• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Reforma būs. Jo tā ir nepieciešama. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.03.1997., Nr. 76 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29696

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Reforma būs. Jo tā ir nepieciešama (turpinājums)

Vēl šajā numurā

19.03.1997., Nr. 76

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROBLĒMAS. VIEDOKĻI

Reforma būs. Jo tā ir nepieciešama

Ēriks Zunda, pašvaldību lietu valsts ministrs Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, — “Latvijas Vēstnesim”

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Ir pagājis tieši mēnesis, kopš Ēriks Zunda sācis pildīt pašvaldību lietu valsts ministra pienākumus. Pirms tam viņš bijis Pašvaldību savienības priekšsēža vietnieks, septiņus gadus vadījis Tukuma pašvaldības darbu, pēdējos divus gadus pārstāvējis Latviju Eiropas Padomes Pašvaldību kongresā, ir Sestās Saeimas deputāts. Mūsu saruna aizsākās ar to problēmu loku, kuru ministrs uzskata par pašu svarīgāko un risināmu pirmām kārtām.

— Pašvaldību problēmas man ir labi zināmas. Grūtāk ir pateikt, kā es varētu tās palīdzēt risināt, izmantojot iespējas, ko man piešķir šis ieņemamais postenis. Jā, bija tāds brīdis, kad valdībā tika likvidēts pašvaldību lietu ministra amats. Kas notika? Saruka dialoga iespējas starp valdību un pašvaldībām. Sastādot budžetu, katra ministrija varēja aizstāvēt savas intereses, taču pašvaldībām tādu iespēju nebija, jo valdībā nebija cilvēka, kas pārstāvētu pašvaldības. Izveidojās destruktīva situācija — laiks aizgāja savstarpējos pārmetumos, un pašvaldību budžeta lietas palika pusrisinātas.

Tāpēc kā vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem uzskatu aizstāvēt pašvaldību intereses, paust viņu vajadzības valdībā un nodrošināt konstruktīvas sarunas starp pašvaldībām un valdību. Tas ir ļoti svarīgi kaut vai tikai tāpēc, ka valsts pārvaldē pašvaldībām ir svarīga vieta. Valdība Latviju pārvalda pa nozarēm, bet pašvaldību vara pārklāj Latviju teritoriāli — katra pašvaldība savā teritorijā realizē tai uzticētās funkcijas. Mans pienākums ir rūpēties, lai starp šīm divām varām risinātos nepārtraukts un konstruktīvs dialogs. Te vietā būtu minēt, ka jau 3. un 4.aprīlī mēs rīkojam semināru par “Vietējās un centrālās varas attiecībām un sadarbību”.

Sarunu sistēma starp valdību un pašvaldībām tika radīta pirms vairākiem gadiem un tā pastāv arī patlaban. Es gribētu panākt, lai izstrādātais sarunu mehānisms vienmēr darbotos efektīvi, lai tas kalpotu pilntiesīgu partneru pilnvērtīgām sarunām, kuras dalībnieki cits citu uzklausa. Ja valdība vai Saeima pieņem dokumentu par jautājumiem, kas attiecas uz pašvaldībām, tad iepriekš ir vajadzīga saskaņošana ar Pašvaldību savienību, kura pārstāv Latvijā esošo pašvaldību vairākumu. Pašvaldības ļoti daudzos jautājumos var valdībai palīdzēt, kaut vai, piemēram, sociālos jautājumos, kas pašreiz mūsu valstī ir ļoti aktuāli. Ja pašvaldībām rodas grūtības, tad savukārt valstij ir jānāk tām talkā.

Protams, vislielākās problēmas sagādā finansiālo līdzekļu trūkums. Šīs problēmas pašvaldībām ir bijušas vienmēr un visās valstīs. Tomēr mūsu pašvaldības šajā gadā ir nonākušas īpaši smagā stāvoklī, jo pašvaldību budžeta īpatsvars visas valsts kopbudžetā ir ievērojami samazinājies, kaut arī pašvaldībām uzticēto funkciju apjoms ir pat nedaudz palielinājies, bet inflācija saglabājusies.

— Līdz šim šādus jautājumus kaut cik normalizēja ar pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda palīdzību. Taču tā algoritms mainās katru gadu, kas apgrūtina pašvaldību budžeta plānošanu. Kādas ir jūsu ieceres šajā jautājumā?

— Diemžēl pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēma nerada naudu, bet pārdala to. Aizvadītā mēneša laikā jau ir sagatavoti normatīvie dokumenti par pašvaldību finansu izlīdzināšanas fonda darbību, par šā fonda padomi, izstrādāts nolikums par fonda sastāvu un pašvaldību savstarpējo norēķinu kārtību attiecībā uz pakalpojumiem sociālajā un izglītības sfērā. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šogad ir ieviesti noteikumi par norēķinu kārtību. Ja pašvaldības nespēj savā starpā vienoties, tad šo jautājumu izskata un izšķirošo lēmumu pieņem Pašvaldību finansu izlīdzināšanas padome. Aizvadītajā nedēļā notika šīs padomes pirmā sēde, kurā tika ievēlēts padomes priekšsēdētājs un viņa vietnieks. Tātad padome jau sāk darboties un sekos, kā no pašvaldībām donoriem fondā ienāk nauda un kā tā tiek izdalīta tām pašvaldībām, kuru ienākumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki par vidējo rādītāju valstī. Problēmas rodas tad, ja donori paredzēto summu laikus neieskaita fondā. Tad nabadzīgākās pašvaldības naudu nesaņem paredzētajā laikā un nevar veikt ieplānotos pasākumus. Tātad visam šim procesam ir jāseko un tā norises jāregulē.

Finansu izlīdzināšanas mehānisma darbībā traucējumus rada arī tas, ka ir notikušas izmaiņas likumā par zemes nodokli, kuru iekasē pašvaldības. Uz to datu bāzes, ko dod zemesdienests, un tiem datiem, kas ir pašvaldību rīcībā, tika veidots pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritms. Bet, tā kā par minētiem datiem pērn nebija īstas skaidrības, tad šogad vēl būs zināmas jukas šajā jautājumā. Turpmāk zemes nodokli noteiks no zemes kadastrālās vērtības. Pašvaldības šajā gadā jau ir daudz izdarījušas, lai sakārtotu zemes uzskaites datus un sakārtotu to datu bāzi, uz kuras pamatojas pašvaldību finansu izlīdzināšanas aprēķina mehānisms. Ieviešot kārtību, kad zemes nodokli noteic kā 1,5 procentus no zemes kadastrālās vērtības, tiks sakārtota zemes, kā arī nekustamā īpašuma uzskaite.

Atcerēsimies, cik sarežģīta situācija izveidojās Saeimā pagājušā gada nogalē, pieņemot likumu par zemes nodokli — Saeima to pieņēma, bet Valsts prezidents šo likumu atgrieza Saeimai otrreizējai izskatīšanai. Pēc tam Saeima sagatavoto likumu par zemes nodokli mainīja. Bet šajā laikā pašvaldībās jau bija sācies vietējo budžetu sastādīšanas process, un finansu izlīdzināšanā tika izmantotas Saeimas sākotnēji pieņemtās likuma nostādnes un dati. Tagad pašvaldību finansu izlīdzināšanas algoritms tiek pārrēķināts atkārtoti. Mēs esam lielas problēmas priekšā, jo tagad jāmaina finansu izlīdzināšanas likums 1997.gadam. Man šodien bija saruna ar saviem darbiniekiem, kā nodrošināt, lai likuma grozījumi būtu kvalitatīvi, kā to steidzamā kārtā “dabūt cauri” Saeimai, lai pašvaldības jau varētu iepazīties ar tām izmaiņām finansu izlīdzināšanā, kas tās sagaida. Darbiniekiem ir dots uzdevums gatavot pašvaldību finansu izlīdzināšanas jumta likumu.

— Bet tāda situācija, kāda bija pagājušā gada decembrī Saeimā ar zemes nodokļa likumu, pēc kāda laika var atkārtoties, un viss sāksies atkal no gala...

— Tāpēc jau mēs spriežam par to, ka ir jāizstrādā pašvaldību finansu izlīdzināšanas jumta likums, kas būtu derīgs ilgākam laikam, vairākiem gadiem. Tad pašvaldībām būs skaidra un saprotama šī finansu izlīdzināšanas mehānisma darbība un tās spēs prognozēt savu darbību ilgākam laika posmam. Šā jumta likuma izstrādi es uzskatu par nozīmīgu darbu.

— Pēdējos gados daudz runāts par administratīvi teritoriālo reformu, tomēr paveikts ir ļoti maz. Kāda ir jūsu nostādne šajā jautājumā?

— Es jums piekrītu, ka runāts tiešām ir daudz un piekrītu arī tam, ka padarīts ir visai maz. Vienlaikus uzskatu, ka par šo jautājumu ir daudz jādiskutē, lai tas nepaliktu šaurā lokā un galarezultāts neatspoguļotu mazas grupas lokālās intereses. Manuprāt, līdz šim administratīvi teritoriālās reformas organizēšanā un tās attīstībā ir pietrūcis konsekvences. Mūsu neveiksmes varbūt meklējamas jautājuma nepareizajā nostādnē, proti: tiek ieteikts kāds it kā vispusīgi un galīgi izsvērts variants, taču, sastopoties ar neveiksmi, to atmet un sāk darbu pie cita varianta, un neviens nevar galvot, vai tas būs īstais, vai nebūs jāizmēģina vēl trešais, ceturtais variants. Es ierosinu nevis aplūkot un izskaitļot daudzus variantus, bet gan sākt ar dažiem pamatvariantiem.

Mūsu valdības deklarācijā ierakstīts, ka reformas gaitā valstī izveidosies četri līdz seši reģioni. Patlaban Latvijā ir 26 rajoni. Kā alternatīvu es ierosinu izveidot deviņus līdz desmit apriņķus. Visus citus variantus var reducēt uz šiem trim. Pēc tam tos analizējam un vienojamies par vienu — par pamatvariantu, kuru pakāpeniski attīstām tālāk. Tas būtu gluži kā tāds kristalizācijas centrs, kas pakāpeniski pieaug, pamatojoties uz to, ka notiek nepārtraukta viedokļu saskaņošana un precizēšana. Uzreiz par visu nevar vienoties, un, ja to arī izdarītu, nav garantijas, ka viss būs izlemts pareizi. Tāpēc šis process jāsāk no svarīgākā, no principiālākā, to attīstot un detalizējot.

Jautājumu par administratīvi teritoriālo reformu esmu ierosinājis izskatīt Ministru kabinetā jau tuvākajā laikā. Tas varētu notikt šajā vai nākamajā nedēļā. Jau tagad valdības locekļi iepazīstas ar manu konceptuālo referātu “Valsts teritorijas iedalīšana reģionos un reģionu pārvaldes veidošana”.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!