Mežiem — galvenais virsmežzinis

Turpinājums no 1.lpp.

— Varbūt ir nedaudz īpatnējs dalījums: mežsaimnieki un mežizstrādātāji, un tikpat savāds viedoklis — mežizstrādātājs ir pretmets mežsaimniekam. Jūs esat no mežizstrādātāju “nometnes”. Vai nebūs grūti sākt strādāt citā lauciņā?

— Protams, lēmums strādāt par virsmežzini ir nopietns un - man arī smags. Sabiedrībā ir ļoti dažādi viedokļi par to, kas ir mežsaimniecība. Nelaime varbūt ir tā, ka Latvijā nav valstiskā līmenī apstiprinātas meža politikas un pastāv dažādas interešu grupas ar dažādiem, pat radikāli pretējiem viedokļiem. Līdz ar to ir grūti atrast vidusceļu. Valsts meža dienestam ir jābūt pilnīgi neatkarīgam un jāpilda savas funkcijas. Mežsaimniecībā tās ir četras: normatīvā funkcija, likumdošanas uzraudzības, īpašnieka (jo valsts ir lielākā meža īpašniece) un atbalsta funkcija privātmežu īpašniekiem, kuru būs liels skaits — aptuveni 400 — 420 tūkstoši. Valsts dienestam ir vajadzīga politika, pēc kuras vadīties savā darbībā. Tai jābūt valsts dienesta virsbūvei, un VMD neatkarīgi no meža īpašnieka formas ir jāpanāk likumdošanas ievērošana. Līdz šim likumdošanas, likumu īstenošanas un kontroles funkcijas nebija nodalītas cita no citas.

— Ko turpmāk jūsu vadībā darīs Valsts meža dienests?

— Vispirms un ļoti steidzīgi ir nepieciešama valsts meža politika. Tā jāsaskaņo ar visām interešu grupām un jāapstiprina valstiskā līmenī.

— Vai paredzēta arī valsts meža pārdošana par sertifikātiem?

— Nedomāju, ka tā būs. Lēmums par meža pārdošanu par sertifikātiem ir politisks lēmums, kas nav atkarīgs nedz no VMD, nedz no tā darbiniekiem. Tā ir lielās politikas lieta.

— Vai jums nebūs skumji atvadīties no darba SIA “Silva”?

— Protams, ir skumji... Kā jau teicu — lēmumu strādāt par galveno virsmežzini nebija viegli pieņemt. Kā privātpersonai man šis amats nav vajadzīgs, nedz arī popularitāte, ko tas varētu nest. Taču ir ļoti daudz darāmā, lai sakārtotu likumdošanu, lai izveidotu stabilu VMD darbību attiecībā uz visa veida meža īpašuma formām. Pats svarīgākais ir izvairīties no subjektīviem lēmumiem. Es negrasos veikt straujas reformas, ir jābūt loģiski sakārtotai sistēmai, no mežu politikas izrietošai rīcības programmai.

— Bet mežu politika vēl tikai daļēji izstrādāta... Kad varētu beigties darbs pie tās?

— Situācija nav tik pesimistiska, kā varētu šķist. Deklarācijā par Ministru kabineta darbu ir ierakstīts, ka līdz nākamā gada 1. janvārim meža politikai jābūt gatavai. Zinot jau esošās iestrādnes, darbu pie meža politikas reāli varētu pabeigt arī agrāk.

Tātad nu ir skaidrs, kurš būs valsts galvenais virsmežzinis, taču vēl nav galā konkurss par Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieka amatu. Pašlaik šā amata vietas izpildītājs ir bijušais meža valsts ministrs Arvīds Ozols. Pieteikšanās konkursam ir beigusies jau 26. maijā, bet konkursa komisija vēl nav beigusi kandidātus vērtēt. Zemkopības ministrs Roberts Dilba informēja, ka konkursa rezultāti varētu būt zināmi nākamnedēļ.

Rūta Bierande,

“LV” lauksaimniecības nozares

redaktore