ATSAUCĒ IETVERT:
Jānis Jaunsudrabiņš. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.08.1997., Nr. 211 https://www.vestnesis.lv/ta/id/30398
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Jānis Jaunsudrabiņš
Gaišs mīlestības apliecinājums Latvijai — tā var nosaukt dziļa dvēseliskuma caurstrāvoto Jāņa Jaunsudrabiņa 120. dzimšanas dienas atceres sarīkojumu pagājušās nedēļas nogalē Neretā. Piemiņas mirkļi bija prasmīgi izkārtoti visā dienas garumā, un ikviena epizode kā košs un neaizstājams dzīpars tika ieausta mūsu tautai tik zīmīgā 23. augusta noskaņā.
Diena sākās ar svētbrīdi 400 gadus vecajā Neretas baznīcā un turpinājās Jaunsudrabiņa piemiņas istabā Neretas kultūras namā. Tad — klusi pārdomu mirkļi Neretas vidusskolas parkā pie Jaunsudrabiņam veltītās skulptūras “Ganiņš” (tēlniece Inta Kamara) un ozoliņa, kas Jaunsudrabiņa piemiņai iestādīts 1984. gadā. Uz tā saknēm bērta zemes sauja no Jaunsudrabiņa kapa Kērbekā (Vācijā) un arī zemes sauja no kāda latvieša kapa kopiņas Sibīrijā. Tagad jau kuplā Neretas ozola lapotnē savijušies mūsu tautas likteņi Rietumu un Austrumu trimdā. Bet pāri visam — Jaunsudrabiņa dziļā mīlestība uz Latviju. Par to runāja bijušais Neretas pašvaldības vadītājs Tālis Zālītis pie 1977.gadā Riekstiņos uzstādītā piemiņas akmens “Simtiņš” (attēlā pa kreisi), par to liecināja ciemiņu pulks pie Induļa Rankas darinātā Jaunsudrabiņa portreta Neretas Sudmalu salā (attēlā pa labi).