Kopīgam darbam vajadzīgs kopīgs, saskaņots viedoklis

Vakar, 10.septembrī, Rīgas pilī notika Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa, Saeimas priekšsēdētāja Alfreda Čepāņa un Ministru prezidenta Guntara Krasta darba saruna

Tikšanās ilga stundu un piecpadsmit minūtes. Pēc tikšanās uz īssaietu kopā bija aicināti žurnālisti.

Vispirms runāja Guntis Ulmanis:

— Šodien bija pirmā tāda veida tikšanās starp mums trijiem. Pārrunājām daudzus un dažādus jautājumus. Svarīgākie bija Latvijas un Krievijas robežlīgums, harta ar Amerikas Savienotajām Valstīm un aktuālie jautājumi par pašreiz valstī notiekošo.

Pēc tam runāja Alfreds Čepānis:

— Runa bija arī par šīsdienas Saeimas plenārsēdi, kas sāksies pēc desmit minūtēm un izskatīs lauksaimniecības attīstības jautājumus. Arī šajā ziņā mums visiem bijis kopīgs viedoklis — ka jautājumi ir pietiekami aktuāli, pietiekami sasāpējuši, pietiekami neatrisināti, lai Saeima kopā ar valdību varētu šos jautājumus risināt.

Pēc tam valsts pirmās amatpersonas atbildēja uz jautājumiem.

Jautājums: — Sakiet, vai jūs nonācāt pie kādas vienošanās par robežlīgumu ar Krieviju? Cik drīzā laikā jūs paredzat šo parakstīšanu, kādi bija jūsu viedokļi?

Guntis Ulmanis: — Ja robežjautājums ar Krieviju ir tehniski pabeigts, tad mēs esam nonākuši pie secinājuma, ka tas ir jāparaksta iespējami tuvākajā laikā.

Jautājums: — Cik tas būtu, šis iespējami tuvākais laiks?

Guntis Ulmanis: — Pēc tehnisko jautājumu pabeigšanas Latvija ir gatava parakstīt šo līgumu, tikko tam būs gatava Krievija.

Jautājums: — Ko pie teiktā var piebilst Ministru prezidents?

Guntars Krasts: — Varu teikt vienīgi to, ka šādu līgumu slēgšana ir divpusējs process. Un šajā gadījumā ir vajadzīga arī Krievijas vēlme līgumu parakstīt.

Alfreds Čepānis: — Ja Krievijas puse, kā tā vairākkārt izteikusies, savu viedokli nav mainījusi un tikpat aktīvi iestājas par robežlīguma parakstīšanu, tad nav nekāda iemesla tā parakstīšanu atlikt uz kādu tālāku nākotni. To var izdarīt šajā rudenī.

Guntis Ulmanis: — Jā, bet tas ir divpusējs process.

Jautājums: — Vai tas nozīmē, ka partija “Tēvzemei un Brīvībai” vairs neuztur spēkā savu prasību par atsauci šajā līgumā uz 1920.gada līgumu starp Latviju un Krieviju?

Guntars Krasts: — Esmu jau skaidrojis šo pieeju 1920.gada miera līgumam ar Krieviju. Ratifikācijai būs jāsagatavo likumprojekts, un šajā likumprojektā tiek iekļauta atsauce uz 1920. gada līgumu.

Jautājums: — Ulmaņa kungs, jūs esat izteicies, ka labprāt būtu vienā partijā ar Šķēli. Vai tas nozīmē, ka šī partija varētu būt Latvijas Zemnieku savienība, un vai jūs kā LZS goda priekšsēdētājs esat gatavs uzaicināt Šķēli uz piekrišanu?

Guntis Ulmanis: — Es presē esmu izteicies skaidri un gaiši, ka nekad neko nevar zināt un viss ir iespējams. To pašu es saku arī šodien.

Andris Sproģis,

“LV” nozaru virsredaktors

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Pēc ieraksta “LV” diktofonā

Ministru prezidents par “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecības” savstarpējiem parādiem:

Pēdējo dienu aktivitātes divu valstij piederošu uzņēmumu — “Latvenergo” un “Latvijas kuģniecības” — savstarpējo parādu saistību sakarā liek skaidri izteikt manu viedokli par notiekošo.

Šī darījuma pārvēršana afērā netiks pieļauta.

Uzskatu, ka minētais jautājums nedrīkst tikt risināts uz elektrības un siltumpatērētāju rēķina. Uzņēmumiem, kuri pieder valstij, savstarpējie darījumi jākārto valstij, nevis jāiesaista advokātu retorika, jo šie darījumi skar visu iedzīvotāju intereses.

Šis jautājums ir ar četru gadu un četru valdību vēsturi, tas vairākas reizes skatīts valdībā, un jorpojām ir spēkā valdības lēmums par abu valstij piederošo uzņēmumu attiecību risinājumu un savstarpējo parādu norakstīšanu.

Esmu uzdevis Ekonomikas ministrijai un uzņēmumu pārvaldītājam — “Privatizācijas aģentūrai” — iesniegt konkrētus priekšlikumus minētā jautājuma risinājumā.

Kā valdības vadītājs uzskatu, ka esmu atbildīgs par saistību izpildi pret starptautiskajām finansu institūcijām. Savstarpējo parādu kārtošana, neņemot vērā valdības lēmumu un atzīstot “Latvenergo” saistības pret “Latvijas kuģniecību”, var radīt nopietnas sekas, konkrēti — pret Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas aizdevuma līgumu “Latvenergo” saistībā ar Daugavpils HES kaskādes atjaunošanu.

Prasīšu no attiecīgajām amatpersonām visu elektroenerģijas patērētāju un nodokļu maksātāju interešu ievērošanu, lai “Latvenergo” pārstrukturēšanas un privatizācijas process nenoritētu šauras interešu grupas labā, bet gan atklāti un saprotami ikvienam valsts iedzīvotājam.

1997.gada 10.septembrī

Nacionālās drošības padomes sēdē

Vakar, 10.septembrī, Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vadībā notika Latvijas Republikas Nacionālās drošības padomes (NDP) kārtējā sēde.

NDP noklausījās aizsardzības ministra Tālava Jundža un ārlietu ministra Valda Birkava ziņojumus par valsts drošību. Pamatojoties uz Latvijas Republikas drošības koncepcijā noteikto NDP atbildību valsts drošības politikas īstenošanā, Nacionālā drošības padome izskatīja un nolēma akceptēt nacionālās drošības plānu un iesniegt to Ministru kabinetam. Pamatojoties uz Valsts drošības iestāžu likumu, NDP izskatīja 1998.gada valsts drošības iestāžu budžetus. Padome apsprieda arī citus ar valsts drošību saistītus jautājumus.

Valsts prezidenta preses dienests