Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Lai Latvijā katrs būvētu likumīgi un droši. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.09.1997., Nr. 217 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30540

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Lauku tūrisms kā alternatīva saimniekošana

Vēl šajā numurā

04.09.1997., Nr. 217

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Nr.7(19)

Lai Latvijā katrs būvētu likumīgi un droši

Komentējot būvniecības

likumdošanas aktualitātes

VIJA GĒME, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Būvniecības departamenta direktore, — “Latvijas Vēstnesim”

Vija Gēme

Būvniecības nozarē Latvijas neatkarības gados notikušas ļoti būtiskas pārmaiņas: lielos valsts uzņēmumus nomainījuši privātie uzņēmumi, ēku būvniecībā strauji ienāk jaunas tehnoloģijas un materiāli. Par to, ka šobrīd ļoti neatlaidīgi tiek sakārtota nozares likumiskā bāze, liecina daudzie dokumenti, kuri stājušies spēkā pēdējos mēnešos. Kādi procesi pašlaik notiek būvniecības nozarē Latvijā?

— Būvniecība ir joma, kur sakārtota likumdošana ir īpaši vajadzīga, jo tā ir saistīta ar cilvēku drošību, vides drošību un kvalitāti. Tādēļ jebkurā valstī būvniecībā tradicionāli pastāv stingra likumdošana. Iepriekšējā sistēmā spēkā bija padomju būvnormatīvi, tā dēvētie “snipi”, kas atbilda tā laika prasībām; pēc Latvijas neatkarības atgūšanas uzreiz “ielēcām” tirgus ekonomikā, un vecie normatīvi gluži vienkārši bremzē attīstību. Taču tos nav iespējams radīt nedz vienā mēnesī, nedz gadā. Pasaules attīstītajās valstīs šādus normatīvus ilgstošā laika posmā izstrādā zinātniskie institūti. Tā tas bija arī bijušajā Savienībā. Mums šādu resursu nav, turklāt jaunus normatīvus nepieciešams izstrādāt iespējami ātri. Sākumā vienkārši aicinājām speciālistus entuziastus, kuri kopā ar mums strādāja bez maksas. Izmantojām gan paši savu pieredzi, gan piemērojām ārzemēs izstrādātos dokumentus. Pirmo izstrādājām “Būvniecības likumu”, ko pieņēma 1995. gada augustā. Tas ir “jumta” likums, kas nozari ievieto noteiktos “rāmjos” un nosaka būvniecības dalībnieku (arī pasūtītāju) tiesības un pienākumus, savstarpējās attiecības ar pasūtītāju utt. Lai šo likumu īstenotu, jāizstrādā virkne MK noteikumu un citu dokumentu. Šobrīd ir pieņemti Ministru kabineta noteikumi par būvniecības autoruzraudzību un būvuzraudzību, noteikumi ēku pieņemšanai ekspluatācijā u.c. Pie vispārīgajiem būvnoteikumiem strādājām divus gadus un tie stājās spēkā ar šā gada 1. jūliju. Tie aptver visu būvniecības procesu — no idejas, projekta izstrādāšanas līdz objekta nodošanai ekspluatācijā. Intensīvi strādājam pie projektēšanas, dzīvojamo ēku konstrukciju, siltumtehnikas, inženiertehniskajiem un citiem normatīviem.

Kā pārraudzīt būvniecības procesu

Saskaņā ar Būvniecības likumu būvniecības vispārējo pārraudzību un koordināciju valstī veic Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Pilsētās un pagastos būvniecības pārraudzīšanu veic būvvaldes, kuru sastāvā apvienoti (atkarībā no pašvaldības lieluma, būvniecības intensitātes, finansu resursiem) būvniecības nozares profesiju speciālisti. Ja pašvaldības ir mazas un darba apjoms neliels, tās var kooperēties un izveidot kopēju būvvaldi, kurā darbosies arhitekts, būvinspektors, plānotājs, zemes ierīkotājs.

— Tagad šo procesu acīmredzot sarežģītāk pārraudzīt, jo būvniecībā darbojas daudz un dažādu firmu, kuras droši vien pieradušas pie diezgan lielas rīcības brīvības. Kā noteikt, kura no tām tiešām droša un kurā darbi tiek veikti bez kvalitātes un tātad — drošuma garantijas?

— Agrāk visi būvniecībai paredzētie līdzekļi bija koncentrēti valsts un pašvaldības pārziņā, projektēšanas darbus veica lielie institūti, bet būvēja — lielās būvorganizācijas. Jaunizveidotie uzņēmumi bieži vien nebalstījās uz profesionalitāti, bet gan uz entuziasmu. Savukārt pasūtītājam nebija nekādu garantiju par veikto darbu kvalitāti. Jo vairāk tādēļ, ka brāķis būvniecībā nav uzreiz konstatējams, tas var tikt apzināts pēc gada vai diviem... Šīs attiecības bija pilnīgi nesakārtotas. Lai to novērstu, ļoti nopietns solis bija gan būvniecības speciālistu sertificēšana — viņu profesionālās kvalifikācijas novērtēšana, gan juridisko personu licencēšana — atļauju izsniegšana uzņēmējdarbības veikšanai būvniecības jomā. Kā obligāta prasība licenču nepieciešamība stājās spēkā ar 1996. gada martu.

— Vai šo prasību pieņēma bez lielas pretošanās?

— Sākums bija grūts, jo daudzi domāja, ka tas ir lieks birokrātisms. Taču, kad oficiāli izsludināja obligāto prasību par licencēšanu, pirmās iesniedza pieteikumus tieši lielākās un stabilākās firmas. Šo firmu vadītāji saprata, ka pasūtījumu tirgū var iegūt lielu priekšrocību, ja viss ir likumīgi, un tādējādi izkonkurēt nelegālās firmas. Ātri reaģēja arī pasūtītāji — sevišķi, ja tika rīkoti konkursi, tie atteicās runāt ar firmām, kurām šīs licences nebija. Ļoti nozīmīgs šajā ziņā ir likums “Par valsts un pašvaldību pasūtījumu”, kas nosaka, ka būvniecības darbiem, kuru apjoms ir 50 tūkstoši latu un vairāk, obligāti jārīko izsoles (konkurss). Kur ir konkurss, tur arī obligāta pretendenta kvalifikācijas pārbaude. Šobrīd projekta līmenī sagatavoti vispārīgie līgumnoteikumi būvdarbiem. Pēc saskaņošanas ar ieinteresētajām institūcijām tie tiks iesniegti MK akceptam kā būvnormatīvs. Ja būs valsts vai pašvaldību pasūtījums, tad nāksies stingri sekot šo līgumu nosacījumiem, bet citos gadījumos tos varēs izmantot kā paraugu.

Uzņēmumu reģistrā varam atrast vismaz 3 tūkstošus ar būvniecību saistītu firmu, no tām licencētas — 880, tajā skaitā gan projektēšanas sabiedrības, gan specializēti būvuzņēmumi.

— Vai pie jums pēc palīdzības nākuši pasūtītāji, kurus pievīlušas nelicencētas firmas?

— Nē. Bet tam ir arī savs pamats. Domāju, ka ļoti daudzos gadījumos pasūtītājs būvniekiem oficiāli nemaksā tik, cik pēc līguma pienāktos; netiek pilnībā nokārtoti arī nodokļu maksājumi, jo daļa algas tiek izsniegta aploksnē. Kaut gan nodokļu iekasēšanas lietas nav mūsu kompetencē, tomēr, piešķirot licences, ļoti nopietni tam sekojam, vērojam, kādi ir nodokļu maksājumi. Tas ir arī viens no licences piešķiršanas kritērijiem.

Licences pieprasa

maz ārzemju būvfirmu

— Vai Latvijā darbojas daudz ārzemju būvfirmu un vai arī tām jāsaņem licences?

— Līdzko būvniecībā ienāk ārvalstu investīcijas — Pasaules Bankas, ERAB aizdevumi vai līdzekļi no starptautiskiem fondiem, tūdaļ stājas spēkā arī šo investoru noteikumi. Tiek organizēti starptautiski konkursi, kuros no pretendentiem izvēlas uzņēmumus ar pieredzi starptautisku projektu realizēšanā, kvalitātes garantijām utt., parādās nosacījumi par piegādēm, materiāliem, tehnoloģijām: no kuras valsts, kādos apjomos. Vietējais projektētājs un celtnieks tiek atspiests malā. Cenšamies sekmēt vietējā darbaspēka, vietējo būvmateriālu un izstrādājumu izmantošanu projekta realizācijā. Ārzemju firmas neiztiek bez pašmāju konsultantu līdzdalības.

Latvijas likumdošana nosaka, ka citu valstu juridiskajām personām ir tiesības veikt uzņēmējdarbību būvniecībā, ja tās saņēmušas vispārējā kārtībā vienreizēju licenci konkrēta darba veikšanai un ja starptautiskie līgumi nenosaka citādi. Tas nozīmē, ka firmai vai tās pārstāvniecībai jābūt reģistrētai Latvijā, ka atbilstoši jābūt noformētiem dokumentiem, oficiāli jāmaksā nodokļi un firmās jābūt arī Latvijā sertificētiem atbildīgiem speciālistiem — projektētājam, būvuzraugam utt. Tomēr licences saņēmušas ļoti maz ārzemju firmu: Dānijas firma — Liepājas mola celtnieki, atļaujas ieguvuši pāris poļu uzņēmumu, pieteikumu iesniegusi Somijas firma, kas uzvarēja konkursā ceļu darbu veikšanai par PB kreditētiem līdzekļiem. Ir informācija par to, ka Latvijā vēl joprojām notiek nelegāla būvniecība, ka šeit strādā nelegāls darbaspēks no ārvalstīm, ka netiek ievēroti mūsu valsts likumi — tas ir efektīgas kontroles jautājums.

Būvinspekcijai jābūt neatkarīgai

Likumdošana attīstās ļoti strauji, kontroles sistēma savukārt ļoti lēni vai pat stāv uz vietas. Šobrīd Ministru kabinetā iesniegts Valsts būvinspekcijas nolikums. Plānojam, ka no 1998. gada saskaņā ar “Būvniecības likumu” tiks organizēta un reāli sāks darboties Valsts būvinspekcija. Šobrīd gan teorētiski it kā pastāv pašvaldību būvinspekcijas. Ir vietas, kur tās tiešām darbojas, bet dažviet vispār neeksistē. Daudzos gadījumos pašvaldības nemaz nav ieinteresētas, ka būvinspekcija sekotu, lai viss notiek saskaņā ar likumu. Šobrīd esam saņēmuši apmēram 55 procentus līdzekļu no valsts gada finansējuma apjoma, kas nepieciešams neatkarīgai būvinspekcijas darbībai, un tālab nevaram pilnībā šo dienestu attīstīt kā plānots. Ja no jaunā gada tas izdosies, varam uzskatīt, ka būvniecībā būs sperts ļoti nozīmīgs solis.

Sertifikāti būs arī būvmateriāliem

— Kāda situācija ir būvmateriālu tirgū? Vai mūsu būvmateriālu lietotājs ir pietiekami aizsargāts?

— Jāsaka paldies būvmateriālu ražotāju asociācijai, kas palīdzēja izstrādāt Ministru kabineta noteikumus Būvmateriālu un būvizstrādājumu atbilstības novērtēšanas kārtībai. Šo noteikumu mērķis ir aizsargāt Latvijas tirgu no materiāliem, kuri neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būtiskajām prasībām, novērst draudus cilvēka veselībai, dzīvībai, īpašumam, videi, kā arī veicināt preču brīvu kustību Latvijas teritorijā un starptautisko tirdzniecību. Saskaņā ar tiem no nākamā gada jūlija bez sertifikātiem nedrīkstēs nedz pārdot, nedz būvēs izmantot būvmateriālus un izstrādājumus, uz kuriem attiecināmas būtiskās prasības — mehāniskā stiprība un stabilitāte, ugunsdrošība, higiēniskums, enerģijas ekonomija un siltumizolācija un citas, pavisam sešu kategoriju prasības. Lūk, tas arī būtu gan esošo pašvaldību, gan nākamās valsts būvinspekcijas pienākums — pārbaudīt vai būvniecības procesā tiek izmantoti sertificēti būvmateriāli.

Māju siltināšanai vajag lētus kredītus

— Ko tagad būvē?

— Lielo paneļēku būvniecība pieskaitāma pagātnei. Dažkārt vienas vai otras šādas ēkas uzsāktā būvniecība tiek pabeigta. Tagad galvenokārt tiek būvētas individuālās mazstāvu ģimenes mājas, arī biroju telpas, sabiedriskās ēkas. Lielajos objektos pārsvarā notiek rekonstrukcija, restaurācija. Arī statistika liecina, ka lielākā daļa ir kapitālā remonta, modernizācijas darbi, kas no projektētājiem un celtniekiem prasa ļoti augstu kvalifikāciju. Pēdējā laikā mazliet aktivizējusies dzīvojamo māju rekonstrukcija tieši siltumefektivitātes palielināšanai. Tātad māju siltināšana. Tas ir ļoti dārgs process. Un šeit atkal nav iespējams paiet garām likumdošanas lietām. Esam iekustinājuši to milzu akmeni, ko sauc par būvniecības finansēšanu. Finansu ministrijas paspārnē izveidota darba grupa, kura izstrādā ilgtermiņa hipotekārās kreditēšanas mehānismu. Pēc mūsu, būvnieku, iniciatīvas ir izveidota sadaļa par mājokļa būvniecības, rekonstrukcijas, modernizēšanas ilgtermiņa hipotekāro kreditēšanu, un mēs pie tās pašlaik strādājam. Gatavojam koncepciju, kuru iesniegsim arī valdībai apspriešanai. Valdības akcepts dos pamatu šīs aktivitātes turpināt, veidojot kreditēšanas likumdošanu, kas gan ir finansistu, juristu un banku speciālistu darba lauks. Ja mums dzīvojamā fondā pavisam ir 52,6 miljoni kvadrātmetru platības, tad puse no tās ir paneļbūves ēkās, no kurām vairums ir nolietotas un nekvalitatīvi būvētas. Tas nozīmē, ka šīs mājas, ja to var atļauties, ir jānojauc vai jāsakopj: jāremontē, jāatjauno inženierkomunikācijas un jāsiltina.

— Pašlaik valstī notiek dzīvokļu un dzīvojamo māju privatizācijas process, un šīs rūpes un izdevumus valsts un pašvaldības būs pārlikušas uz iedzīvotāju pleciem. Tātad vienīgais ceļš — aizdevums? Cik ilgā laikā tas var atmaksāties?

— Kamēr cilvēkiem nav savu personīgo uzkrājumu, kreditēšana patiesi ir vienīgais līdzeklis, kā drīzumā sākt domāt par šādu tehnisku pasākumu realizēšanu. Ja ieskatāmies privatizācijas procesā ārpus Latvijas robežas, Austrumvācijā, kura arī bāztin piebāzta, tiesa, ar labākas kvalitātes paneļu mājām, tad tur pirms privatizācijas šīs ēkas siltināja un modernizēja. Arī tas tiesa, ka bagātais kaimiņš Rietumvācija palīdzēja ar nepieciešamajiem resursiem. Šis process cilvēkiem neradīja īpašas problēmas. Pie mums ir citādi. Ja šobrīd par komunālajiem maksājumiem norēķinājušies tikai apmēram 60 procentu iedzīvotāju, tā ir arī valdības problēma. Tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem nebūs arī līdzekļu māju uzturēšanai un apsaimniekošanai. Ja tiks izveidota kreditēšanas sistēma, tad varbūt arī valsts atradīs savu vietu šajā procesā, iespējams, subsidējot kredītprocentus. Varbūt radīsies arī citi risinājumi.

— Vai māju siltināšanā saņemat arī ārvalstu palīdzību?

— Ir nelielas programmas, ko saņemam dāvinājuma veidā. Šobrīd realizējam Holandes valdības programmu “Score”, kas vērsta uz enerģijas taupīšanu ēkās. Šādā veidā tiks sniegta finansiāla palīdzība 8 objektiem, kurus izvēlējās konkursa kārtībā. Ir arī citi projekti. Iespēja piedalīties šādās programmās ir tikai tiem, kuri paši izrādījuši iniciatīvu un vēlas rīkoties. Interesanti, ka šādas aktivitātes sajūtam no bijušajiem dzīvokļu kooperatīviem, kuru ēkas jau ir privātīpašums. Daudzi īpašnieki ir ar mieru izlietot pat līdz 7 latiem par kvadrātmetru savu līdzekļu, lai māju siltinātu. Patiesībā šie darbi izmaksā vēl dārgāk.

— Cik ilgā laikā šādi ieguldījumi mājas siltināšanā var atmaksāties?

— Tas atkarīgs no tā, kādi būs projekta risinājumi, cena un kvalitāte un aizdevumi. Siltināšanā ieguldītā nauda var atmaksāties 6 — 8 gadu laikā, ja tiek izmantoti kredītresursi, kuru aizdevumu likme nepārsniedz 8 procentus. Dažas komercbankas sāk piedāvāt kredītus ar 15, dažkārt 12 procentu likmi, taču tā joprojām ir īstermiņa un pārāk augsta.

— Kas daudzo darbu vidū šobrīd ir visvērienīgākais?

— Pagājušajā gadā Ministru kabinets akceptēja būvniecības stratēģijas koncepciju un, vadoties no šī dokumenta, sākam veidot Nacionālo programmu būvniecībā. Esam pirmā tautsaimniecības nozare, kas to dara. Gan šajā darbā, gan likumdošanas aktu izstrādē nenovērtējams palīgs mums ir Latvijas Būvinženieru savienība, Būvmateriālu ražotāju asociācija, Latvijas siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība, un citas sabiedriskās profesionālās organizācijas.

Mudīte Luksa, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Būvniecības apjomi 1997.gada 1.pusgadā Latvijā

6 mēnešos izpildītais celtniecības montāžas darbu apjoms, salīdzinot ar 1996.gadu, pieaudzis par 155,84%. Galvenokārt palielinājies izpildīto ceļu būves un ēku remonta apjoms. Par to liecina, ka gandrīz divkārt palielinājies karjeros saražoto šķembu un smilšu daudzums, kā arī visdažādāko koka izstrādājumu daudzums. Tajā pašā laikā samazinājies Latvijā izgatavoto māla un silikāta ķieģeļu, cementa, šīfera un citu sienu materiālu daudzums. No vienas puses tas liecina, ka nav palielinājies jauno celtniecības objektu daudzums un arī joprojām turpinās šo materiālu imports no citām valstīm, un tie netiek ražoti Latvijas būvmateriālu rūpnīcās.

1997.gada 6 mēnešos Latvijā izpildītie būvmontāžas darbi

tūkst. Ls % pret

(faktiskās cenās) 1996.g. 6 mēn.

1997.gada 6 mēnešos Latvijā izpildīti

celtniecības montāžas darbi 88 773,20 155,84

Tai skaitā:

– pasūtītājiem izpildītie līgumdarbi 88 393,10 155,83

– pašu vajadzībām veiktais apjoms 380,1 109,95

Izpildītais remonta darbu apjoms 29 822,10 146,00

Tai skaitā izpildītais kapitālā remonta apjoms 11 098,30 131,45

Vidējā bruto darba alga būvniecībā mēnesī 93,83 114,00

Kopējās Latvijā veikto būvmontāžas līgumdarbu izmaksas 1996.gadā

Pasūtītājs Celtniecības darbu, (faktiskajās cenās, tūkst. latu)

pakalpojumu izmaksas Tai skaitā materiālās izmaksas

Kopā valstī 143 388,8 79 034,8

Valsts uzņēmumi 2406,9 1290,2

Uzņēmējsabiedrības ar valsts kapitāla daļu 2801,5 1396,6

Pašvaldību uzņēmumi 1459,3 677,4

Kooperatīvo organizāciju uzņēmumi 164,4 90,2

Statūtsabiedrības 133 831,9 73 933,2

no tām

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību 101 824,8 60 953,4

Akciju sabiedrības 30 749,6 12 423,7

Paju sabiedrības 1257,5 556,1

Viena īpašnieka privātuzņēmumi 2573,9 1633,3

no tiem

Individuālie uzņēmumi 2573,9 1633,3

Ārvalstu uzņēmumi, ārvalstu uzņēmumu filiāles 150,9 13,9

Būvniecība un remonts Latvijā pēc būvju veida 1996.gadā

tūkstoši latu % no ēkām % no būvēm

Administratīvās un publiskās ēkas 47 149,20 48,8% 31,6%

Rūpniecības ēkas 22 353,30 23,2% 15,0%

Tirdzniecības ēkas 10 211,10 10,6% 6,8%

Dzīvojamās daudzģimeņu ēkas 8 131,30 8,4% 5,4%

pārējās 6 644,70 6,9% 4,4%

Dzīvojamās vienģimeņu un divģimeņu ēkas 1 169,20 1,2% 0,8%

Garāžas un autostāvvietas 642,30 0,67% 0,43%

Nedzīvojamās lauksaimniecības ēkas 231,50 0,24% 0,16%

Būvniecība un remonts Latvijā pēc būvju veida 1996.gadā

tūkstošos latu %

Ēkas 96 532,60 64,6%

Šosejas, ielas, ceļi, lidlauki, skrejceļi, dzelzceļa līnijas 19 344,90 13,0%

Tilti un tuneļi 5 582,70 3,7%

Ostas un dambji 6 296,70 4,2%

Maģistrālie cauruļvadi, komunikācijas līnijas un spēka līnijas 12 727,90 8,5%

Lokālie cauruļvadi un kabeļu līnijas 1 371,70 0,9%

Stadioni un sporta laukumi 110,10 0,1%

Pārējās būves 7 370,30 4,9%

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!