Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvijas valsts un tās vīri. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.09.1997., Nr. 217 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30547

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

"Lielas personības skan pāri laikiem"

Vēl šajā numurā

04.09.1997., Nr. 217

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pie pirmavotiem

Latvijas valsts

un tās vīri

Pirmpublikācija

Kārlis Ulmanis,

sarakstē ar domubiedru

Turpinājums. Sākums — “LV” 28.08., nr.213; 29.08., nr.214; 02.09., nr.215;

03.09., nr.216

Leipcigā 17. III 1905.

Ļoti cienītais Enzeliņa kungs!

Nupat tikai kā pabeidzu jau sen apsolītu darbu: Muižu lopkopība. Steidzos viņu Jums uzreiz nosūtīt. Ceru, ka viņš arī Jums patiks — un ka nodrukāšanai neradīsies no Jūsu puses nekādi šķēršļi. Laikam arī citādi nē, jo Nr.4 raksts (atbilde Arnoldam) arī nav pārāk maigs. Labi, ka man iekrita toreiz prātā apstrādāt šo muižu lopkopības jautājumu. Suņa darbs tas bija. Bet domāju, viņš noderēs dažam labam. Jo mūsu apstākļus patiesi nepazīst pat Ki, kā tas redzams iz viņa Societes sēdes referāta atstāstījuma, kur ir uzsvērtas blakus lietas — un atstātas taisni svarīgākās neievērotas. Bet Ki ir labs vīrs arī tādēļ. Man nu laikam bruks Wi virsū par nodaļas aizķeršanu. Sods jau būs liels.

Enzeliņa kgs, man atkal saruna no naudas. Es esmu Jums jau parādā 200 rubļu. Bet vai Jūs tomēr nevarētu man vēl 100 rubļu aizlienēt. Es ceru visu godīgi atpelnīt. Man patiesi nav patīkami un viegli tā ubagot. Bet Jūsu sirds ir laba — un tas dod man dūšu. Lai gan naudas lienēšana pat pa tiesi nav laba lieta — arī procentu aizdevēja. Es pats savā senākā pelnīšanas laikā (5 gadi) aizlienēju kādus 1000 rubļus un tagad nevaru dabūt ne kapeikas atpakaļ. Viņiem nav — visiem tādi iemesli — kāda līdzība. Nu ko es lai daru. Viena laime vēl, ka man ir viens jo luteklis — no tā es jau dabūju visu vajadzīgo. Bet nu taisni tagad beidzamā pusgadā nāk eksāmenu maksas un citi izdevumi. Es gribu apmeklēt arī vēl, kamēr iespējams, kādas izstādes: Kopenhāgenā, Hamburgā un Minhenē. Ja nu Jūs to gribētu ieskatīt — mana pateicība būtu jo liela: naudas sūtīšanai būtu laika līdz aprīļa vidum. — Zemkopī laikam parādīsies izvilkums (vecs apsolījums no 1903.gada) iz “Pārbaudījumu plāni”. Tā “S” redakcija, kā man liekas, ir “in Unordnung”. Ne tur gala, ne sākuma.

Sveiki!

Es gaidīšu atbildi. Jūsu K.Ulmanis

Leipcigā 7. IV 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Ar to cenzūri ir gatavais posts. Ja jau tie laiki ir tik slikti, tad lai “muižu lopk.” vēl pastāv. Par to atbildi izstāžu lietā, es domāju tā, ka ja nekas ar pilnīgu nodrukāšanu neiznāk, tad būtu jāpiesūta biedrībām Vidzemē rakstīta atbilde. “L” varētu aizrādīt, ka kādu no manis iesūtītu atbildi nevar nodrukāt. Tad uz biedrībām piesūtāmās lapās varētu atsaukties uz šo aizrādījumu. Un ja šo atbildi dabon biedrības — tad jau šimbrīžam pietiek. Bet kādēļ tam vajadzēja jau reiz cenzētu gabalu likt vēlreiz cenzoram priekšā. Kas reiz atvēlēts, to taču var drukāt. Skrāpiņš jau neatbild — bet gan redaktors. Es jau Jums sen gribēju teikt, ka K.l.b. vajaga pašai ierīkot savu drukātavu. — Arī es no Skulmes sviesta šeptes neko lielu nesagaidu. Tā lieta pate nav slikta, bet viņu vajadzēja ļaut iz maziem sākumiem izaugt. Ja Rīgas kungi pakampa, tad tas vēl neko nenozīmē. Varbūt, ka kāda Valmieras Kopmoderniecība varēs uzņemties arī sviesta (saimniecībās pagatavotu), olu u.t.t. pārdošanu. Bet ja Skulmem izdotos un viņš nesamaitātu pats šo lietu caur neizpildāmiem apsolījumiem — tad es par to ļoti priecātos. Lieta tā, ka lielākas cenas izdzīs tikai tad, ja līdz šim sasniegtās cenas būs padarītas neapmierinošas. Jāaprēķina un jāapdomā taču arī tas, ka bez izdevumiem jaunais veikals nevarēs strādāt. Principā es esmu ļoti priekš šīs lietas.

Tad man Jums vēl kas jāraksta. Zemkopī bija kāds raksts par jauno piena izmeklēšanu pēc Pichlera metodes. Nodrukātais raksts ir galīgi novecojies, viņa oriģināls dibinās uz kādām priekš 9—10 mēnešiem no Pichlera paša pasniegtām ziņām. Tagad arī pēc Pichl. metodes tiek strādāts ar centrifūgas palīdzību un panākumi ir tikpat labi kā pie Gerbera. Pie tam arī droši un pareizi. (Strādājot tā kā Zemk. aprakstīts, pareizus iznākumus varēja sasniegt tikai Pichlers pats, no kura ir arī tur pievestie skaitļi.) Bet vienīgais labums, kurš ir šai jaunajai metodei pret Gerberi, ir tas, ka ģiftīgā sērskābe nav vajadzīga. Varbūt, tagad vēl pastāvīgi tiek strādāts pie metodes pārlabošanas, ka drīzā laikā visa lieta būs tik tālu nokārtota un nogruntēta, ka varēs no šī aparāta arī zemnieku rokās sagaidīt labus panākumus. Es pazīstu visu šo lietu, arī tos kungus te Leipcigā, es sekoju uzmanīgi — un tiklīdz būs erklären, tad arī “L” ko par to lietu varēs ziņot. Es nesaprotu, kāda tam nozīme apgrūtināt praktiskus zemkopjus ar nenoteiktajām, novecojušām, teorētiskām lietām. Nu, “Z” jau arvienu gaida uz “L” iekrišanu un grib laikam dot labu piemēru.

Tie kungi ir ar mieru to aparātu sept. Valmierā izstādīt — un tad jau varēs viņu izrādīt un aprakstīt — un ja viņš būs patiesi labs — tad arī ievest pārdošanai. Es to rakstu, lai Jūs nedomātu, ka es palaidis garām neziņotu kādu svarīgu lietu.

Ja būtu vairāk laika, tad būtu jāiet karā ar Vāgneri. Viņš savā M. Wiesa pielikumā taisa Selbsthilfe tādu reklāmu, ka tik nu!

Tam jaut. nav nekādas nozīmes. Un ko tad viņš īsti grib? Vai ar lāču auzām kustoņus barot (ēdināt!) jeb, kā viņš raksta, ar kustoņiem lāčauzas nobarot? Pirmā dzirdēšana! Tātad l.a. ēdīs lopus un ne otrādi.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

Es esmu atkal jaunā mājā — tagad uzturos ārpilsētā:

Leipzig–Co

König Strasse 11p.

Lūdzu Leipzig–Co pilnīgi izrakstīt.

Leipcig Co 22.4.1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es šorīt saņēmu no Mustapa Valmierā pieprasījumu pēc padoma, cik izmaksātu vienas tvaika moderniecības ietaise. Negribu M. ātrāki atbildēt, iekams neesmu ar Jums aprunājies, kā tās lietas tur īsti stāv. Vai M. negrib aizsteigties priekšā jaunajai kopmoderniecībai, jeb vai viņš izstrādā tikai muižu pienu. Ja jau Must. grib ierīkot tvaika moderniecību, tad jau labākais būtu, ja Kauguru biedrība uzņemas galu galā arī mašīnu uzstādīšanu un apgādāšanu. Ko Jūs domājat, Jūs tās lietas varat tur uz vietas labāki pārredzēt un apspriest. Rakstat man tad. Bet tas M. pieprasījums paliek tomēr mūsu starpā kā noslēpums, jo man nav tiesības izpaust M. veikala nolūkus un nodomus.

Enzeliņa kgs, Jūs bijāt tik labi un jau 14.martā rakstījāt man, ka gribat drīzumā izsūtīt 75 r. Es neesmu neko saņēmis. Man nauda vajadzīga. Tāpēc lūdzu, ja iespējams, labi drīz sūtīt.

Sveiki — Jūsu K.Ulmanis

Leipzig Co 29.IV 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es saņēmu 70 r. un daudzkārt pateicos.

Ko tas L. grib ar to piezīmi pie Ki atbildes. Ne tur šis, ne tas! Tā lieta var iznākt beigās it interesanta, lai gan pats jautājums nebūt netop caur to uz priekšu virzīts. Visi tie aizrādījumi karājās gaisā. Es priecājos, ka Jūsu rokās ir mans raksts par muižu lopkopību. Viņu vajaga drukāt ātri, lai Ar. tiktu pie vairāk gaismas. Ar. rakstiņš par p.l. sugām ir viena liela aplamība — bet tā kā laikam šis uzskats nedzīvo vienīgi Ar. galvā, tad rakstiņš būtu drukājams. Pēc visdrīzākais 3 nedēļām es nosūtīšu Jums tad vajadzīgo piezīmi. Šī jautājuma kustināšana piedos arī mūsu šīs vasaras izstādēm vairāk dzīvības, jādomā. Kad jel kā nebūt varētu manu “atbildi” uz to sugu jaut. izstādēs nodrukāt. Tam Upīša rakst. ir vēl daudz laika.

— Tad man Jums vēl kas jāraksta. Es vienreiz runādams ar mūsu institūta bibliotekāru ieteicos, vai viņi negribot izlikt “Lesehalle” arī Lauks. Jawohl, jawohl, wenn es nichts kostet! Tagad nu man aizvien prasa, vai tā avīze sākšot drīz nākt. Tāpēc Jūs lūgtu izsūtīt (no 1.numura) vienu eks. “L”. Ind. Landwirtschaftliche Institut Leipzig. Skādēt tas jau nevar. Mēs esam tagad te (bez Baltijas baroniem) kādi 6 cilvēki, kas māk latviski. Lai nāk! Pirmajam sūtījumam būtu jādod līdzi mazs papīrītis no Jums, jo tie vīri varbūt nesapratīs, kas tas ir. —

Pie tā Ar. rakstiņa tā piezīme nebūtu nevietā.

Kā stāv ar kursiem?

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis cand. agr.

L. Co 20.5.1905

Leipcigā

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Lai Dievs dod tam cenzoram veselību. Redzēs, vai tā atbilde paliks bez pretpiezīmēm. Bet ka man ir šoreiz taisnība, to pierāda kāds O.Hofmana raksts Balt. W. Nr.16 (es domāju), kur pašā sākumā ir gaiši izteikts, ka caur zemnieku lopu uzpirkšanu priekš muižu kūtīm ir zemnieku lopkopība zuduse. Es domāju, ka pēc “muižu lopk.” nodrukāšanas izcelsies polemika — tad varēs izlietot tiklab šo Hofm. atzīšanos, kā arī rakstu (Ki atrakstīto) iekš B.V. Nr.4. Tas it labi sapasēs. Ko tas Lapiņš grib ar savu atbildi? Tukši vārdi! Visp. tiklab Ki kā La aizķer zirgu jautājumu arī pie audzināšanas un lopu turēšanas, kamēr jautājums grozās tik ap izstādēm. Tās taču ir divas lietas. Priekš kam tad tādu lētu gudrību klāstīt tur, kur viņa nemaz netiek prasīta. Labi, ka Jūs nodomājuši sākt drukāt “muižu lopkopību”. Arī Ki raksts par izstādēm būs vietā, ja tik viņš nebūtu sarakstīts viņa atbildes garā. Tad būs mums izrunāšanās. Es Jums A. rakstu nosūtīju atpakaļ, vai Jūs viņu saņēmāt?

Par no dārzkopības kursiem sūtīto karti es daudzkārt pateicos. Bet sakāt, kā tas nākas, ka dalībnieku tik maz. Man pa galvu iet tā kā plāns, ka var būt jau nākošā ziemā būtu Valmierā sarīkojami plašāki lauksaimniecības kursi, ar pāris klasēm, šo kursu uzdevums būtu izlīdzināt līdz turpmākam lauks. skolu trūkumu, bet vai netrūks dalībnieku? Lopkopības un piensaimniecības kursi arī katrā ziņā laikam būs jāņem drusku nopietnāki, nepieciešami jāpievieno vēl priekšlasījumi par pļavkopību, slimībām, dzemdēšanas piepalīdzību un vēl citas lietas. Tādēļ laikam būs vajadzīgas dienas 18, jeb tā apmēram. Iespējams jau tas taču būs. Es pūlēšos šos nākamos kursus padarīt vēl pievilcīgākus kā agrākos. Ja tik tas izdotos! Na, katrā ziņā es ar nepacietību gaidu uz to dienu, kur es atkal varēšu sākt strādāt. Darba būs kaudžu kaudzēm — bet jo vairāk, jo labāki. — Es to petīciju lasīju — ļoti labi, ja tik būtu kāds panākums. Jūsu dūšība ir apbrīnojama! Un par to es jo sevišķi priecājos, ka man būs tā laime — strādāt zem Jūsu vadības, ņemties no Jums labu priekšzīmi!

Jūs rakstāt (mūsu biedrībai) arī par instruktoriem. Cik tālu tad tā lieta ir tagad Kauguru biedrībā? Mēs jau reizi, pērno rudeni, sākām pārrunāt instruktora uzdevumus un darbu lauku. Bet caur manu vainu šī izruna apklusa. Tagad varētu viņu atkal uzsākt. Es domāju tā.

Ja K.b. pieņemtu lopk. u. piens. instruktoru, tad viņa galvenais uzdevums būtu, sevišķi sākumā, 1) lopk. u. piens. kursu sarīkošana. Lai kursi iznāktu jo pamatīgi, tad bez viņu pagarināšanas būs arī dalībnieku skaits jāaprobežo. Tā kā pirmais karstums ir jau taču pārgājis, tad jādomā tā spiešanās nebūs tik liela. Ja kursu praktiskie darbi notiktu divās nodaļās, tad dalībnieku skaits tomēr nedrīkstētu iet pāri par 36 — 40 cilvēku. Labāki jau būtu tomēr viscaur tikai viena nodaļa, bet tas dažreiz tomēr nebūs iespējams.

2) Instruktors vai nu viens jeb ar citu palīdzību varētu ziemā sarīkot visp. lauks. kursus, jo arī tādi ir vajadzīgi. 3) Priekšlasījumi biedrības sapulcēs. 4) Visu doto aizrādījumu izvešanas pabalstīšana. 5) Aizrādījumi un padomi atsevišķos gadījumos. 6) Mašīnu, ražojumu... iepirkšana un pārdošanas piepalīdzība pie. 7) Palīdzība pie izstāžu sarīkošanas. 8) Lopkopība, sugu jautājums, pārb. biedrības, pārbaudījumu slaukumu iekārtošana. 9) Kopmoderniecību dibināšana. 10) Laikraksts. Bet es it droši varētu vēl teikt un tā tālāk un tā tālāk. Visu darbus uzskaitīt nav te nemaz iespējams. Jo darba būs pārpilnām.

Kas uz algu attiecās, tad es te negribu taisīt nekādus priekšlikumus, negribu uzstādīt nekādus noteiktus prasījumus, jo lielā mērā algas augstums atkarājas arī no tam — cik K.b. varētu maksāt. Ko Jūs sakat uz tādu plānu, ja algu dalītu divās daļās — zināms sīkums — noteikta mēneša alga un bez tam vēl atlīdzība par sarīkotiem kursiem attiecībā no dalībnieku skaita. Tādā kārtā biedrībai nāktos izmaksāt algu vieglāki. Pie tam abas šīs daļas būtu tā nokārtojamas viena pret otru — ka noteiktā alga nekādi nesasniegtu 100 r. mēnesī. Tās būtu manas domas. Bet Jūs jau pazīstat visus tos apstākļus daudz labāki — un tāpēc es šai ziņā gribu pilnīgi uz Jums palaisties. Jums jau būs iespējams to lietu tā iekārtot, ka abas puses būs apmierinātas. Es būtu pateicīgs, ja Jūs man šai lietā ko rakstītu.

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis.

Pārējo naudu lūdzu gan man labi drīz sūtīt.

L. Co 9.6.1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es saņēmu Jūsu pēdējo vēstuli un sirsnīgi pateicos. Pieprasīto darbības programmu es sūtīšu drīz vien. — Tik es nezinu, kā lai to algu es prasu — to Jūs taču paši varējāt vislabāki nokārtot. Es mēģināšu ko nebūt uzstādīt — bet Jums paliek pilna brīvība pēc Jūsu ieskatiem šos prasījumus grozīt, atņemt jeb pielikt. Es domāju, ka ar tiem 1000 r. var būt pilnīgi mierā. Tad par tiem kursiem es domāju tā. Ka gadā iznāks laikam kādi 6 kursi ar caurmērā 30 klausītājiem. Ko Jūs sakat, ja biedrība man maksātu 2 rubļi no katra dalībnieka. Tas būtu piensaimniecības kursi, kuru programma būs apmēram divkārt tik plaša (teorija) kā senāk citi kursi, kur piedalītos varbūt vēl citi skolotāji — ietu uz algas rēķina. Tad par “L” redakcijas darbiem, ja “L” iznāktu katru nedēļu (feini!), es rēķinu, ka 40 rubļu mēnesī nebūtu daudz. Ja Jūs atrodat par iespējamu rakstīt man, lūdzu Jūsu domas, es gaidīšu ar to memorandumu biedrībai līdz nākošai piektdienai. — Tagad man Jums jāraksta kas cits. Mēs runājām agrāki, ka būtu labi, ja es jau septembrī varētu būt mājās. Mani eksāmeni nu stāv tā, ka man nebija iespējams pienācīgi sagatavoties uz jūlija mēnesi un tāpēc es likšu eksāmenu tikai oktobrī, un tad es varētu galīgi un kārtīgi stāties K. Biedr. dienestā 1.novembrī. Bet ja Jūs uzskatāt par vajadzīgu, tad tik daudz laika man būtu galu galā — septembrī uz kādām 3 nedēļām pārbraukt uz Krieviju. Ja tas būtu vajadzīgs! Lūdzu man to drīz paziņot.

Caur eksāmena atlikšanu man tagad ir pāris nedēļas vaļas un to laiku es nu izlietoju sagatavošanai uz kursiem. Es uzrakstu tūlīt pilnīgi arī savus priekšnesumus. Šos varētu tad vēl tagad tūlīt sākt drukāt. Tāpēc lūdzu (kā mēs jau agrāk bijām norunājuši) aprunāties ar Skrāpiņu. Ar to naudas izdalīšanu mēs gan iztiksim. Raksts, protams, paliek mans īpašums. Lai grāmata: (Rokas grāmata kursu dalībniekiem u.t.t., neiznāktu pa dārgu, tad es domāju bildes nemaz nelikt iekšā. Es lūdzu atsūtat man to manuskriptu par piena sastāvu — tas jāpiemetina citiem. Bet lūdzu tūlīt. Es Jums tad drīzumā nosūtītu grāmatas pirmo daļu drukāšanai. To naudiņu Jūs gan esat piemirsuši!

Sveiki! Jūsu K.Ulmanis

Vai tas “cand.” pie tās muižu lopk. bija vajadzīgs. Lai jau iet, ja Jūs domājat!

Leipciga 15. VI 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Jūs prasat, cik liels būtu pēc manām domām manas algas minimums. Es domāju 1500 rubļi gadā. Vissliktākā gadījumā es sākumam apmierinātos ar 1200 rubļiem. 1000 rubļu Jūs gribat man maksāt kā cietu algu — es esmu ar to pilnīgi mierā. Cik es atceros, tad es rakstīju Jums jau ziemā, ka algas lietā ir galvenā kārtā noteicoši Jūsu biedrības naudas līdzekļi un nevis mana gribēšana. Protams, man būtu patīkami paņemt gadā 1800 rubļu. Bet ja tas neiet, es esmu, kā jau teikts, arī ar mazāk mierā. Es domāju, ka “L” redakcijas darba atalgošanas jautājumu tagad varētu atstāt pilnīgi pie malas. Te būtu vislabāki pagaidīt, kamēr es būšu jau Valmierā — tad varēs visu vajadzīgo pārrunāt un nokārtot. Peļņu dzīt es negribu ne ar “L”, ne ar kursiem, ne ar citu ko. Ja Jūs domājat, ka 2 rubļi no kursista pie uz priekšu aprobežota kursistu skaita (30) ir par daudz — labi, dodat mazāk. Tātad varētu palikt pie 1000 rubļiem un finansu akorda “Sadz. no kursiem. Es domāju — ka tādā ziņā biedrība tiktu vismazāk apgrūtināta. Un “L” — lietu varētu nokārtot vēlāku. Es tagad Jūs lūdzu man rakstīt, ko es no biedrības varu prasīt, tā ka neiznāktu diņģēšanās. Tiklīdz es Jūsu atbildi dabūtu — es nosūtītu programmu un arī algas prasījumus.

Kā tad stāv ar septembra mājās braukšanu. Iespējams man tas ir, bet ja atļauja izstādes sarīkošanai ir katru gadu, tad jau šogadu izstādi nemieru dēļ nemaz, es domāju, nevajadzētu tā forsēt. Tā kā Limbažos — to kaunu! Izsludināt, ka zaldāti apsargās izstādītājus un apmeklētājus. Es vēlētos, ka tur nebūtu neviena izstādītāja, ne apmeklētāja. Un tas galvenais ir — intrese būs ļoti maza. Ja arī varbūt izdotos drīz mieru noslēgt.

Es saņēmu gan naudu toreiz aprīlī, bet tos 80 rubļu, kā otro daļu no apsolītajiem 150 rubļiem es neesmu saņēmis. Citās reizās nauda pienāk aizvien 5.dienā. Šodien ir ceturtdiena.

Neļaunojaties, ka ar to algas jautājumu es Jūs varbūt pāri par vajadzību apgrūtinu. — Pie “L” redakcijas man galvenais nolūks ir iespējami daudz strādāt un censties viņu uzturēt iekarotā stāvoklī — un ja apstākļi labojas, piedabūt vēl abonentus klāt. Alga ir blakuslieta! Tikai jāapdomājas, ka arī priekš “L” man būs personīgi izdevumi avīžu abonēšanai etc.

[Paraksts nav saredzams]

Leipcig Co 23.VI 1905.

Ļoti godātais Enzeliņa kgs!

Es Jums nu šodien nosūtu manas darbības programmu (kā instruktors priekš lopkopības un piensaimniecības pie K.l.b.), kā arī algas prasījumus. Nododu visu Jūsu rokās un palaižos uz Jūsu ieskatiem un labvēlību. Es ceru, ka man būs iespējams zem Jūsu tiešas vadības strādāt — un es pūlēšos, cik manos spēkos stāvēs, attaisnot uz mani liktās cerības. Tikai Jūs es lūgtu man savu padomu neatraut — tad ies labi. To programmu es ar nodomu turēju (..) — labāk maz solīt un daudz dot nekā otrādi.

Jūs man atsūtījāt Strades pretrakstu. Gatavais saputrojums! Bet jādrukā viņš būtu, jo pate lieta ir svarīga. Tomēr es domāju, tā kā viņš ienācis tik vēlu, tagad darba laikā interese maza — tad būtu labāki atlikt viņa drukāšanu uz janvāri februāri, tad būs vairāk telpu un arī vairāk interese pie lasītājiem, un arī es būšu tuvumā. Stradem jau var to paziņot, ja vajadzīgs. Līdzīgo Arnolda rakstu varētu arī atlikt. Tie kungi abi maldās, uz to Jūs varat palaisties — tomēr pierādāms tas viņiem dažās rindiņās nav. Str. pašu neviens vēl nepārliecinās — bet es tad mēģināšu lasītājus un mūsu saimniekus ieinteresēt un priekš viņiem visu šo lietu “noklārēt”. Tās būtu manas domas.

Man raksts — lopk. muižās — iet arī bez tabulēm, lai gan viņš drusku nelīdzens ir iznācis. Cerēsim, ka viņš arī tā savu mērķi sasniegs.

Tātad paliek nu pie tam, ka septembrī nekas nenotiks — un es sākšu strādāt novembrī. Man gan žēl — bet agrāki nav man iespējams. Un izstāde nākošā gadā būs jo kuplāka.

Par to zudušo naudu es jau Jums šorīt rakstīju. Ka tik viņa labi drīz atrastos.

Nu tagad sveiki!

Vai Jūs gribat tagad to Str. atpakaļ?

No Ērģemes spiestavām Kārklīt k. nāks laikam pie jums Gerberi pirkt.

Jūsu K.Ulmanis.

23. VI 1905.

K.l. biedrības priekšniekam, H.Enzeliņa kgm Valmierā.

Ļoti godātais kungs!

Uz Jūsu pieprasījumu, ja K.l.b. pieņemtu pastāvīgu lopkopības un piensaimniecības instruktoru un aicinātu mani šajā vietā, kādu algu es tad prasītu un kāda būtu manas darbības programma — es, daudzreiz pateikdamies par man dāvāto uzticību, mēģināšu še īsumā atbildēt un sākšu ar šāda instruktora uzdevumu un pienākumiem.

Vispārīgi runājot, K.l.b. lopkopības un piensaimniecības instruktora uzdevums un pienākums būtu rūpēties un gādāt par lopkopības un piensaimniecības izkopšanu un viņu ienesīguma pacelšanu K.l.b. biedru saimniecībās. Šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīgs:

caur kursiem un priekšnesumiem lopturus iepazīstināt ar lopu izvēles un uzaudzēšanas pamata noteikumiem, ar apzinīgu un pareizu lopu ēdināšanu un kopšanu, ar pareizu slaukšanu, ar piena ienesīgu izmantošanu u.t.t. Turēt priekšnesumus arī par lopbarības audzēšanu, par pļavu un ganību uzlabošanu. Palīdzot saimniekiem pareizi iekārtot un iedalīt lopu ēdināšanu, aprēķināt un uzstādīt ēdināšanas kārtību un plānu, aizrādīt uz lopu barības līdzekļu labumu un sliktumu, aizrādīt, kad un kāda barība būtu piepērkama, izdarīt mēģinājumus lopu ēdināšanā u.t.t. Lai jo drīz varētu pie visiem tiem biedriem, kas to vēlas un cītīgi līdzstrādā, ievest apzinīgu un ienesīgu lopu ēdināšanu. Aplūkot un pārraudzīt lopkopību un piensaimniecību atsevišķās saimniecībās, dot aizrādījumus trūkumu novēršanai, ierādīt un nokārtot priekšnesumos doto aizrādījumu izvešanu, dot padomu pie lopkopības un piensaimniecības mašīnu iegādāšanas un ierādīt kā ar šām mašīnām jārīkojas. Dot aizrādījumus, kā kūtis ierīkojamas, dot padomu pie kūts jaun- un pārbūvēm. Palīdzēt aprēķināt un atrast priekš katras saimniecības ienesīgāko lopu turēšanas veidu un virzienu, tāpat arī ienesīgāko piena izmantošanas veidu. Pamudināt saimniekus uz rēķināšanu lopkopībā un piensaimniecībā, uzrādot šim nolūkam derīgus paraugus, iekārtot, palīdzēt izvest un pārlūkot šādus rēķinus, sevišķi pārbaudījumu slaukumus. Aizrādīt uz kopdarbu nozīmi, labumu un nepieciešamo vajadzību tiklab lopkopībā, piensaimniecībā, kā arī vispārīgi lauksaimniecībā. Iekustināt šādus kopdarbus un palīdzēt viņus izvest. Pūlēties, ka taptu nodibinātas kopmoderniecības, nokārtota kopīga sviesta un citu ražojumu pārdošana, caur ko būtu iespējams par šiem ražojumiem saņemt augstākas cenas. Aizrādīt un iepazīstināt loppturus ar lopu audzēšanas biedrību labumiem, nozīmi un vajadzību, palīdzēt šādas biedrības nodibināt un pie viņām līdzstrādāt. Strādāt līdz arī pie sugu jautājuma izšķiršanas, tas ir, rūpēties par to, kā vai nu ar govu pārbaudīšanas biedrību palīdzību jeb citā kādā ceļā jo drīz varētu tikt skaidrībā par to, kāda govu suga mūsu apstākļos tā ienesīgākā un labākā, lai tad ar jo lielāku dedzību un veiksmi varētu nodoties šīs sugas audzēšanai, izkopšanai un pacelšanai. Te tad būtu vietā lopu audzēšanas biedrības. — Palīdzēt sarīkot lopkopības un piensaimniecības izstādes, būt šajās izstādēs par izspriedēju (ekspertu). Būt par tādu arī citu biedrību izstādēs. Bez tam būtu arī vēl sviesta labuma pazīšanas nolūkā sarīkojamas kārtīgas sviesta aplūkošanas. Tāpat arī, lai dažādās saimniecībās lopkopības laukā sasniegto varētu labāki salīdzināt un saimniecības pamudināt aizvien vēl uz priekšu censties, būtu sarīkojamas atsevišķo saimniecību lopukūts sacīkstes un aplūkošanas pēc zināmiem nosacījumiem. Viens no instruktora vissvarīgākiem uzdevumiem būtu kursu sarīkošana: vispārīgi lopkopības un piensaimniecības kursu, sevišķu lopaudzēšanas un lopu apspriešanas kursu, kuru dalībnieki varētu iepazīties ar to, kādiem vajaga labiem lopiem izskatīties un kā šādi lopi ieaudzējami un uzaudzējami. Beidzot, ja būtu iespējams un vajadzīgs, tad varētu, varbūt ar citu spēku palīdzību, sarīkot arī vispārīgus lauksaimniecības kursus.

Vienu vārdu sakot, šā instruktora uzdevums būtu piepalīdzēt mūsu saimniekiem visās viņu vajadzībās lopkopības un piensaimniecības laukā, dot viņiem padomus un aizrādījumus, palīdzēt iet viņiem uz priekšu pa uzsākto pareizo ceļu, bet ja vajadzīgs, tad arī modināt un rādīt īsāku un labāku ceļu viņu saimniecību izkopšanai, norādīt uz kopdarba nozīmi, svētību un nepieciešamo vajadzību — un kopā ar saimniekiem pašiem, saticībā un roku rokā ar viņiem strādājot, pūlēties un censties, ka jo drīz mēs varētu sasniegt mūsu kopīgo mērķi: mūsu saimnieciskās un garīgās labklājības pacelšanu un nodrošināšanu.

Ar to būtu, pēc manām domām, saprotams, tikai galvenos vilcienos, aprādīts lopkopības un piensaimniecības instruktora darbības lauks. Bez tam nāktu pie visa šī vēl tālāku klāt arī līdzdarbība Lauksaimnieka redakcijā, kā Jūs to vēlaties. Saprotams, es šo Jūsu vēlēšanos un priekšlikumu pieņemu ar lielāko prieku.

Kā atlīdzību par manu darbību aprādītā plašumā es vēlētos pirmam gadam 1400 rubļu algas. No šīs summas es vēlētos katra mēneša pēdīgā par notecējušo mēnesi saņemt 90 rubļus, pārējo pēc apstākļiem, varbūt pēc katra ceturtdaļas gada. Pie tam es lūgtu atstāt man tiesību pēc patikšanas nodot manus rakstus nodrukāšanai arī citiem laikrakstiem, sarakstīt grāmatas u.t.t. Tāpat es gribētu paturēt sev tiesību ar biedrības atļauju piedalīties kā izspriedējs (ja mani uzaicinātu) svešu biedrību izstādēs, brīvās svētdienās noturēt svešās biedrībās priekšnesumus. Kursi — arī svešās biedrībās — piederētu pie maniem tiešiem pienākumiem.

Ja še izteiktās domas atrastu Jūsu un arī biedrības piekrišanu, tad lūdzu man to paziņot. Mans darbs pie K.l.b. varētu sākties šī gada novembra mēneša pirmajās dienās.

Ar augstcienīšanu K.Ulmanis cand.agr.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!