VALDĪBĀ

Pēc Ministru kabineta 22. jūlija sēdes

Ministru prezidenta biedra Jura Kaksīša un Ministru prezidenta biedra, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Anatolija Gorbunova atbildes, skaidrojumi, komentāri

Vakar Ministru kabinets pieņēma noteikumus “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem” un ieteikumus “Par apkures un ūdensapgādes sākotnējiem aprēķiniem, īrniekiem norēķinoties par saņemtajiem pakalpojumiem”. Par tiem žurnālistus preses konferencē informēja vides un reģionālās attīstības ministrs un Ministru prezidenta biedrs Anatolijs Gorbunovs:

— Noteikumu “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem” būtība ir tāda, ka gadījumā, ja īrniekam dzīvoklī ir uzstādīti mēraparāti aukstam, karstam ūdenim, apkurei vai gāzei un elektroenerģijai, tad īrnieks var patstāvīgi norēķināties ar šo pakalpojumu sniedzēju. Izīrētājs, ja īrnieks nav dzīvokļa īpašnieks, nav tiesīgs aizliegt noteiktā kārtībā pārbaudītu mērīšanas ierīču uzstādīšanu dzīvoklī, ja to dara licencēts uzņēmums un uzstādīšanas izdevumus sedz īrnieks. Lai efektīvāk regulētu siltumenerģijas patēriņu un samazinātu maksu par sniegtajiem pakalpojumiem un atvieglotu norēķinus, dzīvojamās mājas īrnieki var ievēlēt vai dzīvojamās mājas īpašnieks var iecelt pārstāvi, kas veic starpnieka funkcijas starp izīrētāju, pakalpojumu sniedzēju un īrniekiem, tajā gadījumā, ja mēraparāti ir kopīgi visai mājai. Ja viena, vairākas vai visas dzīvoklī dzīvojošās personas atrodas pagaidu prombūtnē ilgāk nekā vienu nedēļu, tad maksa par karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju un gāzi par attiecīgo periodu netiek iekasēta. Kārtību, kādā veidā tas tiek fiksēts, nosaka šie noteikumi. Varbūt noteikumu lielākā vērtība ir tāda, ka šeit ir paredzēti galvenie principi, kādā veidā maksa par pakalpojumiem noteikta tieši tajās mājās, kurās vēl nav individuālo mēraparātu dzīvokļiem. Tur, kur mēraparāti jau ir uzstādīti, galvenā problēma būs tarifi — cik maksāt par attiecīgo kubikmetru ūdens vai ūdens sasildīšanu, patērēto siltuma gigakaloriju. Kā noteikt apmaksu šajās mājās, kurās ir tikai viens skaitītājs vai skaitītāji mājas ievados ūdenim, siltumam,— noteikumos ir pateikti galvenie principi, kas it kā ir vispārzināmi, bet dažkārt izsauc diskusijas. Siltumenerģijas maksa telpu apkurei aprēķināma proporcionāli dzīvokļa kopējai platībai, par apkuri komunālā dzīvokļa koplietošanas telpās — proporcionāli īres līgumā norādītai īrnieka dzīvojamo telpu kopējai platībai, par elektroenerģiju mājas koplietošanas telpās — proporcionāli dzīvokļu skaitam vai konkrēti dzīvokļiem.

Otrs dokuments ir ieteikumi “Par apkures un ūdensapgādes sākotnējiem aprēķiniem, īrniekiem norēķinoties par saņemtajiem pakalpojumiem”. Ministrijas speciālisti kopā ar pašvaldībām, kopā arī ar namu īpašnieku apvienībām un īrnieku sabiedriskajām organizācijām ir izveidojuši šo dokumentu un sagatavojuši ieteikumus, kas, manuprāt, būs labs metodisks materiāls tieši pašvaldību deputātu komisijām. Ar šīm lietām visvairāk nodarbojas tad, kad runa ir par tarifiem un jāpieņem lēmums par maksāšanas kārtību mājās, kurās skaitītāji uzstādīti tikai aukstā ūdens ievados un siltummezglos, un tādu māju ir vairākums. Šajos ieteikumos ir noteikta maksājumu aprēķināšanas kārtība, un tā izklāstīta diezgan saprotami, un cilvēkiem, kuri ar to nodarbojas vai nodarbosies, neskaidrībām nevajadzētu būt. Protams, paliek viena no galvenajām problēmām — tā ir siltumtarifu noteikšana normatīvajos aktos, ko jau dara un darīs pašvaldības. Rodas milzīgi strīdi par lietderīgajiem un nelietderīgajiem zudumiem un līdzīgām lietām, un vienotu kārtību šajos gadījumos reglamentēt ir ļoti grūti, pat neiespējami, jo situācija var veidoties citāda katrā konkrētā gadījumā. Katra šāda lieta ir jāpēta un siltuma vai citu komunālo pakalpojumu sniedzējiem jāpamato, savukārt deputātu komisijām vai attiecīgām nodaļām lielo pilsētu pašvaldībās jāpārbauda un jāpieņem attiecīgs lēmums — kritisks vai akceptējošs.

Jautājums: — Vai ir mainījusies būtība noteikumos “Kārtība, kādā dzīvokļa īrnieks vai īpašnieks norēķinās par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem”, un vai šīs izmaiņas varētu interesēt iedzīvotājus?

Anatolijs Gorbunovs: — Faktiski šeit nekas īpaši principiāls par dzīvokļiem, kuros uzstādīti mēraparāti, mainīts nav. Tikai tas, ka šie noteikumi paredz iespēju iedzīvotājiem patstāvīgu norēķināšanos ar komunālo pakalpojumu sniedzējiem. Līdz šim šādu Ministru kabineta noteikumu vai citu normatīvo aktu nebija un maksājumus varēja veikt uz līguma pamata. Taču vienmēr ir divas līgumslēdzējas puses un vienmēr var izvirzīt prasības viena vai otra puse, līdz ar to apgrūtinot līguma noslēgšanu.

Jautājums: — Vai šie noteikumi varētu kļūt par argumentu cilvēku mēģinājumiem aizstāvēties, ja mājā tiek atslēgts siltums, bet daļa īrnieku ir maksājuši kaut kādam starpniekam, piemēram, pašvaldībai, taču tālāk līdz pakalpojumu sniedzējiem šie veiktie maksājumi veikti netiek?

Anatolijs Gorbunovs: — Protams, šeit rodas problēmas, ja daļa īrnieku maksā, daļa ne un ja vēl maksājumi nenokļūst līdz adresātam. Tā ir liela sociāla problēma, arī kontroles problēma.

Jautājums: — Bet vai ir juridiskas tiesības cilvēkam, kas ir maksājis, atslēgt, piemēram, apkuri, ja īrnieks var pierādīt veiktos maksājumus?

Anatolijs Gorbunovs: — Ar apkuri, kā jūs saprotat, ir grūtāk. Apkurei ir dažādas sistēmas, un atslēgt apkuri vienam dzīvoklim, atstājot to citam, lielākā daļā gadījumu nav iespējams. Noteikumi paredz, ka iedzīvotājs var atteikties no karstā ūdens, no gāzes, bet nekas nav minēts par atteikšanos no apkures. Domāju, ka tas nav tikai humānu apsvērumu dēļ, bet arī tīri tehniski. Domāju, ka daudzi atteiktos no centralizētas apkures, jo autonoma apkure ar elektrību vai gāzi izmaksā vismaz divas reizes lētāk nekā centralizēta apkure vismaz divās pilsētās Latvijā — galvoju — Rīgā un Liepājā. Par citām pilsētām teikt nevaru.

Jautājums: — Vai iedzīvotājiem būs iespējams protestēt pret pašvaldību noteiktajiem tarifiem? Daudzās pašvaldībās, pat tajās, kurās siltumtrases ir ļoti mazas, tarifi ziemā tiek noteikti nesamērīgi augsti.

Anatolijs Gorbunovs: — Tajās pašvaldībās, par kurām iedzīvotāji sūdzēsies, attiecīgo komisiju deputātiem, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas, pēc noteiktās metodoloģijas būs jāpārbauda, cik ir izmaksājusi, piemēram, viena kubikmetra ūdens sasildīšana. Un cik jāmaksā par patērētajiem, piemēram, desmit kubikmetriem, kas tiek fiksēts pēc skaitītāja, un kā maksājumus sadalīt starp vienas mājas iedzīvotājiem. Tā ir pirmā kontrole un, manuprāt, pati reālākā, ko varēs darīt.

Jautājums: — Vai siltuma zudumi būs jāapmaksā iedzīvotājiem, vai šie noteikumi paredz, ka tie būs jāsedz pakalpojuma sniedzējam?

Anatolijs Gorbunovs: — Tādēļ ir tarifi. Izrēķinot, cik katrā dzīvoklī patērēts karstā ūdens, var izrēķināt, cik liels siltuma daudzums, cik enerģijas patērēts, lai šo ūdeni uzsildītu. Tad atliek tikai patērētās enerģijas daudzumu sareizināt ar tarifu. Un tad parasti sākas diskusijas otrā puse, ko noteikumos nevar paredzēt, — visi šie zudumi. Protams, siltuma piegādātāji visus zudumus ierēķinās tarifā. Te jau ir tā milzīgā atšķirība starp dažādām apkures sistēmām. Tātad šeit figurē divas lietas — neefektīvi apkures katli un neizolētas siltuma trases, un tas viss jāapmaksā patērētājam. Domāju, ka šie noteikumi liks pakalpojumu sniedzējiem aizvien vairāk domāt par ekonomiskām un ar siltumizolāciju nodrošinātām centralizētās apkures sistēmām, jo aizvien vairāk patērētāju pieprasīs autonomas iespējas gan apkurei, gan samaksas veikšanai. Tas spiedīs pakalpojumu sniedzējus samazināt nelietderīgos enerģijas zudumus.

Jautājums: — Kādā veidā noteikumi paredz fiksēt personas prombūtni?

Anatolijs Gorbunovs: — Noteikumos ir teikts tā:” Ja viena, vairākas vai visas dzīvoklī dzīvojošās personas atrodas pagaidu prombūtnē ilgāk nekā vienu nedēļu, tad maksa par karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju un gāzi par attiecīgo personu netiek iekasēta. Minēto personu prombūtne jāpiesaka iepriekš, izņemot atrašanos stacionārā ārstniecības iestādē, un par viņa atgriešanos jāpaziņo un jāuzrāda prombūtni apliecinošs dokuments nedēļas laikā no atgriešanās dienas.”

Saprotu, ka ierēdņiem namu pārvaldēs vai attiecīgās komunālo pakalpojumu sniedzējiestādēs jābūt iejūtīgiem un jāfiksē tie dokumenti, kurus iedzīvotāji uzrāda. Savukārt patērētājiem jābūt tik godprātīgiem, ka nav tas jāizmanto. Noteikumos nav rakstīts, kādas izziņas un formas jāiesniedz. Taču šeit ir teikts, ka tad, ja dzīvoklī uz laiku nedzīvo visas personas, tad pakalpojumu sniedzējs kopīgi ar īrnieku noplombē attiecīgas karstā, aukstā ūdens un gāzes mērierīces līdz prombūtnē esošo personu atgriešanās brīdim. Noteikumi nemin, kādu laika periodu var apzīmēt ar “iepriekšējo pieteikšanos”. Taču — te jāskatās, cik ilga ir tā prombūtne un vai ir izdevīgi šīs visas lietas darīt, taču tas ir mans personiskais viedoklis. Noteikumi stāsies spēkā vispārējā kārtībā — pēc to publicēšanas.

Pēc tam runāja Juris Kaksītis:

— Ministru kabineta šodienas sēdē tika akceptēti grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā, Administratīvo pārkāpumu kodeksā, Sodu izpildes kodeksā un Kriminālprocesa kodeksā. Papildinot Kriminālkodeksu ar jaunu pantu, kas kā papildsodu par atsevišķiem smagiem noziegumiem notiesātajam paredz policijas kontroli, bija jāizdara attiecīgi grozījumi arī citos šeit minētajos kodeksos. Šis papildsods ir zināma pēctecība jau kādreiz pastāvējušajam sodam — administratīvajai uzraudzībai.

Neliela atšķirība — administratīvo uzraudzību varēja noteikt tikai pēc brīvības atņemšanas soda izciešanas, turklāt šo papildsodu noteica administratīvā kārtā pēc attiecīgās Iekšlietu ministrijas vai sodu izciešanas iestādes priekšlikuma. Šodien izdarītie grozījumi policijas uzraudzību paredz kā papildsodu, kas nosakāms ar tiesas lēmumu. Šāds atzinums grozījumu projekta darba grupā veidojās pēc konsultācijām ar visām tiesību aizsardzības iestādēm, tiesu pārstāvjiem, Tieslietu ministriju, prokuratūru un advokatūru.

Ar šo papildsodu ir papildināti panti, kas kvalificē smagus noziegumus — kontrabandu, slepkavību, laupīšanu, zādzību pie pastiprinošiem apstākļiem.

Pēc grozījumu izdarīšanas Kriminālkodeksā attiecīgi papildināti arī citi, jau minētie, kodeksi. Tā, piemēram, Kriminālprocesa kodeksā, tāpat kā citiem papildsodiem, arī policijas uzraudzībai paredzēta kārtība, kādā persona varētu tikt atbrīvota no šāda papildsoda uzlikšanas. Tā no šādas policijas uzraudzības, iespējams, var tikt atbrīvotas personas, kas soda izciešanas laikā labojušās vai vismaz radījušas pārliecību par to, ka neatgriezeniski atrodas uz šī labošanās ceļa.

Visi šie grozījumu projekti tiek virzīti izskatīšanai Saeimā.

Vēl viens tiesību aktu projekts, kas tika akceptēts šodienas sēdē, ir grozījumi Ministru padomes 1993.gada 19.maija lēmumā “Par amatiem un profesijām, kuri personām dod tiesības izmantot dienesta dzīvokļus”. Šis projekts ir saistīts galvenokārt ar to, ka Robežsardze ir pārgājusi Iekšlietu ministrijas pakļautībā. Tādēļ šis grozītais punkts, kas nu jau attiecas nevis uz Aizsardzības, bet uz Iekšlietu ministriju, paredz, ka Iekšlietu ministrijas sistēmā uz dienesta dzīvokļiem var pretendēt arī šeit norādītās personas — pārvaldes, daļas, nodaļu, apakšnodaļu priekšnieki un vecākie inspektori.

Ministru kabineta šīsdienas sēdē tika pieņemti arī rīkojumi, kas paredz piešķirt dažādas naudas balvas Latvijas Republikas sportistiem. Jau agrāk — ar noteikumiem nr.156 — Ministru kabinets bija lēmis, ka sportistiem, kas guvuši zināmus panākumus, atkarībā no sacensībās ieņemtās vietas ir jāpiešķir naudas prēmija. Tas tiek attiecināts gan uz olimpiskajiem sporta veidiem, gan — pēc Nacionālās sporta padomes ieteikuma — arī uz citiem sporta veidiem.

Saskaņā ar šiem noteikumiem Ministru kabinets nolēma piešķirt finansējumu sieviešu volejbola komandai — 50 tūkstošus latu — sakarā ar to, ka šī vienība ir ieguvusi tiesības startēt Eiropas čempionāta finālsacensībās. Turklāt, kā zināms, komanda šos panākumus sasniedza visai dramatiskā ceļā — brauciena laikā uz Slovākiju sportistes tika aplaupītas un vēl līdz šim nav saņēmušas kompensāciju par to.

7500 lati ir piešķirti sēdvolejbola komandai — par izcīnīto pirmo vietu Eiropas čempionātā sievietēm.

Ir arī nolemts piešķirt 5000 latu Aigaram Fadejevam par izcīnīto pirmo vietu Eiropas čempionātā vieglatlētikā, 50 procentus no šīs summas — 2500 latu — arī viņa trenerim.

Un 15000 latu ir nolemts piešķirt Latvijas basketbola komandai, kas nupat, pagājušajā sestdienā, izcīnījusi uzvaru pār vienaudžiem no Ukrainas un ieguvusi tiesības piedalīties Eiropas čempionātā. Šī ir basketbola komanda, kuras dalībnieki atbilstoši nolikumam var būt sportisti līdz 22 gadu vecuma sasniegšanai.

Sēdes konceptuālo jautājumu daļā tika iztirzāta arī naturalizācijas problēma Latvijā. Pamatojoties uz Naturalizācijas pārvaldes piedāvātajiem priekšlikumiem, tika pieņemts lēmums par likuma grozījumu projekta izstrādi. Ir paredzēts samazināt naturalizācijas nodevas maksu — valsts finansēto mācību iestāžu skolēniem un tehnisko skolu audzēkņiem, ja tie nāk no mazturīgām ģimenēm. Otrs priekšlikums — dot iespēju arī Naturalizācijas pārvaldes vadītājam samazināt šo nodevu trūcīgām personām, kas par tādām atzīstamas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

Vienojāmies arī par iespēju samazināt termiņu, kas jāievēro pirms atkārtotas eksaminācijas gadījumā, ja pārbaudījuma izturēšanu traucējusi kāda kļūme.

Rūta Bierande,

Dina Gailīte,

“LV” nozaru redaktores

Pēc diktofona ieraksta 22.jūlija

preses konferencē Valdības namā