• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Saeima
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Saeimas pieņemtos un Valsts prezidenta izsludinātos likumus. Likumi stājas spēkā četrpadsmitajā dienā pēc izsludināšanas, ja likumā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Saeimas pieņemtos vispārējas nozīmes lēmumus. Lēmumi stājas spēkā to pieņemšanas brīdī;
  • Saeimas sēžu stenogrammas un rakstveidā sniegtās atbildes uz deputātu jautājumiem;
  • Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisiju galaziņojumus.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2018. gada 4. oktobra likums "Grozījumi Nacionālās drošības likumā". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 16.10.2018., Nr. 204 https://www.vestnesis.lv/op/2018/204.5

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Likums

Grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Vēl šajā numurā

16.10.2018., Nr. 204

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 04.10.2018.

OP numurs: 2018/204.5

2018/204.5
RĪKI

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Nacionālās drošības likumā

Izdarīt Nacionālās drošības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 3. nr.; 2002, 1., 12. nr.; 2007, 9., 10., 16. nr.; 2008, 11. nr.; 2009, 2., 15. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 76. nr.; 2013, 61. nr.; 2014, 105., 114. nr.; 2016, 48., 249. nr.; 2017, 64., 106., 132. nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt likumu ar 3.2 pantu šādā redakcijā:

"3.2 pants. Aizliegums organizēt un veikt militāri taktisku uzdevumu izpildes apmācības, kā arī piedalīties tajās

Aizliegts organizēt un veikt individuālas vai kolektīvas apmācības nolūkā attīstīt kaujas (militāri taktisku uzdevumu izpildes) spējas un prasmes personu, ēku un objektu sagrābšanai vai apdzīvotu vietu un teritoriju ieņemšanai, aizturēto, apcietināto un notiesāto personu atbrīvošanai, uzbrukuma, aizsardzības un kaujas atbalsta operāciju plānošanai un īstenošanai, kā arī piedalīties šādās apmācībās, izņemot gadījumus, kad tās tiek organizētas un veiktas valsts aizsardzības, sabiedriskās kārtības un drošības vai citu likumā paredzēto funkciju izpildes nodrošināšanai."

2. Papildināt 23. pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Lai paaugstināta militāra apdraudējuma gadījumā uzsāktu Valsts aizsardzības plāna un Valsts aizsardzības operatīvā plāna uzdevumu izpildi, Ministru kabinets ir tiesīgs pieņemt lēmumu par zemessargu un rezerves karavīru mobilizāciju ne ilgāk kā uz 72 stundām, nekavējoties par to informējot Saeimu."

3. Papildināt likumu ar 23.5 pantu šādā redakcijā: 

"23.5 pants. Visaptveroša valsts aizsardzība

Lai kara, militāra iebrukuma vai okupācijas gadījumā īstenotu visaptverošu valsts aizsardzību līdz brīdim, kamēr tiek pilnībā atjaunotas likumīgās valsts varu un pārvaldi realizējošās institūcijas, Nacionālie bruņotie spēki, valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas, kā arī fiziskās un juridiskās personas veic pasākumus valsts militārai un civilai aizsardzībai un īsteno bruņotu pretošanos, pilsonisko nepakļaušanos un nesadarbošanos ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām."

4. 25. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kara, militāra iebrukuma vai okupācijas laikā nedrīkst aizliegt izrādīt bruņotu pretestību.";

izslēgt trešās daļas 4. punktu;

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: 

"(4) Nacionālie bruņotie spēki uz brīvprātības un savstarpējas uzticības pamata var iesaistīt iedzīvotājus Nacionālās drošības plānā un Valsts aizsardzības plānā ietverto pasākumu sagatavošanas un īstenošanas atbalstīšanā."

5. Papildināt IV nodaļu ar 25.1 pantu šādā redakcijā: 

"25.1 pants. Iedzīvotāju pienākumi un tiesības kara vai militāra iebrukuma gadījumā

(1) Īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, iedzīvotājiem ir šādi pienākumi:

1) pildīt uzdevumus, ko dod Nacionālie bruņotie spēki un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošās Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienības, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību, kā arī citas par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgās valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas;

2) nesadarboties ar nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām, izņemot gadījumus, kad atteikums sadarboties apdraud personas vai tās ģimenes locekļu dzīvību vai brīvību.

(2) Īstenojot visaptverošu valsts aizsardzību, iedzīvotājiem, ievērojot nacionālo un starptautisko tiesību normas, ir šādas tiesības:

1) īstenot pilsonisko nepakļaušanos, pretdarbojoties nelikumīgām pārvaldes institūcijām un agresora bruņotām vienībām;

2) izrādīt bruņotu pretošanos;

3) sniegt visu veidu atbalstu pilsoniskās nepakļaušanās un bruņotas pretošanās dalībniekiem, kā arī Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un to uzdevumu izpildē atbalstu sniedzošo Ziemeļatlantijas līguma organizācijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras īsteno Latvijas valsts militāro aizsardzību."

6. Papildināt pārejas noteikumus ar 16. punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 23. panta astotā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Mobilizācijas likumā."

Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 4. oktobrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2018. gada 16. oktobrī

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!