• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija un Turcija - modernas, uz nākotni orientētas Eiropas valstis (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 5.06.1997., Nr. 137 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29917

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Mežiem - galvenais virsmežzinis (turpinājums no "Informācijas")

Vēl šajā numurā

05.06.1997., Nr. 137

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvija un Turcija — modernas, uz nākotni orientētas Eiropas valstis

4.jūnijā sākās Turcijas Republikas prezidenta Suleimana Demirela divu dienu valsts vizīte Latvijā

Turpinājums no 1.lpp.

Nākamais svarīgais jautājums bija Eiropas drošība. Suleimans Demirels sacīja: “Vēlos, lai īstenotos Latvijas nolūki, kas saistīti ar iestāšanos NATO. Jebkurai valstij ir tiesības izvēlēties savus drošības risinājumus — neatkarīgi no dažādiem blakusapstākļiem.” Te viņš acīmredzot domāja par iebildumiem, kas saistīti ar dažiem tā sauktajiem ģeopolitiskajiem jautājumiem. Suleimans Demirels teica arī, ka šādas savstarpējās vizītes ir savdabīgi katalizatori izdevīgām, draudzīgām abpusējām attiecībām. Viņš nožēloja, ka vizīte ir tikai ap 24 stundu ilga, un izteica cerību, ka tuvākajā laikā varētu rasties iespēja iepazīties ar Baltijas valstīm pamatīgāk.

Sarunā izskanēja doma, ka biznesa cilvēkiem vajadzētu vairāk izmantot šo savstarpējās labvēlības situāciju, kas izveidojusies starp abām valstīm.

Tika runāts arī par iekļaušanos Eiropas Savienībā. Latvijas puse izteica savu nostāju, proti, ka Latvija pozitīvi raugās uz Turcijas tālāku integrāciju Eiropas struktūrās, tās ciešākām saiknēm ar Eiropu. Savukārt Turcijas puse uzsvēra, ka tā iestājas par to, lai tiktu objektīvi izvērtētas katras valsts iespējas iekļauties Eiropas Savienībā. Tas nozīmē to, ka Turcijas ekonomiskie rādītāji ir vērā ņemami.

Mazliet tika runāts arī par abu valstu attiecību attīstību šajā gadsimtā. Suleimans Demirels sacīja, ka Turcijā nekad nav bijis šaubu par to, ka Latvijas Republikas atzīšana 1924.gadā un 1925.gada savstarpējais līgums ir bijis pamats tam, lai neatzītu Latvijas okupāciju jeb vardarbīgo inkorporāciju PSRS sastāvā.

Diskutējot par Eiropas drošību, runāja arī par Latvijas un Turcijas kaimiņvalstīm, par Latvijas un Turcijas vietu nākotnes Eiropā. Abas puses atzinīgi novērtēja to, ka Krievija, 27.maijā parakstot pamataktu ar NATO valstīm, no potenciāli naidīgas valsts ir kļuvusi par atbalstošu valsti, kas iekļauta Eiropas drošības veidošanas procesā. Suleimans Demirels piezīmēja, ka jebkurai valstij, kas vēlas iekļūt NATO, ir tiesības uz to, un viņš tic, ka tiks izveidots tāds mehānisms, lai jebkurai valstij, kas to vēlas, durvis būtu vaļā. Miers un labklājība ir Baltijas valstu tiesības. Turcija vienmēr sniegs atbalstu Baltijai visos jautājumos — tādi bija Suleimana Demirela vārdi.

Būtībā tā bija optimistiska saruna, kas beidzās ar abpusēju viedokli, ka nākotne ir daudzsološa. Latvijas un Turcijas integrācija Eiropā ir gan abu valstu, gan Eiropas interesēs. Tāpēc jāpastiprina savstarpējā sadarbība.

Valsts prezidenta preses dienests,

Mintauts Ducmanis,

“LV” Saeimas un valdības lietu

redaktors

Latvijas Republikas Valsts prezidents Guntis Ulmanis — svinīgajās vakariņās par godu Turcijas Republikas prezidentam Suleimanam Demirelam un Nazmijai Demirelas kundzei Rīgas pilī 1997.gada 4.jūnijā:

Jūsu ekselence, augsti godātais prezidenta kungs!

Cienītā Demirelas kundze!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Vienmēr un visur cilvēki un tautas ir augstu vērtējušas draudzību un savstarpējo sapratni. Latvijas tauta un es personiski esmu pagodināts ar jūsu, prezidenta kungs, vizīti Baltijas metropolē Rīgā un Latvijā. Tas ir spilgts un nepārprotams apliecinājums mūsdienīgām sapratnes un draudzības saitēm, kas nostiprinās starp Latviju un Turciju, valstīm, kas vienmēr ir bijušas vēstures notikumu centrā un pat degpunktā.

Savā iztēlē atsaucam viesmīlīgās ciemudienas Turcijā šī gada februārī — strauji uzplaukusī turku nācijas galvaspilsēta, senatnīgais cietoksnis un naksnīgā Ankāra, antīkās Efesas drupas, dinamiskā Stambula — tie ir neaizmirstami iespaidi, kurus stiprināja un visur pavadīja sirsnība, sapratne un atbalsts.

Patiesā sirsnībā sveicu Turcijas Republikas prezidentu pirmajā valsts vizītē Latvijā! Savstarpējās vizītes ir neatņemama labu, draudzīgu un dinamisku attiecību saistviela un pamatu pamats.

Latvija un Turcija ir mūsdienīgas un aktīvas valstis, kas radoši piedalās dinamiskajos Eiropas procesos, kam plašāku stabilitāti, drošību un attīstības nepārtrauktību dod vitālā transatlantiskā sadarbības dimensija.

Latvijas un Turcijas dialogs aizsākās jau 1925.gadā ar sadarbības līgumu, un tas ir stiprinājies līdz ar Turcijas īstenoto Latvijas vardarbīgās inkorporācijas neatzīšanas politiku.

Tikai Latvijas uzsāktais atpakaļceļš dabiskajā eiropeiskajā vidē var nodrošināt tautas un zemes tālāku identitātes saglabāšanos, kā arī tās radošu attīstību. Eiropas Savienība ir viena no valsts attīstības orientācijas prioritātēm, kas mūsdienu pasaulē cieši savijas ar tautas drošību un labklājību. Paplašināts jaunais NATO, kura izveidi aktīvi atbalsta Latvija, spēs nodrošināti turpināt mieru un stabilitāti Eiropā un arī tādos kontinenta jutīgākajos punktos kā Baltija. Latvija vēlas un ir pārliecināta, ka ir unikālas iespējas izveidot drošu, stabilu, labklājības telpu visā reģionā, visām valstīm un tautām — lielām un mazām. Latvija stingri turpinās konstruktīvi un savstarpēji pieņemamā veidā risināt visus starptautisko attiecību jautājumus.

Latvijas interesēs ir stabilitāte un vienlaicīga attīstība visā Eiropā. Drošība Eiropā un tās atsevišķos novados stiprina drošību Baltijā. Latvijas drošības politika balstās un turpināsies kā intensīvs dialogs un sadarbība ar starptautiskajām organizācijām un partnervalstīm. Ārkārtēja nozīme ir jaunām iniciatīvām valstu attiecību divpusējā līmenī. Baltijas valstis turpinās nostiprināt un kāpināt stabilitāti visā reģionā, kā arī attīstīt individuālās un kopējās aizsardzības spējas, kas praktiski tuvinās un realizēs aizsākto integrācijas procesu jaunajā NATO.

Eiropas vienotības procesa loģiska sastāvdaļa ir Baltijas valstu sadarbība. Baltijas valstis aktīvi nostiprina tieši praktisko kopdarbu. Tā rezultātā Baltija veidojas par dinamisku un tradicionāli saimnieciski rosīgu vienotās Eiropas dabisku sastāvdaļu, kur valda vienādu principu un vērtību izpratne. Baltijas jūras valstu aktīva sadarbība veido to par modernu stabilitātes un labklājības telpu jaunajā Eiropā. To stiprina arī Baltijas Jūras valstu padomes darbība un kopējie sadarbības projekti ar Eiropas Savienību.

Prezidenta kungs!

Jūras, kas šķietami šķir, savā patiesībā vieno, vieno tautas un vieno dažādas zemes. Tā arī mūsu tautas izsenis ir saistījuši tirdznieciskie, saimnieciskie sakari, kas bijuši pietiekami nozīmīgi arī kultūras vērtību izplatībai. Mijiedarbība bagātina, ļauj attīstīties un uzplaukt zemēm un tautām. Latvija un Turcija veiksmīgi padziļina savstarpējo attiecību dialogu, kas veicinās jaunus saimnieciskos, politiskos un kultūras kontaktus starp abām valstīm. Īsajā laikā sagatavotie un noslēgtie līgumi ir drošs apliecinājums, ka fiziskais attālums un kilometru tūkstoši nav šķērslis savstarpēji izdevīgām sadarbības vēlmēm un to īstenošanai.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Cienītā Demirelas kundze!

Dāmas un kungi!

Vēlos minēt Latvijas zemes dēlu un patriotu — dzejnieku Ojāru Vācieti, kas ir formulējis cilvēcisko dzīves ritmu: “Uz zemes it nemaz nav visa zināšanas, ir tikai nepārtraukti pārvarama neziņa”. Taču neziņa ir pārvarama un draudzība ir iegūstama — savstarpējā sadarbībā un savstarpējo centienu izzināšanas procesā. Latvija un Turcija, kas ir izteikti uz nākotni orientētas un modernas Eiropas tautas, nepārtraukti un ar enerģisku darba cilvēku uzstājību dod savu ieguldījumu sapratnes, stabilitātes, labklājības, miera un draudzības nostiprināšanā.

Uzsaucu šo tostu uz jūsu, prezidenta kungs, veselību un laimi, par jums, cienītā Demirelas kundze, par Turcijas tautas tālāko labklājību un par Latvijas un Turcijas draudzības veiksmīgo nostiprināšanos, vienoto XXI gadsimta Eiropu būvējot!

Šerefē!

Turcijas Republikas prezidents Suleimans Demirels — svinīgajās vakariņās Rīgas pilī 1997. gada 4. jūnijā:

Prezidenta kungs!

Ulmanes kundze!

Godātie vakariņu viesi!

Es gribētu pateikties par sirsnīgo viesmīlību, kas izrādīta man, manai sievai un delegācijai kopš mūsu ierašanās Rīgā. Es augstu vērtēju laipnos vārdus, ko jūs savā runā veltījāt man un manai valstij.

Man ir patiess prieks atkal tikties ar jums šeit Rīgā, jūsu valsts skaistajā galvaspilsētā, neilgi pēc mūsu izsmeļošajām sarunām Ankārā. Mēs piešķiram manai vizītei īpašu nozīmi, jo tā ir vēsturē pirmā Turcijas prezidenta vizīte Latvijā.

Mēs esam skaidri parādījuši, ka īsais trīs mēnešu laika sprīdis ir bijis pietiekami ilgs, lai spertu jaunus soļus mūsu divpusējās attiecībās. Mūsu šodienas atklātās un auglīgās sarunas, kā arī divpusējo līgumu parakstīšana dažādās jomās parādīja mūsu kopējo vēlmi stiprināt mūsu attiecības pēc iespējas ātrāk. Mums ir veicies, ka mūsu attiecībām ar to vairāk nekā septiņdesmit gadus ilgo vēsturi ir spēcīgs pamats kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Mūsu griba padziļināt mūsu attiecības balstās uz šiem stiprajiem pamatiem.

Ar Turcijas un Latvijas biznesa padomes nodibināšanu, ar investīcijām drošas vides izveidi un ar nozīmīgas infrastruktūras attīstību mūsu valstu tirdzniecības attiecības un mūsu biznesa aprindu savstarpējie kontakti gūs jaunu impulsu. Turcijas uzņēmēji ir izrādījuši lielu interesi par Latviju.

Turcijas un Latvijas tautas apzinās viena otras varonību visā vēstures gaitā. Pasaulei kļūstot mazākai, mūsu tautas daudz labāk iepazīs viena otru, tādējādi stiprinot augošās Turcijas un Latvijas saites un draudzību. Šajā sakarā es ar prieku varu atzīmēt, ka mūs vieno vēlme veicināt mūsu valstu bagāto vēstures un kultūras mantojumu, tādējādi radot sadarbībai un solidaritātei labvēlīgu klimatu.

Mēs ar prieku vērojam arī to, ka Turcija ir kļuvusi par Latvijas tūristu pieplūduma centru. Varu jums apliecināt, ka papildu pasākumi, ko mēs veiksim, lai stiprinātu mūsu tautu kontaktus, satuvinās mūs vēl vairāk.

Prezidenta kungs!

Godātie viesi!

Neraugoties uz visām pārejas perioda grūtībām, ir skaidri redzams, ka Latvijas centieni pielāgoties Rietumu normām ir vainagojušies ar ievērojamiem panākumiem. Mēs augstu vērtējam Latvijas centienus integrēties Eiropas institūcijās. Turcija pilnībā piekrīt Latvijai, ka sarunas par pilnīgu iestāšanos jāuzsāk vienlaikus ar visiem kandidātiem un jārisina uz vienādu objektīvu kritēriju pamata. Visi kandidāti jāvērtē pēc to spējām pielāgoties vienotām prasībām.

Prezidenta kungs!

Godātie viesi!

Mēs pašreiz dzīvojam Eiropas vēsturei izšķiroša brīdī. NATO un Eiropas Savienībā notiek paplašināšanās process. Tikai tālredzīgi un līdzsvaroti lēmumi pozitīvi ietekmēs stabilas un pārticīgas Eiropas nākotnes veidošanu. Esmu cieši pārliecināts, ka mūsu valstis, kuras vieno kopīgas demokrātijas vērtības, ieņems tām pienākošos vietu jaunajā Eiropas arhitektūrā.

Vēstures gaitu nevar pagriezt atpakaļ. Mūs vieno kopīgs liktenis. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka kādu dienu pasaules tautas noteikti vienosies ap vispārcilvēciskajām, idejām un kopīgām interesēm. Tad vairs nebūs pieņemama cilvēces vēstures interpretācija no dažādiem viedokļiem.

Turcija uzskata, ka jēdziens aukstā kara ēra pieder pagātnei. Mēs ceram, ka cilvēcei vairs nekas tāds nebūs jāpiedzīvo. Dokuments, kas tika parakstīts pagājušonedēļ NATO un Krievijas galotņu tikšanās laikā Parīzē, ir tam liecība. Šodien tautām jādzīvo un jāstrādā kopā. Tām jānoliek malā savas dogmatiskās vērtības. Uz XXI gadsimta sliekšņa Turcija uzskata, ka nākotne nesīs cilvēcei mieru, draudzību, solidaritāti un sadarbību.

Turcija un Latvija atrodas stratēģiskās pozīcijās, no kā ir atkarīgs starptautiskais miers un stabilitāte. Abas valstis ir uzņēmušās svarīgu atbildību. Ciešās attiecības, kas valda starp mūsu valstīm, savstarpējā palīdzība un auglīga sadarbība, neapšaubāmi atvieglos šo uzdevumu efektīvu veikšanu.

Šajā kontekstā es gribētu jums atgādināt, ka Turcija, atrodoties ceļu krustojumā, ceļu, kas ved no Eiropas uz Centrālāziju un no Melnās jūras uz Tuvajiem Austrumiem, realizē ārpolitiku, kas ir pilnīgā saskaņā ar mūsu tautas vēlmi dzīvot mierā. Mēs darām visu, kas ir mūsu spēkos, lai dotu pozitīvu ieguldījumu esošo konfliktu risināšanā mūsu reģionā. Mēs priecājamies, ka Latvijas ārpolitika ir uzticīga starptautisko likumu varai un kalpo kā patiesas iedvesmas avots, kas pastāvīgi veicina spriedzes mazināšanu šajā reģionā.

Šodienas sarunu laikā mums bija iespēja apmainīties viedokļiem par šiem plašajiem nopietnajiem jautājumiem. Mēs atklājām, ka mūsu viedokļi un bažas sakrīt. Es uzskatu, ka mūsu centieni pēc labākas pasaules veicinās mūsu tautu labklājību, mieru un stabilitāti.

Prezidenta kungs!

Godātie viesi!

Pirms beidzu, es gribētu citēt latviešu dzejnieku Knutu Skujenieku:

“Es gribu pateikties visai pasaulei,

Es gribu pateikties, ka esmu dzimis šajā laikā,

Es gribu pateikties, ka man ir divas rokas.”

Laikā, kad Latvijas tauta atkal dzīvo brīvībā un nesenās pagātnes negatīvā tendence ir novērsta, mēs pievienojamies dzejnieka optimismam.

No sirds vēlot mūsu kontinentam pārticīgu nākotni, es gribētu aicināt visus godātos klātesošos pievienoties manam tostam par Latvijas Valsts prezidentu un Ulmanes kundzi, par labu veselību viņiem, par draudzīgās Latvijas tautas labklājību un par mūsu tautu attiecību tālāku stiprināšanos.

Paldies par uzmanību!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!