“Lielas personības

skan pāri laikiem”

Aizvakar, 2.septembrī, LZA prezidents Tālis Millers, zinātniskajā konferencē “Kārlis Ulmanis un viņa laiks”:

4. septembrī mēs visi atzīmēsim mūsu izcilā valstsvīra Kārļa Ulmaņa 120. dzimšanas dienu. Kārlis Ulmanis ir personība, kuras rīcība un darbība ir izraisījusi un arī pašreiz izraisa gan visaugstāko atzinību, gan nereti arī visai negatīvus vērtējumus. Un es domāju, ka tas ir pareizi, jo jebkurā gadījumā tādu rezonansi ar savu darbību izraisa visas personības.

Kārlis Ulmanis ir dzimis 1877. gada 4. septembrī Zemgalē, Bērzes pagasta "Pikšās", saimnieka ģimenē. Pamata un vidējo izglītību viņš ir ieguvis šeit, Latvijā, bet tālāk izglītojies Vācijā, Šveicē, ASV, līdz ar to iegūstot ļoti pamatīgu un vispusīgu izglītību. Faktiski jau studiju gados sācis politisko darbību. Ir apcietināts, atbrīvots, vārdu sakot, ir aktīvi piedalījies dažādās sabiedriskās dzīves jomās. Ir aktīvs Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks. Ļoti aktīvi darbojies Latvijas valsts dibināšanas procesā un vienbalsīgi ievēlēts par pirmo Latvijas Republikas valdības Ministru prezidentu. Gribu atgādināt, ka no 18 valdībām, kas darbojās parlamentārās republikas laikā, septiņu valdību Ministru prezidents ir bijis Kārlis Ulmanis. Viņš ir darbojies arī dažādu citu ministru posteņos citās valdībās.

Manuprāt, sabiedrībā vislielāko rezonansi ir izraisījuši divi notikumi — 1934. gada 15. maijs, kad tika atcelta Satversme un atlaista Saeima, un ir runa, ka tika nodibināts autoritārais režīms. Otra notikumu grupa ir saistīta ar 1939. un 1940. gadu, kad Latvija zaudēja savu valstisko neatkarību. Runājot par 15. maiju — tā sauktais apvērsums no demokrātijas viedokļa nebija atzīstams un populārs, bet mēs visai labi zinām, ka tas tautā izraisīja aktīvu saimnieciskās dzīves attīstību. Ļoti strauji attīstījās arī izglītības, kultūras procesi utt., nostiprinājās valsts finansu stāvoklis.

Tātad saimnieciskās darbības, arī izglītības un kultūras darbības rezultāti bija visai pārliecinoši. Es to minu no savas personiskās pieredzes, es arī esmu no Ulmaņa laika bērniem — dzimis 1929. gadā. Labi atceros, kā ap 1936. gadu diezgan strauji mainījās mana ganāmpulka kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs, kā attīstījās saimnieciskā rosība vidējās zemnieku saimniecībās. Es sāku mācīties 1936. gadā tikko jaunuzceltā skolā. Tā sauktajā Ulmaņa laikā, liekas, tika uzcelts ap simt skolu, izglītībai tika pievērsta visai liela vērība. Es ļoti labi atceros "Draudzīgā aicinājuma" rezultātus — kā skolā nāca grāmatu pieplūdums ar ielīmēm "Draudzīgais aicinājums". Ne vairs no personīgās pieredzes vēl gribu atzīmēt, ka šinī laikā lielu uzmanību pievērsa arī zinātnes attīstībai: 1936. gadā ar Latvijas valdības likumu — toreiz valdība pieņēma likumus — tika nodibināts Latvijas Vēstures institūts un jau likumā ierakstīts, ka šis institūts ir pirmā topošās Latvijas Zinātņu akadēmijas struktūrvienība. 1939. gadā tika nodibināts otrais zinātniskās pētniecības institūts — Zemes bagātību pētīšanas institūts, bet pati zinātņu akadēmija tanī laikā vēl izveidota netika, un mēs nezinām, kāda tā būtu veidojusies.

1939. un 1940. gada notikumi ir visai sarežģīti un šo starptautisko notikumu atslēgas mēs uzzinām tikai šodien, nav zināms, cik šīs aizkulises mūsu politiķiem bija zināmas toreiz.

1940. gada 22. jūlijā Kārli Ulmani deportēja uz Padomju Savienību, drīz pēc tam apcietināja. Kā zināms, viņš aizgāja bojā apcietinājumā un viņa apbedījuma vieta mums nav zināma. Protams, par visiem šiem un arī citiem notikumiem mūsu programmā šodien būs daudz sīkāks izklāsts. Ar šiem īsajiem ievadvārdiem šo piemiņas vai atceres konferenci paziņoju par atklātu.

Pēc ieraksta diktofonā