Latvijas Republikas politiskās organizācijas

Saskaņā ar likuma

“Par sabiedriskajām organizācijām

un to apvienībām” 48. pantu

Politiskās organizācijas (partijas), kas reģistrētas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā no 1.01.1997. līdz 29.08.1997.

Politiskā organizācija “Latvijas Konservatīvā Savienība”

Valsts reģistra nr. PO-054 Reģ. 3.01.1997.

Statūti

Apstiprināti LKS 1.konferencē 11.12.96.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. “Latvijas Konservatīvā Savienība” (saīsināti — LKS) ir politiska organizācija, kas apvieno Latvijas Republikas pilsoņus un iedzīvotājus, kuri atzīst tās programmatiskās nostādnes.

1.2. LKS pamatmērķis ir sekmēt sakārtotas ekonomiskās un sociālās sfēras izveidošanos Latvijas valstī.

1.3. LKS savā darbībā vadās no šādām programmatiskām pamatnostādnēm:

— sociāli sabalansēta brīvā tirgus ekonomika un indivīda atbildība;

— tradicionālās vērtības — ģimene un darbs;

— Latvijas cieša sadarbība ar Baltijas valstīm un integrācija Eiropas Savienībā;

— starptautiskās cilvēktiesību normas kā neatņemama Latvijas tiesiskās bāzes sastāvdaļa.

1.4. LKS uzdevumi:

— aktīvi iesaistīties Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, izvirzot deputātu kandidātus un ar to starpniecību veidojot un realizējot valsts politiku;

— organizēt politiskas akcijas un kampaņas LKS programmatisko nostādņu sasniegšanai un realizācijai.

1.5. LKS ir juridiska persona ar savu simboliku, zīmogu un norēķinu kontiem bankās. LKS īpašumā var atrasties jebkurš kustamais un nekustamais īpašums Latvijas Republikas normatīvo aktu noteiktajā kārtībā.

1.6. LKS darbojas visā Latvijas Republikas teritorijā.

1.7. LKS juridiskā adrese ir 5.līnija 19, Vecmīlgrāvis, Rīga, Latvija, LV—1015.

2. LKS biedri

2.1. Par LKS biedru var kļūt jebkurš Latvijas Republikas pilsonis un iedzīvotājs neatkarīgi no tautības, dzimuma un reliģiskās pārliecības, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu un atzīst, un ievēro LKS Statūtus un Programmu.

2.2. Par jaunu biedru uzņemšanu lemj LKS valde, pamatojoties uz personas iesniegumu un divu LKS biedru rakstveida ieteikumiem.

2.3. LKS valde ir tiesīga biedra kandidātam uzlikt pārbaudes laiku līdz vienam gadam.

2.4. LKS biedru pienākumi:

— ievērot Statūtus, kopsapulču (konferenču) un valdes lēmumus;

— sekmēt LKS Programmas realizāciju un popularitāti;

— aktīvi piedalīties LKS organizatoriskajā darbā;

— Valdes noteiktajos termiņos un apmēros maksāt biedra naudu.

2.5. LKS biedru tiesības:

— tikt ievēlētam LKS institūcijās un amatos, vēlēt LKS institūcijas un amatpersonas, kā arī piedalīties balsošanā LKS kopsapulcēs (konferencēs);

— iepazīties ar LKS kopsapulču (konferenču) un valdes lēmumiem un sapulču protokoliem;

— saskaņā ar iekšējās kārtības noteikumiem izmantot LKS biroja telpas un mantu;

— tikt izvirzītam no LKS balotēties uz Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

— jebkurā laikā izstāties no LKS, par to rakstveidā paziņojot LKS valdei.

2.6. LKS biedra kandidātam ir tādas pašas tiesības kā LKS biedram, izņemot tās, kuras ir noteiktas šo Statūtu 2.5. panta 1.punktā.

2.7. LKS valde ir tiesīga izslēgt no politiskās organizācijas:

— ja LKS biedrs ir arī citas partijas (politiskas organizācijas) biedrs, kuras programma un darbība nesakrīt ar LKS Programmu;

— vairāk nekā 12 mēnešus nav maksājis biedra naudu;

— neievēro LKS Statūtus vai ir nostājies pret LKS Programmu;

— neievēro LR likumdošanu;

— ja viņš ir izslēgts no LKS Saeimas vai pašvaldības frakcijas;

— piedalās citas partijas (politiskas organizācijas) Saeimas vai pašvaldību vēlēšanās;

— darbojas pret LKS lēmējinstitūciju un izpildinstitūciju pieņemtajiem lēmumiem;

— ja LKS biedrs diskreditējis LKS.

2.8. LKS biedrs maksā biedra naudu valdes noteiktajos apmēros un kārtībā.

2.9. LKS kopsapulce (konference) lemj par LKS goda biedru uzņemšanu. Uz goda biedriem neattiecas šo Statūtu noteikumi.

3. LKS uzbūve

3.1. LKS institūcijas ir: kopsapulce (konference), LKS valdes priekšsēdētājs, valdes priekšsēdētāja vietnieks, valde un revīzijas komisija. LKS valdes priekšsēdētaju, valdes priekšsēdētāja vietnieku, valdi un revīzijas komisiju ievēlē uz vienu gadu.

3.2. LKS augstākā lēmējinstitūcija ir LKS biedru kopsapulce (konference). Kopsapulces (konferences) notiek ne retāk kā reizi gadā. Kopsapulces (konferences) vietu, laiku un delegātu kvotu nosaka LKS valde, Ārkārtas kopsapulces (konferences) var tikt sasauktas pēc valdes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja vietnieka, valdes vai vienas trešdaļas biedru parakstīta pieprasījuma. Kopsapulces (konfrences) tiek sasauktas pēc vajadzības, nedēļu iepriekš informējot LKS biedrus.

3.3. Kopsapulce (konference) ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no delegātiem. Lēmumus kopsapulcē (konferencē) pieņem atklātā vai aizklātā balsošanā ar klātesošo delegātu balsu vairākumu.

Kopsapulce (konference) ievēlē valdi un revīzijas komisiju aizklātā balsošanā.

3.4. LKS kopsapulce (konference) ir tiesīga:

— pieņemt lēmumu par LKS dibināšanu, reorganizāciju vai likvidēšanu;

— pieņemt un grozīt LKS Statūtus un Programmu;

— vēlēt LKS valdi un revīzijas komisiju;

— apstiprināt LKS pirmsvēlēšanu un pēcvēlēšanu koalīcijas partnerus;

— apstiprināt LKS deputātu kandidātu sarakstus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām;

— pieņemt jebkurus citus lēmumus.

3.5. LKS kopsapulces (konferences) starplaikos LKS augstākā lēmēja un izpildu institūcija ir LKS valde.

3.6. LKS valde:

— organizē LKS Programmas, kopsapulču (konferenču) lēmumu īstenošanu;

— asptiprina LKS budžetu, apstiprina štatu un algu sarakstus;

— izveido nozaru darba komisijas;

— nosaka LKS biedru pārstāvības kvotas LKS kopsapulcēs (konferencēs);

— izstrādā ur organizē vēlēšanu kampaņas stratēģiju un taktiku;

— sniedz finansu pārskatus LKS kopsapulcēm (konferencēm);

— kontrolē LKS Statūtu un Programmas ievērošanu;

— ievēlē LKS valdes priekšsēdētāju un valdes priekšsēdētāja vietnieku.

3.7. LKS valdi ievēlē kopsapulce (konference). Valdē ir septiņi locekļi, kurus ievēlē kopsapulce (konference).

3.8. Valdi sasauc pēc vajadzības LKS valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdēs piedalās ne mazāk kā puse no ievēlētās valdes kopskaita. Valde pieņem lēmumus, atklāti vai aizklāti balsojot ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu.

3.9. LKS valdes priekšsēdētājs vai valdes priekšsēdētāja vietnieks:

— reprezentē LKS Latvijā un ārvalstīs;

— pārstāv LKS tiesu un administratīvās iestādēs, kā arī izsaka LKS viedokli masu informācijas līdzekļos;

— paraksta LKS kopsapulču (konferenču) un valdes lēmumus un protokolus;

— vada kopsapulces (konferences) un valdes sēdes;

— vada LKS saimniecisko darbību, paraksta finansu un saimnieciskos dokumentus.

3.10. Revīzijas komisiju ievēlē LKS kopsapulce (konference) 3 biedru sastāvā. LKS revīzijas komisija ne retāk kā reizi gadā veic LKS grāmatvedības, finansiālās un saimnieciskās darbības revīzijas un kontrolē kopsapulču (konferenču) un valdes pieņemto lēmumu atbilstību LKS Programmai, Statūtiem un LR likumdošanai.

Reizi gadā LKS revīzijas komisija iesniedz pārbaužu rezultātus LKS kopsapulcē (konferencē). Revīzijas komisija ievēlē savu priekšsēdētāju.

3.11. Latvijas rajonos un pilsētās, kur ir vismaz trīsdesmit LKS biedri, var izveidot LKS nodaļas. Par juridiskās personas statusa piešķiršanu LKS nodaļām lemj valde saskaņā ar tās apstiprinātu Nolikumu par LKS nodaļām.

3.12. LKS nodaļu darbu vada tās ievēlēts priekšsēdētājs.

4. LKS likvidācija.

4.1. Lēmumu par LKS likvidāciju var pieņemt LKS kopsapulce (konference), ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 no LKS kopsapulces (konferences) delegātiem. LKS kopsapulce (konference) nosaka LKS finansu līdzekļu un mantas izlietošanas kārtību.

LKS Statūtus apstiprinām:

LKS 1.Konferences vadība —

Egīls Mazūrs, Normunds Igolnieks, Māris Kiršfelds

---

Nacionālā progresa partija

Valsts reģistra nr. PO-055 Reģ. 16.01.1997.

(grozījumi — reģ. 17.07.1997.)

Statūti

I. Pamatnostādnes

1. Nacionālā progresa partija (saīsināti — NPP) ir nacionāli centriska partija ar reformatoriski pragmatisku darbības ievirzi, kura savus mērķus paredz sasniegt, balstoties uz amatpersonu profesionālismu, reālu situāciju izvērtēšanu un centieniem nelokāmi panākt progresu visās dzīves jomās.

2. NPP pamatuzdevums — Latvijas valstiskuma, pašvaldību, demokrātijas un tautsaimniecības nostiprināšana.

3. NPP savus centienus velta sabiedrības konsolidācijai garīgo un materiālo vērtību vairošanai un jaunradīšanai, cenšoties apturēt tās noārdošos procesus.

II. Darbība

1. NPP darbojas uz savu statūtu pamata un īsteno programmas mērķus un uzdevumus atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanā atļautām metodēm.

2. Lai realizētu savu programmu, NPP piedalās visu līmeņu vēlēšanās, likumdošanas un valsts pārvaldes izpildstruktūru un pašvaldību darbā.

3. Mērķu un programmas realizācijā NPP aktīvi sadarbojas un nepieciešamības gadījumos veido koalīcijas ar citām partijām un sabiedriskiem veidojumiem, kā arī nepieciešamo jautājumu risināšanai piesaista ekspertus un amatu profesionāļus.

III. Biedri

1. Par NPP biedru var kļūt Latvijas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, kuri piekrīt NPP statūtu prasībām un programmā izvirzītajiem mērķiem, kā arī kolektīvi pieņemtajiem lēmumiem, ir gatavi tos realizēt un nav citu partiju biedri.

2. Par NPP Jaunatnes organizācijas biedru var kļūt atbilstoši no 16 gadu vecuma.

3. Par NPP biedriem nevar būt personas, kas sodītas par smagiem kriminālnoziegumiem atbilstoši pašreizējai Latvijas Republikas likumdošanai.

4. Uzņemšana NPP notiek, iesniedzot noteiktas formas iesniegumu ar divu NPP biedru ieteikumiem un samaksājot iestāšanās naudu.

Pāriešana no vienas nodaļas uz otru (mainot dzīvesvietu vai taktiski organizatorisku apsvērumu dēļ) notiek uz iesnieguma pamata.

5. NPP biedri reizi ceturksnī maksā biedra naudu, kuras apmēru nosaka centrālā padome, saskaņojot to ar zemāka līmeņa padomēm.

Ja biedru nauda nav maksāta ilgāk par pusgadu, biedrs var tikt izslēgts no NPP.

6. NPP biedri ar padomdevēja tiesībām var piedalīties partijas jautājumu apspriešanā jebkura līmeņa padomju sēdēs, bet lēmumu pieņemšanā var piedalīties tikai attiecīgā padomē ievēlētie biedri; viņi var veidot dažādu līmeņu partijas struktūras, var ievēlēt to vadību un tikt ievēlēti to vadībā, iesniegt padomēm pieprasījumus un mēneša laikā saņemt atbildi.

Strīdīgus jautājumus attiecīgā līmenī atrisina nodaļu padomes, aktuālus visai partijai — kongress.

7. Deputāti, kuri ir ievēlēti no NPP deputātu kandidātu saraksta, par partijas programmas realizāciju regulāri atskaitās attiecīgā līmeņa padomei un vēlētājiem.

8. NPP biedri brīvi var izstāties no partijas, rakstveidā par to paziņojot vienu mēnesi iepriekš.

9. NPP biedri var tikt izslēgti no partijas, ja viņu darbība neatbilst statūtiem un programmai.

IV. Uzbūve

1. NPP augstākais lēmējorgāns ir kongress, ko sasauc NPP priekšsēdētājs ne retāk kā reizi gadā no proporcionāli ievēlētiem delegātiem. Ārkārtas kongresu var sasaukt NPP centrālā padome vai ar 1/3 biedru parakstītu prasību. Ārkārtas kongresā piedalās pēdējā kongresa delegāti.

2. Kongress — atklāti balsojot pieņem statūtus, programmu un veic tajos grozījumus; nosaka partijas galvenos darbības virzienus; ievēl un apstiprina centrālās padomes locekļus; ievēl revīzijas komisiju; lemj par NPP reorganizāciju vai darbības izbeigšanu saskaņā ar tiesību aktu normām.

3. NPP centrālā padome ir patstāvīgi darbojoša partijas vadības institūcija, kas sastāv no kongresā uz vienu gadu ievēlētiem 13 biedriem un CP par locekļiem pievienotiem pilsētu, rajonu un pagastu nodaļu padomju priekšsēdētājiem. Centrālā padome no sava vidus, atklāti balsojot, ievēl NPP priekšsēdētāju un viņa vietniekus, sadala pienākumus visiem padomes locekļiem, kā arī nosaka nodaļu pārstāvniecību kārtējā kongresā.

NPP centrālās padomes sēdes sasauc NPP priekšsēdētājs.

4. Revīzijas komisija, kas sastāv no kongresā uz vienu gadu ievēlētiem trīs biedriem, no sava vidus, atklāti balsojot, ievēl priekšsēdētāju un sadala pienākumus, veic finansiālās un saimnieciskās darbības un grāmatvedības pārbaudes NPP struktūrās un gatavo ziņojumus centrālajai padomei.

5. Centrālās padomes un revīzijas komisijas locekļi automātiski ir nākošā kongresa delegāti, pārējos izvirza, atklāti balsojot, pilsētu, rajonu un pagastu nodaļu kopsapulcēs.

6. Partijas darba organizācija pilsētu, rajonu un pagastu nodaļās tiek veikta saskaņā ar 1. pielikumā attēloto shēmu, un to augstākais lēmējorgāns ir nodaļu kopsapulces.

7. Rīgas pilsētas rajonu, pilsētu, rajonu un pagastu nodaļās kongresu un kopsapulču starplaikos lēmumus pieņem attiecīgā līmeņa nodaļu padomes un ar tiem tiek iepazīstināti visi attiecīgās nodaļas biedri.

8. NPP Jaunatnes organizācijas struktūra tiek veidota un darbojas tāpat kā NPP.

9. Padomes izskata arī NPP biedru pārkāpumus un pieņem lēmumus par viņu izslēgšanu. Šīs funkcijas var veikt arī nodaļu kopsapulces. Apelācijas par pieņemtajiem lēmumiem tiek izskatītas, ievērojot līmeņa subordināciju — augstākais līmenis ir kongress.

10. Kongress, kopsapulces un padomes ir lemttiesīgas, ja to darbā piedalās vairāk nekā puse no ievēlēto dalībnieku skaita. Lēmumus pieņem ar vienkāršo balsu vairākumu.

V. Dažāda līmeņa deputātu kandidātu izvirzīšana un apstiprināšana

1. Deputātu kandidātus pašvaldību un Saeimas vēlēšanām izvirza kā no NPP biedru vidus, tā arī no amatu profesionāļu vidus, kuri sastāv vai nesastāv citās partijās un atbalsta NPP vēlēšanu programmu.

2. NPP pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātus izvirza un apstiprina Latvijas pilsētu un rajonu nodaļu konferences.

3. Rīgas pilsētā deputātu kandidātus pašvaldību vēlēšanām izvirza rajonu nodaļas un centrālā padome, un viņus apstiprina NPP centrālā padome.

4. NPP Saeimas deputātu kandidātus izvirza visu līmeņu nodaļas savās konferencēs, un viņus apstiprina NPP centrālā padome.

VI. Juridiskais statuss, līdzekļi un atribūtika

1. NPP centrālajai padomei un tās nodaļām ir juridisko personu statuss, tām var būt savs kustamais un nekustamais īpašums un budžets, kuru apstiprina centrālā padome. NPP var būt prasītājs un atbildētājs tiesā. Mantiskās un finansiālās saistības nodaļās to padomes risina patstāvīgi.

Pastāvīgi funkcionējošās vadības institūcijas vai vadītāja atrašanās vietas nosaka attiecīgās nodaļas padome un apstiprina centrālā padome.

2. NPP naudas līdzekļus veido: biedru un iestāšanās naudas, ziedojumi un saimnieciskās darbības peļņa.

Finansu līdzekļi starp nodaļām un centrālo padomi tiek sadalīti, savstarpēji vienojoties.

3. NPP centrālajai padomei un nodaļām var būt savs zīmogs, kurā ir attēlota partijas simbolika un attiecīgās nodaļas nosaukums.

4. NPP centrālajai padomei un nodaļām var būt savi konti bankās, to atvēršana un slēgšana jāsaskaņo ar revīzijas komisiju.

5. NPP ir sava simbolika un dokumentu veidlapas, kuru veidu apstiprina centrālā padome. Dalībniekiem, kuri ir uzņemti partijā, tiek izsniegta noteikta parauga apliecība un NPP nozīmīte, kuru veidus apstiprina centrālā padome.

---

Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK

Valsts reģistra nr. PO-056 Reģ. 1.07.1997.

Statūti

I. Vispārīgie principi

1. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir nacionāli konservatīva politiska organizācija (partija), kas aktīvi piedalās Latvijas valsts varas un pārvaldes struktūru, kā arī pašvaldību darbā saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem, partijas Programmu un Statūtiem. Organizācijas nosaukuma oficiālais saīsinājums — “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

2. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir izveidojusies, apvienojoties Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā reģistrētajām politiskajām organizācijām — apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai” un Latvijas Nacionāli konservatīvajai partijai LNNK —, saskaņā ar likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām” un abu līdzšinējo politisko organizāciju kongresu lēmumiem.

3. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” un Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK kā juridisko personu tiesību un pienākumu pārmantotāja.

4. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK simbols ir Laimas krusts (Statūtu pielikumā — simbola apraksts un grafiskais attēlojums).

5. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK galvenie politiskie mērķi un uzdevumi ir panākt 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas tiesiskās pēctecības ievērošanu, okupācijas un kolonizācijas seku likvidēšanu, nodrošināt latviešu nācijas pastāvēšanu un uzplaukumu nacionālā, tiesiskā un ekonomiski attīstītā Latvijas valstī.

6. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izmanto šādas darbības metodes:

— piedalās visu līmeņu valsts varas institūciju un pašvaldību vēlēšanās, deleģē savus pārstāvjus valsts pārvaldes institūcijās, lai īstenotu savu Programmu;

— sadarbojas ar līdzīgas politiskās orientācijas organizācijām Latvijā un ārvalstīs;

— izmanto citus konstitucionālus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai.

7. Apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK galvenokārt darbojas Latvijas teritorijā, taču savu mērķu sasniegšanai piesaista biedrus arī ārvalstīs.

8. Līdzdalība apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nav savienojama ar vēršanos pret Latvijas valsts un latviešu tautas interesēm, pret Satversmē noteikto valsts iekārtu, ar totalitāru uzskatu paušanu, reliģiskā, nacionālā vai rasu naida sludināšanu.

II. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedri

9. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedri — dibinātāji ir līdzšinējie apvienības “Tēvzemei un brīvībai” un Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK biedri, kuri ir aizpildījuši noteiktas formas uzskaites dokumentu līdz apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK 1. kongresam.

10. Par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedru var kļūt Latvijas Republikas pilsonis, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu, atzīst šīs partijas Programmu un apņemas ievērot tās Statūtus.

11. Par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedru nevar kļūt personas, kuras:

— ir citu Latvijas politisko organizāciju biedri;

— ir bijušas PSKP un VĻKJS algoti darbinieki vai šo organizāciju CK, pilsētu vai rajonu komiteju vai tām pielīdzinātu komiteju locekļi vai locekļu kandidāti;

— ir bijušas PSRS, Krievijas vai citu Latvijai naidīgu ārvalstu drošības dienestu štata vai ārštata darbinieki vai konspiratīvā dzīvokļa turētāji.

12. Personas, kuras vēlas iestāties apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, aizpilda noteikta parauga iesniegumu, kuru paraksta divi galvotāji — valdes locekļi vai nodaļas (grupas) vadītājs pēc nodaļas valdes, konferences vai pilnsapulces vai grupas pilnsapulces lēmuma. Uzņemšana apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK notiek ar valdes lēmumu. Pretendentam var tikt noteikts pārbaudes laiks līdz sešiem mēnešiem. Atteikuma gadījumā atkārtots iesniegums tiek pieņemts ne ātrāk kā pēc gada. Par pāreju uz citu nodaļu (grupu) apvienības biedrs rakstiski informē Koordinācijas centru, pirms pāriešanas nokārtojot visas saistības ar līdzšinējo nodaļu (grupu).

13. Ikviens var brīvi izstāties no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, rakstiski par to paziņojot valdei.

14. No apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK var izslēgt ikvienu tās biedru par Statūtu pārkāpumiem, darbošanos pret partijas Programmu, pieņemto lēmumu izpildes apzinātu kavēšanu vai darbošanos pret tiem, nepatiesu ziņu sniegšanu par sevi, kriminālnoziegumu izdarīšanu vai citu darbību, kas diskreditē partiju vai kavē tās izvirzīto mērķu sasniegšanu.

15. Par biedra izslēgšanu lemj apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde, ja par to nobalso ne mazāk kā puse no valdes locekļu kopskaita. Izslēdzamajam biedram jābūt uzaicinātam uz šo valdes sēdi. Tās lēmumu var pārsūdzēt domē, ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas iesniedzot Koordinācijas centrā revīzijas komisijai adresētu sūdzību.

16. Par priekšsēdētāja, viņa vietnieka, valdes locekļa un revīzijas komisijas locekļa izslēgšanu lemj kongress.

17. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedra tiesības:

— saskaņā ar šiem Statūtiem piedalīties partijas dažādu līmeņu institūciju un amatpersonu vēlēšanās, izvirzīt tajās kandidatūras un tikt ievēlētiem jebkurā partijas amatā;

— izteikt savus uzskatus, izvirzīt priekšlikumus partijas visu līmeņu institūcijām un amatpersonām un piedalīties šo priekšlikumu apspriešanā;

— prasīt un saņemt informāciju no partijas vadības par jautājumiem, kas skar partijas darbību;

— piedalīties domes un valdes sēdēs, ja tās nav slēgtas.

18. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedra pienākumi:

— pildīt partijas lēmumus un sev uzticētos konkrētos pienākumus;

— propagandēt partijas programmatiskās nostādnes un izvirzītos mērķus;

— reģistrēties kādā no grupām vai nodaļām un piedalīties tās darbā (izņemot ārzemēs dzīvojošos dalībniekus);

— regulāri reizi trijos mēnešos valdes noteiktā kārtībā maksāt dalības naudu.

19. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedru naudas lielumu nosaka valde.

20. Personas, kuras dažādu iemeslu dēļ nevar kļūt par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedriem, bet piekrīt tās mērķiem, var darboties bez balsstiesībām apvienības grupās kā atbalstītāji, kā arī atbalstīt apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK materiāli. Atbalstītāji aizpilda noteikta parauga anketu, ko reģistrē Koordinācijas centrā. Atbalstītāji nedrīkst būt citu Latvijas politisko organizāciju biedri.

III. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK organizatoriskā uzbūve

Grupas

21. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pamatstruktūrvienība ir grupa.

22. Grupas veidojamas pēc teritoriālā principa (pagasts, pilsēta, Rīgas pilsētas rajoni un priekšpilsētas). Katrā teritorijā var būt tikai viena grupa. Grupā ir ne mazāk par trim biedriem. Grupa ir jāreģistrē Koordinācijas centrā.

23. Grupas augstākā lēmējinstitūcija ir pilnsapulce. Pilnsapulcē grupa no sava vidus ievēlē vadītāju, nosaka viņa pilnvaru laiku un var to atcelt no amata, ievēlot tā vietā citu grupas dalībnieku. Nepieciešamības gadījumā grupa savā pilnsapulcē ievēlē arī vadītāja vietnieku(s), valdi, kasieri un revīzijas komisiju vai revidentu. Grupa savā pilnsapulcē izvirza partijas kongresa delegātus saskaņā ar valdes noteiktajām pārstāvniecības normām.

24. Grupas pilnsapulci sasauc grupas vadītājs ne retāk kā reizi divos mēnešos. Grupas dibināšanas pilnsapulci, uzaicinot uz to visus attiecīgajā teritorijā dzīvojošos partijas biedrus, sasauc un līdz grupas vadītāja ievēlēšanai vada Koordinācijas centra vadītājs vai viņa vietnieks, vai kāds no valdes vai sekretariāta locekļiem, saskaņojot to ar Koordinācijas centra vadītāju vai ģenerālsekretāru.

25. Ja grupā ir ne mazāk par 11 biedriem un attiecīgajā administratīvajā teritorijā nedarbojas nodaļa, grupas pilnsapulce ievēlē grupas pārstāvi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK domē. Par domnieku ievēlēšanu un atsaukšanu, kā arī ievēlēto domnieku grupas vadītājs rakstiski informē Koordinācijas centru.

26. Ja grupas biedru skaits ir kļuvis mazāks par trīs, Koordinācijas centra vadītājs vai viņa vietnieks anulē tās reģistrāciju, pārņem tās dokumentāciju un paziņo apvienības valdei par grupas darbības izbeigšanu.

Nodaļas

27. Ja Rīgas priekšpilsētā (rajonā) vai Liepājā, Ventspilī, Jelgavā, Daugavpilī, Rēzeknē, Jūrmalā apvienības biedru kopskaits ir ne mazāks par 31, attiecīgajā teritorijā tiek izveidota nodaļa.

28. Ja rajona administratīvā teritorijā ir izveidotas divas vai vairākas apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK grupas, kuru biedru kopskaits ir ne mazāks par 31, tās apvienojas nodaļā.

29. Nodaļas dibināšanas konferenci, nosakot grupu pārstāvju izvirzīšanas kārtību, sanākšanas laiku un vietu, sasauc un līdz nodaļas valdes izveidošanai vada Koordinācijas centra vadītājs vai viņa vietnieks, vai kāds no valdes vai sekretariāta locekļiem saziņā ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Koordinācijas centra vadītāju un ģenerālsekretāru.

30. Konference (vai pilnsapulce) ir nodaļas augstākā lēmējinstitūcija, tā izveido nodaļas valdi ne mazāk kā trīs cilvēku sastāvā, ievēlē nodaļas revīzijas komisiju vai revidentu, nosaka to kompetenci un pilnvaru laiku, ievēlē divus nodaļas pārstāvjus apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK domē. Ja nodaļā ir ne mazāk kā 71 dalībnieks, tā var ievēlēt domē trīs pārstāvjus, un tālāk — pa vienam pārstāvim no katriem nākamajiem 50 dalībniekiem. Par domnieku ievēlēšanu un atsaukšanu nodaļa rakstiski informē Koordinācijas centru. Nodaļas ievēlēto domnieku pilnvaras stājas spēkā pēc nodaļas reģistrācijas Koordinācijas centrā.

31. Nodaļas konferenci (vai pilnsapulci) sasauc tās valde ne retāk kā reizi četros mēnešos, informējot par tās norises vietu un laiku Koordinācijas centru. Nodaļa var iegūt juridiskas personas tiesības, ja tās Nolikums ir apstiprināts apvienības valdē.

32. Ja nodaļas valdes loceklis vai nodaļas ievēlētais domnieks tiek izslēgts vai izstājas no partijas, valde sasauc ārkārtas konferenci (vai pilnsapulci), kas ievēlē jaunu nodaļas valdes locekli vai domnieku. Tiesības sasaukt nodaļas ārkārtas konferenci (vai pilnsapulci) šajā un citos gadījumos ir arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājam, ģenerālsekretāram vai Koordinācijas centra vadītājam.

33. Ja nodaļā ietilpstošo grupu skaits vai tās biedru kopskaits ir kļuvis mazāks par šajos Statūtos noteikto, Koordinācijas centra vadītājs anulē tās reģistrāciju, pārņem centralizēti piešķirtos nodaļas līdzekļus, mantu un dokumentāciju un paziņo apvienības valdei par nodaļas darbības izbeigšanu.

34. Ja nodaļas administratīvajā teritorijā izveidojas jauna grupa, Koordinācijas centrs pēc grupas reģistrācijas to paziņo nodaļas valdei, kas savukārt reģistrē minēto grupu nodaļas sastāvā.

35. Apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK darbojas divas eksteritoriālas nodaļas — Basteja nodaļa (apvieno nacionālos karavīrus) un Jaunatnes nodaļa. Līdzdalība šajās nodaļās ir jāsavieno ar līdzdalību kādā no teritoriālajām nodaļām (grupām).

36. Rīgas priekšpilsētu (rajonu) nodaļas izveido nodaļu apvienību. Nodaļu apvienības var veidot arī novados — Vidzemē, Kurzemē, Latgalē un Zemgalē darbojošās nodaļas. Nodaļu apvienības darbojas atbilstoši apvienības valdes apstiprinātam Nolikumam.

Kongress

37. Apvienības ”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK augstākais lēmējs ir kongress. Kongresam ir tiesības izskatīt un izlemt visus partijas jautājumus.

38. Kongress:

— pieņem partijas Programmu un Statūtus, kā arī izdara tajos papildinājumus un grozījumus;

— apspriež un lemj svarīgākos partijas darbības jautājumus;

— ievēlē partijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, daļu valdes un revīzijas komisiju;

— lemj par partijas nosaukuma maiņu vai tās pašlikvidāciju.

39. Kārtējo kongresu sasauc valde ne retāk kā reizi gadā. Valde ir tiesīga sasaukt ārkārtas kongresu. Valdei ir jāsasauc ārkārtas kongress mēneša laikā pēc priekšsēdētāja, domes, revīzijas komisijas vai ne mazāk kā vienas trešdaļas partijas biedru pieprasījuma.

40. Kongresa delegātu pārstāvniecības normas nosaka valde. Kongresa delegāti ir arī valdes, revīzijas komisijas locekļi, apvienības ”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas deputātu frakcijas locekļi, Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri — partijas biedri.

41. Kongress ir tiesīgs uzsākt darbu, ja tajā reģistrēti ne mazāk kā puse izvirzīto delegātu. Kongress pieņem lēmumus ar balsojošo delegātu balsu vairākumu. Ja uz balsošanu likti divi vai vairāki alternatīvi priekšlikumi un neviens no tiem nav ieguvis klātesošo delegātu balsu vairākumu, atkārtoti tiek balsots par priekšlikumu, kurš ieguvis lielāko balsu skaitu. Lēmumu par partijas pašlikvidāciju pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu no kongresā reģistrēto delegātu kopskaita.

Priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks

42. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs ir tiesīgs bez īpaša pilnvarojuma paust partijas viedokli, kā arī pārstāvēt partiju attiecībās ar valsts un sabiedriskajām struktūrām Latvijā un ārvalstīs.

43. Priekšsēdētājam un priekšsēdētāja vietniekam ir balsstiesības kongresā, valdē un domē un pienākums piedalīties to darbā. Priekšsēdētājs vai viņa vietnieks vada valdes un domes sēdes.

44. Priekšsēdētājam un viņa vietniekam ir tiesības piedalīties visu partijas struktūrvienību pasākumos.

45. Priekšsēdētāju un viņa vietnieku ievēlē kongress aizklātā balsošanā.

46. Ja priekšsēdētāja vēlēšanu pirmajā kārtā neviens no izvirzītajiem kandidātiem nav ieguvis vairāk par pusi nodoto balsu, tiek rīkota priekšsēdētāja vēlēšanu otrā kārta, iekļaujot vēlēšanu zīmē tos divus kandidātus, kuri vēlēšanu pirmajā kārtā ieguvuši lielāko balsu skaitu. Otrajā kārtā ievēlēts ir kandidāts, kurš ieguvis vairāk balsu. Ja abi kandidāti otrajā kārtā ieguvuši vienādu balsu skaitu vai arī ja pirmajā kārtā izvirzīts tikai viens kandidāts, kurš nav ieguvis vairāk par pusi nodoto balsu, tiek rīkota atkārtota priekšsēdētāja kandidātu izvirzīšana un atkārtotas vēlēšanas.

47. Priekšsēdētāja pilnvaras stājas spēkā ar brīdi, kad balsu skaitīšanas rezultātus ir apstiprinājis kongress, un tās ir spēkā līdz priekšsēdētāja vēlēšanu rezultātu apstiprināšanai nākamajā kārtējā kongresā, izņemot šajos statūtos speciāli paredzētos gadījumus.

48. Priekšsēdētāja prombūtnes gadījumā viņa pienākumus pilda apvienības ”Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētāja vietnieks. Ja priekšsēdētājs vai viņa vietnieks nespēj pildīt savus pienākumus, dome no valdes locekļu vidus ievēlē priekšsēdētāja vai viņa vietnieka vietas izpildītāju, kurš izpilda attiecīgos pienākumus līdz brīdim, kad priekšsēdētājs vai viņa vietnieks var atgriezties pie savu pienākumu izpildes vai līdz nākamajam kongresam.

Valde

49. Valde ir pastāvīgi funkcionējoša apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadības lēmējinstitūcija.

50. Valde:

— vada partijas darbu un koordinē apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ievēlēto Saeimas un pašvaldību deputātu un tās ieteikto valsts un pašvaldību amatpersonu darbību;

— ne retāk kā reizi divos mēnešos sasauc domes sēdes;

— pieņem lēmumus par aktuāliem politiskiem jautājumiem;

— apspriež un izlemj svarīgākos politiskās taktikas jautājumus, izņemot tos, kas ir kongresa un domes kompetencē;

— pēc attiecīgās administratīvās teritorijas grupas vai nodaļas priekšlikuma apstiprina apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK rajona pilsētas domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus;

— ieceļ sekretariāta amatpersonas, Koordinācijas centra vadītāju, viņa vietnieku un pārrauga to darbību;

— apstiprina personas, kurām ir tiesības parakstīt partijas finansu dokumentus;

— nosaka dalībnaudas maksāšanas kārtību;

— lemj par partijas dalībnieku uzņemšanu un izslēgšanu šajos Statūtos paredzētajā kārtībā.

Valdes darbu vada apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs.

51. Valdes sastāvā ietilpst:

— apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs un viņa vietnieks;

— kongresā vēlēti valdes locekļi;

— Saeimas deputātu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deleģētie pārstāvji.

52. Kongresā ievēlamo valdes locekļu skaitu, ne mazāku par 7, nosaka kongress.

53. Kongress nosaka apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas deputātu frakcijas deleģējamo valdes locekļu skaitu.

54. Valdes locekļus kongress ievēlē aizklātā balsošanā, un ievēlēti ir tie no izvirzītajiem kandidātiem, kuri ieguvuši vairāk balsu.

55. Par valdes locekļu kandidātiem kongresā netiek izvirzīti Saeimas deputāti.

56. Kongresā ievēlēto valdes locekļu pilnvaras stājas spēkā ar brīdi, kad kongress apstiprina balsu skaitīšanas rezultātus, un ir spēkā līdz brīdim, kad nākamais kārtējais kongress ievēlē jaunus valdes locekļus, izņemot šajos Statūtos speciāli paredzētos gadījumus.

57. Valde sanāk ne retāk kā reizi divās nedēļās.

58. Priekšsēdētājs ir tiesīgs sasaukt ārkārtas valdes sēdi. Viņam tā jāsasauc, ja to pieprasa revīzijas komisija vai ne mazāk kā trešdaļa valdes locekļu 48 stundu laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža.

59. Valde ir lemttiesīga, ja klāt ir ne mazāk kā puse no valdes locekļu kopskaita. Valde pieņem lēmumus ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

60. Valdes locekļiem ir tiesības piedalīties visos partijas un tās struktūrvienību pasākumos.

Dome

61. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK dome ir augstākais lēmējs kongresu starplaikā.

62. Dome:

— lemj par partijas darbības stratēģiskajiem virzieniem;

— var atcelt valdes lēmumus;

— pēc attiecīgās administratīvās teritorijas nodaļas vai grupas (Rīgā — nodaļu apvienības) priekšlikuma, kas saskaņots ar Koordinācijas centra vadītāju un ģenerālsekretāru, apstiprina apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK lielpilsētas domes deputātu kandidātu (Rīgā tiem obligāti jābūt apvienības biedriem) sarakstus;

— pēc valdes un vēlēšanu apgabala nodaļu (Rīgā — nodaļu apvienības) saskaņota priekšlikuma apstiprina apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas deputātu kandidātu (tiem obligāti jābūt apvienības biedriem) sarakstus;

— pēc priekšsēdētāja un valdes saskaņota priekšlikuma apstiprina partijas stratēģiskās analīzes grupas sastāvu un izmaiņas tajā;

— pēc valdes priekšlikuma apstiprina apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK iespējamās kandidatūras Valsts prezidenta, Saeimas prezidija locekļu, Ministru prezidenta, ministru, valsts ministru, valsts kontroliera, Rīgas domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora amatiem.

63. Ja kāds no kongresā ievēlētajiem valdes locekļiem kļūst par Saeimas deputātu vai vairāk nekā divus mēnešus pēc kārtas nespēj veikt savus pienākumus, vai pirms termiņa noliek valdes locekļa pilnvaras, vai arī izstājas no partijas, dome viņa vietā uz atlikušo pilnvaru laiku aizklātā balsošanā ievēlē citu valdes locekli.

64. Ja likumdošanas izmaiņu dēļ kāda no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Statūtu normām nonāk pretrunā ar likumu vai ja apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Statūtos nav ietverts kāds no likumā paredzētajiem obligātajiem nosacījumiem, dome ir tiesīga izdarīt Statūtos tādus papildinājumus un grozījumus, kas likvidē pretrunas ar spēkā esošo likumdošanu.

65. Domes sastāvā ietilpst:

— partijas priekšsēdētājs, viņa vietnieks, ģenerālsekretārs, Koordinācijas centra vadītājs un valdes locekļi;

— šajos Statūtos noteiktajā kārtībā ievēlētie nodaļu un grupu pārstāvji;

— apvienības preses izdevuma redaktors;

— ne vairāk kā četri Rīgas domes deputātu frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK izvirzītie pārstāvji no frakcijas deputātu vidus, kuri ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK biedri;

— pa vienam apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātam — partijas biedram — no katras pašvaldības, kurš ievēlēts no apvienības kandidātu saraksta, kura domnieka pilnvaras, saskaņojot ar attiecīgās pašvaldības teritorijā darbojošos partijas grupas vai nodaļas vadību, apstiprina Koordinācijas centra vadītājs;

— visi apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Saeimas frakcijas deputāti, Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri — partijas biedri;

— pa trim no katras eksteritoriālās nodaļas (Jaunatnes un Basteja) izvirzītajiem pārstāvjiem.

66. Dome ir tiesīga uzsākt darbu, ja uz sēdi ieradusies vismaz puse no domnieku kopskaita.

67. Dome pieņem lēmumus ar balsojošo domnieku balsu vairākumu. Balsīm sadaloties līdzīgi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

68. Ne mazāk kā viena trešdaļa domnieku var pieprasīt sasaukt domes ārkārtas sēdi. Valdei ārkārtas sēde jāsasauc nedēļas laikā no pieprasījuma iesniegšanas brīža. Ārkārtas sēdē izskatāmi tikai tie jautājumi, kuru dēļ sēde sasaukta.

69. Līdz domes pirmajai sēdei, kā arī gadījumos, kad dome ir lemtnespējīga kvoruma trūkuma dēļ, tās pilnvaras realizē valde, izņemot šo Statūtu 63. pantā paredzētos gadījumus.

70. Domnieku — grupu, nodaļu un eksteritoriālo nodaļu izvirzīto pārstāvju — pilnvaras ir spēkā vienu gadu.

71. Domnieka pienākums ir regulāri informēt par domes un valdes pieņemtajiem lēmumiem partijas struktūrvienību, kas viņu ir izvirzījusi.

Sekretariāts

72. Sekretariāts ir apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK augstākā pastāvīgi funkcionējošā vadības izpildinstitūcija. Tas organizē partijas darbu saskaņā ar kongresa, domes un valdes lēmumiem, kā arī sagatavo priekšlikumus valdei par partijas politisko un organizatorisko darbību.

73. Sekretariāta sastāvā ietilpst ģenerālsekretārs, ģenerālsekretāra vietnieki, kuru skaitu nosaka valde, kā arī preses sekretārs un ārlietu sekretārs.

74. Ģenerālsekretāru ievēlē valde. Pēc ģenerālsekretāra priekšlikuma, kas saskaņots ar priekšsēdētāju, valde apstiprina pārējos sekretariāta locekļus. Sekretariāta locekļa pilnvaras ir spēkā līdz brīdim, kad valde viņa vietā ievēlē vai apstiprina citu sekretariāta locekli.

75. Ģenerālsekretārs un viņa vietnieki:

— pārrauga partijas grupu un nodaļu veidošanos, to politisko un organizatorisko darbību, sniedz grupām un nodaļām metodisku palīdzību darbības uzlabošanai;

— sadarbībā ar Koordinācijas centru izstrādā vēlēšanu un tautas nobalsošanu kampaņu stratēģiju un taktiku un koordinē to norisi, pārzina to politiskos un juridiskos aspektus;

— uztur sakarus ar ievēlētajiem pašvaldību deputātiem un izpildinstitūciju darbiniekiem;

— uztur sakarus ar citām līdzīgu uzskatu politiskām un sabiedriskām organizācijām;

— izpilda citus pienākumus priekšsēdētāja un valdes uzdevumā.

76. Minēto funkciju izpildei ģenerālsekretārs ar saviem vietniekiem savstarpēji sadala pienākumus un informē par to valdi.

77. Preses sekretārs:

— informē masu informācijas līdzekļu pārstāvjus par valdes un domes sēdēm un tajās pieņemtajiem publiskajiem lēmumiem, kā arī par citiem svarīgākajiem partijas pasākumiem un organizē preses konferences;

— sagatavo publikācijas, kas atspoguļo partijas viedokli nozīmīgos politiskos jautājumos;

— regulāri apkopo svarīgāko politisko informāciju un dara to zināmu partijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam un ģenerālsekretāram.

78. Ārlietu sekretārs:

— izstrādā un iesaka valdei priekšlikumus par partijas ārpolitisko stratēģiju un taktiku;

— uztur regulārus kontaktus ar ārvalstu radniecīgām politiskām organizācijām;

— organizē un koordinē partijas deleģētu pārstāvju līdzdalību starptautiskās konferencēs, semināros un citos pasākumos;

— saskaņā ar valdes lēmumiem uzaicina viesus no ārvalstīm un atbild par viņu uzņemšanu.

Koordinācijas centrs

79. Koordinācijas centrs ir pastāvīgi funkcionējoša apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK vadības izpildinstitūcija.

80. Koordinācijas centra vadītāju un viņa vietnieku apstiprina valde. Šīs amatpersonas ir pakļautas partijas priekšsēdētājam, viņa vietniekam, ģenerālsekretāram un pilda valdes lēmumus.

81. Koordinācijas centrs:

— organizatoriski un tehniski nodrošina kongresa, domes un valdes sēžu norisi un to lēmumu izpildi; informē par tiem partijas biedrus;

— pārzina partijas mantu un līdzekļus un atbilstoši valdes lēmumiem rīkojas ar tiem;

— valdes noteiktajā kārtībā pieņem dalībnaudas iemaksas un ziedojumus un veic to uzskaiti;

— kārto partijas dokumentāciju, veic partijas dalībnieku, grupu un nodaļu uzskaiti, domnieku reģistrāciju;

— šajos Statūtos noteiktajā kārtībā koordinē grupu un nodaļu veidošanos un to organizatorisko un saimniecisko darbību;

— sadarbībā ar sekretariātu izstrādā vēlēšanu un tautas nobalsošanu kampaņu stratēģiju un taktiku un koordinē to norisi, pārzina to saimnieciskos un organizatoriskos aspektus;

— veic citas likumos, šajos Statūtos un augstāku apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK institūciju lēmumos noteiktās darbības.

Stratēģiskās analīzes grupa

82. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK analīzes grupa ir padomdevējinstitūcija.

83. Stratēģiskās analīzes grupas struktūra pamatā atbilst Ministru kabineta struktūrai, un tā izstrādā nozaru speciālistu atzinumus un ieteikumus valdei un Saeimas deputātu frakcijai (ja partija piedalās valdībā, tad arī tās izvirzītajiem Ministru kabineta locekļiem).

84. Stratēģiskās analīzes grupas sastāvu veido partijas priekšsēdētāja aicinātas personas no partijas dalībnieku vidus, un šo sastāvu, kā arī izmaiņas tajā apstiprina dome.

85. Stratēģiskās analīzes grupas sastāvā nevar būt Ministru kabineta locekļi. Ja kāds no Stratēģiskās analīzes grupas dalībniekiem kļūst par Ministru kabineta locekli, partijas priekšsēdētājs viņa vietā aicina citu personu.

Jaunatnes nodaļa

86. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK Jaunatnes nodaļa ir patstāvīga eksteritoriāla struktūrvienība.

87. Jaunatnes nodaļā var darboties partijas dalībnieki vecumā no 18 līdz 33 gadiem. Līdzdalība Jaunatnes nodaļā ir jāsavieno ar līdzdalību kādā no partijas teritoriālajām grupām vai nodaļām.

88. Jaunatnes nodaļas struktūru, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību nosaka pašas Jaunatnes nodaļas apstiprināts Nolikums. Šis Nolikums ir jāapstiprina valdē un kopā ar Jaunatnes nodaļas dalībnieku sarakstu un tās amatpersonu sarakstu jāreģistrē Koordinācijas centrā. Jaunatnes nodaļa izvirza trīs pārstāvjus apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK domē.

89. Jaunatnes nodaļa darbojas saskaņā ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK programmatiskajiem dokumentiem, kongresa, domes un valdes lēmumiem, īpašu vērību veltot jaunatnes politiskajai izglītošanai un patriotiskajai audzināšanai.

90. Jaunatnes nodaļai var būt sava simbolika, finanses un manta.

91. Jaunatnes nodaļa sadarbojas ar līdzīgu uzdevumu un mērķu jaunatnes organizācijām Latvijā un ārvalstīs.

Revīzijas komisija

92. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK revīzijas komisiju piecu cilvēku sastāvā ievēlē kongress aizklātā balsošanā. Ievēlēti ir tie no izvirzītajiem, kuri saņēmuši vairāk balsu. Revīzijas komisijas locekļu pilnvaras ir spēkā līdz nākamajam kārtējam kongresam, izņemot šajos Statūtos speciāli paredzētos gadījumus.

93. Revīzijas komisijas locekļiem ir balsstiesības kongresā un pienākums piedalīties tā darbā. Viņiem ir tiesības piedalīties visos partijas un tās struktūrvienību pasākumos arī tad, ja tie ir slēgti.

94. Revīzijas komisija:

— kontrolē Statūtu, Programmas un kongresa lēmumu ievērošanu un izpildi partijas struktūrvienību darbībā;

— kontrolē partijas mantas un līdzekļu izlietošanas atbilstību valdes lēmumiem;

— koordinē grupu un nodaļu revīzijas komisiju un revidentu darbību;

— pārrauga grupām un nodaļām centralizēti piešķirto finansu līdzekļu un mantas izlietojumu.

95. Revīzijas komisiju uz pirmo sēdi sasauc partijas priekšsēdētājs vai viņa uzdevumā viņa vietnieks. Pirmajā sēdē tā ievēlē priekšsēdētāju un sadala pienākumus. Priekšsēdētājs un ģenerālsekretārs ir tiesīgi sasaukt revīzijas komisijas ārkārtas sēdi. Revīzijas komisijas sēde jāsasauc, ja to prasa kāds no revīzijas komisijas locekļiem. Revīzijas komisija pieņem lēmumus ar balsu vairākumu no tās locekļu kopskaita.

IV. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK manta, finanses, algoti darbinieki un tiesiskais stāvoklis

96. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir juridiskas personas tiesības, tai ir savs zīmogs un norēķinu konts(i) bankā(s), tai var būt savs preses izdevums. Tās īpašumā, pamatojoties uz tiesisko pēctecību (šo Statūtu 3. pants), ir visi līdzšinējie apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” un Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK finansu līdzekļi un manta.

97. Apvienībai “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir sava manta un finansu līdzekļi. Šos līdzekļus veido:

— dalībnaudas maksājumi;

— fizisko un juridisko personu dāvinājumi un ziedojumi;

— ienākumi no uzņēmējdarbības un citas saimnieciskās darbības, un bankas aktīviem;

— citi ienākumi no finansēšanas avotiem, kas nav aizliegti ar likumiem vai citiem normatīvajiem aktiem.

98. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK manta un finansu līdzekļi tiek izlietoti šajos Statūtos noteiktajā kārtībā.

99. Visās apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK struktūrvienībās var būt savi algoti darbinieki, kas pieņemti organizatorisku un tehnisku uzdevumu veikšanai.

100. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK simbolikas publicēšana vai tiražēšana ir atļauta tikai ar partijas priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, ģenerālsekretāra vai Koordinācijas centra vadītāja pilnvarojumu.

101. Ja partijas kongress šajos Statūtos noteiktajā kārtībā ir pieņēmis lēmumu par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK pašlikvidāciju, tas ievēlē likvidācijas komisiju, kas lemj par mantas un finansu līdzekļu sadalījumu atbilstoši apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK kongresa lēmumam.

102. Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK juridiskā adrese: Rīgā, R. Vāgnera ielā 5 (Kalēju ielā 10), LV–1050, Latvijas Republika.

103. Šo Statūtu 102. pantu ir tiesīga grozīt apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK valde.

V. Pārejas noteikumi

Laikā no lēmuma pieņemšanas par apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK nodibināšanu līdz tās nākamajam kongresam vadības struktūru un tās izveides principus nosaka Pagaidu nolikums.

Statūti pieņemti apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK dibināšanas kongresā 1997. gada 21. jūnijā.

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs M.Grīnblats

Pilnvarotās personas: P.Lāce, J.Bernāns, A.Brence

Pielikums

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK emblēmas attēls un apraksts

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK emblēma ir šajā pielikumā attēlotais (pa kreisi) Lielvārdes jostas centrālais elements — Laimas krusts. Emblēma lietojama gan atsevišķi, gan kopā ar vārdiem apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK.

Krāsainā attēlā emblēmas krāsas ir baltā un karmīnsarkanā Latvijas karoga krāsa, vārdi “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir melnā krāsā uz gaiša fona vai balti uz tumša fona.

Pagaidu nolikums

Šis pagaidu nolikums ir spēkā laikā no lēmuma par apvienotas politiskās partijas izveidošanu pieņemšanas līdz šīs partijas nākamajam kongresam. Pagaidu nolikums nosaka partijas vadības struktūru šajā laika posmā un tās izveides principus.

1. Partijas priekšsēdētājs — ievēlē apvienošānās kongress no izvirzīto apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” kandidātu vidus.

2. Partijas priekšsēdētāja vietnieks — ievēlē apvienošanās kongress no izvirzīto Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK kandidātu vidus.

3. Valdē ietilpst:

— partijas priekšsēdētājs un viņa vietnieks;

— 8 apvienošanās kongresā ievēlēti locekļi:

no izvirzīto apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” kandidātu vidus — 4,

no izvizrīto Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK kandidātu vidus — 4;

— 7 Saeimas frakcijas deleģēti locekļi (deleģē pēc vienotas frakcijas) izveides, bet ne vēlāk kā vienu mēnesi pēc apvienošanās kongresa).

Gadījumā, ja balsis valdes sēdē sadalās līdzīgi, izšķirošā ir partijas priekšsēdētāja balss.

4. Revīzijas komisija — ievēlē apvienošanās kongresā: 3 — no izvirzīto apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” kandidātu vidus, 2 — no izvirzīto Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK kandidātu vidus.

5. Ģenerālsekretārs — no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvju vidus — pēc partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka saskaņota priekšlikuma apstiprina valde.

6. Sekretariāta locekļi — pēc partijas priekšsēdētāja, viņa vietnieka un ģenerālsekretāra saskaņota priekšlikuma apstiprina valde. Sekretariāta locekļu vidū, ievērojot kandidātu profesionalitāti, proporcionāli jābūt pārstāvētiem gan apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”, gan “Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK pārstāvjiem.

7. Koordinācijas centra vadītājs — pēc partijas priekšsēdētāja un viņa vietnieka saskaņota priekšlikuma apstiprina valde no Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK pārstāvju vidus.

8. Koordinācijas centra vadītāja vietnieks — pēc partijas priekšsēdētāja un Koordinācijas centra vadītāja saskaņota priekšlikuma apstiprina valde no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai” pārstāvju vidus.

9. Domē ietilpst:

— valdes locekļi, ģenerālsekretārs un Koordinācijas centra vadītājs;

— apvienotās Saeimas frakcijas deputāti, Ministru kabineta locekļi un parlamentārie sekretāri, kuri ir šīs partijas biedri;

— apvienotās partijas preses izdevuma redaktors;

— 4 Rīgas Domes apvienotās frakcijas deleģēti deputāti;

— pa vienam deputātam — apvienotās partijas biedram — no katras pašvaldības, ja viņš ir ievēlēts no saraksta, kura nosaukumā ietilpst apvienība “Tēvzemei un Brīvībai” vai LNNK, domnieka pilnvaras saskaņojot ar attiecīgās pašvaldības teritorijā darbojošās grupas (nodaļas) vadītāju;

— trīs jauniešu nodaļas izvirzītie pārstāvji;

— trīs Basteja nodaļas izvirzītie pārstāvji;

— statūtos noteiktajā kārtībā izvirzītie grupu (nodaļu) pārstāvji, nosakot, ka grupu (nodaļu), kuru dalībnieku vidū ir abu apvienojušos partiju pārstāvji, ja tās ir tiesīgas izvirzīt domei vairāk nekā vienu pārstāvi, pārstāvju vidū ir jābūt gan apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”, gan Latvijas Nacionāli konservatīvās partijas LNNK pārstāvjiem.

Pagaidu nolikums pieņemts apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK dibināšanas kongresā 1997.gada 21.jūnijā

Apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšsēdētājs M.Grīnblats

Pilnvarotās personas: P.Lāce, J.Bernāns, A.Brence

---

Latvijas Nacionālā reformu partija

Valsts reģistra nr. PO-057 Reģ. 7.07.1997.

Statūti

1. Pamatnostādnes

Latvijas Nacionālā reformu partija (saīsināti NRP) ir konservatīvi orientēta nacionāla partija, kas nodibināta, lai nostiprinātu Latvijas valsts neatkarību un veicinātu tās attīstību uz 1918.gada 18.novembrī proklamētās Latvijas Republikas un 1922. gada Satversmes tiesiskā pamata.

NRP pamatmērķis ir īstenot Latvijas nacionālajām interesēm un tirgus ekonomikas principiem atbilstošas ekonomiskās un politiskās reformas, lai paātrinātu valsts attīstību, integrējoties Eiropas Savienībā un NATO.

2. NRP darbība

2.1. NRP darbojas atbilstoši NRP statūtiem un programmai, ievērojot spēkā esošo likumdošanu.

2.2. NRP piedalās visu līmeņu valsts varas institūciju vēlēšanās, likumdošanas un valsts pārvaldes izpildstruktūru un pašvaldību darbā.

2.3. Savu mērķu un programmas īstenošanai NRP var veidot koalīcijas ar citām partijām un organizācijām.

3. NRP biedri

3.1. Par NRP biedru var kļūt Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji no 18 gadu vecuma, ja tie apņemas ievērot NRP statūtus, īstenot programmu un vadības pieņemtos lēmumus.

3.2. Uzņemšana NRP notiek ar NRP valdes lēmumu, iesniedzot noteiktas formas iesniegumu un divu NRP dibinātāju vai NRP biedru, kam ir vismaz viena gada stāžs NRP, galvojumu.

3.3. NRP biedriem jāmaksā biedru nauda reizi ceturksnī. NRP biedru naudas apmēru nosaka NRP padome pēc valdes priekšlikuma.

3.4. NRP biedriem ir tiesības brīvi izteikt un aizstāvēt savu viedokli jebkurā NRP institūcijā, vēlēt visu līmeņu NRP vadību un tikt ievēlētiem tajā, iesniegt priekšlikumus un ziņojumus jebkurā NRP institūcijā un saņemt atbildi mēneša laikā, brīvi izstāties no NRP, par to rakstiski paziņojot NRP valdei.

3.5. NRP biedru pienākums ir pildīt NRP programmu, statūtus un vadības lēmumus.

3.6. NRP biedri var tikt izslēgti no partijas, ja viņu darbība neatbilst statūtiem, programmai, NRP vadības lēmumiem vai ja vairāk nekā pusgadu nav maksāta biedru nauda.

4. NRP uzbūve

4.1. NRP augstākā lēmējinstitūcija ir kongress, ko sasauc ne retāk kā reizi gadā. NRP ārkārtas kongresu var sasaukt NRP padome vai ar 1/3 NRP biedru parakstītu prasību. Ārkārtas kongresā piedalās pēdējā kongresa delegāti.

4.2. NRP kongress, atklāti balsojot, pieņem NRP statūtus un programmu, izdara tajos grozījumus, ievēlē NRP priekšsēdētāju un viņa vietnieku, revīzijas komisiju, lemj par NRP darbības svarīgākajiem jautājumiem, t.sk. par NRP reorganizāciju un likvidāciju.

4.3. NRP priekšsēdētājs reprezentē partiju, steidzami svarīgu politisku jautājumu izlemšanai sasauc NRP valdes un Saeimas deputātu frakcijas kopīgas sēdes, var sasaukt NRP padomes sēdes, vadīt padomes un valdes sēdes, līdz jautājumu pārskatīšanai augstākā līmenī apturēt NRP valdes vai padomes lēmumu.

4.4. NRP priekšsēdētāja vietnieks darbojas NRP priekšsēdētāja uzdevumā vai ar priekšsēdētāja pilnvarām aizvieto priekšsēdētāju tā prombūtnes laikā.

4.5. NRP konferenci sasauc NRP padome.

NRP biedri — NRP padomes, valdes, revīzijas komisijas locekļi un Saeimas deputāti — ir kongresu un konferenču delegāti. Pārējos delegātus izvirza NRP nodaļas un grupas atbilstoši padomes noteiktajām kvotām.

4.6. NRP konference lemj jebkurus ar NRP darbību saistītos jautājumus, izņemot tos, kas ir tikai kongresa kompetencē, t.sk. nepieciešamības gadījumā apstiprina kongresā ievēlēto amatpersonu vietas izpildītājus.

4.7. NRP padomi ievēlē kongress. NRP priekšsēdētājs un viņa vietnieks ir padomes locekļi. Padomes darbā ar balsstiesībām piedalās arī NRP biedri — Saeimas un pašvaldību deputāti.

4.8. NRP padomi sasauc NRP valde ne retāk kā sešas reizes gadā.

4.9. NRP padome izveido NRP valdi, sasauc kongresus un konferences, organizē to lēmumu izpildi, pieņem politiskus lēmumus, pēc valdes priekšlikuma apstiprina NRP budžetu un budžeta pārskatu, reģistrē NRP nodaļas un grupas, lemj par biedru izslēgšanu.

4.10. NRP valde no sava vidus ievēlē valdes priekšsēdētāju. Valdes priekšsēdētāja amata pildīšanas kārtību un kompetenci nosaka padome pēc valdes priekšlikuma.

4.11. NRP valde padomes sēžu starplaikos pieņem lēmumus un apstiprina dokumentus NRP vārdā, lemj organizatoriska un finansiāla rakstura jautājumus, apstiprina personas, kurām ir tiesības rīkoties ar NRP finansu līdzekļiem. NRP valdes lēmumus var atcelt NRP padome.

4.12. NRP nodaļas veido ne mazāk kā 10, bet grupas — ne mazāk kā 5 NRP biedri, kas apvienojušies teritoriāli vai pēc interešu principa. Pāriešana no vienas nodaļas vai grupas uz otru notiek uz iesnieguma pamata.

4.13. NRP nodaļu un grupu augstāko vadību realizē tās pilnsapulce, kas reizi gadā ievēlē nepieciešamās amatpersonas un institūcijas. Starplaikos starp pilnsapulcēm nodaļu un grupu darbu organizē un vada nodaļu vai grupu vadība, kas ne retāk kā reizi ceturksnī sniedz informāciju NRP padomei par savu darbību, t.sk. finansu pārskatu.

4.14. NRP revīzijas komisija pārbauda NRP finansu stāvokli, naudas līdzekļu izlietojumu un NRP īpašuma pārvaldi, kā arī var pārbaudīt NRP nodaļu un grupu finansiālo darbību. Par pārbaužu rezultātiem revīzijas komisija ziņo NRP kongresam un konferencēm, kā arī regulāri informē NRP valdi.

4.15. Visi lēmumi visos NRP līmeņos, izņemot ārkārtas kongresa sasaukšanu, tiek pieņemti atklāti vai aizklāti balsojot ar vienkāršu klātesošo balsstiesīgo balsu vairākumu, piedaloties vairākumam no balsstiesīgo biedru skaita.

Atklātu balsošanu var noteikt, ja neviens no klātesošajiem balsstiesīgajiem neiebilst.

NRP nodaļu un grupu pilnsapulcēs kvorums nav noteikts.

5. Deputātu kandidātu izvirzīšana un apstiprināšana

5.1. Visu līmeņu deputātu kandidātus izvirza un apstiprina nodaļu un grupu pilnsapulces vai NRP padome (Rīgā — NRP padome). Kandidātus apstiprina NRP padome.

5.2. Ja NRP veido koalīcijas sarakstu ar citām organizācijām, par apstiprināto kandidātu izvietojumu sarakstā lemj NKP padome.

6. Tiesiskais statuss, līdzekļi un atribūtika

6.1. NRP ir juridiskas personas statuss, savs nošķirts īpašums un patstāvīgs budžets, tā var iegūt īpašumu un citas tiesības un pienākumus, būt prasītāja un atbildētāja tiesā. NRP atbild par savām saistībām ar savu īpašumu. NRP neatbild par savu nodaļu mantiskajām saistībām.

6.2. NRP naudas līdzekļus veido biedru nauda, ziedojumi, mantojumi un NRP saimnieciskā darbība. Naudas līdzekļu sadales kārtību nosaka NRP padome pēc NRP valdes priekšlikuma.

6.3. NRP valdei ir un nodaļām un grupām var būt savs zīmogs un konts bankā.

6.4. NRP ir sava simbolika, ko apstiprina kongress. Katram NRP biedram ir noteikta parauga apliecība un krūšu nozīme.

6.5. NRP padomes un valdes juridiskā adrese ir Rīga, Aldaru iela 12/14.

6.6. NRP statūti ir pieņemti un apstiprināti NRP dibināšanas kongresā Rīgā 1997.gada 31.maijā.

NRP priekšsēdētājs A.Kiršteins

NRP priekšsēdētāja vietnieks M.Graubiņš

---

Darba partija

Valsts reģistra nr. PO-058 Reģ. 15.07.1997.

Statūti

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Darba partija, turpmāk tekstā partija (saīsināti — DP), ir politiska organizācija, kas darbojas pēc saviem statūtiem, lai realizētu partijas programmu.

1.2. Partijā apvienojas Latvijas Republikas pilsoņi un pastāvīgie iedzīvotāji, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu un atzīst partijas statūtus un programmu. Partijas biedri vienlaicīgi nevar darboties vēl kādā citā politiskā organizācijā.

1.3. Partija piedalās ar saviem pārstāvjiem un to sarakstiem tautas vēlētu institūciju veidošanā, lai caur tām realizētu savu programmu.

1.4. Darba partijas iekšienē var veidoties profesionālas vai interešu organizācijas (komisijas), kuru darbība nav pretrunā ar partijas mērķiem un uzdevumiem.

1.5. Partijas darbība norit visā Latvijas valsts teritorijā.

1.6. Partijai ir sava atribūtika, kuru apstiprina kongress.

1.7. Partija var veikt izdevējdarbību, vākt līdzekļus savām vajadzībām, piešķirt stipendijas, kā arī veikt citu nepieciešamo saimniecisko darbību partijas mērķu sasniegšanai.

1.8. Partijai ir savs zīmogs un rēķins bankā finansu norēķiniem. Rēķinus atvērt ir tiesības partijas nodaļām.

1.9. Darba partijas valdes mītne atrodas Rīgā.

2. Partijas biedru tiesības un pienākumi

2.1. Darba partijas biedriem ir tiesības:

a) vēlēt un tikt ievēlētiem Darba partijas institūcijās;

b) brīvi paust savus uzskatus un diskutēt;

c) piedalīties DP institūciju sēdēs un sanāksmēs;

d) saņemt informāciju par partijas darbību;

e) izstāties no partijas, iesniedzot rakstisku paziņojumu par izstāšanos valdei vai nodaļai.

2.2. Darba partijas biedru pienākumi ir:

a) ievērot DP statūtus, programmu un tās vadošo institūciju lēmumus;

b) aktīvi iesaistīties nodaļu un citu struktūru darbā;

c) maksāt biedru naudu padomes noteiktajā apmērā.

3. Partijas institūcijas

3.1. Augstākā partijas lēmējinstitūcija ir partijas kongress, kuru sasauc reizi divos gados. Ārkārtas kongresus sasauc padome.

3.2. Kongresā ievēlē partijas priekšsēdētāju, vietnieku (-us), partijas padomi un revīzijas komisiju.

3.3. Kongresā:

a) partijas priekšsēdētājs atskaitās par partijas darbu laikā starp kongresiem;

b) sekretārs par valdes paveikto laikā starp kongresiem;

c) revīzijas komisijas priekšsēdētājs par finansēm un statūtu ievērošanu;

d) pieņem partijas programmas un statūtu izmaiņas;

e) pieņem lēmumus par apvienošanos ar citiem politiskiem spēkiem.

3.4. Balsošana kongresā ir atklāta. Lēmumus kongress pieņem ar klātesošu deputātu balsu vairākumu.

3.5. Starplaikos pēc padomes iniciatīvas var tikt sasauktas partijas konferences aktuālu lēmumu pieņemšanai un Saeimas vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstu apstiprināšanai.

3.6. Delegātus kongresam izvirza nodaļas proporcionāli biedru skaitam. Delegātu skaitu nosaka partijas padome. Padomes un revīzijas komisijas locekļi ir kongresa delegāti.

3.7. Padome:

a) lemj ar pašvaldību vēlēšanu iespējamiem koalīcijas partneriem atsevišķos valsts reģionos;

b) apstiprina pašvaldību vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstus;

c) apstiprina partijas algoto darbinieku skaitu;

d) apstiprina partijas amatpersonas atsevišķu valstiski svarīgu jautājumu risināšanai.

3.8. Padomē ar balsstiesībām piedalās nodaļu vadītāji un profesionālo vai interešu sekciju (komisiju) vadītāji. Saeimas deputāti un Ministru kabineta locekļi ir padomes locekļi ar balsstiesībām.

3.9. Padomes sēdes sasauc un vada partijas priekšsēdētājs ne retāk kā reizi divos mēnešos. Lēmumus sēdē pieņem balsojot ar balsu vairākumu.

3.10. Padome ievēlē valdi 7 — 11 cilvēku sastāvā. Valde ievēlē valdes sekretāru, kurš vada valdes sēdes, risina kārtējos politiskos, organizatoriskos un saimnieciskos jautājumus, organizē padomes lēmumu izpildi. Valdes sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties padomes locekļi. Valdes sekretārs reizi gadā atskaitās padomei par valdes darbu. Padomei ir tiesības šādu atskaiti pieprasīt biežāk.

3.11. Valde un padome izskata un padome apstiprina jaunu partijas biedru uzņemšanu pēc divu partijas biedru rakstiskām rekomendācijām.

3.12. Revīzijas komisija no sava vidus ievēlē priekšsēdētāju un sekretāru. Padomes un valdes locekļi nevar tikt ievēlēti revīzijas komisijā. Revīzijas komisijas locekļi piedalās padomes un valdes sēdēs.

4. Partijas nodaļas

4.1. Partijas nodaļas veidojas pēc teritoriālā principa. Lai izveidotu nodaļu, ir jābūt vismaz trīs biedriem. Piederību nodaļai nosaka pēc dzīves vai darba vietas.

4.2. Vietējās partijas nodaļas ievēlē savu vadītāju. Lielākās nodaļas var izveidot ar savu izpildinstitūciju, sekretariātu (3 — 5 cilvēku sastāvā). Darba koordinācijai nodaļām ir tiesības veidot teritoriālās nodaļu apvienības.

4.3. Nodaļas ar savu lēmumu var griezties pie partijas valdes ar ierosinājumu sasaukt ārkārtas padomes sēdi. Par to lemj valde balsojot.

4.4. Nodaļas uzņem jaunus biedrus pēc divu partijas biedru rakstiska ieteikuma. Ieteikumus var dot partijas biedri ar ne mazāk kā viena gada partijas stāžu.

5. Partijas īpašumi un finansiālā darbība

5.1. Partijai ir sava manta kā arī naudas līdzekļi, kas glabājas bankā.

5.2. Partijas līdzekļus veido:

a) biedru nauda;

b) ieņēmumi no izdevējdarbības un partijām ar likumu atļautās uzņēmējdarbības;

c) dāvinājumi, ziedojumi un novēlējumi;

d) ienākumi no partijas un tās nodaļu rīkotajiem pasākumiem;

e) aizņēmumi;

f) citi likumā atļauti ieņēmumi.

5.3. Partijas naudas līdzekļi tiek izlietoti partijas mērķu sasniegšanai atbilstoši valdes un padomes lēmumiem. Ik gadu valde un nodaļu vadība sniedz padomei pārskatu par savu finansiālo darbību. Šie pārskati pieejami partijas biedriem, kā arī masu informācijas līdzekļiem.

6. Partijas likvidēšana

6.1. Darba partijas likvidēšanas gadījumā tās līdzekļi saskaņā ar kongresa lēmumu izlietojami saskaņā ar DP mērķiem.

Partijas priekšsēdētājs A.Kreituss

Valdes sekretārs V.Veinbergs

Valdes locekle I.Kreituse

---

Tautas kopa “Brīvība”

Valsts reģistra nr. PO-059 Reģ. 4.08.1997.

Statūti

Apstiprināti tautas kopas “Brīvība” saietā 1997.gada 24.maijā

1. Vispārīgie noteikumi un mērķi

1.1. Tautas kopas “Brīvība” mērķis ir tautas uzplaukums, garīgā, fiziskā spēka un morālās izturības veicināšana, cilvēka cienīgas dzīves nodrošināšana visa mūža garumā.

1.2. Tautas kopa “Brīvība” dibināta, pamatojoties uz tās biedru mērķu kopību, lai veiktu politisko darbību, tai skaitā piedalītos Saeimas un pašvaldību vēlēšanās, izvirzītu tajās savus deputātu kandidātus, veicinātu ievēlēto deputātu darbību vietējās varas institūcijās un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu, kā arī iesaistītos valsts un pašvaldību pārvaldes iestāžu izveidē.

1.3. Tautas kopa “Brīvība” nodibināta saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām”, darbojas demokrātiski, atbilstoši šiem Statūtiem un īsteno savu Programmu, ievērojot Latvijas Republikas Satversmi un likumus, kā arī starptautisko tiesību normas. Tā patstāvīgi nosaka savu organizatorisko un pārvaldes struktūru.

1.4. Tautas kopai “Brīvība” ir politiskas partijas statuss. Tā dibināta, lai atjaunotu tautas pašapziņu, ticību saviem spēkiem un pašcieņu — akli nepakļauties citu domām, lai nodrošinātu savu labklājību un sargātu Latvijas brīvību, neatkarību un nacionālās bagātības.

1.5. Kopas mērķis nav uzspiest tās biedriem svešas domas vai tās pārstāvjiem “obligātos balsojumus” jautājumos, kuros pastāv atšķirīgi viedokļi. Mērķis ir kopīgi sargāt un cienīt citu brīvus uzskatus un rīcību, lai pildītu savus pienākumus pēc sirdsapziņas, un tā pārstāvēt savu domu biedrus. Tautas kopa “Brīvība” būs vide, kurā bez “barjeru” ierobežojumiem veidosies un aktīvi plauks atsevišķas interešu kopas (spārni), lai sekmētu atšķirīgas pieejas un viedokļus un savstarpējā cieņā panāktu vienotību.

Tautas kopa apņemas veicināt pašapziņu, ticību un vienotību tautā ar mērķi veidot tikumīgu, plaukstošu un bagātu valsti.

1.6. Tautas kopa “Brīvība” dibināta uz neierobežotu laiku, un tai ir juridiskas personas statuss, ko tā iegūst ar šīs kopas reģistrācijas dienu LR Tieslietu ministrijā.

1.7. Tautas kopas “Brīvība” mītne atrodas Lāčplēša ielā 7—27, Rīgā, LV–1010.

1.8. Tautas kopai “Brīvība” var piederēt kustamais un nekustamais īpašums un finansu līdzekļi. Tai var būt norēķinu konti Latvijas Republikas un ārvalstu kredītiestādēs. Tautas kopa “Brīvība” patstāvīgi, pēc saviem ieskatiem pārvalda, lieto un rīkojas ar tai piederošo īpašumu un naudas līdzekļiem.

1.9. Šajos Statūtos paredzēto mērķu sasniegšanai tautas kopai “Brīvība” ir tiesības veikt jebkuru darbību, kas nav pretrunā ar valstī esošajiem likumiem un citiem normatīvajiem aktiem. Tā var brīvi izplatīt informatīvos materiālus, izveidot savus preses izdevumus, uzstāties valsts TV, sniegt radio un citiem masu informācijas līdzekļiem intervijas, uzturēt sakarus ar privātpersonām, sabiedriskajām organizācijām un uzņēmējsabiedrībām Latvijā un ārvalstīs.

1.10. Tautas kopai “Brīvība” ir sava simbolika, apaļais zīmogs, spiedogi un veidlapas. Tai var būt savs karogs un himna. Kopas simboliku veido uzraksts

BRĪ V ĪBA

TAUTAS KOPA,

kur vārdā “BRĪVĪBA” burtu “V” rotā lidojošs baloža attēls. Vārds “BRĪVĪBA” izpildīts karmīnsarkanā (karoga sarkanā) krāsā, vārdi “TAUTAS KOPA” — baltā krāsā uz karmīnsarkana fona. Balodis attēlots baltā krāsā.

1.11. Tautas kopas “Brīvība” garais nosaukums ir “Tautas kopa “Brīvība””, bet īsais nosaukums ir TK “Brīvība”.

1.12. Tautas kopas “Brīvība” darbībai nav peļņas iegūšanas nolūka un rakstura.

2. Tautas kopas “Brīvība” biedri

2.1. Par tautas kopas “Brīvība” biedru var būt 18 gadu vecumu sasniedzis rīcībspējīgs Latvijas Republikas pilsonis neatkarīgi no dzimuma, tautības, rases, sociālās, politiskās un reliģiskās piederības, izcelšanās un dzīvesvietas, kurš atzīst tās Programmu un Statūtus, apņemas īstenot tos savā darbībā un iestājas kopā.

2.2. Par tautas kopas “Brīvība” biedru nevar būt:

— personas, kurām saskaņā ar likumu aizliegts nodarboties ar politisko darbību;

— personas, kuras kaitējušas Latvijas Republikas interesēm;

— personas, kuras vērsušās pret Latvijas brīvību un neatkarību, piedalījušās represijās pret tās pilsoņiem un iedzīvotājiem;

— personas, kuras ieņēmušas vadošus amatus LKP, PSKP, LĻKJS, VĻKJS un VDK.

2.3. Persona, kura vēlas iestāties tautas kopā “Brīvība”, aizpilda biedra kandidāta anketu un ar vismaz viena tautas kopas “Brīvība” biedra ieteikumu iesniedz to valdei.

Lēmumu par biedra uzņemšanu tautas kopā “Brīvība” pieņem tās valde, ja par to balso vairāk nekā puse no visiem valdes locekļiem. Par uzņemtajiem kopas biedriem valde paziņo saietā.

Uzņemtajiem biedriem valde izsniedz biedra karti.

2.4. Atsevišķos gadījumos, uzņemot tautas kopā “Brīvība”, tās valde var noteikt biedru kandidātiem pārbaudes laiku, bet ne ilgāku par vienu gadu. Tautas kopas “Brīvība” biedru kandidātiem ir tiesības un pienākumi:

— darboties kopas mērķu realizēšanā, ievērojot tās Statūtus un Programmu;

— piedalīties tautas kopas “Brīvība” darbā ar padomdevēja tiesībām.

2.5. Tautas kopas “Brīvība” biedriem ir tiesības:

— šajos Statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties kopas darbības virzienu noteikšanā;

— organizēt pasākumus un piedalīties tajos;

— sapulcēs un saietos brīvi izteikt savus uzskatus, izvirzīt priekšlikumus un piedalīties to apspriešanā;

— izvirzīt kandidātus vēlēt un tikt ievēlētam jebkuros tautas kopas “Brīvība” amatos;

— darboties individuāli vai apvienoties grupās pēc teritoriālā, profesionālā, interešu, mērķu principa. Biedram ir tiesības darboties vairākās grupās;

— saņemt dokumentu, kas apliecina viņa pilnvarojumu tautas kopā “Brīvība”;

— piedalīties jautājumu izskatīšanā par savu personīgo darbību, pārsūdzēt viena mēneša laikā no lēmuma saņemšanas brīža augstākstāvošām tautas kopas “Brīvība” institūcijām lēmumus, kas pieņemti attiecībā uz viņu;

— iepazīties ar tautas kopas “Brīvība” institūciju pieņemtajiem lēmumiem, kontroles un revīzijas komisijas atzinumiem par kopas darbību;

— jebkurā laikā atteikties no amatiem, par to rakstveidā paziņojot valdei vienu mēnesi iepriekš;

— izstāties no tautas kopas “Brīvība”, par to rakstveidā paziņojot savai vietējai organizācijai un nododot tai biedra karti. Vietējā organizācija par to ziņo valdei;

— darboties citās sabiedriskās un politiskās ogranizācijās, ja tas nav pretrunā ar tautas kopas “Brīvība” mērķiem, Statūtiem un Programmu;

— atbalstīt tautas kopu “Brīvība” ar ziedojumiem;

— rakstveidā pilnvarot pārstāvēt sevi saietā ar balsstiesībām citu kopas biedru, par to paziņojot savas grupas vadītājam;

— rakstveidā pilnvarot pārstāvēt sevi grupas sapulcē ar balsstiesībām citu grupas biedru.

2.6. Tautas kopas “Brīvība” biedriem ir pienākums:

— ievērot tautas kopas “Brīvība” Statūtus un veicināt tās Programmmas īstenošanu;

— piedalīties tautas kopas “Brīvība” pasākumos un darbā;

— cienīt atšķirīgus viedokļus un būt iecietīgiem pret to paudējiem;

— respektēt kopējos lēmumus. Tautas kopas biedrs ir tiesīgs nepiedalīties šo lēmumu izpildē, kuriem viņš nepiekrīt, ja ar to netiek pārkāpti kopas darbības mērķi, tās Statūti vai Programma. Taču biedrs nedrīkst aktīvi vērsties pret tiem biedriem, kuri pieņēma viņa neatbalstīto lēmumu, kā arī aicināt citus jebkādā veidā traucēt šā lēmuma izpildi;

— materiāli atbalstīt tautas kopu “Brīvība” — pēc katra iespējām un ieskatiem;

— maksāt biedra naudu Ls 0,50 gadā. Uz biedra rakstiska iesnieguma pamata valde viņu atbrīvo no biedra naudas maksāšanas.

2.7. Izslēgt no tautas kopas “Brīvība” var gadījumos, ja:

— biedra darbība ir pretrunā ar tautas kopas “Brīvība” Satūtiem un Programmu;

— valde ir atzinusi, ka biedrs veic klaji šķeltniecisku darbību, kā arī — ja tā rīcība diskreditē tautas kopu “Brīvība”.

Lēmumu par kopas biedra izslēgšanu pieņem valde, ja par to balso vairāk nekā puse no visiem valdes locekļiem. Par izslēgšanu valde ziņo saietam.

2.8. Tautas kopas “Brīvība” amatpersonas līdz viņu atbrīvošanai no ieņemamiem amatiem nevar izslēgt no kopas.

2.9. Biedriem vai biedru grupām, kuras izstājas vai tiek izslēgtas no tautas kopas “Brīvība”, nav tiesību pretendēt uz tautas kopas īpašumu, tā daļām un finansu līdzekļiem, kā arī nav tiesību lietot tautas kopas “Brīvība” nosaukumu un simboliku.

3. Tautas kopas “Brīvība” vietējās organizācijas

3.1. Tautas kopas “Brīvība” biedri, kas strādā vienā darbavietā, dzīvo vienā apvidū vai kam ir kopīgas intereses, var apvienoties grupās. Grupas izveidošanas brīdī tajā ir jābūt ne mazāk par 3 biedriem. Grupu darbību reglamentē valdes apstiprināts nolikums.

3.2. Jaunizveidotajām grupām, lai uzsāktu savu darbību, jāreģistrējas tautas kopas “Brīvība” valdē.

3.3. Grupas augstākā lēmējinstitūcija ir grupas sapulce. Tā:

— lemj par grupas izveidošanu, likvidēšanu, sadalīšanos un apvienošanos ar citām grupām. Šādus lēmumus grupas sapulce var pieņemt, ja tajā piedalās personīgi vai ir pārstāvēti uz pilnvaru pamata kopumā (turpmāk — pārstāvētie) ne mazāk kā 2/3 no grupas biedriem un ja par to nobalso ne mazāk kā 2/3 no pārstāvētajiem biedriem;

— patstāvīgi nosaka grupas uzbūvi, darbības veidus un virzienus, ievērojot kopas Statūtus, Programmu un augstākstāvošo kopas institūciju lēmumus. Noteiktu mērķu sasniegšanai grupas var saskaņot vai apvienot savu darbu;

— izstrādā un iesniedz izskatīšanai augstākstāvošām kopas institūcijām priekšlikumus par jebkuriem tautas kopas “Brīvība” darbības jautājumiem;

— ievēl grupas vadību un revidentu, kā arī atsauc tos no ievēlētajiem amatiem;

— atceļ vai groza grupas vadības pieņemtos lēmumus, ja tie neatbilst tautas kopas “Brīvība” Statūtiem, tās Programmai vai grupas sapulces agrāk pieņemtajiem lēmumiem;

— ievēl tautas kopas “Brīvība” saieta delegātus saskaņā ar tautas kopas “Brīvība” valdes noteiktajām pārstāvniecības normām. Ja grupas biedru skaits nedod iespēju realizēt proporcionālu pārstāvniecību saietā, tad divas vai vairākas grupas var izvirzīt delegātus kopīgi;

— izvirza tautas kopas “Brīvība” deputātu kandidātus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī kandidatūras valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku amatiem un iesniedz to sarakstus izskatīšanai kopas valdei.

3.4. Grupas sapulce ir lemttiesīga, ja tajā ir pārstāvēti vairāk nekā puse no grupas biedriem un ja Statūtos nav paredzēta augstāka pārstāvniecības norma.

3.5. Grupas sapulces lēmums tiek pieņemts ar pārstāvēto biedru vienkāršu balsu vairākumu, izņemot gadījumus, kad Statūtos paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits.

3.6. Balsošana grupas sapulcēs ir atklāta, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsojumu pieprasa ne mazāk kā 1/3 no sapulcē pārstāvētajiem grupas biedriem.

3.7. Grupas darbu sapulču starplaikā vada tās ievēlēta institūcija — grupas vadība, kura izlemj visus grupas darbības jautājumus, izņemot tos, kuri ir grupas sapulces vai augstākstāvošo institūciju kompetencē.

3.8. Grupas vadītājs:

— organizē grupas darbu;

— sasauc grupas sapulces ne retāk kā vienu reizi divos mēnešos;

— nodrošina grupas piedalīšanos augstākstāvošo kopas institūciju rīkotos pasākumos;

— iekasē biedru naudu un ziedojumus, veic to uzskaiti.

3.9. Grupu darbības saskaņošanai tiek sasauktas grupu pārstāvju sanāksmes novados, kā arī tautas kopas “Brīvība” visu grupu vadītāju sanāksmes.

4. Tautas kopas “Brīvība” pārvalde

4.1. Tautas kopas “Brīvība” augstākais lēmējs ir saiets. Tiek sasaukti kārtējie un ārkārtas saieti.

4.2. Kārtējo saietu sasauc valde pēc nepieciešamības, bet ne retāk kā vienu reizi gadā.

4.3. Ārkārtas saietu sasauc, ja to pieprasa:

— tautas kopas “Brīvība” priekšsēdis;

— ne mazāk kā trīs valdes locekļi;

— ne mazāk kā 1/5 daļa no kopas biedriem.

Pieprasījums jānoformē rakstveidā, norādot Saieta sasaukšanas iemeslus un darba kārtību, un jāiesniedz valdei, paziņojot par to tautas kopas “Brīvība” priekšsēdim.

Saiets sasaucams ne vēlāk kā mēneša laikā no pieprasījuma iesniegšanas dienas valdē.

4.4. Par saieta sasaukšanas datumu, laiku un vietu valde paziņo biedriem vismaz 7 dienas iepriekš, norādot saieta darba kārtību.

4.5. Saieta delegātus izvirza tautas kopas “Brīvība” grupu sapulcēs, ievērojot valdes noteiktās pārstāvniecības normas. To kopas biedru pārstāvniecības kārtību saietā, kuri nesastāv nevienā no grupām, nosaka valde.

Ja kāds no saieta delegātiem pilnvaro pārstāvēt sevi saietā citu kopas biedru, tad pārstāvniecības pilnvarai jābūt noformētai rakstveidā un tā pievienojama saieta protokolam.

4.6. Katram saieta delegātam, kas tajā piedalās personīgi vai ir pārstāvēti uz pilnvaru pamata (turpmāk kopumā saukti — pārstāvētie), saietā ir viena balss.

4.7. Saiets ir lemttiesīgs, ja tajā ir pārstēvēts vairāk nekā 2/3 ievēlēto delegātu un ja Statūtos nav paredzēta augstāka pārstāvniecības norma.

Saieta lēmums uzskatāms par pieņemtu, ja par to balsojuši vairāk nekā puse no pārstāvētajiem delegātiem un ja Statūtos nav paredzēts, ka lēmuma pieņemšanai nepieciešams lielāks balsu skaits.

4.8. Ja saiets nav lemttiesīgs kvoruma trūkuma dēļ, tad valde 15 dienu laikā sasauc saietu atkārtoti ar to pašu darba kātību un tas ir lemttiesīgs pie jebkura pārstāvēto delegātu skaita.

Lēmumu pieņemšanai šajā gadījumā nepieciešamas ne mazāk kā divas trešdaļas no saietā pārstāvēto delgātu balsu.

4.9. Balsošana saietā noteik atklāti, izņemot gadījumus, kad aizklātu balsojumu pieprasa ne mazāk kā 1/3 no saietā pārstāvētajiem delegātiem.

4.10. Tautas kopa “Brīvība” saiets:

— apspriež tautas kopas “Brīvība” darbības svarīgākos jautājumus un pieņem par tiem lēmumus;

— apstiprina Statūtus un Programmu, izdara grozījumus un papildinājumus tajos;

— apstiprina tautas kopas “Brīvība” simboliku;

— ievēl tautas kopas “Brīvība” priekšsēdi uz diviem gadiem;

— ievēl valdi, ņemot vērā tautas kopas “Brīvība” priekšsēža ieteiktās kandidatūras, uz diviem gadiem līdz deviņu cilvēku sastāvā. Saiets papildus var arī ievēlēt ne vairāk kā trīs valdes locekļu kandidātus, kuriem valdes sēdēs ir padomdevēja tiesības;

— ievēl kontroles un revīzijas komisiju uz diviem gadiem līdz piecu cilvēku sastāvā. Saiets papildus var arī ievēlēt ne vairāk kā divus kontroles un revīzijas komisijas locekļu kandidātus, kuriem komisijas darbā ir padomdevēja tiesības;

— apstiprina tautas kopas “Brīvība” darbības gada pārskatu, pieņem lēmumus par valdes, kontroles un revīzijas komisijas ziņojumiem;

— pieņem lēmumus par tautas kopas “Brīvība” dibināšanu un tās darbības izbeigšanu, kā arī par tautas kopas apvienošanos ar citām sabiedriskajām organizācijām;

— atsauc no amtiem šo Statūtu 4.10. punktā ievēlētās kopas amatpersonas.

4.11. Saietu starplaikā tautas kopu “Brīvība” vada valde. Valdes sēdes notiek ne retāk kā reizi mēnesī. Tās vada valdes priekšsēdis, bet tā prombūtnes laikā — viņa pilnvarots vietnieks.

4.12. Valde:

— organizē saieta lēmumu izpildi;

— pieņem lēmumus par biedru uzņemšanu un izslēgšanu no tautas kopas “Brīvība”;

— izlemj visus jautājumus, kuri risināmi saietu starplaikā, izņemot tos, kuri ir saieta kompetencē;

— koordinē tautas kopas “Brīvība” darbu;

— veicina un saskaņo visu grupu darbību;

— nodrošina informācijas un darbības pieredzes apmaiņu starp grupām;

— saskaņo grupu savstarpējās pašpalīdzības funkcijas;

— no valdes locekļu vidus ievēl valdes priekšsēdi un tā vietniekus, kā arī atceļ tos no ievēlētiem amatiem;

— apstiprina citas tautas kopas “Brīvība” amatpersonas, kā arī atceļ tās no amatiem;

— ņemot vērā grupu priekšlikumus, sastāda un apstiprina deputātu kandidātu sarakstus Saeimas un pašvaldību vēlēšanām, kā arī apstiprina valsts un pašvaldību iestāžu darbinieku amatiem tautas kopas “Brīvība” ieteiktās kandidatūras;

— apstiprina grupu darbības nolikumus;

— sniedz oficiālus paziņojumus tautas kopas “Brīvība” vārdā;

— sasauc saietus, nosaka biedru pārstāvniecību, sagatavo tur izskatāmo dokumentu projektus;

— uzņemas savu biedru aizstāvību par viņu darbību tautas kopā “Brīvība”, ja tā nav pretrunā ar kopas mērķiem, Satūtiem un Programmu;

— izlemj jautājumus par juridiskās personas statusa piešķiršanu vietējām tautas kopas grupām;

— nosaka tautas kopas darbinieku atalgojumu.

4.13. Valde ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse no valdes locekļiem.

4.14. Valdes lēmumi tiek pieņemti ar klātesošo valdes locekļu balsu vairākumu, bet, ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir valdes priekšsēža balss.

4.15. Kontroles un revīzijas komisija:

— no komisijas locekļu vidus ievēl priekšsēdi, kā arī atceļ to no ievēlētā amata;

— seko, kā tautas kopa “Brīvība” un tās vietējās grupas ievēro Programmas un Statūtu prasības, kā arī sapulču, valdes un saieta lēmumus;

— vienreiz gadā veic tautas kopas “Brīvība” finansiālās darbības revīziju un pēc valdes pieprasījuma — arī ārkārtas revīzijas;

— kontrolē tautas kopas “Brīvība” un tās vietējo grupu grāmatvedības darba atbilstību spēkā esošajai likumdošanai;

— kontrolē tautas kopas “Brīvība” un tās vietējo grupu lietvedību;

— kontrolē vēlēšanu norisi tautas kopā “Brīvība”;

— pēc valdes rīkojuma izskata tautas kopas “Brīvība” iekšējos strīdus un ziņojumus pār pārkāpumiem;

— sniedz atskaiti par savu darbību katrā saietā;

— ar kontroles un revīzijas rezultātiem iepazīstina attiecīgās vietējās grupas un ziņo valdei.

5. Tautas kopas “Brīvība” amatpersonas un to kompetence

5.1. Tautas kopas “Brīvība” amatpersonas ir:

— tautas kopas “Brīvība” priekšsēdis;

— tautas kopas “Brīvība” valdes priekšsēdis,

valdes loceklis — deputātu grupas vadītājs Saeimā,

valdes loceklis — darbam ar grupām,

valdes loceklis — darbam ar jaunatni,

valdes locekļi;

— kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdis,

komisijas locekļi;

— galvenais grāmatvedis;

— grupas vadītāji;

— valdes rakstveidā pilnvarotas personas;

— tautas kopas “Brīvība” priekšsēža pilnvarotas personas.

Neviena amatpersona nav tiesīga iejaukties citas amatpersonas kompetencē.

5.2. Tautas kopas “Brīvība” priekšsēdis:

— pārstāv tautas kopu “Brīvība” sarunās ar valsts, pašvaldības un sabiedriskajām organizācijām un saimnieciskajām iestādēm;

— tautas kopas “Brīvība” vārdā paraksta valdes akceptētus līgumus un vienošanās ar fiziskām un juridiskām personām Latvijas Republikā un ārvalstīs, paraksta pilnvaras;

— izvērtē amatpersonu atbilstību ieņemamam amatam un ierosina neatbilstošo amatpersonu nomaiņu;

— ierosina valdes locekļu pirmstermiņa atsaukšanu, ko apstiprina saiets vai ne mazāk kā 2/3 daļas no visiem valdes locekļiem;

— rīkojas ar tautas kopas “Brīvība” mantu un naudas līdzekļiem, atbilstoši saieta un valdes lēmumiem.

5.3. Tautas kopas “Brīvība” valdes priekšsēdis:

— vada valdes darbu un nodrošina nepieciešamo dokumentu sagatvošanu;

— sasauc valdes sēdes;

— vada valdes sēdes un paraksta to protokolus.

Valdes priekšsēža prombūtnes laikā tā pienākumus veic viņa pilnvarots vietnieks.

5.4. Katra tautas kopas “Brīvība” amatpersona (izņemot kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdi, tās locekļus un galveno grāmatvedi) savas kompetences ietvaros pēc saskaņošanas ar jebkuru no šo statūtu 5.1 punktā minētajām pirmajām četrām amatpersonām ir tiesīga sniegt informāciju saziņas līdzekļos. Kontroles un revīzijas komisijas priekšsēdis, tā locekļi, kā arī galvenais grāmatvedis var sniegt informāciju saziņas līdzekļiem tikai ar valdes atļauju.

6. Tautas kopas “Brīvība” lietvedība

6.1. Tautas kopas “Brīvība” saieti un valdes sēdes tiek protokolētas. Protokolus paraksta sēžu vadītājs un protokolists.

6.2. Protokolu glabāšanas ilgumu un tautas kopas lietvedības kārtību nosaka kopas valde saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem.

7. Tautas kopas “Brīvība” līdzekļi

7.1. Tautas kopas “Brīvība” līdzekļus veido:

— biedru naudas;

— ziedojumi un novēlējumi;

— citādi iegūti līdzekļi un īpašumi, kas nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumiem.

7.2. Tautas kopas “Brīvība” līdzekļu izlietošanas kārtību nosaka valde. Par nekustamā īpašuma iegūšanu un atsavināšanu lemj saiets vai valde.

8. Tautas kopas “Brīvība” darbības izbeigšana

8.1. Tautas kopas “Brīvība” darbība var tikt izbeigta:

— likumos paredzētos gadījumos;

— sakarā ar kopas reorganizāciju vai pašlikvidāciju.

8.2. Lēmumu par tautas kopas “Brīvība” darbības izbeigšanu pieņem saiets ar divu trešdaļu balsu vairākumu.

8.3. Saiets noklausās revīzijas komisijas ziņojumu.

8.4. Saiets ievēlē likvidācijas komisiju, kura izpilda saieta lēmumu par darbības izbeigšanu, esošās mantas un finansu līdzekļu sadalījumu.

Apliecinām, ka:

— šie patiesi ir tautas kopas “Brīvība” Statūti;

— Statūti ir apstiprināti tautas kopas dibināšanas saietā 1997. gada 24. maijā

Tautas kopas “Brīvība” valdes priekšsēdis Leopolds Ozoliņš

Tautas kopas “Brīvība” priekšsēdis Gundars Valdmanis

Tautas kopas “Brīvība” valdes loceklis Uldis Zariņš