prezidents atzinīgi vērtē jau paveikto likuma pilnveidošanā, izsakot pārliecību, ka jautājums par pensiju sistēmas pilnveidošanu un pensiju indeksāciju ir paturams Saeimas uzmanības lokā.

Valsts prezidenta preses dienests