Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Čehijas un Latvijas kopīgajiem centieniem Eiropā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.02.2001., Nr. 22 https://www.vestnesis.lv/ta/id/3002

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Nicas līgumu

Vēl šajā numurā

08.02.2001., Nr. 22

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Čehijas un Latvijas kopīgajiem centieniem Eiropā

Otrdien, 6. februārī, Rīgā ar plašu un daudzveidīgu programmu norisinājās Eiropas Savienības informācijas centra un Čehijas vēstniecības Latvijā kopīgi rīkotā Čehijas Republikas informācijas diena Rīgā. Informācijas dienas ietvaros interesenti varēja noklausīties Čehijas Republikas vēstnieces Latvijā Janas Bulenovas, kā arī Latvijas un Čehijas ārlietu ministriju pārstāvju priekšlasījumus par Čehiju, tās integrāciju Eiropas Savienībā (ES) un NATO, kā arī par Čehijas un Latvijas starpvalstu attiecībām.

Informācijas dienai bija sagatavota arī plaša kultūras programma. ES informācijas centrā norisinājās čehu literatūras pēcpusdiena ar dzejnieces Amandas Aizpurietes, tulkotāja Vinifreda Krauča un aktiera Gunāra Placēna piedalīšanos. Informācijas centra apmeklētājiem bija iespēja iepazīties ar dažādiem informatīvajiem materiāliem par Čehiju, čehu grāmatām un latviešu valodā tulkoto čehu autoru darbiem, kā arī aplūkot izstādi "Čehijas vēsture fotogrāfijās". Savukārt Arhitektu namā tika atklāta čehu mākslinieka Jirži Kolārža un viņa laikabiedru darbu izstāde.

Informācijas dienas nobeigumā tika apbalvoti izdevumā "LABA" un laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā" publicētā konkursa par Čehijas Republiku uzvarētāji. Pasākumā piedalījās arī Dailes teātra izrādē "Šveiks" spēlējošie aktieri.

Bet Čehijas vēstniecībā notika čehu rūpniecības uzņēmumu katalogu izstāde un kompānijas "Bohemia Technology" prezentācija. Kā atklājot informācijas dienu, norādīja Čehijas vēstniece, Latvijai un Čehijai ir izveidojusies laba sadarbība politiskajā un diplomātiskajā līmenī, bet būtu arvien plašāk jāattīsta abu valstu ekonomiskā sadarbība, kurai saskatāms milzīgs potenciāls.

Informācijas dienu atklāja Čehijas Republikas vēstniece Jana Bulenova, kura ES informācijas centrā runāja par Čehijas un Latvijas attiecībām. Vēstniece iepazīstināja ar Čehijas vēsturisko attīstību un pašreizējām politiskajām un ekonomiskajām aktualitātēm, kas, līdzīgi kā visās pārējās Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, saistītas ar integrāciju ES un NATO.

Čehija bija viena no trim valstīm, kuras jau 1999. gadā tika uzņemtas NATO, tādēļ pašlaik Čehijas politikas galvenā prioritāte ir iespējami drīza dalība arī Eiropas Savienībā. Čehija ļoti mērķtiecīgi un sekmīgi virzās uz šī mērķa sasniegšanu, uzsvēra J. Bulenova. Sarunas par iestāšanos ES Čehija kopā ar pārējām tā sauktās Luksemburgas grupas valstīm sāka jau 1998. gadā, un pašlaik atvērtas jau gandrīz visas sarunu sadaļas (izņemot divas pēdējās — "institūcijas" un "citi jautājumi"). Slēgtas ir 13 sarunu sadaļas, un Čehija cer, ka sarunu process veiksmīgi tiks pabeigts jau nākamā — 2002. — gada pirmajā pusē.

Arī nacionālās likumdošanas saskaņošana ar ES likumu kopumu tuvojas nobeigumam, jo, kā informēja vēstniece Čehija savu likumdošanu sāka pielīdzināt ES likumu normām jau 90. gadu sākumā. Arī ekonomiskie rādītāji Čehijā ievērojami uzlabojušies un ir vieni no augstākajiem kandidātvalstu vidū. Iekšzemes kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, Čehijā ir 13 200 dolāru, t.i., 62% no ES vidējā rādītāja, bet galvaspilsētā Prāgā tas ir pat augstāks par ES dalībvalstu vidējo.

Ņemot vērā Čehijas un citu veiksmīgāko kandidātvalstu sasniegumus, šī valsts cer, ka jau Zviedrijas prezidentūras nobeiguma apspriedē Gēteborgā šī gada jūnijā tiks nosaukts konkrēts datums, kad ES varētu tikt uzņemtas pirmās kandidātvalstis.

Kā nozīmīgu Eiropas Savienības uzdevumu Čehijas vēstniece minēja ES dalībvalstu iedzīvotāju informēšanu par paplašināšanās procesa nozīmi, jo, kā zināms, pašreizējais sabiedrības atbalsts jaunu kandidātvalstu uzņemšanai ir visai zems un arī par Čehijas uzņemšanu iestājas aptuveni 45% ES pilsoņu.

Runājot par Čehijas un Latvijas starpvalstu attiecībām, J. Bulenova atzina, ka šīs ir veiksmīgas un ļoti draudzīgas attiecības ar vairāk nekā 70 gadus ilgu vēsturi. Pēdējos desmit gados Latvijas un Čehijas starpā norisinās ļoti aktīva un dinamiska sadarbība. Ļoti aktīvi tā izpaužas aizsardzībā un kultūrā. Šajos gados apmaiņas vizītēs devušās abu valstu augstākās amatpersonas. Šogad iecerēta Latvijas premjera vizīte Čehijā un Čehijas ārlietu ministra viesošanās Rīgā.

Arī Čehijas un Latvijas ekonomiskā sadarbība noris visai sekmīgi. Kā pastāstīja J. Bulenova, Čehijas eksports uz Latviju pagājušajā gadā veidoja 45 miljonus dolāru, savukārt Latvija uz Čehiju eksportēja preces 8 miljonu dolāru vērtībā. Latvijas eksportā uz Čehiju vērojams liels pieaugums — pagājušajā gadā tas bija par 34% lielāks nekā iepriekš. Tomēr vēstniece atzina, ka Latvijas un Čehijas savstarpējā tirdzniecībā ne viena, ne otra valsts pašlaik pilnībā neizmato savu potenciālu. Šīs attiecības tuvākajā nākotnē noteikti būtu jāattīsta plašāk. Abu valstu attiecības ekonomikā būtu jāveido tikpat aktīvi un produktīvi kā abu valstu attiecības politikā.

Tādēļ arī šajā informācijas dienā tika organizēta Čehijas rūpniecības uzņēmumu katalogu izstāde un prezentācija. Čehijas vēstniecība Latvijā dara un arī turpmāk darīs daudz, lai veicinātu Čehijas un Latvijas uzņēmēju kontaktu veidošanos.

Arī Latvijas Ārlietu ministrijas Pirmā politiskā departamenta direktore Baiba Laizāne savā runā par Latvijas un Čehijas attiecībām atzina, ka abu valstu attiecības ir ļoti veiksmīgas un tajās nav nekādu problēmu. Šīm attiecībām ir sena vēsture, un arī laikā pirms Otrā pasaules kara katrā no valstīm bija otras valsts vēstniecība.

Šodienas attiecībās aktuālākā ir sadarbība ceļā uz ES. B.Laizāne sacīja, ka pēdējās desmitgades laikā Latvija un Čehija ir izveidojušas aktīvas partnerattiecības Viduseiropā, kuras pastiprina abu valstu kopīgie mērķi — izveidot vienotu un brīvu Eiropu. Kā norādīja B. Laizāne, Latvija iestāšanās sarunas uzsāka vēlāk nekā Čehija, tādēļ tai ir vērtīga Čehijas pieredze šajā ziņā. Gan Čehijai, gan Latvijai ir veidojušās labas attiecības ar rietumu kaimiņvalstīm. Līdzīgi kā Ziemeļvalstis Latvijai un Baltijai, arī Vācija un Austrija sniegušas Čehijai ievērojamu atbalstu ceļā uz ES, un tas norāda, ka arvien vairāk attīstās sapratne par vienotas un stabilas Eiropas veidošanu.

Attiecībā uz integrāciju NATO Latvijai ir izdevīgi sadarboties ar nu jau pilntiesīgo NATO dalībvalsti Čehiju. Kā zināms, NATO dalībvalstu vadītāju tikšanās 2002. gadā norisināsies Čehijas galvaspilsētā Prāgā, un Latvija ļoti cer, ka šajā reizē arī Baltijas valstis tiks uzaicinātas pievienoties aliansei. B. Laizāne runāja arī par visas Viduseiropas un Austrumeiropas reģiona drošību un uzsvēra, cik nozīmīga šajā ziņā ir šī reģiona valstu vienošanās tādās spēcīgās organizācijās kā Eiropas Savienība un NATO. ES un NATO integrācijas procesiem ir stabilizējošs efekts Eiropas attīstībā.

Informācijas dienas ietvaros par integrāciju ES un NATO runāja arī Čehijas Ārlietu ministrijas Drošības politikas departamenta direktors Tomašs Suņogs ( Tomas Szunyog ). Viņš norādīja, ka pēdējā laikā sperti vairāki nozīmīgi soļi, lai izbeigtu dalījumu starp Rietumeiropu un Austrumeiropu. Pirmkārt, ir notikusi pirmā NATO paplašināšanās šajā virzienā un aliansē uzņemtas trīs jaunas dalībvalstis — Čehija, Polija un Ungārija. Otrkārt, pagājušā gada nogalē ES dalībvalstu vadītāji Nicas tikšanās laikā pārkāpa savu nenoteiktību un jaunajā ES institucionālajā shēmā iekļāva vietas arī visām kandidātvalstīm. Tas nozīmē, ka ES ir pilnīgi skaidri apliecinājusi savu vēlmi uzņemt jaunas dalībvalstis jau tuvākajā laikā. Čehijas Ārlietu ministrijas speciālists apsveica arī Nicā pieņemto lēmumu par jaunu debašu mehānisma radīšanu ar kadidātvalstīm pirms nākamās ES Starpvaldību konferences.

T. Suņogs norādīja, ka Čehija cer pievienošanās līgumu parakstīt jau 2002. gadā un labprāt kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti līdz nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām 2004. gadā.

No Čehijas kā NATO dalībvalsts skatupunkta ļoti svarīgas ir šobrīd noritošās debates par ES kopējo ārējo un drošības politiku un tās sasaisti ar NATO iniciatīvām Eiropā.

Nobeigumā T. Suņogs pauda atbalstu Latvijas un Baltijas centieniem iestāties ES un NATO, norādot, ka Čehija darīs visu iespējamo, lai atbalstītu Baltijas valstis šajā procesā.

Čehijas informācijas diena bija turpinājums pagājušā gada nogalē sāktajam informācijas dienu ciklam, kura gaitā ES informācijas centra apmeklētāji tiek iepazīstināti ar ES kandidātvalstīm. Pirmais šāds pasākums notika aizvadītā gada 28.novembrī, un tā bija Slovākijas informācijas diena.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

CH.JPG (35978 BYTES)
Čehijas Republikas vēstniece Latvijā Jana Bulenova un Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas Pirmā politiskā departamenta direktore Baiba Laizāne

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!