Saeimas 6. marta sēde

Stenogramma

Nobeigums. Sākums "LV" nr. 69/70.

Sēdi vada Latvijas Republikas 6. Saeimas priekšsēdētāja biedrs Andris Ameriks.

Sēdes vadītājs. Pulkstenis rāda 15 un 30 minūtes. Es lūdzu ieņemt savas vietas. Turpinām izskatīt likumprojektu “Par Saeimas deputāta statusu”. Pirmais lasījums. Debatēs runās Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Man gribas sākt ar pavisam attālu lietu. Pilnīgi piekrītu, ka likumprojekta iesniedzēji varbūt nav stingri pirmajā pozīcijā fiksējuši deputāta pamatpienākumu — piedalīties likumdošanas darbā. Un šīs te pirmās vietas iztrūkums dod iespēju šī likumprojekta oponentiem izvirzīt dažāda tipa argumentus. Runa ir pavisam par ko citu.

Cienītie kolēģi! Paņemiet no savas žaketes kabatiņas to dokumentu, kas katram ir, — deputāta mandātu, un izlasiet, kas otrā pusē ir rakstīts, kādas ir jūsu tiesības. Un tie deputāti, kuri nopietni strādā likumdošanas darbā, palūdziet parādīt to pašu jūsu palīgiem, un secinājums būs sekojošs: deputātam ir tiesības par brīvu braukt tramvajā, toties palīgiem ir palicis tas, kas principā pienākas deputātiem, par ko arī tiek runāts šajā likumprojektā.

Cienītie kolēģi! Mēs esam aizmirsuši vēsturi, un ne jau to sovjetisko, par ko šeit bija runa, bet secības kārtību. Augstākajā padomē nebija Kārtības ruļļa, Kārtības rullis ir šobrīd, un no tā ir izņemti ārā deputāta pienākumi un tiesības, palīga pienākumi un tiesības ir atstāti. Uz šodienu, lai reāli deputāts varētu realizēt tautas priekšstāvja un parlamentārās pārraudzības iespējas, viņam vajadzētu izmantot elementāru mehānismu — pēc Kārtības ruļļa uzdot to izdarīt palīgam, kuram ir tiesības uz to. Deputātam, kā izrādās, ir palikusi tikai viena tiesība — uzdot to palīgam. Jautājums — kam tas ir izdevīgi? Es domāju, ka man piekrītīs viens politiskais spēks, kuram ir profesionalitāte un pieredze Saeimas darbā, ka izpildstruktūru cilvēki, kurus varētu, iespējams, arī citi deputāti izsaukt uz atskaiti, palūgt paskaidrojumu vai uzdot izpildīt kādu likumā paredzētu darbu, ir dziļi neieinteresēti, jo mums taču izpildvara un lēmējvara nemaz jau tik strikti šķirta nav. Man gribas pateikt tikai vienu lietu — pietiekoši daudz mēs strādājam, šeit strādājam likumdošanas jomā, un man dziļi patīkami, ka tātad bez jebkādām tiesībām es biju izracis un pacēlis augšā Brīvības ielas 38. jautājumu, man ir patīkami, ka es esmu spējis atbrīvot pašvaldībās esošos uzņēmējus no nelikumīgās licencēšanas un pašvaldību reketieriski iekasētās licenču maksas. Man ir patīkami, ka pat tāds mazs uzņēmumiņš kā veikals “Aizkari no Vācijas” atguva savu nelikumīgi konfiscēto preci un nebankrotēja, bet principā man taču nebija tiesības iejaukties šajās lietās. Ar kādām tiesībām, atklāti sakot, es varētu mēģināt palīdzēt jebkuram vēlētājam, kas vēršas pie manis? Un ikdienā desmitiem tādu ir, kuriem ir sasāpējis jautājums. Iznāk, ka man jāpasaka viņam sekojošais: lieciet mani mierā, jo man ir jāraksta likums, un man nav laika.

Cienītie kolēģi! Man šķiet, ka jau pietiekoši presē mēs redzam atsauksmes par Saeimu — neko nedaroša, neko nespējoša, jo diemžēl mūsu tauta tik tiešām nejūt mūsu deputātu atbalstu viņas ikdienas problēmās. Jā, es pilnīgi piekrītu, ka likumprojekta iesniedzēji autori nav izstrādājuši šo likumprojektu, lai mēs varbūt šobrīd varētu to balsot galējā trešajā variantā. Viņi, ļoti prātīgi būdami, nav pat pieprasījuši steidzamības statusu šim likumprojektam. Pie šī likumprojekta ir dūšīgi jāstrādā. Bet nevar būt tā, ka tautas ievēlētie simts deputāti ir praktiski bez jebkādām tiesībām, kā tikai sēdēt un taisīt likumus. Vēlētājs redz mūsos reālo atbalstu, kā panākt viņu likumīgo tiesību izpildīšanu, daudz par maz ir uzrakstīt likumu, kurš ir miris. Daudz par maz ir uzrakstīt likumu, kuru izpildvara var sabradāt kājām. Daudz par maz ir cerēt, ka šis vienkāršais cilvēks, kurš par priekšnieku pat sētnieku uzskata, spēs patstāvīgi panākt tiesisku kārtību tajā valstī, kur tiesiskums, maigi izsakoties, ir ļoti apšaubāms. Es uzskatu, ka nevis labot Kārtības rulli, jo Kārtības ruļļa labošana, tā tomēr ir viena no valsts pamatlikuma labošanām, un pie tā ir jāpieiet ļoti prātīgi, tāpat kā pie Satversmes labošanas. Bet atsevišķa likuma radīšana un īstenošana būtu pie vietas.

Oponents šeit bija viens, kurš pateica — Satversmē taču nav teikts, ka šāds likums ir vajadzīgs. Atvainojiet, Satversmē nav teikts, ka alum ir jāuzliek akcīzes nodoklis, un tomēr mēs rakstām šo likumu un pieņemam. Mans uzskats ir sekojošs: nevajadzētu šeit runāt ne par postsovjetisko Bišera kungu, kurš ir augsta autoritāte tiesvedībā un jo sevišķi administratīvajās tiesībās, bet tajā pašā laikā arī cienījamajiem oponentiem nevajadzētu iekrist uz profesionāļa un darboties spējīga spēka tendenci iziet ārpus kontroles. Deputāta statuss dod iespēju katram no mums piedalīties parlamentārās pārraudzības kārtībā likumības ievērošanā. Šodien, kad Latvijā praktiski nav nostiprinājušās partijas, kad tās tikai veidojas, nevar salikt visus akcentus, ka parlamentārais darbs var būt virzīts tikai caur frakcijām vai komisijām. Arī katram deputātam individuāli ir jāpiedalās šajā darbā, un tās ir tikai ne viņa tiesības, bet arī pienākums — neaizmirst, ka tauta mūs ir ievēlējusi ne tikai likuma rakstīšanai, ne tikai likumu pieņemšanai, bet lai varētu risināt arī ikdienišķas problēmas, kuras ir kategoriski nepieciešamas atrisināt tiem tautas pārstāvjiem, kuri paši nespēj uzvarēt jebkura priekšnieka barjeru.

Aicinu atbalstīt pirmā lasījumā likumprojektu, nodot to komisijām, pietiekoši ilgu laiku uzlikt priekšlikumu iesniegšanai, un izstrādāt šo statusa likumu pamatotu un precīzu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs vēlas runāt Leopolds Ozoliņš, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

L.Ozoliņš (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienījamo Prezidij, cienījamie deputāti! Dārgie kolēģi! Jā, es piekrītu Bišera kungam, ka šāds likumprojekts būtu noraidāms, viņš nebūtu izskatāms, un mēs šodien varētu nobalsot pret. Ja mums mūsu valsts būtu attīstījusies šos 50 gadus kā normāla, puslīdz civilizēta valsts, tad jā. Bet pašreiz mēs taču tiešām esam ieslodzīti šeit kā būrī, varam šeit ko izteikt, varam šeit ko pieņemt, ko uzrakstīt, ko parakstīt, bet kāds ir rezultāts? Mēs būsim tūlīt liecinieki mūsu ministru atbildēm. Un tās būs formālas, nejūtīgas, cietas, pārliecinātas par savu varu, bieži ņirgājošas atbildes par mums, kas it kā viņus ievēlējām. Un šeit ir tā — it kā tas mīlošais cilvēks, kam tu esi dāvājis savu mīlestību, tātad savas balsis un savu vēlētāju balsis, tev uzspļauj.

Nupat atgriezos no komandējuma Oslo, kur aicināja mūs vairākus, es biju viens, Ziemeļu padomes pārstāvji uz konferenci par nacionālās kultūras bojāeju zem tā saucamās internacionālās preses. Šur tur minēja daži delegāti, ka Baltijas valstis ir bijušas zem šīs sarkanmelnās preses 50 gadus, un kāds ir bijis šis rezultāts. Minēja to, ka amerikāņu subkultūra, amerikanizācija draud ar Skandināvijas valodu, kultūras un valsts iznīkšanu pēc 50 gadiem. Gan videofilmas, gan bērnu multiplikācijas filmas, kas ir angļu valodā, un sevišķi Interneta sistēma, kas arī ir angļu valodā, domā par šīs valodas maiņu ar skandināvu valodām katrā zemē, lai saglabātu šo kultūru. Ja mēs to neapzināsimies, ka mēs esam tie, kas nosaka mūsu valsts attīstību, un ka mums nav šīs tiesības, kontroles tiesības, patiesas un varbūt spēcīgas, kā viņas vajadzētu vienā civilizētā valstī, kā, piemēram, Norvēģijā, nav šīs tik izteiktas tiesības, jo tur masu mediji runā par to, un visas šīs piecas dienas rakstīja mazāk par šo konferenci, kā rakstīja par vienu izvarotāju, kas ir noķerts par noziegumu, kad ir pagājuši divi gadi. Kāpēc tik ilgi bijis, ka šis noziedznieks nav atklāts? Kā viņš varēja izdarīt šo noziegumu? Un viņi mēģināja rast atbildi. Deputāti, valdība, masu mediji, televīzija.

Ja šodien es vēlos paziņot, ka notiks konkurss māksliniekiem, arhitektiem, tēlniekiem par piemiņas zīmes uzstādīšanu represētajiem, tad televīzija pieprasa milzu maksu, un es nevaru pasludināt, ka šis konkurss notiks, to nevar izsludināt Kultūras ministrija, to nevar izsludināt konkursa komisija, jo prasa milzu naudu. Šo naudu atņems šim pieminekļa projektam, šim konkursam.

Un tieši tāpēc, ka es nevaru pajautāt — kāpēc tas tā notiek, kādēļ, kur, kas ir atbildīgs... Un es šodien gribētu pajautāt gan Birkava kungam, un nevis par to, ka viņš bija tas, kas parakstīja Traumatoloģijas institūta zinātniski pētnieciskā institūta iznīcināšanu, bet ka viņš liedz iespēju pašreiz jaunajiem mediķiem jau brīvas Latvijas ģenerācijā, ja tā varētu teikt, iespēju nodarboties ar zinātnisko darbu.

Es gribētu pajautāt, kā tas varēja notikt, ka 22 gadu vecs puisis varēja noorganizēt kontrabandu, kas aizgāja garām, 1994. gadā veidojot fiktīvas firmas, 30 miljonu ASV dolāru vērtībā. Šodien viņš ir apcietināts, divi kompanjoni ir Krievijā, nauda ir pazudusi. Tā ir mūsu attīstības nauda, nauda kultūrai, nauda izglītībai, nauda tautai. Kāpēc G-24 kredīti nestrādā? Kas dalīja? Vai nezināja, ka dala blēžiem? Kāpēc? Kas? Kāpēc pieaug šis pašnāvību skaits? Kāpēc pieaug absolūtā alkohola patēriņš mežonīgos kvantumos, neiedomājamos. Ja oficiālie dati ir jau pārsteidzoši un neiedomājami sabiedrībai, kā to var izturēt? Kur nu vēl 50% kontrabandas alkoholu.

Kāpēc? Kas ir atbildīgs? Un šīs atbildes nav, jo, lūk, Bišera kungs domā, ka mums vairs nekas nav jāzina, kas ir noticis 1960.gadā, kas notiek Jūrmalā šodien. Kāpēc Inkuļa kungs paraksta kredītgarantiju Domes vārdā? Pretēji deputātu ieteiktam. Kāpēc pazūd šī kasete, kas būtu vienīgais liecinieks par šīs deputātu sēdes protokolu? Kāpēc? Kas? Kādēļ tas tā notiek? Es gribu to jautāt un tāpēc uzskatu, ka šis priekšlikums par deputātu, jā, pienākumiem, un tas ir minēts sākumā, un tiesībām. Un šīs tiesības ir pašreiz jādod. Varbūt pēc dažiem gadiem to nevajadzēs. Tad nebūs šie daudzie kāpēc, kas, kā tu to drīkstēji izdarīt, iznīcināt, nopostīt, ņirgāties.

Un tāpēc atgādināšu un nerunāšu par tiem, kas ir varbūt ierēdņi, kas saņem labu algu, un tagad samazinās dažās ministrijās ierēdņu vietas, bet pieliks klāt vēl budžeta naudas viņu algām. Tātad tās vismaz divkāršosies. Bet es gribētu izteikt un jums paskaidrot par mūsu prezidenta Gunta Ulmaņa attieksmi. Jau rit trešais mēnesis vēstulei, kurā es jautāju par viņa attieksmi un lūdzu viņu izvērtēt, ko mēs varētu darīt, par deklarāciju, par okupāciju, ko mēs visi pieņēmām, nobalsojām. Lielākā daļa. Kādi 13 bija pretī tikai. Šī vēstule ir iegūlusies. Atkārtoti esmu zvanījis. Tā ir iedota kādam Ārlietu ministrijas padomniekam, prezidenta padomniekam, kurš ir aizbraucis komandējumā uz Angliju uz trim mēnešiem. Es nezinu, vai tad cits padomnieks nevar atbildēt, ja prezidents pats nesaprot, kas par lietu. Un prezidents paziņo avīzē “Diena”, šī avīze man ir pazīstamāka, paziņo, ka tā ir iekšējai lietošanai. Uz nagliņas uzkarama. Es gribu jautāt — kāpēc. Es vēlos zināt — kad. Es gribu saņemt atbildi — kas to darīja un kāpēc. Un arī saņemt atbildi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Modris Lujāns, “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” otro reizi.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Savā laikā Ojāram Vācietim bija labs dzejolis. Un tur bija arī par ierēdņiem. Un, starp citu, es arī domāju, ka vajadzētu Kārtības rullī izdarīt tādu priekšlikumu — mums visiem uzmaukt galvā kaut kādu mantiju un vēl uzdāvināt lielu bļembaku — tādu labi smagu, un tad oficiāli ierakstīt Kārtības rullī, ka tikai tādā apģērbā un ar tādu bļembaku uz kakla Saeimas deputāts ir pilntiesīgs veikt savas funkcijas. Un ja tas bļembaks svērs 10 kilogramus, tad es domāju, ka neviens Saeimas deputāts no šīs zāles ārā nelīdīs un nekādas funkcijas kā tautas priekšstāvis neveiks. Tas būtu vislabākais atrisinājums, un patiešām tad, Leopold Ozoliņa kungs, jums nebūtu nekādu jautājumu — kāpēc, kur, kādēļ un ko. Tikpat labi es sēdēju šeit un domāju, Vītola kungs laikam Ministru kabinetā tagad ir. Ja viņam nebūtu tās tiesības, kuras patiešām savā veidā nav, es iedomājos, bet kā tad Vītola kungs varētu pie Bušmeistares zirgiem doties? Viņam tādu tiesību nav! Viņš pārkāpis svētā īpašuma tiesību likumu, jo šinī Kārtības rullī tādu tiesību viņam nav.

Es tikko sēdēju un domāju, vai mēs ar savām deputātu apliecībām varam ieiet kādā valsts iestādē? Mēs nevaram! Tikai tanī brīdī, ja iestādes priekšnieks mums izraksta caurlaidi, tad mēs varam. Tātad attiecīgi viņš ir iepriekš brīdināts. Es nevaru aiziet uz iestādi, lai redzētu, vai tā valsts nauda tur tiek pareizi izlietota, vai tas priekšnieks dzer kafiju vai nedzer kafiju. Viņš papriekšu tiek brīdināts, un tikai pēc tam apsardze mani var ielaist iekšā. Var arī neielaist. Ja mani neielaiž, tad man ir jāgriežas prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijā, jāaicina līdzi policijas darbinieki. Tādu pašu labu piemēru parādīja Dobeļa kungs. Viņš nelegāli iegāja policijas iecirknī, lai pārbaudītu, kā tas strādā. Kā šis likums, ko mēs saceram, strādā, tad izrādījās, ka viņu varēja izmest laukā no tā iecirkņa pilnīgi legāli. Labi, paveicās, ka bija līdzi policijas augstākās amatpersonas.

Un tātad mēs varam runāt to, ka mums, no vienas puses, ir tiesības, no otras puses, mums nekādu tiesību nav. Mums ir tiesības sēdēt šeit. Un tādēļ es saku — labāk uzvilksim mantijas, uzkarināsim lielu bļembaku un teiksim, ka mēs ļoti labi pārstāvam tautu. Tādēļ, kā es skatos, arī tālāk izrādās, ka deputāta palīgam ir tās tiesības. Pareizi Krisberga kungs jau teica. Deputāta palīgam ir tiesības informēt vēlētājus pēc deputāta norādījuma. Es aicināšu vismaz opozīcijas deputātu palīgus vienu dienu skriet pa Rīgas ielām, kliedzot par to, ka viņi grib informēt. Citādi es nesaprotu, ar kādu mehānismu palīgi varēs informēt sabiedrību. Jo, ja palīgs aiziet uz Latvijas radio, tad izrādās, ka tas ir komerclaiks. Un varbūt blakām kaut kur “cerfree” biksīšu ieliktņiem vai vēl kādiem citiem varēs varbūt labākajā gadījumā ielikt, ka tāds un tāds deputāta palīgs grib paziņot to un to vai tāds un tāds deputāts. Es personīgi iedomājos, varbūt patiešām tas ir demokrātijas augstākais sasniegums. Un varbūt patiešām es sagaidīšu to brīdi, ka vakarā es varēšu dzirdēt, kā jau es teicu, starp biksīšu “cerfree” ieliktņiem un vēl, teiksim, “Cool” auksts, izdzirdēšu Kārļa Leiškalna vārdu. Tas būs ļoti patīkami, un Kārlis Leiškalns starp šīm divām higiēniskajām lietām varēs paziņot to, ko viņš vēlas paziņot tautai. Tā ir mūsu realitāte.

Un tātad jautājums — vai mēs tik tālu jau esam nokļuvuši, ka izrādās, kā es jau teicu, katrs valsts ierēdnis ir augstākais papus. Un tas gandrīz katrā likumā, šodien mums ir jādara izmaiņas. Mums ir jāmaina Likumā par radio un televīziju, mums ir vēl daudzos citos likumos — par pašvaldībām... Jautājums — vai Saeimas deputāts pašvaldībā... palīgs var piedalīties, bet jēdziens — piedalīties — tas nozīmē balsot vai iesniegt projektu, uzstāties? Palīgam ir tiesības. Saeimas deputātam laikam tādu tiesību nav. Jautājums arī — piedalīšanās. Kādā veidā piedalīties? Tāpat kā es Rīgas Domē gribēju izdarīt, dot pietiekami svarīgu informāciju. Purgaiļa kungs sākotnēji nevēlējās dot vārdu, tikai pēc tam viņš uzlika uz balsojumu, un nobalsojot šī informācija netika sniegta. Tātad man nebija nekādu tiesību. Ja mēs uzskatām, ka tā ir normāla parādība, tad, protams, mēs varam saglabāt. Bet tad es vēlreiz saku, nākošajā projektā es aicināšu Leopoldu Ozoliņu un pārējos kolēģus iesniegt par to manu priekšlikumu — par tiem paltrakiem un lielajām medaļām. Jo tad mēs vismaz būsim atklāti un godīgi. Mēs parādīsim, ka mūsu tiesības ir šeit sēdēt un vairāk neko arī nedarīt pēc būtības. Un tautas intereses Saeimai diez vai būs vajadzīgas. Kaut jel palīgiem patiešām būs vairāk jārisina, lai vismaz no budžeta palielina algu, lai viņus pielīdzina vismaz ierēdņa kategorijai, citādi mūsu palīgi patiešām saņem tik milzīgus ienākumus, ka es pat nezinu.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies runāt Andris Rubins, pie frakcijām nepiederošs deputāts. Lūdzu!

A.Rubins (pie frakcijām piederošs deputāts). Cienījamie deputāti! Es pilnīgi atbalstu šo likumprojektu par Saeimas deputāta statusu, jo tiešām mūs, deputātus, ignorē. Ignorēšana ir gan no valdības puses, es domāju sevišķi neatkarīgos deputātus, gan arī no vadošo partiju puses. Kaut vai mēs paskatāmies katru ceturtdienu, kad notiek atbildes uz deputātu jautājumiem. Valdība var atbildēt, ko tā grib. Un tas tiek pieņemts, ka viņi ir atbildējuši. Bieži viņi pasaka, ka kāds ir slims, nevar atbildēt un vispār neatbild neko. Bet tā atbilde ir. Tāpat arī kaut vai, teiksim, mēs arī pieci deputāti uzrakstījām attiecībā par Revīzijas komisijas slēdzienu Saeimas Prezidijam. Arī nekāda atbilde faktiski nav. Te notiek liela izsaimniekošana. Pasaka, tas šeit, iekšēji, kur mūsu revīzija atzinusi to. Paziņo, ka pieņemts zināšanai, un mēs, pieci deputāti, varam uzrakstīt, un Kancelejas vadība ir svēta. Viņi saka, viņi neko nav darījuši, tas nav krimināli. Mēs arī nesakām, ka tas ir krimināli, bet mēs gribam, lai pieņemtu kaut kādus mērus, jo mūsu Revīzijas komisija ir atzinusi, ka tas ir darīts.

Pareizi te citi deputāti teica. Vai tad mēs varam ieiet kādā uzņēmumā vai iestādē, vai kaut kur pārbaudīt? Ko tas līdz, ka man sūta, daudzi cilvēki sūta vēstules, ko es te vairākas reizes esmu runājis, kur piecu bērnu mātei atslēgta elektrība. Mājās bērni neviens nevar mācīties tāpēc, ka viņa nav nomaksājusi kādus 20 latus. Es toreiz rakstīju vēstules uz visām vietām, ieskaitot gan Ministru prezidentu, gan labklājības ministru, “Latvenergo”... visi tikai futbolēja viens pie otra, tikai atrakstās. Un nekādas jau tiesības nav. Un nav jau arī teikts, ka mums iedod to atbildi kaut kādā noteiktā laikā. To atbildi jau mēs saņemam. Citi domā, ka mēs saņemam ātrāk. Bet citreiz esmu priecīgs, ka saņem mēneša laikā un citreiz vēl ilgāk. Šeit tiešām, ja mēs uzdodam Ministru kabinetam vienu jautājumu, tad mēs dabūnam kaut kādu formālu atbildi, bet mums jau vajag arī lielākas tiesības. Tad arī, protams, mēs esam gatavi tikties regulāri ar vēlētājiem, bet, ja vēlētāji redz, ka mēs neko nevaram panākt, ka mums pat neatbild, tad jau mūs ignorē. Un tā ignorance jau ir. Jo to mēs redzam šeit. Vadošās partijas un arī šo partiju biedri arī neizlemj neko. To jau jūs paši zināt, ka vadošo partiju vadība izlemj savā starpā, vienojas ar Ministru prezidentu un iet, kā futbolā saka — vienos vārtos. Tā ka es atbalstu šo likumprojektu, un es domāju, ka tas ir jānodod pirmajā lasījumā, un tur jau vēl papildus varēs koriģēt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātais Rubina kungs! Visi deputātu iesniegtie iesniegumi Prezidijam tiek izskatīti, un tiek sniegtas atbildes. Nākošais debatēs pieteicies ir Juris Dobelis, LNNK un LZP frakcijas deputāts.

J.Dobelis (LNNK, LZP). Cienītie kolēģi! Es sākšu ar to, ka izteikšu savu pamatnostādni šinī jautājumā. Un tā būtu tāda, ka šāds likums ir vajadzīgs. Diemžēl jāsaka, ka šis sagatavotais dokuments ir pabāls. Un es nosodu Juridisko komisiju šeit. Jums bija jāsagatavo alternatīvs dokuments. Jāizsaka savs viedoklis, bet nevis vienkārši jānokritizē un nekas nav jādara. Ērtāk ir neko nedarīt. Un izgāzt, jo uz argumentiem, kuri šeit ir izskanējuši, laikam ne visi varētu atbildēt. Protams, tas, ka deputāts ir pārvērsts par tādu īpašu objektu, ir arī mūsu vaina — deputātu vaina. Deputātu padarītais darbs šodien praktiski neinteresē gandrīz nevienu. Turpretī jūs saņemsit pilnu informāciju par to, ka viens deputāts staigāja ar plikiem stilbiem. Viņš tiek fotografēts no visām pusēm un sniegta plaša informācija. Par citu deputātu vai deputātu grupu saņemsiet izsmeļošu informāciju, ka viņš iet iedzert uz kafejnīcu “Sirds mīļā” vai vēl tur kādā “mīļā”, un tas arī skaitās ļoti interesanti.

Trešais deputāts tiek rādīts televīzijā vairākkārt, kā viņš cilā zirga asti un kaut ko pēta tur ļoti rūpīgi. Un tas atkal skaitās ārkārtīgi interesanti visiem. Un šis deputāts kā tāds, var teikt, kaut kas līdzīgs ne, teiksim, īsti lamu vārdam, bet izsmiekla vārdam gan. Protams, neviens neaizmirst atgādināt par mīkstajiem krēsliem, kas turpat blakus atrodas. Cik jūs esat lasījuši tādus aprakstus, ko deputāti dara, tiekoties ar vēlētājiem, kādas problēmas viņi risina, cik jūs esat par to kaut kur kaut ko izlasījuši.

Turpretim sīki un smalki tiek meklēts viss kas mūsu personīgajā dzīvē, un tas skaitās liels kārums, ja atrod kaut ko tādu. Tāpēc — kāpēc mums nepieņemt likumu, kurš nosaka tomēr kaut cik stingrāk mūsu pilnvaras. Jūs sakāt: “Mūsu galvenais uzdevums ir likumi.” Jā, pilnīgi pareizi! Es tam pilnīgi piekrītu. Un arī likumos var daudz ko mainīt, lai varētu mūsu darbu uzlabot. Neapšaubāmi. Taču šis pats likumu radītājs ir bieži galīgi bezspēcīgs, satiekoties dzīvē, reālajā dzīvē ar šo likuma tā saucamo izpildi, jo es domāju, ka tam, kurš rada likumus, ir jāprot saskatīt, kā šie likumi darbojas. Viņš nevar teorētiski šeit kaut ko veidot, domāt un pēc tam balstīties tikai uz kaut kādiem ekspertu novērtējumiem.

Cienītie kolēģi! Vairāki no jums ir piedāvājuši jaukto vēlēšanu sistēmu. Es tai ne sevišķi piekrītu. Tā ir atsevišķa saruna, un tajā pašā laikā šī ideja, šīs idejas atbalstītāji ir ļoti kvēli atbalstījuši, minot kā vienu no argumentiem to, ka, lūk, šāda jauktā vēlēšanu sistēma palīdzēs attiecīgajā apgabalā ievēlētajam deputātam uzturēt ciešākus sakarus ar vēlētājiem, palīdzēt vietējam novadam, un tā tālāk. Tātad jūs paši netieši pierādat, ka jūs pilnā mērā atbalstāt to, ka deputātam ir nepieciešama šī iejaukšanās praktiskajā dzīvē. Un nevajag to nonivelēt līdz tādam jocīgam apgalvojumam, ka deputāts palīdzēs tur sliedes ievilkt vai autobusa maršrutu mainīt, bet, neskatoties uz to, mūs arī uz to aicina.

Es domāju, ka daudzi no jums saņem pietiekami bieži vēstuļu paku, un ko tik mums tur nelūdz palīdzēt, ko tik mums nelūdz tur izdarīt, bet kādas ir mūsu iespējas kaut ko izdarīt? Vidiņa kungs teica, ka policijas iecirkņos tur ar mani nerunās. Nē, Vidiņa kungs, pagaidām Latvijas policijā runā gan ar mani. Līdz šim vēl neviens policists nav iedrošinājies nerunāt. Un es gribētu pirmo tādu redzēt. Sākot ar Iekšlietu ministrijas vadību. Bet tā ir cita lieta. Tas nav, pateicoties deputāta statusam. Tas ir, pateicoties varbūt kaut kādām citām īpašībām. Es domāju, ka Serovs arī ar manīm citādi runātu nekā ar dažiem Latvijas valdības pārstāvjiem. Bet tas ir atkal cits jautājums. Tas ir jāieliek iekšā precīzi, jāieliek likumā, lai tiešām likums noteiktu, kādas ir mūsu tiesības, jo tas, kas ir šeit uzrakstīts, tas ir nevis smieklīgi, tas ir vairāk nekā smieklīgi, jo tur vispār nekas nav pateikts. Un tagad mēs vēl izņemsim ārā tās iespējas braukt par brīvu tramvajā, lai gan no 100 laikam katru dienu vairāk kā viens to neizmanto. Un viss pārējais ir par piespraušanu vajadzīgajā vai nevajadzīgajā vietā, un ko darīt, ja nozaudē šo apliecību. Cits tur nekas virsū nav uzrakstīts. Tāpēc, cienījamie kolēģi, kāpēc jūs negribētu uzlabot mūsu kopējo darbu, un kāpēc jūs negribētu atbalstīt to, ka mums ir vajadzīgs atsevišķs likums. Te nav runa par pozīciju vai par opozīciju, gan pozīcijā, gan opozīcijā strādājošam deputātam jādod iespēja rīkoties kā deputātam. Un nevajag pataisīt deputātu par tādu, uz kuru var vienkārši tikai žulti izgāzt, dusmas izgāzt un padarīt viņu, viņa rīcību diezgan ierobežotu.

Es saprotu, ka ir zināmas aprindas, zināmi politiķi, kur viss ir salikts pa plauktiņiem, ir frakcijas, kur katram ir zināmas tiesības un ne vairāk. Un tad tur attieksmi pret šādu likumu nosaka frakciju iekšējie lēmumi, kurus uz āru pie disciplinētas frakcijas neviens neizpauž.

Bet padomājiet paši! Mēs esam tomēr šeit par to, lai dotu iespēju individuālai personai izteikties visos lauciņos. Tad kāpēc deputāts tāds nevar būt? Kāpēc nedot viņam papildu iespējas rīkoties. Jā, likuma ietvaros. Pilnīgi pareizi. Bet, atvainojiet lūdzu! Tas, kas mums notiek jautājumu un atbilžu laikā, nu, man liekas, ka jūs paši redzat, pēc kā tas izskatās un par ko tas ir pārvērties. Protams, ka ir neloģiski valdībā esošās koalīcijas pārstāvjiem šeit publiski uzdot jautājumus valdības pārstāvjiem, tas absolūti it kā neiekļaujas “rāmjos”. Visi ir pie tā pieraduši, ka jautājumus uzstāda opozīcija, un vienkārši pieliek ķeksīti, un jautājumu — atbilžu vakars ir beidzies. Tā tas būs arī šodien. To jūs tūlīt redzēsit. Tāpēc es domāju, ka nebūtu slikti padomāt par šāda dokumenta tālāku veidošanu. To nu tiešām vajadzēja atbildīgajai komisijai pamatoti pateikt, jo, redziet, jūs esat nokritizējuši šo dokumentu, esat uzsvēruši to, ka deputāts tiek pārtaisīts par kaut kādu kontrolieri. Jā, var būt, es piekrītu, kā jau es teicu, šajā konkrētajā tekstā pārāk daudz ir uzsvērta šī kontroles nepieciešamība. Tā ir taisnība. Bet tajā pašā laikā es šo ideju negribu atmest, un tomēr, kolēģi, varbūt aicināt jūs atbalstīt to pirmajā lasījumā. Pēc tam mēs varam ar šo dokumentu tālāk strādāt, jo galīgi noliegt, galīgi atteikties no iespējām iesaistīt deputātus, izmantot viņu individuālās iespējas, nu nevajadzētu to galīgi noliegt, jo tieši ar to Saeima var kļūt spēcīga, ja mēs dažādā veidā valstij par labu iesaistām deputātu darbībā.

Jo, atklāti sakot, neņemsim ļaunā, bet tas, ko izsaka par valdības iestāžu darbiniekiem, tā ir pilnīga taisnība. Valdības iestāžu darbiniekiem ir divas, trīs un četras reizes lielākas algas nekā šeit Saeimas deputātiem, un vēsā mierā un tur, pieņemot budžetu, jūs tur varat stīvēties par kaut kādiem sīkumiem, bet, kā jūs redzat, ar kādu kvēlu degsmi tas viss tiek aizstāvēts, un beigās ir, lūk, šī vienošanās, un beigās ir vajadzīgais balsojums, un viss paliek tā, kā bijis.

Tas tāds viens piemērs, jo es atceros, kā mums šeit bija runa par starpību starp Iekšlietu ministrijas un finansu policistiem. Un vieniem skaitās it kā nosaukums — policija, un arī otri. Bet atalgojuma ziņā ir milzīga starpība. Bezdibenis ir šo divu struktūru darba novērtēšanā, lai gan ļoti bieži šīs funkcijas ir ārkārtīgi līdzīgas.

Tāpēc es aicinu, protams, tūlīt skanēs citi argumenti, un tad varbūt būs vēl arī citi mani argumenti, bet es aicinu tomēr — cienīsim sevi! Cienīsim savus kolēģus, un dosim iespēju mums individuāli vairāk strādāt un pragmatiskāk un rūpīgāk sagatavot priekšlikumus uz otro lasījumu, un atbalstīt šo dokumentu pirmajā lasījumā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs runās Jānis Mauliņš, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Mauliņš (TKL). Godātie deputāti! Es biju cerējis, ka šis jautājums tiks izlemts pozitīvi ātri un mierīgi, lai gan Juridiskajā komisijā gāja grūti. Patiešām deputātam ārpus šīm sienām ir vienīgi viena tiesība — braukt sabiedriskajā transportā par brīvu. Bet aizstāvēt neredzīgos, kuriem nupat valdība taisās atņemt jebkuru iespēju par brīvu braukt transportā, nerunājot par to, ka viņu pavadonis pavisam nedrīkstēs braukt par brīvu. Mēs esam nostādīti tādā stāvoklī, ka mēs neko nevaram izdarīt. Un mēs redzam arī to, ka cilvēki sūdzas, un pēdējā instance ir deputāts. Un šī pēdējā instance arī nevar neko izdarīt, jo nav valstī normāla likuma par atbildību par neatbildēšanu uz sūdzībām, par paviršu atbildēšanu uz sūdzībām, par atrakstīšanos, vienkārši var teikt, par ētiski nepieņemamu pieeju sūdzētājam.

Mēs tepat, šajā zālē, esam redzējuši, ka mums atrakstās. Mēs vedam uzskaiti — tautas kustība “Latvijai”, cik valsts augstākie ierēdņi — ministri, ieskaitot Ministru prezidentu, atbild, pavirši atskaitoties, atbildot uz mūsu jautājumiem. Cik ir formālisma, cik ir negribēšanas, cik ir dezinformācijas, un mēs neko nevaram izdarīt. Galu galā, ja tauta ir uzticējusi deputātiem vēlējot savas varas tiesības, jo augstākā vara bez Satversmes pieder Latvijas tautai. Ja ir uzticējusi šīs tiesības, tad šīs tiesības ir jārealizē, bet mēs paši tīšām šobrīd pretojamies, lai tās realizētu. Pretojamies vismaz man zināmu divu iemeslu dēļ.

Pirmkārt, valdošās frakcijas ir cieši sasaistītas ar izpildvaru, daļēji ar tiesu varu kopējā interešu blokā un negrib, lai kāds no deputātiem varētu būt tiesīgs kontrolēt tos aizmugures darījumus, ko veic izpildvara un ko veic daudzie tās ierēdņi. Tas būtu vienkārši bīstami. Uzreiz tiek piesaukts noslēpums, uzreiz tiek piesaukts traucējums darbā. Šis traucējums jau nu noteikti ir. Tas ir pirmais iemesls.

Otrs iemesls, diemžēl te vērojot, kolēģi, viena otra darbu, es redzu, ka otrs iemesls ir tas, ka tauta, griežoties pie jums ar sūdzībām, būtu reizē pārbaudītājs, vai jūs gribat vai negribat strādāt. Un daudzi, es redzu, ļoti labprāt noslēpjas aiz nespējas kaut ko darīt. Esmu dzirdējis atbildes: “Bet mēs, deputāti, te neko nevaram vairāk darīt kā vienkāršs mirstīgais, kā vienkāršs ierindas pilsonis. Tā diemžēl ir patiesība. Bet kas šo patiesību īstenoja kopš pagājušā gada jūnija, kad tika atcelts šis deputāta statuss, pārtaisot Kārtības rulli? Mēs paši. Atzīstieties tad tautai un sūdzētājiem, ka mēs paši aizliedzām jums palīdzēt. Mēs paši neesam pieņēmuši likumu un atbildību par tiem, kas neatbild uz sūdzībām vai atrakstās automātiski. Ja būtu šāds likums, tad mēs varētu teikt: “Birkava kungs, jūs neatbildiet uz jautājumu.” Tagad mums šajās jautājumu reizēs jāuzdod, jāskata tādi jautājumi, par ko vienkārši ir kauns. Jāuzdod ministram jautājumi, kā jūs esat dzirdējuši: “Kāpēc, ministra kungs, jūs neatbildējāt uz jautājumu? Tas būtu novērsts. Šie cilvēki, man liekas, pat labāk justos, ja viņi saprastu, ka nevar peldēt, nevar pļāpāt atbildes vietā, ka nevar melot. Ka būtu atbildība par to. Kāpēc mēs esam radījuši tādu stāvokli, ka nevar nevienam prasīt atbildību, pat ministra ierēdņiem un tā tālāk.

Diemžēl mēs nesaprotam vienu lietu vēl, ka mēs esam vēl jauna demokrātija. Turklāt ne nākusi no normālas sabiedrības, bet no tādas sabiedrības, kur viss ir ticis falsificēts. Gandrīz viss ir ticis falsificēts. Mēs esam uzsūkuši psiholoģiski šo atrakstīšanos, šo stāstīšanu, ka melns ir balts, un otrādi. Un tā nostāja ir mūs sabojājusi, un tagad argumentēt, ka normālās demokrātijās likumdošanas vara ir strikti nodalīta no izpildvaras, un mēs nedrīkstam jaukties. Nu būsim godīgi un visi atzīsimies, ka mēs saprotam, ka mēs esam sevišķā stāvoklī šīs psiholoģiskās samaitātības dēļ. Ka mēs nevaram piemērot tos noteikumus, kā tas ir normālās vecās demokrātijās.

Es gribu piebilst vēl, ka normālas vecas demokrātijas nebūt visu nedara perfekti. Nebūt viss nav viņiem tā, kā vajadzētu. Un ja varbūt komunisti ieveda šo principu, ka deputāts iet tautā un deputāts stāv tautas priekšā regulāri, un deputāts tautas grūtdieņiem, tautas cilvēkiem, kam nodarīts pāri, uzreiz palīdz, un viņam ir šādas tiesības.

Varbūt šis princips ir arī labāks par veco, man gribas teikt, iesīkstējušo demokrātiju, kas nebūt varbūt nav labākais paņēmiens, un nebūt tas arī nav visās zemēs, ka absolūti nevar iejaukties kādā absurdā lietā. Tāpēc es lūdzu, vienkārši es gribu apelēt pie jūsu sirdsapziņas, atbalstiet, lūdzu, šo likumprojektu konceptuāli, tad pie tā varēs strādāt Juridiskā komisija, un izstrādās labu, jo Juridiskajā komisijā ir cilvēki, kas tiešām var strādāt, grib strādāt, bet es baidos, ka arī tai trāpa tas spiediens, kas nāk no tās grupas, kas ir valdošā un kas kaut kur varbūt pārstāv Latvijā varu ārpus parlamenta un daļēji arī ārpus valdības, un ir skumji, ka mēs šeit tikpat nevarīgi kā jebkurš ierindas cilvēks esam šīs varas priekšā un mums ir jāskatās ar bažām, vai tikai mēs neizdarām kaut ko nepareizi tiem, kas vēlas, lai dara pareizi.

Un baidos, ka tas ir sindroms no tiem laikiem, kad mēs baidījāmies Komunistiskās partijas priekšā, ka tik mēs neizdarām kaut ko nepareizi, ka tik mēs neizdarām kā buržuāzistiskie nacionālisti, ka tik mēs neizdarām kā tādi disidenti, kas vēlas buržuāzisko demokrātiju. Un es gribu pateikt skarbus vārdus, šāda demokrātija, kad mēs nevaram iet pie tautas un tautas lūdzējiem neko palīdzēt, nav pilsoniskā jeb kā franciski saka — buržuāziskā demokrātija. Tā ir tā pati augstākās pakāpes demokrātija, sociālistiskā, komunistiskā demokrātija, kad nevēlamajiem cilvēkiem tiek vienkārši aizbāzta mute, un te argumentēt ar to, ka toreiz sūdzētājus uzklausīja labāk nekā tagad un ka mēs nedrīkstam to darīt, nē, tās bija izsists robs šajā augstākās pakāpes demokrātijā, godīgo cilvēku izsists robs tomēr, lai uz sūdzībām atbild. Un arī varas augstākie slāņi bija pietiekoši saprātīgi un saprata, ja nebūs atbildes, tad būs nepatikšanas, vai mēs ar šo aizliegumu deputātiem piedalīties nekārtību novēršanā un līdz ar to akumulējot daudzās kļūdas, daudzās pārestības pret tautu, vai mēs neradām eksplozīvu situāciju, kas būs ļoti izdevīga tiem, kas vēlas atgriezt barbarisko iekārtu? Vai mēs apzināmies, uz ko mēs īsti ejam? Un vai mēs mazliet tālāk padomājam par šo sēdēšanu šajā solā, slinku sēdēšanu šajā solā vai arī padomājam par to, kas būs pēc trīs gadiem? Nedomājiet, ka tauta mūžīgi būs pacietīga. Pienāks brīdis, kad tautai pietrūks pacietības, jo šī ņirgāšanās jau ir ilgstoša. Un es saprotu, ka daudziem jums šķiet, ka ir jau kaut kur pāri mēram, un es apbrīnoju, ka jūs tomēr izliekaties, ka neko nesaprotat. Šis jautājums ir pārāk nopietns, lai vēl to kavētu. Un tad, kad būs pieņemts šāds likums, tad deputāts patiešām būs skaidri atbildīgs tautas priekšā, un tauta skaidri varēs kontrolēt katra deputāta vēlēšanos un spēju strādāt tautas labā. Un es ceru no jums sagaidīt atbalstu, bet, ja jūs neatbalstīsit, tad es atļaušos teikt tā — jūs paši sējat vēju un vētru, un par to jūs būsit atbildīgi.

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Kārlis Leiškalns, frakcija “Latvijas ceļš”. Otro reizi.

K.Leiškalns (LC). Augsti godātais Mauliņa kungs! Ir ļoti grūti, protams, pļaut vētru, un varbūt arī būs jāpļauj, bet es vairs nerunāšu par to, kur mēs nosakām ar likumu, mēģinām noteikt to, kas mums jau ir jādara tāpat, un tas visiem ir skaidrs, kādi ir deputāta pienākumi, pie tam katra piektā diena nedēļā mums ir apmaksāta no valsts budžeta, kā ir teikts Satversmē, lai tiktos ar vēlētājiem, mums ir speciāla vesela diena nedēļā. Protams, to var darīt biežāk, var pirmdienās atrast laiku, ja nav jāraksta ierosinājumi vai tamlīdzīgi. Es negribu runāt par to sadaļu, kur jūs mēģināt ierobežot preses brīvību un dot deputātiem kādas īpašas privilēģijas uzstāties masu medijos ar zirga asti vai bez zirga astes, tas šajā gadījumā nav tik svarīgi.

Es jums gribētu minēt tikai Satversmē noteiktās priekšrocības un privilēģijas, kas šodien jau ir deputātiem, Mauliņa kungs. (No zāles: “Ko tad Mauliņš?”) Pirmā priekšrocība ir skaidri redzama 14.pantā — vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus. 25.pants runā par tēmu, kas jūs šodien aizskar,— Saeima izvēlē komisijas, komisijām ir tiesības pieprasīt savai darbībai vajadzīgās ziņas un paskaidrojumus no atsevišķiem ministriem un pašvaldību iestādēm, kā arī uzaicināt savās sēdēs dot paskaidrojumus attiecīgo ministriju un pašvaldību iestāžu atbildīgos pārstāvjus. Komisijas, starp citu, var darboties arī starp sesijām, tā kā mums ir tiesības, un bieži vien, lai pieprasītu, Satversme ļoti gudri nosaka, ka vajag motivāciju. Vajag vismaz 5 cilvēkus, lai uzdotu jautājumu, vai komisijas slēdzienu, lai uzdotu ministram vai pašvaldību iestādei kādu jautājumu vai prasītu izziņas, jo, ja uz šīm izziņām būs, jūs zināt to tautas parunu, ka viens muļķis var uzdot tik daudz jautājumu, ka simts gudro neatbildēs, un nekādā gadījumā...

Esiet mierīgs, Mauliņa kungs, es jums netraucēju, es atbalstu jūsu iniciatīvas. Tātad 26.pantā atkal privilēģijas, ne privilēģijas, bet tiesības izveidot noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešdaļa Saeimas locekļu. Ļoti precīza motivācija, jo mūsu darbs ir likumdošana, un mēs nevaram tikai un vienīgi nodarboties ar garu, sarežģītu un bieži vien bezrezultātu izmeklēšanu. Saeimai ir tiesības iesniegt Ministru prezidentam vai atsevišķiem ministriem pieprasījumus un jautājumus, uz kuriem ir jāatbild viņiem vai viņu pilnvarotai valsts amatpersonai. Ministru prezidentam vai ministram uz Saeimas vai tās komisijas pieprasījumu jāceļ priekšā attiecīgi dokumenti un aktis. 28.pants — Saeimas locekli ne par balsošanu, ne par izteiktām domām, amatu izpildot, nevar saukt pie atbildības. Pārējos šīs zemes iedzīvotājus var saukt pie atbildības, jau tā ir privilēģija. Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanu, ne citādi aprobežot, tas nozīmē, ka jūs varat iekļūt jebkurā valsts uzņēmumā vai valsts pārvaldes iestādē. Pret Saeimas locekli par noziedzīgu darījumu nevar uzsākt tiesas vai administratīvu vajāšanu bez Saeimas piekrišanas, atkal privilēģija, atkal statuss. Jūs gribat vēl kaut ko vairāk. Saeimas locekļi saņem atalgojumu no valsts līdzekļiem, diemžēl visiem pārējiem pilsoņiem šajā zemē jānopelna naudiņa pašiem. Un tā tālāk, un tā uz priekšu. Paldies par uzmanību, aicinu tomēr noraidīt šo likumprojektu! (No zāles: “Tu taču teici, ka balsosi “par”!”)

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, lūdzu, turpinām debates! Gundars Valdmanis, pie frakcijām nepiederošs deputāts, runās nākamais. Lūdzu!

G.Valdmanis (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Godājamo Prezidij! Kolēģi Saeimā! Es runāšu ļoti īsi, jo es gribētu dzirdēt vēl pārējos, bet mums ir šeit iespēja veikt vienu jaunu pasākumu, kas varbūt mūs uzvedīs uz pareizā ceļa. Nenoliedzami, ko Leiškalna kungs saka, ir jau daudz kas definēts, bet, ja mēs varētu kopīgi nolemt, kas ir piemērots šeit Saeimā, ka mēs lemjam, ka mēs drīkstam patiešām paņemt to, ko viena komisija ir izmeklējusi, un vienkārši ar vairākumu nobalsot, ka melns ir balts. Kādai attiecībai mums jābūt pret to, ko mēs mēģinām darīt. Vai mēs negribam saprast iemeslus, kāpēc mums ar ekonomiku iet tik slikti, un fundamentāli tos jautājumus apskatīt. Varbūt strādāt daudz, daudz smagāk komisijās. Es domāju, ka mēs varētu vienoties par šiem fundamentāliem jautājumiem, tad varbūt mēs tautu varēsim izvest no tā tuksneša, kur mēs tagad esam iekšā. Es atstāju tribīni, lai cits runā, bet es aicinu visiem balsot par un tad kopīgi strādāt, mums ir daudz domstarpību par daudziem politiskiem jautājumiem, bet, ja mēs varētu atrisināt procesa jautājumu, kā mums ir jāstrādā, kādas ir mūsu atbildības, tas būtu Dieva svētīgi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Nākamais debatēs pieteicies Jānis Lagzdiņš, frakcija “Latvijas ceļš”. Lūdzu!

J.Lagzdiņš (LC). Augsti godātie Saeimas Prezidija locekļi! Kolēģi deputāti! Jāsaka pilnīgi atklāti — no juridiskā viedokļa izvērtējamais likumprojekts ir ārkārtīgi vāji sagatavots. Tomēr ideja, ko likumprojekta autori ir ielikuši šajā likumprojektā, manuprāt, ir atbalstāma. Es minēšu pavisam īsā runā galvenos argumentus.

Pirmkārt. Šobrīd Latvijā nav spēkā tāda normatīvā akta, kas reglamentētu Saeimas deputātu ārpusparlamenta darbību, tiesības un pienākumus. Šai ziņā Saeimas deputāti ir pielīdzināmi jebkuram ierindas vēlētājam, jebkuram Latvijas Republikas pilsonim.

Otrkārt. Ja mēs salīdzinām tos normatīvos aktus, kas reglamentē pašvaldību deputātu statusu, pašvaldību deputātu tiesības, jebkura vismazākā Latvijas pagasta deputātu tiesības un pienākumus, tad jāsaka, šie pienākumi un tiesības likumdošanā ir reglamentēti ļoti precīzi, un šīs tiesības ir daudz plašākas nekā Saeimas deputātiem. Ja mēs salīdzinām tās tiesības, ko mēs paši, Saeimas deputāti, ar savu Kārtības rulli esam devuši saviem palīgiem, tad arī palīgiem ir daudz plašākas iespējas ietekmēt situāciju un daudz precīzāk reglamentēti pienākumi. Turklāt Satversmes 21.pants nosaka, ka Kārtības rullis reglamentē tikai un vienīgi Saeimas iekšējās darbības un kārtības noteikumus, tātad tas nozīmē, ka āpus parlamenta Saeimas deputāta tiesības būtu jāreglamentē ar īpašu normatīvo aktu. Viena no galvenajām problēmām, godātie kolēģi, mūsu valstī ir tā, ka valsts amatpersonām, tas neattiecas vienīgi tikai uz Saeimas deputātiem, mūsu likumdošanā ir ārkārtīgi neprecīzi reglamentētas tiesības un pienākumi. Kāds ir rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka valsts amatpersonas dažkārt savas tiesības izmanto nelikumīgi, nevalstiski un faktiski uzurpē varu, jo šī vara nav konkrēti reglamentēta likumos un nav fiksētas šīs varas robežas, un tādējādi tiek veicināta korupcija mūsu valstī. Turklāt es domāju, ka mēs nevarētu neņemt vērā arī sabiedrisko domu, jo daudzkārt presē, masu informācijas līdzekļos ir izskanējusi kritika, kas vērsta pret mums un citiem valsts augstākajiem vadītājiem, ka nav šīs saiknes starp mums un vēlētājiem — pilsoņiem, bet par to jūs daudz esat runājuši, par to es nerunāšu.

Godātie kolēģi! Šeit kāds mans ļoti cienījams frakcijas biedrs un cilvēks, ko es ļoti cienu, Kārlis Leiškalns, uzstājoties teica tā, ka jau spēkā esošais Kārtības rullis dod tiesības mums visiem ļoti sekmīgi darboties ārpus parlamenta, izprasīt informāciju un cīnīties ar dažādām nebūšanām. Man ir jāatgādina savam cienījamajam kolēģim, ka viņš pirms dažām dienām griezās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ar ierosinājumu izvērtēt kādu darījumu, par ko rakstījusi ir arī prese, viena no motivācijām bija tāda, ka spēkā esošais normatīvais akts, proti, Kārtības rullis, šādas tiesības viņam individuāli nedod, nedod tiesības ievākt šo informāciju. Un šodien man no šīs augstās tribīnes ir jādzird pavisam kaut kas cits, ka šīs tiesības ir ļoti plašas.

Godātie kolēģi! Mans stāvoklis ir ļoti grūts, jo no juridiskā viedokļa likumprojekts ir ārkārtīgi slikti sagtavots, tur ir daudz problemātisku normu. Es aicinātu godātos kolēģus balsot katru, vadoties no savas sirdsapziņas, kā jurists es gribētu šo likumprojektu noraidīt, bet ideja ir ļoti apsveicama. Es personīgi balsošu “par” . Par šo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Vairāk deputāti debatēs pieteikušies nav. Debates slēdzam. Komisijas vārdā — Ilmārs Bišers. Lūdzu!

I.Bišers (DPS). Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz pasvītroju, ka es uzstājos komisijas vārdā. Te daudzi debatēja ar deputātu Bišeru, bet es esmu spiests aizrādīt, ka deputāts Bišers ar savu viedokli šeit nav uzstājies, jo deputāts Bišers uzskatīja, ka tādā līmenī, kā ar viņu debatēja deputāts Bišers... Vidiņš, viņam nav jādebatē, ka līdz tādam līmenim viņš negrib nolaisties.

Un tāpēc es šeit nerunāšu par to, es runāšu tikai par Juridiskās komisijas viedokli. Pirmkārt, daudzi ir izteikuši tādu viedokli, ka šis likums, pat viņa atbalstītāji, ka šis likums ir slikti sagatavots, bet, lūk, Juridiskajai komisijai ir bijis pienākums izstrādāt alternatīvu likumu. Ziniet, mums ir pietiekoši daudz piemēru, kad mēs pieņemam kaut kādu galīgi negatavu un nepieņemamu likumu, kā, piemēram, kaut vai to pašu nelaimīgo Izglītības likumu, un pēc tam mokamies un vairāk nekā nevaram izdarīt. Ja Juridiskajai komisijai šis likumprojekts ir nepieņemams, tad, es domāju, tai nevar uzlikt par pienākumu izstrādāt šo likumu, tad ņemiet atpakaļ, izstrādājiet tādu, kur nebūs tādas rupjas kļūdas un rupjas pretrunas, un tad sniedziet atkārtoti šo likumprojektu.

Es gribu teikt, ka šinī gadījumā ir tomēr ļoti principiāli, kas mani ļoti pārsteidza, ka mūsu galvenais karotājs pret korupciju arī iestājās par šādu likumu. Es gribētu redzēt, kurā valstī, demokrātiskā valstī, ir šāds likums? Man diemžēl neviens to nav varējis nosaukt. Es arī nezinu, kurā demokrātiskā valstī šāds likums ir. Es tādu nezinu, un es neesmu atradis. Jautājums ir par to, vai atsevišķs deputāts ārpus Saeimas var uzstāties Saeimas vārdā. Šinī gadījumā es negribu teikt, ka šeit deputāts nevarētu braukt... ja nepieņemsim šo likumu, ka deputāts nevarēs tikties ar vēlētājiem, saņemt viņu vēstules, palīdzēt viņu jautājumos. Tas ir katra deputāta pienākums, un, ja viņš grib, lai vēlētāji par viņu atsauktos un vēl nākošreiz viņu ievēlētu, tad viņam tas ir pienākums, bet viņš nevar iejaukties konkrētu jautājumu risināšanā, un varbūt tāpēc, ka dažus deputātus neuzņem šur tur... ka tas ir tāpēc, ka viņi ir gājuši kārtot kaut kādu firmu lietas un kaut kādu citu personu lietas un uzstājušies par viņu lobijiem. Diemžēl es arī esmu to pieredzējis, ka viens deputāts iet kārtot vienas firmas interesēs kaut kādu jautājumu un otrs deputāts iet otras firmas interesēs vai... nu labi, ka ar tiem zirgiem tā nebija, bet varēja arī būt ar tiem zirgiem, ka viens deputāts iet aizsargāt saimnieces svētās privātīpašuma tiesības un otrs deputāts iet aizsargāt, teiksim, dzīvnieku tiesības, kuri arī, protams, ir dzīva radība un kuriem ir zināmas tiesības. Vai mēs tiešām gribam to?

Es domāju, ka, galvenais, mums ir jāstrādā vairāk šeit pie likumiem, un, piemēram, kā šajā gadījumā ar tiem zirgiem, jāveido tādi likumi, kas efektīgi aizsargātu arī dzīvnieku tiesības. Jā... arī par kombikormu ir jāstrādā ar likumu. Tāpēc... Un mums jau ir piemēri. Ir par cukuru likums un vēl par dažu ir likumi. Tā ka jautājums ir par to. Un es nemaz kā deputāts... es nekad neesmu sastapies ar gadījumu, kad nebūtu pieņemts... ja kāds sūdzas, ka mūsu ministri ir pārāk nepieejami, man nekad nekādu problēmu nav bijis, arī ar valdības vadītāju man nekad nav bijis, šeit zālē viņš ir ļoti demokrātisks, un kurš deputāts tikai pie viņa nepieiet, vienmēr viņš ir uzklausījis. Vai viņš ir atrisinājis jautājumu, tas ir cits jautājums, bet es domāju, ka tādas tiesības kā deputātam izsaukt valsts amatpersonu un dot viņam norādījumus nevajadzētu piešķirt.

Un tāpēc es uzskatu, ka šādā veidā šeit šinī gadījumā, ka jāciena Juridiskās komisijas viedoklis, kas uzskata, ka šādā veidā likumprojekts nebūtu pieņemams pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Saeimas deputāta statusu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 39, pret — 21, atturas — 15. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu termiņus otrajam lasījumam.

I.Bišers. Man šķiet, ka piemērots termiņš būtu 1. aprīlis.

Sēdes vadītājs. Juridiskās komisijas vārdā Bišera kungs ierosināja 1. aprīli. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Lūdzu, Valdis Krisbergs, pie frakcijām nepiederošs deputāts.

V.Krisbergs (pie frakcijām nepiederošs deputāts). Cienītie kolēģi! Likums nebūt nav 1.aprīļa likums, tāpēc ierosinu 3.aprīli.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir vēl kādi citi priekšlikumi? Ja deputātiem citu priekšlikumu nav, tad atbilstoši Kārtības rullim tālākais datums balsojams vispirms, tāpēc lūdzu zvanu! Un, godātie deputāti, balsosim par priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam likumprojektam “Par Saeimas deputātu statusu” 3. aprīli. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus izteikt savu attieksmi balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 35, pret — 25, atturas — 10. Tā kā balsu skaits ir sadalījies līdzīgi, ir nepieciešama pārbalsošana.

Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu! Lūdzu deputātus balsot vēl vienu reizi. Lūdzu rezultātu! Par — 33, pret — 27, atturas — 14. 3. aprīlis nav pieņemts.

Lūdzu balsosim par priekšlikumu — 1. aprīlis. Deputāti neiebilst, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam likumprojektam “Par Saeimas deputātu statusu” ir 1. aprīlis? Vairāk iebildumu deputātiem nav. Līdz ar to šis termiņš tiek pieņemts.

Pirms izskatām nākamo dienas kārtības jautājumu, godātie deputāti, Saeimas Prezidijs ir saņēmis 10 deputātu pieprasījumu Ministru prezidentam Andrim Šķēlem: “Saskaņā ar Satversmes 27. pantu un Saeimas Kārtības ruļļa 124. panta 1. daļu pieprasām iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996. gadā”. Vārdu motivācijai lūdz Elmārs Zelgalvis, frakcija “Latvijai”.

E.Zelgalvis (TKL). Godātais Prezidij, godātie deputāti! Vispirms es gribu uzsvērt lietas formālo pusi, proti, to, ka šāda prasība ir ierakstīta mūsu Satversmē. Mēs šeit daudz līdz šim esam debatējuši, diskutējuši par to, vai ir jāpilda Satversmes prasības, vai ir jāpilda atsevišķu likumu prasības, bet, lūk, šo prasību līdz šim neviens nav ierosinājis, un tas arī nav pildīts. Rodas jautājums — kāpēc? Es domāju, ka... un mūsu frakcija un pārējie ierosinātāji uzskata, ka arī šī Satversmes prasība tomēr ir jāpilda gan mūsu valdībai, gan mums, Saeimai. Un šāds budžeta pārskats ir jāsaņem un šeit jāapstiprina tā, kā tas ir Satversmē ierakstīts.

Tālāk lietas būtības jau ekonomiskā puse. Mēs daudz esam strādājuši pie jaunu budžetu pieņemšanas. Esam saņēmuši šeit lielus materiālu sējumus, biezus, ar tabulām, bet bieži vien mums rodas grūtības, un rodas grūtības tāpēc, ka mēs nezinām, nav informācijas par iepriekšējā budžeta gada faktisko budžeta izpildi. Nav tādu materiālu mums.

Un tāpēc acīmredzot ne gadījuma pēc, Satversmē šāda prasība, šāds pants ir ierakstīts. Lai Saeima šeit saņemtu, izskatītu, izanalizētu iepriekšējā gada budžeta pārskatu un arī būtu lietas kursā tīri informatīvi par to, kā tad šis budžets ir pildīts, lai mēs varētu salīdzināt ar to, ko mēs esam šeit pieņēmuši likumā, un kā tad tas ir faktiski izpildījies. Gan par budžeta ieņēmumu daļu, gan par budžeta izdevumu daļu, jo citādi mēs atkal nākošajā gadā tik pieņemam atkal jaunu, bet par to, kā tad ir pildīts iepriekšējā gada budžets, mēs faktiski nezinām.

Tāpēc mūsu priekšlikums ir pieprasīt no valdības šādu budžeta pārskatu par faktisko izpildi — par 1996. gadu šinī konkrētajā gadījumā, iesniegt šeit, Saeimā, Saeimas komisijas varētu to izskatīt, un arī šeit mēs apspriestu Saeimas plenārsēdē un apstiprinātu šādu pārskatu. Aicinu atbalstīt mūsu pieprasījumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti! 10 deputātu iesniegto pieprasījumu nododam Pieprasījumu komisijai atzinuma sniegšanai, tātad šis jautājums ir izskatīts.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis Ārlietu komisijas iesniegumu, kurā Ārlietu komisija lūdz 6. marta Saeimas sēdes darba kārtībā izdarīt sekojošas izmaiņas: 55. darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””, 58. darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”, 59. darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par Konvenciju par noziegumiem un dažādām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”, kā arī 60. darba kārtības jautājumu — likumprojektu “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Koncenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību” izskatīt aiz Saeimas sēdes 20. darba kārtības jautājuma — likumpropjekta “Par Saeimas deputātu statusu”.

Viens deputāts var runāt par, viens — pret. Deputāti par vai pret runāt nevēlas? Deputātiem iebildumu pret Ārlietu komisijas priekšlikumu nav? Līdz ar to izmaiņas darba kārtībā ir pieņemtas, un nākamais... Krisberga kungs lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti, balsojam par nupat manis nolasīto Ārlietu komisijas iesniegumu par izmaiņām Saeimas šodienas darba kārtībā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu izteikt savu viedokli balsojot! Lūdzu rezultātu! Par — 52, pret — 9, atturas — 2. Priekšlikums pieņemts, un izmaiņas darba kārtībā izdarītas.

Nākamo, tātad atbilstoši izmaiņām darba kārtībā, izskatām 55. darba kārtības jautājumu — likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971. gada 29. oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamo sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Ārlietu komisijas vārdā, kā jūs redzat arī no iesniegtajiem dokumentiem, pirms izskatīt pirmajā lasījumā, mēs lūdzam nobalsot šī ... mēs ierosinām atzīt to par steidzamu.

Sēdes vadītājs. Deputāti var runāt par vai pret. Deputāti par vai pret runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par 55. darba kārtības jautājuma, konkrētā likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu un deputātus lūdzu balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 53, pret — nav, atturas — 2. Likumprojekts par steidzamu atzīts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Jūs esat saņēmuši anotāciju. Es negribu atkārtoties. Varbūt vienīgi piebilst. Šodien ļoti daudz tika runāts par to, ka Latvijai jākļūst par civilizētu valsti. Man liekas, šī likuma pieņemšana un šīs pievienošanās šai konvencijai tiešā formā attiecas uz to, lai Latvija būtu civilizēti sakārtota valsts. Es aicinu balsot par šo te likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Deputāti debatēs pieteikušies nav. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada 29.oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu”” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — nav, atturas — nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Jums ir izdalīti Ārlietu komisijas iesniegtie nelielie redakcionālie precizējumi. Un, ja kolēģiem nav iebildumu, es lūgtu iespēju šodien izskatīt otrajā lasījumā un pieņemt šo likumprojektu, izskatot pa pantiem.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti ir saņēmuši šos redakcionālos grozījumus?

I.Bērziņš. Ir, ir. (No zāles: “Nav, ir, nav...”)

Sēdes vadītājs. Lūdzu, nosauciet, Bērziņa kungs, dokumenta numuru, kur ir šie... Bērziņa kungs, ja jūs nevarat šobrīd nosaukt šo numuru un deputāti neapstiprina to, ka viņiem šāds dokuments ir, līdz ar... Tātad mēs nevaram to izskatīt. Saeimas Prezidijā arī pašreiz mēs šādu dokumentu nevaram atrast.

I.Bērziņš. Tādā gadījumā lūdzu iesniegt labojumus līdz 11.martam.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanu — 11.marts? Bet mums būtu jālemj arī par izskatīšanas datumu, jo tas ir steidzams, Bērziņa kungs! Tātad, ja šis likumprojekts ir steidzams, tad mēs arī nosaucam datumu, kurā šis likumprojekts tiek izskatīts Saeimas sēdē.

I.Bērziņš. 13.martā.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir iebildumi pret priekšlikumu iesniegšanu līdz 11.martam un izskatīšanu 13.martā? Iebildumu nav. Pieņemts.

Nākošais darba kārtības jautājums atbilstoši izdarītajām izmaiņām ir darba kārtības 58.jautājums — likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. Ārlietu komisijas vārdā — Indulis Bērziņš, frakcija “Latvijas ceļš”.

I.Bērziņš (LC). Cienījamie kolēģi! Es lūdzu komisijas vārdā nobalsot par šī jautājuma steidzamību.

Sēdes vadītājs. Deputāti par vai pret šo priekšlikumu runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu” atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu! Ir jāatkārto balsošanas režīms?

Godātie deputāti! Mums ir jāatkārto balsošana. Lūdzu atkārtot balsošanas režīmu un deputātus balsot par šī likumprojekta steidzamību. Mūsu balsošanas iekārta ir salūzusi. Mums ir ievēlēti balsu skaitītāji. Līdz pārtraukumam ir 11 minūtes. Kādi būtu priekšlikumi? (No zāles: “Nobalsot ar rokām!”) Vai deputāti ceļ iebildumus pret to, lai mēs balsotu ar rokām un mūsu ievēlētie balsu skaitītāji fiksētu rezultātu?

Godātie kolēģi! Par prieku mums, mēs varam turpināt darbu. Mūsu rīcībā ir 10 minūtes. Tātad balsošanas iekārta atkal ir kārtībā.

Godātie kolēģi! Es atgādinu, ka mēs balsojam “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”, šī likumprojekta atzīšanu par steidzamu. Lūdzu balsošanas režīmu, un deputātus lūdzu balsot. Lūdzu rezultātu!

Godātie kolēģi! Mums ir divi varianti. Līdz šodienas sēdes slēgšanai ir palikušas 9 minūtes. Mums šodien būtu jāizlemj vēl divi jautājumi. Viens jautājums ir par ziemas sesijas slēgšanu, un otrs ir par pavasara sesijas atsākšanu, jo tas ir arī jautājums, kurš tika izskatīts pagājušajā reizē Starpfrakciju padomes sēdē. Un pašlaik ir jāizlemj jautājums, vai mēs varam to bez balsošanas iekārtas darba izlemt vai ne. Ar Juridiskā biroja skaidrojumu tātad mums ir jāizšķiras — Kārtības ruļļa 24.pants saka sekojoši: “Balsis Saeimas sēdēs aizklātas balsošanas gadījumā, ja balsošana notiek ar vēlēšanu zīmēm, un citos nepieciešamos gadījumos skaita no deputātu vidus ievēlēti balsu skaitītāji.” Tātad šajā gadījumā mēs, ja mēs piekrītam, ka tagad ir citi gadījumi un tagad pabeidzam šīs 7 minūtes, kas ir palikušas līdz sēdes beigām, lai mēs varētu pieņemt lēmumu, tātad šo jautājumu risina ar balsu skaitītāju starpniecību, un balsu skaitītāji var strādāt un saskaitīt balsis. Vai deputātiem ir iebildumi pret šādu procedūru? Iebildumi ir Modrim Lujānam.

M.Lujāns (SPL). Cienījamie kolēģi! Mums vajadzētu padomāt arī par vēsturiskām saiknēm. Starp citu, var divos veidos balsot. Savā laikā Augstā nama stenogrammā bija par to, ka deputāti balsojot daļa piecēlās, un otra daļa, kas bija pretī, sēdēja. Varētu arī tādā veidā. Varētu arī ar roku pacelšanu. Es personīgi aicinātu šo jautājumu tagad diskutēt. Vēl laiks ir. Un pēc tam pirms sēdes beigām. Vienīgā problēma — kā mēs reģistrēsim kvorumu. Bet pārējais jautājums... Tādēļ es personīgi uzskatu, ka varētu arī vēsturisko saikni atjaunot.

Sēdes vadītājs. Lujāna kungs, jūs saņemat aizrādījumu, jo es domāju, ka jūs pieteicāties runāt par procedūru, bet šajā gadījumā nav jautājums balsojams par to — jā vai nē. Bet 24.pants šādus gadījumus paredz.

Godātie kolēģi! Vai zālē ir visi balsu skaitītāji? Vai balsu skaitītāju vairākums? Godātie kolēģi! Balsu skaitītāji ir Ilmārs Bišers, Kristiāna Lībane, Jānis Strods, Aleksandrs Pētersons, Roberts Dilba, Andrejs Naglis, Aristids Lambergs, Leonards Stašs, Aleksandrs Bartaševičs. Ir priekšlikums balsot ar rokām. Par likumprojekta “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu” atzīšanu par steidzamu. Deputātus lūdzu, kas balso par? Zālē ir nospiedošs vairākums.Vai balsis ir saskaitītas? Par — 66 balsis. Kas, lūdzu, būtu pret? Pret — nav. Atturas — viens deputāts. Tātad likumprojekts par steidzamu ir atzīts.

I.Bērziņš (LC). Lūdzu nobalsot par likumprojektu pirmajā lasījumā, jo anotāciju jūs esat saņēmuši. Ārlietu komisija lūdz jūs nobalsot pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Vai deputāti debatēs pieteikušies nav? Tātad, godātie deputāti! Balsosim par likumprojekta “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu” pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu deputātus balsot, kas balso “par”. “Par” nobalsojuši 73 deputāti. Kas, lūdzu, ir pret? “Pret” nav. Kas, lūdzu, atturas? Atturas — arī nav. Viens deputāts atturas. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu” pieņemts pirmajā lasījumā.

I.Bērziņš. Cienījamie kolēģi! Ja jums būtu pacietība nobalsot arī nākošos divus, tad mēs varētu, kā iepriekšējā gadījumā, līdz 11.martam un 13.martā izskatīt. Jo tie ir saistīti. Vienkārši vienu pieņemt ir bezjēdzīgi.

Sēdes vadītājs. Bērziņa kungs, mums līdz pārtraukumam ir trīs minūtes.

I.Bērziņš. Labi, līdz 11.martam iesniegt un 13.martā izskatīt.

Sēdes vadītājs. Godātie deputāti, vai jums ir iebildumi pret to, ka priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 11.marts un izskatām šo likumprojektu otrajā, galīgajā lasījumā — 13. martā? Deputātiem iebildumu nav. Pieņemts.

Bērziņa kungs, mums ir divas minūtes. Mēs nepaspēsim izskatīt šos divus jautājumus. Līdz ar to mums vajadzētu šodien lemt vēl arī par mūsu darba organizāciju turpmākajā laikā. Vārds priekšlikumam atbilstoši starpfrakciju padomes izskatītajam jautājumam ir Mārim Rudzītim — Saeimas sekretāra biedram. Lūdzu!

M.Rudzītis (6.Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie kolēģi! Starpfrakciju padome kopā ar Prezidiju izskatīja jautājumu un ierosina ziemas sesiju beigt 25.martā — otrdien un atjaunot pavasara sesiju 8.aprīlī — arī otrdien.

Sēdes vadītājs. Tātad atbilstoši Starpfrakciju padomes priekšlikumam ir priekšlikums slēgt ziemas sesiju 25.martā ar plenārsēdi un atsākt darbu pavasara sesijā 8.aprīlī — otrdien. Un plenārsēde 10.aprīlī. Vai deputātiem ir citi priekšlikumi? Janīna Kušnere, frakcija “Latvijai”. Lūdzu!

J.Kušnere (TKL). Cienījamie kolēģi! Es domāju, ieskatieties šodienas darba kārtībā! Paskatieties, cik jautājumus mēs neesam izskatījuši, un, manuprāt, nav nekāda pamata garam brīvlaikam. Tāpēc es ierosinu atsākt nākamo sesiju nevis 8.aprīlī, bet gan 2.aprīlī.

Sēdes vadītājs. Vai deputātiem ir arī vēl citi priekšlikumi? Citu priekšlikumu nav. Tātad, godātie deputāti! Par ziemas sesijas slēgšanas datumu — 25.marts, citu priekšlikumu nav? Vai deputātiem ir iebildumi? Vai ir nepieciešams balsot? Tātad mēs pieņemam ziemas sesijas slēgšanas datumu — 25.marts ar plenārsēdi. Tā ir plenārsēdes diena. Otrdien. Lēmums pieņemts.

Tālāk par pavasara sesijas atsākšanu ir divi priekšlikumi — 8.aprīlis un 2.aprīlis. Atbilstoši Kārtības rullim tālākais datums ir jābalso vispirms. Es lūdzu sagatavoties balsu skaitītājus. Godātie deputāti! Balsosim par tālāko datumu — atsākt pavasara sesiju 8.aprīlī. Lūdzu balsot. Kas par? Par šo priekšlikumu balsojuši 68 deputāti. Kas ir pret? Pret balsojuši 9 deputāti. Atturas — divi deputāti. Lēmums pieņemts. Pavasara sesijas atsākšanas datums ir 8.aprīlis. (No zāles deputāte J.Kušnere: “Negrib strādāt koalīcija, negrib strādāt!”)

Godātie deputāti! Līdz ar to mēs nevaram organizēt reģistrāciju, bet vārds paziņojumam Saeimas sekretāra biedram Mārim Rudzītim.

M.Rudzītis (Saeimas sekretāra biedrs). Cienījamie neatkarīgie deputāti! Lūgtu jūs uz pāris minūtēm Prezidija zālē, blakus.

Sēdes vadītājs. Saeimas 1997.gada 6.marta sēdi pasludinu par slēgtu.

Godātie deputāti! Es gribu jums atgādināt, ka pulksten 17.30 ir juutājumu un atbilžu sēde, un Saeimas Prezidijs šodien pieņēma lēmumu — sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi 10.martā pulksten 11. Dienas kārtība, kāda ir apstiprināta ārkārtas sēdē, jums ir saņemama.

Informācija

Prezidijā

Par Prezidija

1997. gada 10. marta sēdi

1. Sēdē izskatīja deviņus saņemtos likumprojektus, par kuriem Prezidijs līdz ar savu atzinumu par to tālākvirzīšanu ziņos Saeimas sēdē.

2. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 13. marta sēdes darba kārtību.

3. Saeimas Prezidijs apstiprināja izsludināšanai Saeimas 1997. gada 13. marta sēdes (pulksten 17.30) darba kārtību.

4. Pieņēma zināšanai informāciju par grozījumiem LZS, KDS, LDP frakcijas vadībā.

Par LZS, KDS, LDP frakcijas priekšsēdētāju ievēlēts deputāts K.J.Druva, bet par vietniekiem — deputāti V.Gredzens un M.Vītols.

5. Pieņēma zināšanai informāciju par to, ka deputāts O.Dunkers ievēlēts par Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja biedru.

6. Pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 1997. gada 13. janvāra lēmumā “Par Saeimas frakciju un komisiju darba finansiālo nodrošinājumu 1997. gadā”.

7. Pieņēma lēmumu par grozījumiem Saeimas Prezidija 1997. gada 7. janvāra lēmumā “Par Saeimas štatu sarakstu 1997. gadam”.

8. Izskatīja deputātu iesniegumus un attaisnoja kavējumus: R.Dilbam (Saeimas 6. februāra sēdes daļā); A.Kiršteinam (Saeimas 6. februāra sēdē, 6. februāra (pulksten 17.30) sēdē, 10. februāra ārkārtas sēdē un 27. februāra (pulksten 17.30) sēdē); A.Tomašūnam (Saeimas 6. februāra sēdē); M.Vītolam (Saeimas 6. februāra un 27. februāra (pulksten 17.30) sēdē); E.Jurkānam (Saeimas 10. februāra ārkārtas sēdē, 20. februāra sēdē un 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē); I.Ķezberam (Saeimas 17. februāra ārkārtas sēdē, 20. februāra sēdē un 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē); Ē.Zundam (Saeimas 17. februāra ārkārtas sēdē); Z.Čeveram (Saeimas 20. februāra sēdē); L.Tenisam (Saeimas 27. februāra sēdē un 27. februāra (pulksten 17.30) sēdē); R.Zīlem (Saeimas 20. februāra (pulksten 17.30) sēdē un 27. februāra sēdē); J.Celmiņam (Saeimas 6. marta sēdē); A.Krastiņam (Saeimas 6. marta sēdē un 6. marta (pulksten 17.30) sēdē); O.Grīgam (Saeimas 6. marta (pulksten17.30) sēdē); A.Požarnovam (Saeimas 6. marta (pulksten 17.30) sēdē).

9. Piešķīra komandējumus:

1) Baltijas asamblejas Latvijas delegācijas locekļiem J.Ādamsonam, M. Rudzītim, J.Bunkšam, delegācijas sekretārei A.Jankevicai un šoferim V.Linužam 1997. gada 13. un 14. martā uz Baltijas asamblejas Komunikāciju komitejas izbraukuma sēdi Šauļos (Lietuva);

2) Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Latvijas delegācijas loceklim A.Panteļējevam laikā no 1997. gada 17. marta līdz 20. martam uz Eiropas Padomes Parlamentu asamblejas Pastāvīgās komitejas kārtējo sēdi Strasbūrā (Francija);

3) Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājam K.J.Druvam, komisijas sekretāram M.Bekasovam, komisijas locekļiem O.Grīgam, Ģ.Kristovskim un komisijas konsultantei I.Loginai laikā no 1997. gada 17. marta līdz 20. martam uz Bonnu (Vācija) pēc Vācijas Bundestāga Aizsardzības komisijas priekšsēdētāja uzaicinājuma;

4) Saeimas Informācijas nodaļas vadītājai A.Dūdiņai laikā no 1997. gada 16. marta līdz 23. martam uz Stokholmu (Zviedrija), lai piedalītos pieredzes apmaiņas programmā.

10. Prezidijs nolēma atbalstīt ierosinājumu sasaukt Skolēnu Saeimu šā gada 4. aprīlī Saeimas namā.

Minēto pasākumu finansē Sorosa fonds.

Saeimas sekretāra biedrs M.Rudzītis

Plenārsēdē

1997. gada 13. marta

sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pl. 9.00

I.Prezidija ziņojumi

1. Par saņemtajiem likumprojektiem

1. 1. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē”. (Reģ. nr.666) (dok. nr.2292; nr.2292a) Deputāti M.Grīnblats, J.Straume, J.Kaksītis, Z.Čevers, A.Panteļējevs, P.Putniņš, A.Kiršteins, J.Kalviņš

2. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā””. (Reģ. nr.667) (dok. nr.2294; nr.2294a) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

3. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par aviāciju””. (Reģ. nr.668) (dok. nr.2299; nr.2299a) Ministru kabinets

4. 4. Likumprojekts “Civilprocesa likums”. (Reģ. nr.669) (dok. nr.2300; nr.2300a) Ministru kabinets

5. 5. Likumprojekts “Grozījums Pilsonības likumā”. (Reģ. nr.670) (dok. nr.2305; nr.2305a) Deputāti K.Čerāns, O.Kostanda, E.Grīnbergs, E.Zelgalvis, J.Mauliņš

6. 6. Likumprojekts “Grozījums Saeimas Kārtības rullī”. (Reģ. nr.671) (dok. nr.2313; nr.2313a) Deputāti M.Grīnblats, A.Jirgens, J.Straume, J.Sinka, N.Pēterkops

7. 7. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Dānijas Karalistes valdības līgumu par vīzu režīma atcelšanu”. (Reģ. nr.672) (dok. nr.2316; nr.2316a) Ministru kabinets

8. 8. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Vācijas Federatīvās Republikas valdības līgumu par karā kritušo personu apbedījumiem”. (Reģ. nr.673) (dok. nr.2317; nr.2317a) Ministru kabinets

9. 9. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Darba likumu kodeksā”. (Reģ. nr.674) (dok. nr.2320; nr.2320a) Sociālo un darba lietu komisija

2. Par saņemtajiem patstāvīgajiem priekšlikumiem

10. Lēmuma projekts “Par Aleksandra Kiršteina atsaukšanu un par Aristida Jēkaba Lamberga un Antas Rugātes apstiprināšanu Saeimas deputātu delegācijā Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā”. (dok. nr.2306) Deputāti A.Kiršteins, A.Panteļējevs, I.Ķezbers, J.Sinka, P.Putniņš, J.Kušnere, J.Straume, M.Grīnblats, L.Ozoliņš, J.Vidiņš

II. Amatpersonu ievēlēšana, apstiprināšana, iecelšana, atbrīvošana vai atlaišana no amata, uzticības vai neuzticības izteikšana

11. 1. Lēmuma projekts “Par deputāta Ernesta Jurkāna ievēlēšanu Eiropas lietu komisijā”. (dok.nr.2314) Deputāti A.Sausnītis, V.Krisbergs, O.Brūvers, A.Saulītis, J.Strods, E.Bāns, A.Lambergs, I.Bērziņš, Ģ.V.Kristovskis, J.Ābele, E.Jurkāns

12. 2. Lēmuma projekts “Par deputāta Ērika Zundas atsaukšanu no Eiropas lietu komisijas”. (dok. nr.2315) Deputāti Ē.Zunda, I.Bišers, O.Dunkers, J.Rāzna, V.Nagobads, L.Teniss, E.Jurkāns, V.Stikuts, V.Gredzens, G.Eniņš

III. Saeimas 1997.gada 13.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti

13. 1. Likumprojekts “Par Konvenciju par noziegumiem un dažām citām darbībām, kas izdarītas gaisa kuģos”. (Reģ. nr.472) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1517; nr.2277) Ārlietu komisija

14. 2. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību un Protokolu par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību”. (Reģ. nr.470) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.1515; nr.2277) Ārlietu komisija

15. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. (Reģ. nr.529) (2.lasījums) (dok. nr.1708; nr.2139) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

16. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. (Reģ. nr.511) (2.lasījums) (dok.nr. 1638;nr.2142)Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

17. 5. Likumprojekts “Grozījums Diplomātiskā un konsulārā dienesta likumā”. (Reģ. nr.548) (2.lasījums) (dok. nr.1770; nr.2148) Ārlietu komisija

IV. Saeimas 1997.gada 20.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

18. 1. Likumprojekts “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.123) (Reģ. nr.232) (3.lasījums) (dok. nr.2169) Juridiskā komisija

19. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.18) (Reģ. nr.604) (2.lasījums) (dok. nr.2026; nr.2170) Juridiskā komisija

20. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.19) (Reģ. nr.605) (2.lasījums) (dok.nr.2027; nr.2178) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

21. 4. Likumprojekts “Grozījums Radio un televīzijas likumā”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.27) (Reģ. nr.613) (2. lasījums) (dok. nr.2035; nr.2179) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

22. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.13) (Reģ. nr.600) (2.lasījums) (dok. nr.2022; nr.2180) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

23. 6. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par uzņēmējdarbību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.15) (Reģ. nr.601) (2. lasījums) (dok. nr.2023; nr.2181) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

24. 7. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akciju sabiedrībām””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.12) (Reģ. nr.599) (2. lasījums) (dok. nr.2021; nr.2182) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

25. 8. Likumprojekts “Par sociālajiem dzīvokļiem un sociālajām dzīvojamām mājām”. (Reģ. nr.508) (2.lasījums) (dok.nr.1584; nr.2184) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

26. Lēmuma projekts “Par Vasilija Kolača uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok.nr.2157) Pilsonības likuma izpildes komisija

V. Saeimas 1997.gada 27.februāra sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

27. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.23) (Reģ. nr.609) (2.lasījums) (dok. nr.2031; nr.2197) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

28. 2. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un kārtību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.20)(Reģ.nr.606)(2.lasījums)(dok.nr.2028;nr.2222) Juridiskā komisija

29. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par vides aizsardzību””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.24) (Reģ.nr.610) (2. lasījums) (dok. nr.2032; nr.2227) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

30. 4. Likumprojekts “Par Ķemeru nacionālo parku””. (Reģ. nr.589) (1. lasījums) (dok. nr.1976; nr.2194) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

31. 5. Likumprojekts “Par epidēmisko drošību” (Reģ. nr.622) (1.lasījums) (dok. nr.2089; nr.2198) Sociālo un darba lietu komisija

32. 6. Likumprojekts “Par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu Latvijas Kara invalīdu savienībai”. (Reģ. nr.643) (1.lasījums) (dok. nr.2200) (kā alternatīva likumprojektam ar reģ. nr.347, dok. nr.1075) Juridiskā komisija

33. 7. Likumprojekts “Grozījumi Medību likumā”. (Reģ. nr.466) (2.lasījums) (dok. nr.1508; nr.2221) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

34. Lēmuma projekts “Par Sergeja Nikolajeva uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2216) Pilsonības likuma izpildes komisija

VI. Saeimas 1997.gada 6.marta sēdē iekļautie, bet neizskatītie lēmuma projekti

35. 1. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai noskaidrotu saņemto G-24 kredītu piešķiršanas pareizību, to atgriešanas iespējas un noskaidrotu personiskās atbildības noteikšanas iespējas šo kredītu izsaimniekotājiem”. (dok. nr.2260; nr.2260a) Deputāti Z.Čevers, V.Stikuts, R.Leitena, V.Nagobads, O.Brūvers, I.Bišers, A.Saulītis, J.Kaksītis, E.Bāns, L.Teniss, Ē.Zunda, G.Gannusa, J.Strods, V.Krisbergs, J.Kalviņš, J.Dobelis, A.Sausnītis, O.Grinbergs, P.Tabūns, A.Lambergs, J.Rāzna, G.Valdmanis, Ā.Ločmelis, J.Rubulis, R.Apalups, A.Golubovs, M.Bekasovs, M.Lujāns, G.Grīnblats, I.Liepa, J.Kušnere, K.Čerāns, E.Grīnbergs, J.Mauliņš, P.Putniņš, E.Grinovskis, A.Rugāte, K.Druva, P.Kļaviņš, A.Prēdele, A.Naglis, Dz.Ābiķis, R.Marjaša

36. 2. Lēmuma projekts “Par Parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidošanu, lai izvērtētu akciju sabiedrības “Latvijas Unibanka” un valsts akciju sabiedrības “Latvijas Krājbanka” privatizācijas likumību un atbilstību valsts un sabiedrības interesēm”. (dok. nr.2267; nr.2267a) Deputāti J.Ādamsons, J.Jurkāns, L.Stašs, G.Valdmanis, J.Urbanovičs, V.Dozorcevs, V.Stikuts, J.Kazāks, O. Kostanda, K.Čerāns, J.Mauliņš, E.Zelgalvis, J.Kušnere, A.Rubins, R.Leitena, I.Bišers, V.Nagobads, J.Rāzna, O.Brūvers, V.Krisbergs, E.Bāns, G.Gannusa, A.Saulītis, J.Strods, M.Bekasovs, A.Golubovs, E.Jurkāns, A.Bartaševičs, O.Dunkers, A.Prēdele, P.Kļaviņš, E.Grinovskis, Z.Čevers, A.Ameriks, L.Kuprijanova, L.Teniss, M.Lujāns, V.Kalnbērzs, I.Liepa, E.Grīnbergs, O.Deņisovs

VII. Saeimas 1997.gada 6.marta sēdē iekļautie, bet neizskatītie likumprojekti un patstāvīgie priekšlikumi

1. Neizskatītie likumprojekti

37. 1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par veterinārmedicīnu””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.25) (Reģ. nr.611) (2.lasījums) (dok. nr.2033; nr.2250) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

38. 2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izlozēm un azartspēlēm””. (Reģ. nr.514)(3.lasījums)(dok.nr.2160;nr.2268) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

39. 3. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli””. (Reģ. nr.513) (3.lasījums) (dok. nr.2159; nr.2269) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

40. 4. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli””.(Reģ.nr.535)(3.lasījums)(dok.nr.2275) Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

41. 5. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”. (Reģ. nr. 177) (2.lasījums) (dok. nr.579; nr.2235) Aizsardzības un iekšlietu komisija

42. 6. Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā”. (Reģ. nr.178) (2.lasījums) (dok. nr.580; nr.2236) Aizsardzības un iekšlietu komisija

43. 7. Likumprojekts “Grozījumi Operatīvās darbības likumā”. (Reģ. nr. 179) (2.lasījums) (dok. nr.581; nr.2237) Aizsardzības un iekšlietu komisija

44. 8. Likumprojekts “Amnestijas likums”. (Reģ. nr.631) (1.lasījums) (dok. nr.2150; nr.2266) Aizsardzības un iekšlietu komisija

2. Neizskatītie patstāvīgie priekšlikumi

45. 1. Lēmuma projekts “Par Svetlanas Bless-Puķes uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2258) Pilsonības likuma izpildes komisija

46. 2. Lēmuma projekts “Par Gaļinas Platonovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2259) Pilsonības likuma izpildes komisija

VIII. Lēmuma projektu izskatīšana

47. Lēmuma projekts “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta “Iedzīvotāju reproduktīvās veselības likums” izskatīšanai otrajā lasījumā”. (dok. nr.2302) Sociālo un darba lietu komisija

IX. Likumprojektu izskatīšana

48. 1. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas pievienošanos 1971.gada 29.oktobra Ženēvas konvencijai “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu””. (Reģ. nr.626) (2.lasījums) (Steidzams) (dok. nr.2112; nr.2248) Ārlietu komisija

49. 2. Likumprojekts “Par Konvenciju par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”. (Reģ.nr.471) (2.lasījums) (Steidzams) (dok.nr.1516; nr.2277) Ārlietu komisija

50. 3. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par Latvijas Republikas Zemessardzi””. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.2) (Reģ. nr.592) (3.lasījums) (dok. nr.2312) Aizsardzības un iekšlietu komisija

51. 4. Likumprojekts “Noteikumi par īpaši atbalstāmajiem reģioniem”. (Satversmes 81.pantā noteiktajā kārtībā izdotie noteikumi nr.11) (Reģ. nr.598) (2.lasījums) (dok. nr.2020; nr.2296) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

52. 5. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””. (Reģ. nr.629) (1.lasījums) (dok. nr.2134; 2285) Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija

53. 6. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par svētku un atceres dienām””. (Reģ. nr.649) (1.lasījums) (komisija ierosina atzīt par steidzamu) (dok. nr.2218; nr.2293) Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija

54. 7. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas un Polijas Republikas vienošanos par 1922.—1938.gadā noslēgtajiem divpusējiem līgumiem”. (Reģ. nr.652) (1.lasījums) (dok. nr.2225; nr.2297) Ārlietu komisija

55. 8. Likumprojekts “Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes noteikto sankciju režīmu Latvijas Republikā”. (Reģ. nr.646) (1.lasījums) (dok. nr.2208; nr.2297) Ārlietu komisija

56. 9. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju””. (Reģ. nr.651) (1.lasījums) (dok. nr.2224; nr.2307) Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija

X. Patstāvīgie priekšlikumi

57. Lēmuma projekts “Par Ioana Šenroka uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā”. (dok. nr.2318) Pilsonības likuma izpildes komisija

Plenārsēdē

1997.gada 13.marta

sēdes darba kārtība

Sēdes sākums pl. 17.30

1. Jautājums nr.154

Deputāti Dz.Ābiķis, Ģ.Kristovskis, A.Panteļējevs, J.Ābele, E.Inkēns —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par nepieciešamību steidzami Ministru kabinetam noteikt kārtību, kā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

Ministru kabinets Satversmes 81.panta kārtībā izdevis Noteikumus nr.23 un apturējis likumā “Par uzņēmējdarbību enerģētikā” noteikto kārtību, kas noteica, ka mazas jaudas koģenerācijas staciju (ar jaudu no 1 līdz 12 megavatiem) saražoto elektroenerģijas pārpalikumu uzpērk valsts elektropārvaldes tīklā par divkārša tarifa iepirkuma cenu pirmajos astoņos koģenerācijas staciju ekspluatācijas gados.

Ministru kabineta noteikumi nr.23 nosaka, ka turpmāk koģenerācijas staciju elektroenerģijas pārpalikumus elektrotīklā iepirks Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

Diemžēl jākonstatē, ka šādu kārtību Ministru kabinets joprojām nav noteicis, neskatoties uz to, ka pirms likumā “Par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā” noteiktās kārtības apturēšanas šāda kārtība bija ne tikai jānosaka, bet arī jāizstrādā politika, kā atrisināt to uzņēmēju problēmas, kas līdz šim saskaņā ar veco kārtību bija uzsākuši koģenerācijas staciju projektus un saņēmuši investīcijas to realizācijai.

Ņemot vērā to, ka frakcijas “Latvijas ceļš” rīcībā ir dati par vairākiem valstiski nozīmīgiem koģenerācijas projektiem (kopapjomā par aptuveni 6 miljoniem USD), kuru realizācija ir apdraudēta, jo Ministru kabineta rīcības rezultātā tiek apšaubīta investīciju stabilitāte Latvijā, prasām steidzami noteikt Ministru kabineta kārtību, kā tiks iepirkti koģenerācijas staciju ražotās elektroenerģijas pārpalikumi.

2. Jautājums nr.156

Deputāti M.Lujāns, J.Urbanovičs, G.Valdmanis, O.Deņisovs, K.Čerāns —

Reģionālās attīstības un vides aizsardzības ministram A.Gorbunovam,

Tieslietu ministram Dz.Rasnačam:

Par maznodrošināto cilvēku (ģimeņu) situāciju valstī pēc likuma “Grozījumi likumā

“Par dzīvojamo telpu īri”” izsludināšanas.

Pēdējā laikā, lasot Latvijas presi, rodas iespaids, ka gandrīz vai katru dienu atkal kāds Latvijas iedzīvotājs tiek izlikts no dzīvokļa bez citas dzīvojamās platības ierādīšanas. Galvenokārt pensionāri un bezdarbnieki no savām niecīgajām pensijām un pabalstiem nav spējīgi apmaksāt dzīvokļu īres maksu un komunālos maksājumus, bet tarifiem ir tendence augt.

Ņemot vērā iepriekš teikto, kā arī to, ka 1997.gada 5.februārī Valsts prezidenta G.Ulmaņa izsludinātie grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri” (likums Saeimā pieņemts 1997.gada 23.janvārī) ir atcēluši īres griestus, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Cik cilvēku (ģimeņu) uz 01.03.1997. ir izlikti no dzīvokļiem bez citas apdzīvojamās platības ierādīšanas?

Cik cilvēkiem (ģimenēm) ir ierādīts cits mazāks vai mazāk labiekārtots dzīvoklis?

Cik lietu par piespiedu izlikšanu no dzīvokļiem bez citu telpu ierādīšanas atrodas LR tiesās?

Vai netiek plānots izveidot “jaunu mikrorajonu “Getliņi —1””?

3. Jautājums nr.157

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, J.Urbanovičš, L.Stašs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

Finansu ministram R.Zīles kungam:

Par “Bankas Baltija” likvidācijas norisi,

un kādi līdzekļi no šīs likvidācijas ir iegūti,

kā arī par gaidāmajām izmaksām

no bankas 1997.gadā.

Sakarā ar to LR iedzīvotāju lūgumiem, kas ir zaudējuši naudu “Bankā Baltija”, lūdzam dot atbildes uz šādiem jautājumiem:

1. Kādā veidā notiek bankas likvidācija un kādi līdzekļi no šīs likvidācijas ir iegūti?

2. Kādos apjomos bankas likvidators ir izdarījis izmaksas līdz šim laikam?

3. Vai jūsu rīcībā ir informācija par to, kādas izmaksas gaidāmas no bankas 1997.gadā?

4. Vai tuvākajā laikā ir paredzamas izmaksas bijušajiem bankas noguldītājiem no likvidējamās bankas līdzekļiem?

4. Jautājums nr.158

Deputāti A.Golubovs, M.Bekasovs, O.Deņisovs, L.Stašs, J.Urbanovičs —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

Finansu ministram R.Zīles kungam,

Ekonomikas ministram G.Krasta kungam:

Par privatizācijas sertifikātu,

kuri saņemti par zemi, apmaksu.

Sakarā ar to bijušo zemes īpašnieku, kā arī viņu mantinieku pieteikumiem, kas saņēma privatizācijas sertifikātus par zemi, lūdzam atbildēt uz sekojošiem jautājumiem:

1. Vai ir sākusies sertifikātu par zemi apmaksa?

2. Kādos apjomos jau ir izdarīti maksājumi?

3. Vai eksistē kādi grafiki vai prognozes privatizācijas sertifikātu par zemi apmaksai?

4. Kad valdība plāno pilnībā apmaksāt šos sertifikātus?

5. Jautājums nr.159

Deputāti A.Rubins, L.Ozoliņš, J.Mauliņš, E.Grīnbergs, G.Valdmanis —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam:

Par to Latvijas bērnu, kuri neapmeklē skolu, problēmas risinājumu meklējumiem valdībā un pārrunām ar Valsts prezidentu.

Sakarā ar to, ka 27. februāra Saeimas sēdē jūs nepiedalījāties un izglītības ministrs J.Celmiņš nebija spējīgs atbildēt uz šiem 2 mūsu jautājumiem, lūdzam atbildēt jūs:

1. Cik reizes 1996.gada laikā valdības sēdēs ir izskatīta šī problēma, ka tūkstošiem Latvijas bērnu neapmeklē skolu, un kas reāli tika darīts? Cik reizes jūs, Šķēles kungs, šo jautājumu pārspriedāt ar bijušo izglītības ministru M. Grīnblatu?

2. Šķēles kungs, cik reizes gada laikā jūs esat šo jautājumu pārrunājis ar prezidentu G.Ulmani un, ja jā, tad, ko ieteica G.Ulmanis?

6. Jautājums nr.160

Deputāti A.Rubins, J.Ādamsons, G.Valdmanis, J.Mauliņš, E.Zelgalvis —

Ministru prezidentam A.Šķēles kungam,

Finansu ministrijai, Latvijas Bankai:

Kam izdevīga ir Latvijas Krājbankas

un Rīgas Apvienotās Baltijas bankas (RABB)

saplūšana un privatizācija?

Lūdzam atbildēt:

1.Kam izdevīga ir Latvijas Krājbankas un Rīgas Apvienotās Baltijas bankas (RABB) saplūšana un privatizācija?

2.Kāds labums Latvijas iedzīvotājiem būs no šo banku privatizācijas?

3.Cik procentu no kapitāla bankās piederēs privātpersonām un kuras jau kā īpašnieki zināmi un ar cik lielu procentu daļu?

4.Vai šo banku nepiemeklēs “Bankas Baltija” liktenis?

7. Jautājums nr.161

Deputāti J.Kušnere, K.Čerāns, O.Kostanda, J.Mauliņš, E.Grīnbergs —

Labklājības ministram V.Makarovam:

Par labklājības ministra

apsolīto diskusiju

ar invalīdu biedrībām.

Savā TV intervijā š.g. 4.martā par invalīdu braukšanas tiesībām jūs apsolījāt diskusiju ar invalīdu biedrībām par šo jautājumu. Civilizētajās valstīs šādus jautājumus apspriež diskusijās, nevis slēgtās sēdēs, kā tas darīts līdz šim.

1. Kad un kur jūs šo diskusiju organizēsit?

Ir dzirdēts, ka Makarova kungs ir informējis Ministru kabinetu, ka kaut kur un kaut kad invalīdu biedrību pārstāvji esot lūgti uz šādu diskusiju. Ja Makarova kungs apgalvo, ka šāda diskusija ir bijusi, tad, lūdzu, sniegt atbildi.

2. Kad un kur bijusi jūsu apsolītā diskusija, par kuru neko nezina invalīdu biedrības vadītājs. Ar ko tad jūs diskutējāt?

Steidzamības motivācija:

Šādā gadījumā tiek ignorēts pensionāru viedoklis jautājumu risināšanā, kas skar tieši viņu intereses un tiesības.

8. Jautājums nr.162

Deputāti K.Čerāns, J.Kušnere, J.Mauliņš, O.Kostanda, E.Grīnbergs —

Ministru prezidentam A.Šķēlem,

Ārlietu ministram V.Birkavam:

Par valdības oficiālo skaidrojumu,

kāpēc Latvija, slēdzot robežlīgumu

ar Krieviju, ir atteikusies no 1920.gadā

noslēgtā miera līguma pieminēšanas.

1. Lūdzam sniegt oficiālo skaidrojumu, kāpēc Latvija, slēdzot robežlīgumu ar Krieviju, ir atteikusies no 1920.gadā noslēgtā miera līguma pieminēšanas?

2. Kas ir devis pilnvaras Latvijas Republikas delegācijai sarunās ar Krieviju grozīt Latvijas Republikas teritoriju?

3. Kāda ir motivācija noslēgtajā līgumā Punduru stacijas nodošanai Krievijas jurisdikcijā?

4. Kāpēc sarunu gaitā par robežas jautājumiem Latvijas puse nav izvirzījusi prasības par kompensācijām Latvijas tiesību subjektiem par to mantu, kas tiem Abrenes apriņķī tika atņemta padomju okupācijas rezultātā?

Jautājuma steidzamības motivācija:

Būtiski ārlietu jautājumi nedrīkst tikt risināti, par tiem neinformējot sabiedrību.

9. Jautājums nr.163

Deputāti A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs, A.Bartaševičs, L.Stašs —

Vides un reģionālās atttīstības ministram A.Gorbunova kungam,

Valsts ministram pašvaldību lietās Ē.Zundas kungam:

Par jautājumiem,

kas saistīti ar dzīvojamo telpu

īres maksām.

Sakarā ar to LR iedzīvotāju atkārtotiem lūgumiem, kuri privatizēja savus dzīvokļus, bet turpina maksāt par tiem tādu pašu īres maksu kā agrāk, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem.

1. Kuri likumdošanas akti, MK noteikumi un citi dokumenti reglamentē dzīvojamo telpu īres maksu?

2. Pēc kādiem kritērijiem aprēķina dzīvojamo telpu īres maksu?

3. Vai jūsu rīcībā ir inforrmācija par to, ka pašvaldības ir izdarījušas jaunus aprēķinus dzīvojamo telpu īpašniekiem?

4. Vai pēc privatizācijas šī apmaksa ir palielinājusies vai samazinājusies?

5. Ja dokumentu, kas reglamentē dzīvojamo telpu īres maksu, nav, tad kad tie tiks pieņemti? (Pašvaldību ierēdņu rīcībā nav tādu dokumentu, kas reglamentē dzīvojamo telpu īpašnieku pašreizējo stāvokli.)

10. Jautājums nr.164

Deputāti A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs, V.Dozorcevs, A.Bartaševičs —

Vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunova kungam,

Valsts ministram pašvaldību lietās Ē.Zundas kungam:

Par zemes kadastrālās vērtības

novērtēšanas gaitu.

Sakarā ar “Zemes nodokļa aprēķināšanas un atvieglojumu piemērošanas noteikumiem 1997.gadā”, kas izdoti saskaņā ar likumu “Par zemes nodokli” pārejas noteikumu 1.punktu un kuru 3.punkts nosaka, ka Valsts zemes dienets līdz 1997.gada 20.februārim iesniedz pašvaldībām pašvaldību teritorijās esošo uz 1997. gada 1.janvāri kadastrāli novērtēto zemes gabalu sarakstu, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai jums ir informācija par to, ka pašvaldībām ir iesniegti šie saraksti?

2. Lūdzam iepazīstināt ar informāciju par to, kādā stadijā ir šis process, cik procentu zemes ir kadastrāli novērtēts?

11. Jautājums nr.165

Deputāti A.Golubovs, O.Deņisovs, M.Bekasovs, V.Dozorcevs, A.Bartaševičs —

Vides un reģionālās attīstības ministram A.Gorbunova kungam,

Valsts ministram pašvaldību lietās Ē.Zundas kungam:

Par paaugstinātajiem

apkures tarifiem.

Sakarā ar LR iedzīvotāju atkārtotām sūdzībām par acīmredzami paaugstinātiem apkures tarifiem, lūdzam atbildēt uz šādiem jautājumiem:

1. Vai pareizi un pamatoti pašvaldības noteica siltuma tarifus?

2. Vai ir dokumenti, kas reglamentē karstā ūdens un siltuma noteiktu veidu skaitītāju lietošanu?

3. Kādas prasības tiek uzstādītas siltuma un ūdens skaitītājiem? Vai tiek reglamentēta skaitītāju apkope un kontrole? Vai ir noteikts skaitītāju lietošanas ilgums?

Iesniegumi

Dok.nr.

2183Par likumprojektu

“Par alkohola valsts monopolu”

Iesniedz Tautsaimniecības, agrārās, vides un

reģionālās politikas komisija. Pēc otrā lasījuma,

1997. gada 13. februārī

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) absolūtais spirts — simtprocentīgs spirts (etilspirts);

2) alkoholiskie dzērieni — visi no pārtikas izejvielām izgatavotie spirtu saturošie dzērieni ar absolūtā spirta daudzumu virs 1,5 procentiem, izņemot alu;

3) alkohola aprite — visas stadijas, ko iziet alkohols (sagatavošana pārstrādei, pārstrāde, ražošana, iepildīšana tarā, marķēšana, uzglabāšana, iekraušana, izkraušana, pārvietošana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, iegāde, pārdošana, iznīcināšana un citas stadijas) līdz patērēšanai;

4) alkohols — spirts, tehniskais spirts, jēlspirts, alkoholiskie dzērieni un spirtu saturošas izejvielas alkoholisko dzērienu ražošanai;

5) alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa marka — Spirta monopola pārvaldes izdota speciāla marka, kas tiek uzlīmēta uz alkoholiskā dzēriena fasējuma un apliecina akcīzes nodokļa samaksu;

6) atbilstības sertifikācija — trešās puses darbība, kas ar noteiktu ticamību apliecina, ka produkts, process vai pakalpojums atbilst noteiktajam standartam vai cita normatīvā dokumenta prasībām;

7) atbilstības sertifikāts — dokuments, kas izsniegts saskaņā ar sertifikācijas sistēmas noteikumiem un ar noteiktu ticamību apliecina, ka spirta un alkoholisko dzērienu kvalitāte atbilst tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām;

8) būtiska līdzdalība — līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu no uzņēmuma pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita;

9) dabiskais vīns — vīns bez etilspirta piedevām;

10) etilspirta rektifikācijas blakusprodukti — esteru, aldehīdu, augstāko spirtu frakcijas un sīveļļas;

11) izejvielas alkoholisko dzērienu ražošanai — neapstrādātas spirtu saturošas alkoholisko dzērienu sastāvdaļas (spirtotas sulas, morsi, vīnmateriāli, vīnmateriālu destilāti u. tml.);

12) jēlspirts — nerektificēts etilspirts (etanols), kas iegūts, pārstrādājot fermentatīvi raudzētus ogļhidrātus saturošus produktus, koksnes vai cita augu valsts materiāla hidrolīzes produktus, hidratējot etilēnu ar sērskābes vai cita katalizatora piedevu;

13) marķēts alkoholiskais dzēriens — tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām atbilstošs alkoholiskais dzēriens, uz kura fasējuma saskaņā ar noteikumiem par alkoholisko dzērienu marķēšanas kārtību piestiprināta noteiktam atbilstības sertifikātam atbilstoša akcīzes nodokļa marka;

14) metroloģiskā atestācija — svaru, mēru un mērinstrumentu atzīšana par likumīgi lietojamiem;

15) pārstāvības līgums — Latvijā reģistrēta uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) un ārvalsts alkoholisko dzērienu ražotājfirmas vai tās pilnvarotas izplatītājfirmas noslēgta rakstveida vienošanās vai pilnvarojums, kas apliecina uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) tiesības ārvalsts firmas uzdevumā izplatīt tās ražoto alkohola produkciju Latvijā;

16) spirts — šā likuma izpratnē: pārtikas etilspirts, tas ir, visi pārtikas rūpniecībā izmantojamie etilspirta (etanola) paveidi, kas iegūti, rektificējot no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu, un atbilst tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām;

17) tehniskais spirts — etilspirts (etanols), kas iegūts, rektificējot no tehniskajām izejvielām, arī no nenoskaidrotas izcelsmes etilspirta un ūdens šķīdumiem, ražotu jēlspirtu;

18) vīns — šā likuma izpratnē: dzēriens, ko alkoholiskās rūgšanas procesā iegūst no vīnogu, citu ogu vai augļu sulām.

2. pants. (1) Ar šo likumu tiek noteikts alkohola valsts monopols, nodrošinot valsts iespējas pilnībā kontrolēt alkohola ražošanu, ievešanu, izvešanu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, uzglabāšanu, alkohola vietējos un tranzīta pārvadājumus, pārkraušanu, kā arī spirtu saturošu ražošanas izejvielu un ražošanas blakusproduktu izmantošanu, uzskaiti un alkohola reklāmu.

(2) Alkohola valsts monopola mērķis ir aizsargāt valsts ekonomiskās un sociālās intereses, samazināt alkohola patēriņu un sekmēt vietējo izejvielu izmantošanu alkohola ražošanā.

3. pants. (1) Nodarboties ar jēlspirta, spirta, tehniskā spirta un alkoholisko dzērienu ražošanu realizācijas vajadzībām, ievešanu, izvešanu, vairumtirdzniecību, mazumtirdzniecību, uzglabāšanu, vietējiem un tranzīta pārvadājumiem ir tiesīgi tikai tie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) (turpmāk — uzņēmums), kas reģistrēti Uzņēmumu reģistrā un saņēmuši speciālu atļauju (licenci).

(2) Uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, ir jāievēro šajā likumā noteiktā kārtība.

4. pants. (1) Uzņēmumi, izņemot tos uzņēmumus, kas saņēmuši šā likuma 18. panta 9. un 10. punktā minētās licences, un citas juridiskās personas savstarpējos norēķinus par darījumiem ar alkoholu un tā ražošanas blakusproduktiem kārto tikai ar banku iestāžu starpniecību. Norēķini skaidrā naudā ir aizliegti. Par skaidras naudas norēķinu uzskatāma arī vienas personas izdarīta skaidras naudas iemaksa citas personas norēķinu kontā banku iestādē.

(2) Uzņēmumi un citas juridiskās personas, kas saņēmušas licenci šā likuma 18. pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai vai atļauju noteikta daudzuma spirta iegādei, paziņo Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijai norēķinu kontus (norēķinu konta numurs, bankas nosaukums, kods un citi rekvizīti), kuri tiks izmantoti bezskaidras naudas norēķiniem par darījumiem ar alkoholu un tā ražošanas blakusproduktiem. Šo norēķinu veikšanai izmantot citus kontus bez Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā rajona (pilsētas) nodokļu inspekcijas atļaujas ir aizliegts.

(3) Maksājuma uzdevumus norēķiniem par darījumiem ar alkoholu un ar tiem saistītajiem nodokļiem un nodevām pēc to iesniegšanas banku iestādēs uzņēmumi (arī citas banku iestādes) ir tiesīgi atsaukt tikai ar Spirta monopola pārvaldes atļauju.

(4) Norēķinu kārtību un maksājuma uzdevumos ietveramās ziņas nosaka Ministru kabinets.

5. pants. (1) Uzņēmums, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, alkohola uzskaiti kārto Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Uzskaites kārtībai jānodrošina iespēja jebkurā laikā salīdzināt faktisko alkohola daudzumu ar uzskaites datiem.

(2) Visi uzņēmumi, kas saskaņā ar licencēm ražo, ieved, izved vai realizē alkoholu, katrai to pārdotajai, realizētajai, realizācijai nodotajai, iegādātajai, pieņemtajai, atpakaļ nosūtītajai vai pārvietotajai (arī viena uzņēmuma ietvaros) partijai pievieno atbilstošas vienota parauga stingrās uzskaites preču transporta pavadzīmes.

(3) Preču transporta pavadzīmju noformēšanas kārtību un tajās ietveramās ziņas nosaka Ministru kabinets, ievērojot šā likuma, likuma “Par grāmatvedību” un Autopārvadājumu likuma noteikumus.

6. pants. (1) Visi uzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, un spirta patērētāji reģistrē Spirta monopola pārvaldē alkohola uzglabāšanas vietas un katras alkohola ražotnes, realizācijas un tirdzniecības vietas darba laiku, kā arī administrācijas biroja atrašanās vietu (adresi) un darba laiku.

(2) Uzņēmumi nodrošina Spirta monopola padomes, Spirta monopola pārvaldes, Valsts ieņēmumu dienesta, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas un citu kontrolējošo iestāžu pilnvarotajiem darbiniekiem iespēju kontrolēt alkoholu, tā uzskaites dokumentus un datoru informāciju uzņēmumu ražošanas, uzglabāšanas, tirdzniecības un biroja telpās Spirta monopola pārvaldei paziņotajā darba laikā.

(3) Uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, un spirta patērētājiem jānodrošina, lai licencētajās alkohola ražošanas, realizācijas un tirdzniecības vietās būtu izvietota labi saskatāma izkārtne, kurā valsts valodā norādīts uzņēmuma un attiecīgās ražotnes, realizācijas vai tirdzniecības vietas nosaukums un darba laiks.

(4) Alkohola ražošanas uzņēmumiem jāreģistrē Spirta monopola pārvaldē alkohola ražošanas izejvielu, arī graudu iepirkuma līgumi un Spirta monopola pārvaldes noteiktajā kārtībā jāsniedz pārskati par līgumu izpildi.

(5) Alkohola ražošana, uzglabāšana, pārvadāšana un tirdzniecība aizliegta teritorijās, kurām noteiktā kārtībā piešķirts tirgus statuss.

7. pants. (1) Jēlspirtu un jebkādu spirtu vai to saturošu izejvielu ievešana valstī iekšējam patēriņam atļauta tikai ar Spirta monopola padomes ikreizēju lēmumu, ja nav iespējams nodrošināt spirta ražošanu no valstī izaudzējamām izejvielām.

(2) Uzņēmumi, kas saņēmuši licences alkoholisko dzērienu ražošanai, realizācijai, ievešanai, izvešanai, vairumtirdzniecībai vai mazumtirdzniecībai, ir tiesīgi uzglabāt, kā arī realizēt, nodot realizācijai, pieņemt un iegādāties tikai tādus alkoholiskos dzērienus, kuriem ir atbilstības sertifikāts un kuri ir marķēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Marķējums nav nepieciešams alkoholiskajiem dzērieniem, ar kuriem uzņēmējdarbība notiek muitas kontrolē.

(3) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkohola aprites jomā, ir tiesīgi reklāmas vai izstāžu vajadzībām izvest uz ārvalstīm vai ievest no tām līdz 20 litriem alkoholisko dzērienu bez muitas deklarācijas ar vienreizēju Spirta monopola pārvaldes atļauju.

II. nodaļa. Valsts pārvaldes institūciju un pašvaldību kompetence alkohola aprites uzraudzībā un kontrolē

8. pants. (1) Valsts alkohola politikas izstrādāšanai un īstenošanai Ministru kabinets izveido Spirta monopola padomi. Spirta monopola padomes sastāvu nosaka un tās nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Spirta monopola padomes sēdēs ar padomdevēja tiesībām pieaicināmi Nacionālās alkoholisma ierobežošanas komisijas, kā arī alkohola ražotāju, importētāju un tirgotāju vai viņu izveidoto sabiedrisko organizāciju pārstāvji.

(3) Spirta monopola padomei ir šādi pamatuzdevumi:

1) izstrādāt valsts alkohola politiku un koordinēt tās īstenošanu nolūkā aizsargāt valsts ekonomiskās intereses, samazināt alkohola patēriņu un sekmēt vietējo izejvielu izmantošanu alkohola ražošanā;

2) organizēt valsts alkohola politikas īstenošanai nepieciešamo normatīvo aktu projektu izstrādi un noteiktā kārtībā iesniegt tos Ministru kabinetam;

3) analizēt jaunu alkohola ražošanas uzņēmumu, cehu vai ražotņu izveides vai rekonstrukcijas lietderību valstī un sagatavot attiecīgus priekšlikumus;

4) izskatīt priekšlikumus par alkohola ražošanas apjomiem valstī, par jēlspirta un spirta ražošanas izejvielu ievešanu, kā arī par alkohola ievešanas apjomu un sortimentu;

5) apstiprināt spirta iekšzemes pieprasījuma kopapjomu;

6) kontrolēt Spirta monopola pārvaldes darbību.

(4) Spirta monopola padomei ir tiesības saņemt tās darbībai nepieciešamās ziņas no visām valsts iestādēm un pašvaldībām, kā arī pieaicināt savās sēdēs pārstāvjus no minētajām iestādēm.

(5) Spirta monopola padomi vada Spirta monopola padomes priekšsēdētājs, kuru pēc finansu ministra ieteikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Spirta monopola padomes pieņemtie lēmumi ir saistoši Spirta monopola pārvaldei, un tie stājas spēkā pēc tam, kad tos ir parakstījis Spirta monopola padomes priekšsēdētājs.

9. pants. (1) Šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanu uzrauga un kontrolē Spirta monopola pārvalde, kuru izveido Ministru kabinets un kura atrodas Finansu ministrijas pārraudzībā. Tai ir juridiskās personas statuss un nošķirts budžeta finansējums. Ministru kabinets ieceļ amatā un atbrīvo no amata Spirta monopola pārvaldes direktoru, kā arī apstiprina Spirta monopola pārvaldes nolikumu.

(2) Spirta monopola pārvalde:

1) nodrošina Spirta monopola padomi ar tās darbībai nepieciešamajiem materiāltehniskajiem līdzekļiem un veic sekretariāta funkcijas;

2) sagatavo Spirta monopola padomei nepieciešamo dokumentu projektus un informāciju;

3) izpilda Spirta monopola padomes pieņemtos lēmumus;

4) izsniedz vai anulē speciālās atļaujas (licences) (turpmāk — licence) šā likuma 3. pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai;

5) sadarbībā ar citām valsts institūcijām veic alkohola ražošanas, ievešanas, izvešanas, vairumtirdzniecības, pārvadājumu un alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības uzraudzību un kontroli;

6) izstrādā kārtību, kādā tiek risināti ar alkohola ražošanu, ievešanu, izvešanu, vairumtirdzniecību un tranzīta pārvadājumiem saistītie jautājumi;

7) pieprasa no citām valsts institūcijām un apkopo informāciju, kas saistīta ar alkohola ražošanu, ievešanu, izvešanu, vairumtirdzniecību, tranzīta pārvadājumiem un alkohola mazumtirdzniecību.

10. pants. Spirta monopola padomes locekļi un Spirta monopola pārvaldes darbinieki, kā arī viņu ģimenes locekļi nedrīkst būt to uzņēmumu īpašnieki (kapitāla daļu turētāji), pārvaldes vai revīzijas institūciju locekļi, kuri veic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā.

11. pants. Valsts ieņēmumu dienests, Tirdzniecības uzraudzības valsts komiteja, Labklājības ministrija, valsts un pašvaldību policija un citas valsts iestādes savas kompetences ietvaros uzrauga likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu alkohola aprites jomā.

12. pants. (1) Pagasta vai pilsētas pašvaldība lemj par alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību attiecīgā pagasta vai pilsētas administratīvajā teritorijā un bez maksas dod piekrišanu attiecīgās licences izsniegšanai uzņēmumam.

(2) Pagasta vai pilsētas pašvaldība atsakās dot piekrišanu, ja licenci nedrīkst izsniegt saskaņā ar šā likuma 29. panta noteikumiem.

(3) Pagasta vai pilsētas pašvaldība var atteikties dot piekrišanu, ja attiecīgais uzņēmums nav nomaksājis valsts vai pašvaldības budžetā iekasējamos nodokļus vai iepriekš pārkāpis šā likuma noteikumus.

(4) Ja pagasta vai pilsētas pašvaldība nav devusi atbildi 15 dienu laikā pēc nepieciešamo dokumentu iesniegšanas, uzskatāms, ka pašvaldības piekrišana ir dota.

III nodaļa. Licencēšana

13. pants. (1) Licences šā likuma 3. pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai izsniedz Spirta monopola pārvalde pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu, bet mazumtirdzniecības licences — arī pēc saskaņošanas ar pagasta vai pilsētas pašvaldību, kuras administratīvajā teritorijā tiks veikta attiecīgā uzņēmējdarbība.

(2) Licences saņemšanai iesniedzamo dokumentu sarakstu nosaka Spirta monopola padome.

(3) Spirta monopola pārvalde izsniedz licenci vai dod motivētu atteikumu 30 dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Spirta monopola pārvaldes atteikumu izsniegt licenci var pārskatīt finansu ministrs.

(4) Spirta monopola pārvalde neizsniedz uzņēmumam licenci, ja:

1) iepriekšējam licences izmantotājam tā anulēta par šā likuma pārkāpumu vai ja licence tiek pieprasīta pēc tam, kad noteiktajā vietā konstatēta uzņēmējdarbība bez licences, kā arī gadījumos, kad licenci pieprasījušā uzņēmuma īpašnieki (kapitāla daļu turētāji) vai vadītāji ir vai ir bijuši citu par šā likuma pārkāpšanu sodītu uzņēmumu īpašnieki (kapitāla daļu turētāji) vai vadītāji;

2) uzņēmumam ir būtiska līdzdalība citā uzņēmumā, kas saņēmis licenci;

3) citam uzņēmumam, kas saņēmis licenci, ir būtiska līdzdalība šajā uzņēmumā;

4) citai fiziskajai vai juridiskajai personai ir būtiska līdzdalība vienlaikus šajā uzņēmumā un uzņēmumā, kas jau saņēmis licenci.

14. pants. (1) Licenci izsniedz uz noteiktu termiņu. Licence, kuras derīguma termiņš ir izbeidzies, nedod tiesības turpināt attiecīgo uzņēmējdarbību.

(2) Uzņēmumiem, kas saņēmusi šajā likumā minēto licenci, alkohola atlikumi (alkohols, ko nevar realizēt vai citādi likumīgi atsavināt licences derīguma termiņa laikā) jādeklarē Spirta monopola pārvaldē ne vēlāk kā licences derīguma termiņa pēdējā dienā.

(3) Alkohola atlikumu realizācija, iznīcināšana, pārvietošana un jebkura cita veida atsavināšana no licencē uzrādītās uzglabāšanas vietas pēc tās derīguma termiņa izbeigšanās un pirms jaunas vai pārreģistrētas licences derīguma termiņa sākumdienas atļauta tikai ar speciālu Spirta monopola pārvaldes atļauju.

15. pants. Licenci ir tiesīga izmantot tikai tā juridiskā persona, kurai šī licence izsniegta.

16. pants. (1) Licence dod tiesības veikt attiecīgās darbības tikai licencē norādītajā vietā, bet šā likuma 30. pantā paredzētajā gadījumā — arī vienreizējā atļaujā norādītajā vietā.

(2) Licenci šā likuma 3. pantā minētās uzņēmējdarbības veikšanai noteiktā vietā izsniedz tikai vienai juridiskajai personai.

17. pants. Ja licences derīguma termiņa laikā tajā noteiktās vietas īres vai izmantošanas tiesības iegūst cita juridiskā persona, līdzšinējam vietas izmantotājam licence jānodod Spirta monopola pārvaldē anulēšanai, bet šīs vietas turpmākajam izmantotājam jāpieprasa licence vispārējā kārtībā. Juridiskajai personai, kura turpmāk izmantos attiecīgo vietu uzņēmējdarbības veikšanai, licenci izsniedz tikai pēc tam, kad anulēta iepriekšējam šīs vietas izmantotājam izsniegtā licence.

18. pants. Licence nepieciešama šādiem uzņēmējdarbības veidiem:

1) jēlspirta ražošanai un realizācijai;

2) spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai;

3) alkoholisko dzērienu ražošanas realizācijas vajadzībām;

4) alkoholisko dzērienu ievešanai ar tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām;

5) alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai bez tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām;

6) alkoholisko dzērienu, jēlspirta vai spirta izvešanai;

7) alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai;

8) alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai;

9) alkoholisko dzērienu ievešanai lidmašīnu, kuģu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē;

10) alkoholisko dzērienu ievešanai beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē bez tiesībām realizēt tos citām juridiskajām personām;

11) alkoholisko dzērienu izvešanai lidmašīnu, kuģu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē;

12) rektificētā spirta vairumtirdzniecībai;

13) alkohola vietējiem un tranzīta pārvadājumiem.

19. pants. (1) Licences saņēmējs maksā valsts nodevu par katru saņemto licenci, kā arī licences maksu, ko nosaka izsniedzējinstitūcija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) No valsts nodevas 80 procenti ieskaitāmi valsts budžetā un 20 procenti — tā pagasta vai tās pilsētas budžetā, kuras administratīvajā teritorijā tiek veikta licencētā uzņēmējdarbība.

20. pants. (1) Licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls nav mazāks par 20 000 latu.

(2) Licence jēlspirta ražošanai un realizācijai jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī katrai teritoriāli vai tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma filiālei, ceham vai ražotnei.

(3) Licencē norādāmas visas jēlspirta uzglabāšanas vietas.

21. pants. (1) Licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls nav mazāks par 100 000 latu.

(2) Licence spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī katrai teritoriāli un tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma filiālei, ceham vai ražotnei.

(3) Licencē norādāmas visas jēlspirta, tā pārstrādes blakusproduktu un spirta uzglabāšanas vietas.

22. pants. (1) Licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijas vajadzībām izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls nav mazāks par 20 000 latu.

(2) Licence alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijas vajadzībām jāsaņem katram atsevišķam uzņēmumam, kā arī katrai teritoriāli vai tehnoloģiski nošķirtai viena uzņēmuma filiālei, ceham vai ražotnei.

(3) Par alkoholisko dzērienu ražošanu uzskatāma arī to iepildīšana tarā realizācijai tirdzniecībā.

(4) Licencē norādāmas visas alkoholisko dzērienu, spirta un spirtu saturošo izejvielu uzglabāšanas vietas.

23. pants. (1) Licenci alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai bez tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām izsniedz uz pieciem gadiem.

(2) Licenci var izsniegt tikai tiem uzņēmumiem, kuru darbības specifika izvirza paaugstinātas prasības servisa kvalitātei vai alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem, kuriem ražošanai nepieciešami specifiski alkoholiskie dzērieni vai to pusfabrikāti, kādus neražo Latvijā.

(3) Licencē alkoholisko dzērienu ievešanai bez tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām norādāmas noliktavas vai citas uzglabāšanas vietas, kurās ievestie alkoholiskie dzērieni uzglabājami, uzskaitāmi, sagatavojami nodošanai patēriņam un nododami patēriņam.

24. pants. (1) Licences alkoholisko dzērienu ievešanai vai izvešanai lidmašīnu, kuģu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē un alkoholisko dzērienu ievešanai beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē bez tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām izsniedz uz pieciem gadiem Latvijā reģistrētiem uzņēmumiem, kas:

1) noslēguši līgumus ar ārvalstu alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem vai arī ar Latvijas alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem;

2) noslēguši attiecīgus līgumus ar kuģniecības, pasažieru aviācijas un beznodokļu tirdzniecības veikalu uzņēmumiem vai ārvalstu vēstniecībām Latvijā vai ir beznodokļu tirdzniecības veikalu turētāji;

3) saskaņojuši attiecīgo tirdzniecības vietu ar Valsts ieņēmumu dienestu.

(2) Licencēs norādāmi:

1) muitas punkti, caur kuriem atļauts ievest alkoholiskos dzērienus;

2) noliktavas, kurās atļauts ievest, uzglabāt un realizēt alkoholiskos dzērienus, vai beznodokļu tirdzniecības veikalu atrašanās vietas;

3) tirdzniecības vietas, no kurām atļauts veikt lidmašīnu, kuģu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādi;

4) uzņēmumi, no kuriem atļauts iegādāties ar akcīzes, muitas un pievienotās vērtības nodokli neapliekamus alkoholiskos dzērienus.

25. pants. (1) Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai licenci (turpmāk — vairumtirdzniecības licence) izsniedz uz pieciem gadiem uzņēmumam, kura pamatkapitāls ir ne mazāks par 5000 latu.

(2) Licencē alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai norādāmas visas alkoholisko dzērienu realizācijas noliktavas un uzglabāšanas vietas.

26. pants. (1) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai izsniedz uz vienu gadu, norādot tajā alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietas.

(2) Uzņēmumiem jāsaņem atsevišķa licence katrai mazumtirdzniecības vietai. Vienu mazumtirdzniecības vietu var apkalpot viens vai vairāki pārdevēji, izmantojot vienu vai vairākus elektroniskos kases aparātus.

(3) Katrai mazumtirdzniecības vietai jāatbilst šādām prasībām:

1) realizācijai jānotiek ēkas inventarizācijas plānā fiksētā konstruktīvi nodalītā atsevišķā telpā;

2) atsevišķi jāreģistrē alkohola iegādes pavadzīmes un atlikumi;

3) tirdzniecības vietu drīkst izmantot viens uzņēmums.

(4) Mazumtirdzniecības licence jāsaņem arī alkoholisko dzērienu realizēšanai starptautiskās satiksmes vilcienos un lidmašīnās, starptautiskās satiksmes pasažieru kuģos un kuģos, kuri veic tūrisma vai atpūtas braucienus, ja minētie transportlīdzekļi pierakstīti Latvijā.

27. pants. (1) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība ar tiem paredzēta:

1) bērnudārzu, mācību iestāžu un ārstniecības iestāžu, policijas, karaspēka daļu un citu militarizēto formējumu telpās un teritorijā;

2) kioskos, paviljonos, novietnēs un pagaidu būvēs, kā arī no transportlīdzekļiem;

3) telpās, kurās nav tirdzniecības zāles vai tā ir mazāka par 10 kvadrātmetriem.

(2) Licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai neizsniedz, ja tirdzniecība ar tiem paredzēta vietās, kurās:

1) tiek uzglabāti alkoholiskie dzērieni, kas ievesti brīvai realizācijai;

2) notiek alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība.

28. pants. (1) Vienreizēju mazumtirdzniecības atļauju alkoholisko dzērienu tirgošanai sabiedrisku pasākumu (koncertu, svētku, zaļumbaļļu, manifestāciju, gadatirgu u.c.) norises vietās izsniedz uzņēmumam, kam ir alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības licence, tā pagasta vai tās pilsētas pašvaldība, kuras administratīvajā teritorijā notiek pasākums.

(2) Vienreizējas atļaujas nav izsniedzamas alkoholisko dzērienu tirgošanai reliģisko svētku, sporta pasākumu, bērnu un skolēnu svētku norises vietās.

(3) Vienreizēju atļauju var izsniegt alkoholisko dzērienu tirgošanai tādu pasākumu norises vietās, kuri nav ilgāki par septiņām dienām. Vienreizējas atļaujas vienā pasākumu norises vietā var izsniegt ne vairāk kā uz 60 dienām gadā.

(4) Nodevu par vienreizējas mazumtirdzniecības atļaujas izsniegšanu nosaka attiecīgā pagasta padome vai pilsētas dome.

29. pants. (1) Licenci rektificētā spirta vairumtirdzniecībai izsniedz uz vienu gadu uzņēmumam, kura pamatkapitāls nav mazāks par 50 000 latu.

(2) Licence rektificētā spirta vairumtirdzniecībai nepieciešama katrai noliktavai, kurā paredzēts veikt šā spirta vairumtirdzniecības operācijas.

(3) Licence rektificētā spirta vairumtirdzniecībai nepieciešama katrai noliktavai arī tad, ja noliktavas atrodas vienā ēkā.

30. pants. (1) Licenci alkohola vietējiem un tranzīta pārvadājumiem izsniedz uz vienu gadu uzņēmumam, kuram ir rakstveida līgums ar attiecīgu ražotājfirmu vai izplatītājfirmu un vairumtirdzniecības vai mazumtirdzniecības uzņēmumu.

(2) Licencē norādāms, vai tā izsniegta vietējiem vai tranzīta pārvadājumiem.

(3) Licenci tranzīta pārvadājumiem izsniedz, ja tās pieprasītājs ir iesniedzis bankas garantijas par akcīzes nodokļa nomaksu ne mazāk kā 200 000 latu apmērā tādam gadījumam, ja tiek pārkāpti tranzīta sistēmas noteikumi.

(4) Licencē (vai tās pielikumā) spirta vai alkoholisko dzērienu tranzīta pārvadājumiem norāda maršrutu un muitas noliktavas, starp kurām tiks veikti tranzīta pārvadājumi, kā arī transportlīdzekļus, kas tiks izmantoti tranzīta pārvadājumiem.

31. pants. Spirta monopola pārvalde ir tiesīga anulēt izsniegtās licences šajā likumā un citos likumos noteiktajos gadījumos.

32. pants. Lēmumu par licences anulēšanu var pārsūdzēt šā likuma XVIII nodaļā noteiktajā kārtībā.

33. pants. Ja licence tiek anulēta, valsts nodeva un maksa par licenci netiek atmaksāta.

IV nodaļa. Jēlspirta ražošanas, spirta pārstrādes un

alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu izveidošana

34. pants. Lēmumu par jaunu alkohola ražošanas uzņēmumu, cehu un ražotņu izveidi pieņem Spirta monopola padome.

35. pants. Atļauju valstī esošo alkohola ražošanas uzņēmumu, cehu un ražotņu tehnoloģiskai rekonstrukcijai izsniedz Spirta monopola pārvalde saskaņā ar Spirta monopola padomes lēmumu.

V nodaļa. Jēlspirta, spirta un tehniskā spirta

ražošana un izmantošana

36. pants. Jēlspirta, spirta un tehniskā spirta ražošanā ir izmantojamas Latvijā ražotās izejvielas. Importētās izejvielas jēlspirta, spirta un tehniskā spirta ražošanā var izmantot tikai ar Spirta monopola padomes atļauju.

37. pants. (1) Spirta monopola padome jēlspirta ražošanas un spirta pārstrādes uzņēmumiem nosaka:

1) jēlspirta un spirta zuduma normas ražošanas, pārstrādes, pārvadāšanas un uzglabāšanas procesā;

2) zudumu uzskaites kārtību;

3) spirta daudzuma kontroles metodiku.

(2) Spirta monopola padome, ja nepieciešams, apstiprina jebkuras citas normas, kas nodrošina jēlspirta un spirta ražošanas un izmantošanas uzskaiti un kontroli valstī.

38. pants. (1) Iekšzemes patērētāji jēlspirtu, spirtu un tehnisko spirtu un to ražošanas blakusproduktus var iegādāties tikai ar Spirta monopola pārvaldes atļauju tieši ražošanas uzņēmumos vai uzņēmumos, kas saņēmuši attiecīgu vairumtirdzniecības licenci. To iestāžu sarakstu, kuras ir tiesīgas saņemt jēlspirtu, spirtu, tehnisko spirtu vai spirta ražošanas blakusproduktus tieši ražošanas uzņēmumos, nosaka Spirta monopola padome.

(2) Katrs jēlspirta, spirta un tehniskā spirta iekšzemes patērētājs iesniedz Spirta monopola pārvaldei pieprasījumu, norādot nepieciešamo jēlspirta, spirta, tehniskā spirta vai to ražošanas blakusproduktu daudzumu, to uzglabāšanas vietas, un pieprasījumam pievieno dokumentus un informāciju, kas apliecina iesniegtā pieprasījuma pamatotību.

(3) Spirta monopola pārvalde izvērtē katra pieprasījuma pamatotību, nosaka jēlspirta, spirta, tehniskā spirta vai spirta ražošanas blakusproduktu daudzumu un iegādes vietu, kā arī reģistrē uzglabāšanas vietas.

(4) Spirta monopola pārvalde ir atbildīga likumos noteiktajā kārtībā par pieprasītajos dokumentos vai informācijā ietverto komercnoslēpumu neizpaušanu.

39. pants. (1) Uzņēmumi un citi spirta patērētāji ir tiesīgi spirtu izmantot tikai pieprasījumā deklarētajām vajadzībām.

(2) Ja no jēlspirta ražošanas uzņēmuma neatkarīgu apstākļu dēļ radušies jēlspirta vai spirta virsnormatīvie zudumi vai jēlspirts vai spirts gājis bojā, jēlspirta ražošanas uzņēmumam nekavējoties par to jāpaziņo Spirta monopola pārvaldei, kas sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu triju dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas veic jēlspirta vai spirta virsnormatīvo zudumu rašanās vai bojāejas cēloņu izmeklēšanu.

(3) Ja izmeklēšanā konstatē, ka zudumus nevarēja paredzēt un novērst, ražošanas uzņēmums tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa samaksas, bet cits spirta patērētājs, kas nav ražotājs, — no pievienotās vērtības nodokļa samaksas.

VI nodaļa. Jēlspirta ražošanas uzņēmumu darbība

40. pants. (1) Jēlspirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt vai nodot jēlspirtu tikai tiem iekšzemes patērētājiem, kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:

1) licenci jēlspirta izvešanai;

2) licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai.

(2) Ja jēlspirta ražošanas uzņēmums pārstrādā (rektificē) arī spirtu, uz to attiecināmi arī noteikumi par spirta ražošanu.

41. pants. Jēlspirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot pārstrādei (rektifikācijai), iegādāties vai pieņemt jēlspirtu tikai tad, ja tiem ir atbilstības sertifikāts.

42. pants. Jēlspirta ražošanas procesā iegūto ogļskābi (CO2) un brāgas šķiedeni uzņēmumi var brīvi realizēt saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem.

43. pants. Jēlspirta ražošanas uzņēmumiem aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, arī barterdarījumos;

2) pieņemt jēlspirtu no fiziskajām personām;

3) ražot jēlspirtu pēc fiziskās vai juridiskās personas pasūtījuma no tās piegādātajām izejvielām.

VII nodaļa. Spirta ražošanas uzņēmumu darbība

44. pants. Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi pieņemt jēlspirtu pārstrādei vai iepirkt to tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai.

45. pants. Spirta ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi spirtu realizēt tikai tiem iekšzemes patērētājiem, kuri ir saņēmuši vienu no šādiem dokumentiem:

1) Spirta monopola pārvaldes atļauju spirta iegādei attiecīgajā uzņēmumā;

2) alkoholisko dzērienu, jēlspirta vai spirta licenci;

3) licenci rektificētā spirta vairumtirdzniecībai.

46. pants. Spirta pārstrādes uzņēmumi ir tiesīgi realizēt spirta pārstrādes blakusproduktus uzņēmumiem, kuri saņēmuši Spirta monopola pārvaldes atļauju konkrētu spirta pārstrādes blakusproduktu iegādei attiecīgajā uzņēmumā.

47. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumi ir tiesīgi realizēt, nodot, iegādāties vai pieņemt jēlspirtu, spirtu vai spirta pārstrādes blakusproduktus tikai tad, ja tiem ir atbilstības sertifikāts.

48. pants. Spirta pārstrādes (rektifikācijas) uzņēmumiem aizliegts:

1) izmantot jēlspirtu vai spirtu norēķinos par piegādātajām izejvielām, izpildītajiem darbiem vai pakalpojumiem, jebkuros citos norēķinos, arī barterdarījumos;

2) iepirkt vai pieņemt pārstrādei (rektifikācijai) jēlspirtu vai citus spirta ražošanas pusfabrikātus no fiziskajām personām;

3) pārdot jēlspirtu vai nodot to ar citiem nosacījumiem iekšzemes patērētājiem, ja nav Spirta monopola pārvaldes atļaujas.

VIII nodaļa. Alkoholisko dzērienu ražošana un realizācija

49. pants. Alkoholisko dzērienu izgatavošanas tehnoloģiskajā procesā drīkst izmantot tikai tādu rektificētu etilspirtu, kas iegūts, pārstrādājot no pārtikas izejvielām ražotu jēlspirtu.

50. pants. (1) Alkoholisko dzērienu izgatavošana mājas apstākļos, izņemot vīna izgatavošanu tā izgatavotāja personīgajam patēriņam, izejvielu sagatavošana, iegāde vai uzglabāšana alkoholisko dzērienu izgatavošanai mājas apstākļos, kā arī to izgatavošanai paredzētu aparātu, ierīču, taras, etiķešu, korķu un vāciņu izgatavošana vai uzglabāšana, ja par šādām darbībām nav noslēgts līgums ar alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumu, ir aizliegta.

(2) Par alkoholisko dzērienu izgatavošanu uzskatāma arī degvīna, citu dzērienu un šķidrumu izgatavošana, atšķaidot spirtu mājas apstākļos, vai arī alkoholisko dzērienu iepildīšana tarā realizācijai tirdzniecībā.

51. pants. (1) Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumi ir tiesīgi bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences saņemšanas realizēt vai nodot realizēšanai tikai pašu ražotos alkoholiskos dzērienus.

(2) Tos var nodot uzņēmumam, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) alkoholisko dzērienu, jēlspirta vai spirta licenci;

2) licenci alkoholisko dzērienu izvešanai lidmašīnu, kuģu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē;

3) licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai;

4) licenci alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecībai.

(3) Ražotājam jānodrošina, lai uz izvedamā alkohola fasējuma būtu speciāls apzīmējums, ka produkcija paredzēta izvešanai ārpus Latvijas teritorijas.

IX nodaļa. Alkohola izvešana

52. pants. Alkohola izvešana notiek saskaņā ar patstāvīgi noslēgtiem līgumiem un ievērojot ar akcīzes nodokli apliekamo preču eksporta kārtību.

53. pants. Uzņēmumi ir tiesīgi iegādāties alkoholu izvešanas vajadzībām tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:

1) licenci jēlspirta ražošanai un realizācijai;

2) licenci spirta pārstrādei (rektifikācijai) un realizācijai;

3) licenci rektificētā spirta vairumtirdzniecībai;

4) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijas vajadzībām;

5) licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai.

54. pants. Ražošanas uzņēmums ir tiesīgs izvest alkoholu, ja ir saņēmis atsevišķu alkoholisko dzērienu, jēlspirta vai spirta izvešanas licenci.

X nodaļa. Alkoholisko dzērienu un spirta ievešana

55. pants. Lēmumu par ievedamo alkoholisko dzērienu sortimentu un apjomu pieņem Spirta monopola padome.

56. pants. (1) Spirtu Latvijā atļauts ievest šādiem nolūkiem:

1) eksportpreču ražošanai, ja ir ekspertu vai kompetentu laboratoriju atzinums par to, ka vietējos spirta ražošanas uzņēmumos ražotā spirta izmantošana nenodrošina eksportpreču kvalitāti;

2) iekšzemes patērētāju pieprasījuma apmierināšanai, ja vietējos uzņēmumos spirts tiek ražots nepietiekamā daudzumā;

3) iekšzemes patērētāju pieprasījuma apmierināšanai, ja vietējos uzņēmumos attiecīgā veida spirts netiek ražots vai tiek ražots nepietiekamā daudzumā.

(2) Uzņēmumi nepieciešamo spirta daudzumu pamato šā likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā.

57. pants. Ievesto alkoholisko dzērienu marķēšana izdarāma muitas noliktavās saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem.

58. pants. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai ar tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām, ir tiesīgi bez atsevišķas vairumtirdzniecības licences saņemšanas realizēt vai nodot realizēšanai tikai šo uzņēmumu ievestos alkoholiskos dzērienus tām juridiskajām personām, ar kurām ir dokumentāri apliecinātas līgumattiecības un kuras saņēmušas vienu no šādām licencēm:

1) vairumtirdzniecības licenci;

2) mazumtirdzniecības licenci.

59. pants. (1) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai bez tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām, ir tiesīgi realizēt alkoholiskos dzērienus tikai mazumtirdzniecības licencē norādītajās tirdzniecības vietās.

(2) Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu un spirta ievešanai bez tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām, nav tiesīgi ievesto spirtu realizēt fiziskām vai juridiskām personām.

60. pants. Fiziskās personas ir tiesīgas ievest alkoholiskos dzērienus šādā daudzumā — ne vairāk kā vienu litru no katra dzēriena un kopā ne vairāk par pieciem litriem.

XI nodaļa. Alkoholisko dzērienu ievešana un izvešana

kuģu, lidmašīnu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības

veikalu apgādei muitas kontrolē

61. pants. Uzņēmumi, kas saņēmuši šā likuma 18. panta 10. punktā minēto licenci, ir tiesīgi realizēt alkoholiskos dzērienus tikai saskaņā ar šā likuma 25. pantā minētajiem līgumiem, lai apgādātu:

1) starptautiskās satiksmes pasažieru kuģus un lidmašīnas;

2) vēstniecības;

3) beznodokļu tirdzniecības veikalus.

62. pants. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu ievešanai beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei, nav tiesīgi tos realizēt citām juridiskajām personām.

63. pants. Alkoholiskie dzērieni, kas tiek ievesti un izvesti lidmašīnu, kuģu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē, netiek aplikti ar pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un muitas nodokli.

64. pants. Šā likuma 18. panta 9. un 10. punktā minētajās licencēs norādītajās uzglabāšanas un realizācijas noliktavās atļauts uzglabāt tikai tos alkoholiskos dzērienus, kuriem ir alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmuma (izplatītājuzņēmuma) izdots atbilstības sertifikāts.

XII nodaļa. Alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecība

65. pants. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci alkoholisko dzērienu vairumtirdzniecībai, ir tiesīgi iegādāties vai pieņemt realizācijai alkoholiskos dzērienus tikai no tiem uzņēmumiem, kas saņēmuši vienu no šādām licencēm:

1) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijas vajadzībām ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti vai pieņemti realizācijai šo uzņēmumu pašu ražotie alkoholiskie dzērieni;

2) licenci alkoholisko dzērienu ievešanai brīvai realizācijai ar nosacījumu, ka no šādiem uzņēmumiem tiek iegādāti vai pieņemti realizācijai šo uzņēmumu ievestie alkoholiskie dzērieni.

66. pants. Vairumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs realizēt, nodot realizēšanai alkoholiskos dzērienus tikai uzņēmumam, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) vairumtirdzniecības licenci;

2) mazumtirdzniecības licenci.

XIII nodaļa. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība

67. pants. Mazumtirdzniecības uzņēmums ir tiesīgs iegādāties vai pieņemt realizēšanai tikai fasētus alkoholiskos dzērienus no uzņēmuma, ar kuru noslēgts rakstveida līgums un kurš saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijas vajadzībām ar nosacījumu, ka tiek iegādāti vai pieņemti realizācijai šā uzņēmuma paša ražotie alkoholiskie dzērieni;

2) licenci alkoholisko dzērienu ievešanai ar tiesībām tos realizēt citām juridiskajām personām ar nosacījumu, ka tiek iegādāti vai pieņemti realizācijai šā uzņēmuma ievestie alkoholiskie dzērieni;

3) vairumtirdzniecības licenci.

68. pants. Beznodokļu tirdzniecības veikali ir tiesīgi realizēt nemarķētus alkoholiskos dzērienus, kurus šo veikalu turētāji ir ieveduši saskaņā ar attiecīgu licenci vai kuri ir iegādāti no uzņēmuma, kas saņēmis vienu no šādām licencēm:

1) licenci alkoholisko dzērienu ražošanai realizācijas vajadzībām;

2) licenci alkoholisko dzērienu ievešanai lidmašīnu, kuģu, vēstniecību un beznodokļu tirdzniecības veikalu apgādei muitas kontrolē.

69. pants. (1) Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība atļauta, tikai izmantojot elektroniskos kases aparātus atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem.

(2) Fiziskajām personām, kā arī juridiskajām personām, kurām nav licences uzņēmējdarbībai ar alkoholu, aizliegts uzglabāt un pārvadāt rūpnieciski ražoto alkoholu apjomā virs 10 litriem, ja nav attiecīgi noformēta attaisnojuma dokumenta — elektroniskā kases aparāta čeka, kas apliecina tā iegādi mazumtirdzniecības uzņēmumā.

70. pants. (1) Alkoholisko dzērienu tirdzniecība veikalos atļauta no pulksten 6 rītā līdz 22 vakarā. Mazumtirdzniecības vietas darba laiks reģistrējams attiecīgā pagasta vai pilsētas pašvaldībā bez maksas.

(2) Ar alkoholisko dzērienu tirdzniecību aizliegts nodarboties personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

71. pants. (1) Alkoholiskos dzērienus aizliegts pārdot:

1) personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem. Pēc tirdzniecības organizācijas pārstāvja vai policijas pieprasījuma pircējam jāapliecina sava personība un vecums ar pasi;

2) iereibušām personām, kuras ir tādā dzēruma stāvoklī, kas aizskar cilvēka cieņu un sabiedrisko tikumību;

3) personām, kuras ir policista vai militārpersonas formas tērpā.

(2) Veikalos ir atļauta tikai alkohola tirdzniecība līdznešanai.

72. pants. Mazumtirdzniecības uzņēmums nodrošina, lai alkoholisko dzērienu patērētāji ievērotu sabiedrisko kārtību un sanitārās normas tirdzniecības zālē.

73. pants. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību, kā arī mazumtirdzniecības ierobežojumus valsts svētkos un citos valsts mēroga pasākumos nosaka Ministru kabinets.

74. pants. Alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības īpašu kārtību sabiedrisko pasākumu norises vietās, izņemot šā likuma 75. pantā minētos gadījumus, nosaka attiecīgās administratīvās teritorijas pašvaldība.

75. pants. Spirta mazumtirdzniecība un spirtu saturošu zāļu izplatīšana aptiekās atļauta saskaņā ar likuma “Par farmaceitisko darbību” noteikumiem.

XIV nodaļa. Alkohola vietējie un tranzīta pārvadājumi

76. pants. Uzņēmumi, kas saņēmuši licenci uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā, vietējos alkohola pārvadājumus savām vajadzībām var veikt bez speciālas licences pārvadājumiem, tomēr ievērojot šīs nodaļas noteikumus.

77. pants. (1) Pārvadātāji, kas saņēmuši licenci vietējiem pārvadājumiem, ir tiesīgi pieņemt pārvadāšanai alkoholu tikai no tiem uzņēmumiem, kuriem ir licence uzņēmējdarbībai alkohola aprites jomā.

(2) Pārvadātāji, kas saņēmuši licenci alkohola tranzīta pārvadājumiem muitas kontroles zonā, ir tiesīgi saņemt alkohola kravas tikai muitas kontroles zonā.

78. pants. Nemarķētu alkoholisku dzērienu vietējie pārvadājumi bez muitas pavadības ir aizliegti. Nemarķētus alkoholiskos dzērienus eksportam iekrauj transportlīdzeklī Spirta monopola pārvaldes pārstāvju klātbūtnē.

79. pants. Ievedot Latvijā tiešā jauktā satiksmē alkohola tranzītkravas, tās izkrauj un iekrauj citā transportlīdzeklī Spirta monopola pārvaldes pārstāvja klātbūtnē, kurš konteinerus apzīmogo ar savu zīmogu.

80. pants. (1) Alkohola tranzīta pārvadājumus drīkst veikt tikai muitas pavadībā pa tranzīta koridoriem.

(2) Muitas punktus, caur kuriem Latvijā var ievest vai no Latvijas izvest alkoholu, kā arī tranzīta koridorus nosaka Ministru kabinets.

(3) Tranzīta pārvadājumi jāveic 24 stundu laikā no muitas kontrolpunkta atstāšanas brīža. Par muitas kontrolpunkta atstāšanu muitas konvojs paziņo Valsts ieņēmumu dienesta Muitas departamentam, kur šīs ziņas tiek reģistrētas īpašā muitas konvoju darba uzskaites reģistrā.

81. pants. (1) Ja tranzītkrava no Latvijas nav izvesta pilnībā vai ir izvesta daļēji, no bankas, kura devusi garantiju licences saņemšanai, bezstrīdus kārtībā piedzen summu, kas atbilst akcīzes nodoklim par neizvesto alkoholu, un pārvadātājs tiek saukts pie atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Ja bankas garantētā summa sakarā ar bezstrīdus piedziņu ir kļuvusi mazāka par 50 000 latu, pārvadātāja licence anulējama.

82. pants. Ārvalsts autotransports ar alkohola kravu var šķērsot muitas robežu un turpināt ceļu tranzītā caur Latviju tikai muitas konvoja pavadībā, ja Saeimas apstiprinātie starptautiskie līgumi nenosaka citu kārtību.

83. pants. Muitas iestādes apkopo ziņas par ievesto un izvesto alkoholu, kā arī par tranzīta pārvadājumiem un finansu ministra noteiktajā kārtībā tās nodod Spirta monopola pārvaldei.

XV nodaļa. Kvalitātes nodrošināšana

84. pants. Latvijā ražotais un ievestais alkohols ir pakļauts obligātai atbilstības novērtēšanai saskaņā ar likumiem “Par atbilstības novērtēšanu” un “Par preču un pakalpojumu drošumu un ražotāja un pakalpojumu sniedzēja atbildību”.

85. pants. Ministru kabinets nosaka:

1) ārvalstīs izsniegto kvalitātes sertifikātu atzīšanas kārtību;

2) alkohola kvalitātes pārbaudes metodes;

3) izmēģinājumu un kontroles laboratorijas, kas ir tiesīgas veikt alkohola kvalitātes pārbaudi;

4) alkohola kvalitāti apliecinošu vienota parauga dokumentu veidlapas;

5) alkohola kvalitāti apliecinošu dokumentu izsniegšanas noteikumus;

6) alkoholisko dzērienu marķēšanas noteikumus.

86. pants. Labklājības ministrija savas kompetences ietvaros apstiprina:

1) jēlspirta, spirta un obligātajai sertifikācijai pakļauto alkoholisko dzērienu pārbaudes kārtību;

2) valstī realizējamā jēlspirta, spirta un alkoholisko dzērienu obligātos kvalitātes rādītājus.

87. pants. Spirta monopola pārvalde jaunizveidotajiem jēlspirta ražošanas uzņēmumiem, spirta ražošanas uzņēmumiem, cehiem un ražotnēm, kā arī alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmumiem, cehiem un ražotnēm izsniedz licenci darbības uzsākšanai, ja:

1) saņemts atbilstības sertifikāts;

2) veikta spirta skaitītāju un citu tehnoloģiskā procesa kontroles mērinstrumentu, kā arī gatavās produkcijas uzskaites un ražošanas procesā lietoto svaru, mēru un mērinstrumentu metroloģiskā pārbaude un atestācija. Ražošanas uzsākšana, ja nav uzstādīts Spirta monopola pārvaldes pieņemšanas aktā fiksēts spirta skaitītājs, ir aizliegta;

3) Nacionālajā standartizācijas un metroloģijas centā reģistrēti tehnisko normatīvu dokumenti.

88. pants. Alkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums nodrošina katra jauna izstrādājuma kvalitātes ekspertīzi.

89. pants. Latvijā ražotā alkohola kvalitātes atbilstību valstī noteiktajām obligātajām tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām garantē produkcijas ražotājs.

90. pants. Par Latvijā ievestā alkohola kvalitātes atbilstību tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām atbild ievedējs.

91. pants. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkohola vairumtirdzniecību, atbild par realizējamā alkohola kvalitātes atbilstību tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām.

92. pants. Uzņēmumi, kas nodarbojas ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību, atbild par mazumtirdzniecībā esošo un realizēto alkoholisko dzērienu kvalitātes atbilstību tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām.

93. pants. Alkohola kvalitātes kontroli un uzraudzību ražošanas vietās veic Spirta monopola pārvalde, kuras amatpersonām ir tiesības kontroles veikšanā iesaistīt attiecīgus speciālistus.

94. pants. Alkohola kvalitātes kontroli un uzraudzību uzglabāšanas, realizācijas un tirdzniecības vietās veic Spirta monopola pārvaldes, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas, Valsts ieņēmumu dienesta un citu šīm darbībām pilnvarotu valsts institūciju amatpersonas, kurām ir tiesības kontroles veikšanā iesaistīt attiecīgus speciālistus.

95. pants. (1) Kontrolpārbaudes izdevumu apmaksu nodrošina institūcija, kas pieprasījusi kontrolpārbaudi.

(2) Gadījumos, kad kontrolpārbaudē konstatēta kvalitātes neatbilstība, attiecīgais uzņēmums atlīdzina valsts institūcijas izdevumus.

96. pants. (1) Alkoholu, kas atzīts par viltotu vai neatbilst obligātajām tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām, nodod pārstrādei vai iznīcina Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Uzņēmumi sedz par viltotu atzītā, kā arī tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām neatbilstošā alkohola likvidācijas (pārstrādes) izdevumus un pārējos ar alkohola likvidāciju (pārstrādi) saistītos izdevumus septiņu dienu laikā no rēķina saņemšanas dienas.

(3) Viltoti vai nelegāli ražoti alkoholiskie dzērieni atzīstami par cilvēku veselībai un dzīvībai bīstamiem.

XVI nodaļa. Uzraudzība un kontrole

97. pants. Uzraudzību un kontroli pār šajā likumā noteiktās kārtības ievērošanu nodrošina Spirta monopola pārvalde sadarbībā ar citām valsts institūcijām.

98. pants. Valsts institūcijām, kas nodarbojas ar spirta un alkoholisko dzērienu ražošanas, ievešanas, izvešanas, vietējo un tranzīta pārvadājumu, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības kontroli, pēc Spirta monopola pārvaldes pieprasījuma jāsniedz informācija par konstatētajiem pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām.

99. pants. Par spirta un alkoholisko dzērienu izņemšanas un konfiskācijas gadījumiem šīs darbības veikušās valsts institūcijas sniedz informāciju Spirta monopola pārvaldei triju dienu laikā no izņemšanas vai konfiskācijas darbību dokumentārās fiksēšanas dienas.

100. pants. Spirta monopola pārvaldes amatpersonām ir šādas tiesības:

1) brīvi apmeklēt un veikt kontroli uzņēmumos un tirdzniecības vietās, transportlīdzekļos, noliktavās, ražošanas telpās, citās telpās un vietās, kur tiek veikta šā likuma 3. pantā minētā uzņēmējdarbība;

2) savas kompetences ietvaros pieprasīt un saņemt no uzņēmumiem jebkuru informāciju, izņemt pārbaudei vai kā lietiskos pierādījumus jebkurus dokumentus, kuri attiecas uz uzņēmējdarbību ar spirtu un alkoholiskajiem dzērieniem;

3) izņemt un konfiscēt alkoholu šādos gadījumos:

a) ja tas atrodas Spirta monopola pārvaldē nereģistrētās uzglabāšanas vietās,

b) ja tas atzīts par lietisko pierādījumu, bezsaimnieka mantu vai par viltotu,

c) ja tam nav atbilstības sertifikāta vai ir nelegāli ražota vai nelegāli ievesta alkohola pazīmes,

d) ja tas vairumtirdzniecībā vai mazumtirdzniecībā tiek pārdots par cenu, kas ir zemāka par muitas vērtības, bet Latvijā ražotajiem produktiem — par realizācijas cenas un aprēķināto nodokļu summu;

4) šajā likumā minētajos gadījumos apturēt vai aizliegt alkohola ražošanu, realizāciju vai pārvietošanu, kā arī nodot izņemto alkoholu atbildīgā glabāšanā to uzņēmumu amatpersonām, kuros konstatēti pārkāpumi;

5) izņemto alkoholu nodot laboratoriskiem izmeklējumiem un nekavējoties saņemt attiecīgu atzinumu;

6) piemērot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās sankcijas.

101. pants. (1) Atbilstoši šim likumam noteiktās soda naudas no uzņēmumiem Spirta monopola pārvalde piedzen bezstrīdus kārtībā.

(2) Konfiscētā alkohola piespiedu izņemšanu nodrošina valsts policija.

102. pants. Valsts ieņēmumu dienesta, Tirdzniecības uzraudzības valsts komitejas un citu valsts iestāžu amatpersonas savas kompetences ietvaros ir tiesīgas veikt uzraudzību un kontroli, kā arī piemērot attiecīgās sankcijas likumos noteiktajā kārtībā.

103. pants. Valsts institūcijas, kas veic uzraudzību un kontroli pār šā likuma ievērošanu, ir tiesīgas:

1) nosūtīt izņemto vai konfiscēto alkoholu tikai uz tādām uzglabāšanas (pārstrādes) vietām, kuras ir reģistrētas Spirta monopola pārvaldē;

2) iznīcināt konfiscēto viltoto vai nemarķēto alkoholu apjomā līdz 10 litriem pārkāpuma vietā.

XVII nodaļa. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

104. pants. (1) Fiziskās personas par šā likuma pārkāpumiem saucamas pie kriminālatbildības vai administratīvās atbildības saskaņā ar likumu.

(2) Juridiskās personas par šā likuma pārkāpumiem sodāmas šajā likumā noteiktajā kārtībā.

105. pants. Par to, ka uzņēmējdarbība, kas saistīta ar alkohola apriti, tiek veikta bez licences, kā arī par uzņēmējdarbības veikšanu, pārkāpjot licencē vai tās pielikumos minētos nosacījumus, un par uzņēmējdarbības turpināšanu pēc licences anulēšanas vai pēc tās termiņa izbeigšanās uzliek naudas sodu 5000 — 10 000 latu apmērā un konfiscē alkoholu, kā arī ar pārkāpuma izdarīšanu saistītos ražošanas vai transportēšanas līdzekļus, rīkus un priekšmetus.

106. pants. (1) Par alkohola izmantošanu savstarpējos norēķinos vai norēķinu izdarīšanu bez banku starpniecības uzliek naudas sodu 5000 — 50 000 latu apmērā un konfiscē norēķinos izmantoto alkoholu.

(2) Par citiem maksāšanas un savstarpējo norēķinu kārtības pārkāpumiem uzliek naudas sodu 500 — 1000 latu apmērā.

107. pants. (1) Par alkohola uzskaites, arī pavadzīmju noformēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu 100 — 1000 latu apmērā.

(2) Par alkohola uzskaites neiekārtošanu vai tā pārvadāšanu bez vienota parauga stingrās uzskaites pavadzīmēm uzliek naudas sodu 1000 — 5000 latu apmērā.

108. pants. Par alkohola uzglabāšanu Spirta monopola pārvaldē nereģistrētās vietās vai tā pārvadāšanu bez iegādi apliecinošiem dokumentiem juridiskajai personai, kura neveic uzņēmējdarbību alkohola aprites jomā, uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā un konfiscē nelikumīgi glabāto vai pārvadāto alkoholu.

109. pants. Par alkohola uzglabāšanu, pārvadāšanu, iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, neievērojot šajā likumā noteikto kārtību, uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā un konfiscē nelikumīgajā apritē esošo alkoholu.

110. pants. (1) Par tāda alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu, kura kvalitāte neatbilst tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām, uzliek naudas sodu 1000 — 50 000 latu apmērā un konfiscē šīm prasībām neatbilstošo alkoholu.

(2) Par alkohola marķēšanas noteikumu pārkāpšanu uzliek naudas sodu 1000 — 5000 latu apmērā un konfiscē alkoholu, kas nav marķēts noteiktajā kārtībā.

111. pants. Par tāda alkohola ražošanu, kura kvalitāte neatbilst tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām, uzliek nauda sodu 5000 — 50 000 latu apmērā un konfiscē šīm prasībām neatbilstošo alkoholu, kā arī aptur tā ražošanu attiecīgajā ražotnē.

112. pants. Par alkohola iegādes noteikumu pārkāpumiem uzņēmumam uzliek naudas sodu 500 — 1000 latu apmērā.

113. pants. (1) Ja spirta pārstrādes vai jēlspirta ražošanas uzņēmumā konstatē alkohola iztrūkumu, izņemot zudumus normas robežās, uzņēmums maksā akcīzes un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā par trūkstošo alkoholu un soda naudu 5000 — 50 000 latu apmērā.

(2) Uzņēmums tiek atbrīvots no akcīzes nodokļa, pievienotās vērtības nodokļa un soda naudas samaksas, ja ievēroti šā likuma 41. panta noteikumi un veiktās izmeklēšanas rezultātā konstatēts, ka jēlspirta vai spirta virsnormatīvie zudumi radušies vai alkohola bojāeja notikusi tādu apstākļu rezultātā, ko nevarēja paredzēt un savlaicīgi novērst, veicot konkrētus pasākumus.

114. pants. Ja ražošanas uzņēmumi un citi spirta patērētāji nevar dokumentāri apliecināt, ka produkcijas ražošanai vai citām vajadzībām iegādātais spirts, izņemot zudumus normas robežās, izlietots tikai deklarētajām vajadzībām, uzņēmumi maksā akcīzes un pievienotās vērtības nodokli likumā noteiktajā apmērā par citām vajadzībām izlietoto spirtu vai dokumentāri neapliecināto spirta izlietojumu un soda naudu 5000 — 50 000 latu apmērā.

115. pants. Ja alkohola ražošanas uzņēmumu vai citu spirta patērētāju noliktavās, citās to izmantotajās telpās vai transportlīdzekļos atklāj neuzskaitītu vai nelikumīgi iegādātu alkoholu, uzliek naudas sodu 5000 — 50 000 latu apmērā un konfiscē neuzskaitīto alkoholu.

116.pants. Par attiecīgi nemarķēta alkohola iegādi, realizāciju, nodošanu vai pieņemšanu realizācijai, uzglabāšanu vai pārvadāšanu uzliek naudas sodu 1000—50 000 latu apmērā un konfiscē nemarķēto alkoholu.

117.pants. Par licencējamās alkohola ražošanas, realizācijas un tirdzniecības vietas nenodrošināšanu ar atbilstošu izkārtni, kurā fiksēts attiecīgās ražotnes, realizācijas vai tirdzniecības vietas nosaukums un darba laiks, uzliek naudas sodu 500—1000 latu apmērā.

118.pants. Par alkohola nedeklarēšanu šajā likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā.

119.pants. Par konfiscētā alkohola nenogādāšanu Spirta monopola pārvaldes norādītajā vietā uzliek naudas sodu 500 — 1000 latu apmērā.

120.pants. Par uzņēmuma īpašnieku (kapitāla daļu turētāju), darbinieku vai trešo personu darbībām, kas traucē Spirta monopola pārvaldes pilnvaroto amatpersonu piekļūšanu alkohola tirdzniecības un uzglabāšanas vietām un dokumentācijai, uzņēmumam uzliek naudas sodu 500 — 2000 latu apmērā.

121.pants. Par šajā likumā noteiktās rakstveida informācijas nesniegšanu Spirta monopola pārvaldei vai Spirta monopola padomei, kā arī par nepilnīgas vai nepatiesas informācijas sniegšanu uzņēmumam uzliek naudas sodu 100 — 500 latu apmērā.

122.pants. Visas attiecīgajos šā likuma pantos paredzētās sankcijas piemēro, uzliekot naudas sodus maksimālās sankcijas trīskāršā apmērā, ja gada laikā atkārtoti izdarīts tāds pats pārkāpums.

123.pants. (1) Spirta monopola pārvalde anulē uzņēmējdarbības licenci, ja:

1) uzņēmumi savstarpējos norēķinus par darījumiem ar alkoholu kārto bez banku iestāžu starpniecības vai nedeklarē norēķinu kontus;

2) gada laikā pēc soda uzlikšanas pārkāpums izdarīts atkārtoti;

3) alkohola apritē, pārkāpjot noteikto kārtību, lielos apmēros iesaistīts nemarķēts alkohols, viltots vai citādi tehnisko normatīvu dokumentu (drošuma) prasībām neatbilstošs alkohols.

(2) Spirta monopola pārvalde ir tiesīga anulēt uzņēmējdarbības licenci, ja:

1) uzņēmums, lai saņemtu licenci vai licences derīguma termiņa laikā, sniedzis nepilnīgas vai nepatiesas ziņas;

2) uzņēmums nav nomaksājis soda naudu vai nav izpildījis rīkojumu par konfiscētā alkohola nogādi norādītajā vietā;

3) uzņēmuma īpašnieki, darbinieki vai trešās personas traucē Spirta monopola padomes vai Spirta monopola pārvaldes pilnvaroto amatpersonu piekļūšanu alkohola tirdzniecības un uzglabāšanas telpām un dokumentācijai.

(3) Licence anulējama, ja tās derīguma termiņa laikā uzņēmums nav ievērojis šā likuma noteikumus attiecībā uz statūtu kapitālu, pašu kapitālu vai monopoldarbības ierobežojumiem.

XVIII nodaļa. Pārkāpumu lietu izskatīšanas,

lēmumu pieņemšanas un izpildes kārtība

124.pants. (1) Šā likuma pārkāpumus, ko izdarījušas juridiskās personas, izskata Spirta monopola pārvaldes direktors vai viņa pilnvarota amatpersona.

(2) Šajā likumā paredzēto sankciju (naudas sods, licences anulēšana un citas sankcijas) piemērošana pret juridisko personu neatbrīvo fiziskās personas vai amatpersonas no likumā noteiktās kriminālās, administratīvās vai citas atbildības.

125.pants. Pierādījumus pārkāpuma lietā nostiprina ar pārbaudes, inventarizācijas, izņemšanas, mantu un dokumentu apskates, ekspertīzes aktiem un citiem dokumentiem, kā arī ar pārkāpēju, liecinieku, pieaicināto speciālistu un citu personu paskaidrojumiem.

126.pants. (1) Pārkāpuma lieta jāizskata un lēmums par sankciju piemērošanu, lietas izbeigšanu, atkārtotu izskatīšanu vai materiālu nosūtīšanu pēc piekritības jāpieņem divu mēnešu laikā no pārkāpuma konstatēšanas dienas.

(2) Ja uzņēmuma darbībā vienlaikus konstatēti vairāki šā likuma pārkāpumi, sankciju piemēro par katru pārkāpumu atsevišķi.

(3) Pārkāpuma lieta izbeidzama, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas ir pagājis vairāk nekā gads.

127.pants. (1) Uzņēmuma pilnvarotajiem pārstāvjiem ir tiesības piedalīties pārkāpuma lietas izskatīšanā, sniegt mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus, kā arī saņemt lietā pieņemtā lēmuma norakstu.

(2) Ja uzņēmuma pārstāvis nav piedalījies pārkāpuma lietas izskatīšanā, lēmuma noraksts nosūtāms vai izsniedzams attiecīgajai juridiskajai personai.

128.pants. (1) Par pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, bet, ja juridiskās personas pārstāvis nav piedalījies lietas izskatīšanā,— no lēmuma nosūtīšanas dienas juridiskā persona var iesniegt sūdzību Finansu ministrijai.

(2) Finansu ministrija, konstatējusi nepilnīgi pierādītus apstākļus vai vainu mīkstinošus apstākļus vai konstatējusi, ka lēmums ir nepamatots, ir tiesīga:

1) atcelt pieņemto lēmumu;

2) samazināt soda naudas apmēru līdz minimālajam par attiecīgo pārkāpumu noteiktās sankcijas apmēram;

3) nepiemērot alkohola konfiskāciju, ja tā atstāšana apritē nav pretrunā ar normatīvo aktu prasībām;

4) pagarināt soda naudas samaksas termiņu līdz trim mēnešiem no dienas, kad pieņemts lēmums par naudas soda uzlikšanu;

5) rakstveidā brīdināt pārkāpēju;

6) izbeigt pārkāpuma lietu.

(3) Finansu ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā likumos noteiktajā kārtībā.

129.pants. (1) Uzņēmumam soda nauda jāiemaksā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas, bet, ja uzņēmuma parstāvis nav piedalījies lietas izskatīšanā,— no lēmuma nosūtīšanas dienas. Noteiktajā termiņā nesamaksāto soda naudu Spirta monopola pārvalde piedzen bezstrīdus kārtībā.

(2) Juridiskās personas nodrošina konfiskācijai pakļautā alkohola glabāšanu līdz kontroles institūcijas turpmākā rīkojuma saņemšanai un pēc tā saņemšanas triju dienu laikā uz sava rēķina nogādā konfiskācijai pakļauto alkoholu norādītajā pārstrādes vai iznīcināšanas vietā.

130.pants. (1) Spirta monopola darbības pilnveidošanai un darbinieku materiālajai stimulēšanai izmantojami 80 procenti no summas, kas saņemta, realizējot ar Spirta monopola pārvaldes lēmumu tās kompetences ietvaros konfiscēto alkoholu un iekasējot soda naudu par juridisko personu izdarītajiem pārkāpumiem, attiecībā uz kuriem lēmumus pieņēmusi Spirta monopola pārvalde, bet 20 procenti ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

(2) Ja alkohola izņemšanu veikušas citas pilnvarotas valsts institūcijas, šā panta pirmajā daļā minētie ienākumi tiek sadalīti proporcionāli Spirta monopola pārvaldei un attiecīgajai institūcijai, ievērojot šajā likumā un attiecīgās institūcijas darbību reglamentējošajā normatīvā aktā noteikto ienākumu sadali starp pamatbudžetu un speciālo budžetu.

131.pants. Termiņus un kārtību, kādā izpildāmi lēmumi par naudas soda uzlikšanu, alkohola izņemšanu, konfiskāciju un licences anulēšanu, nosaka šis likums un citi likumi.

Informācija

Iesniegumu birojā

Par Saeimas Mandātu un iesniegumu komisijas Iesniegumu birojā

saņemtajiem iesniegumiem

1997. gada februārī

Saņemti iesniegumi pavisam 223

t.sk. individuāli 181

kolektīvi 32

anonīmi 10

Iesniegumu izskatīšana:

— atbilde sagatavota Iesniegumu birojā 72

— sniegtas starpatbildes par iesniegumu pārsūtīšanu 11

— nodoti atsevišķiem deputātiem 213

— nodoti deputātu frakcijām (t.sk. pavairoti) 102

— nodoti deputātu komisijām 86

— nodoti Saeimas struktūrvienībām 22

— pārsūtīti citām iestādēm un organizācijām 14

— nodoti lietā (anonīmi un bez konkrēta satura) 3

Personīgā pieņemšanā griezušies apmeklētāji 103

t.sk. saņemti iesniegumi 43

Likumā noteikto atbilžu sniegšanas termiņu pārkāpuši:

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija 1

Sociālo un darba lietu komisija 1

Aizsardzības un iekšlietu komisija 1

Sociālo un darba lietu komisija 1

Mandātu un iesniegumu komisijas priekšsēdētāja biedre R.Marjaša

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Par saņemtajiem

iesniegumiem konkrēti

I. Priekšlikumi un atsauksmes par politiskajiem un sociāli ekonomiskajiem procesiem. Kopā — 34 iesniegumi.

J.Druvāns no Krāslavas, I.Atteka u.c. no Brocēniem aicina frakciju “Tēvzemei un Brīvībai” bloķēt komunistu iniciatīvas un ievērot partijas programmu, cīnīties par deboļševizāciju, dekolonizāciju, deokupāciju — 2.

J.Norvaišs no Rīgas atzinīgi vērtē frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” darbu, aizstāv deputātu L.Ozoliņu, aicina ieņemt stingrāku nostāju pret pārējām frakcijām — 1.

Z.Purviņa no Madonas, Z.Cēmīte no Tukuma rajona, A.Elsteris no Jelgavas, A.Šnore no Rīgas sašutusi par deputāta L.Ozoliņa izslēgšanu no frakcijas un pauž neapmierinātību un vilšanos par tēvzemiešu rīcību — 4.

Anonīms rakstītājs no Valmieras kritiski vērtē deputātes L.Kuprijanovas aizvainojošos izteikumus par maznodrošinātajiem — 1.

M.Rode un vēl četras personas kritizē deputātes L.Kuprijanovas izteikumus, deputāta A.Saulīša un frakcijas `Tēvzemei un Brīvībai” darbību — 1.

E.Lavrenova–Rudgalve divos iesniegumos izsaka pārmetumus deputātam A.Jirgenam — 2.

Anonīms autors nosauc deputāta M.Lujāna aktivitātes par “kalpošanu krieviem” —1.

L.Blaumfelds no Jelgavas atzinīgi vērtē Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa vizīti Maskavā un viņa interviju Latvijas radio — 1.

Ē. Dzenis no Venecuēlas, J.Banders un L.Streips no Rīgas, F.Lasis no LNP Balvu nodaļas, Alūksnes “Abrenes apvienība” kritiski vērtē Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa vadītās delegācijas sarunu gaitu Krievijā, sevišķi jautājumā par Abreni, pensijas aprēķināšanu par nostrādāto laiku Krievijā, kā arī aicina vadīties pēc 1920. gada Miera līguma — 6.

A.Prūse aicina Saeimas priekšsēdētāju A.Čepāni apmeklēt Vaiņodes pagastu — 1.

F.Baumanis no Kuldīgas pievērš uzmanību savam viedoklim par Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa publikāciju “Lauku Avīzes” 07.02.1997. numurā — 1.

Anonīms autors vaino Valsts prezidentu un Saeimas deputātus tautas nabadzībā — 1.

A.Keišs no Limbažu rajona, A.L.Kociņa no Valkas rajona pievēršas smagajam ekonomiskajam stāvoklim valstī, vēršas pie deputātu sirdsapziņām — 2.

P.Švābe no Rīgas izvērtē privatizācijas problēmas un Cilvēktiesību biroja darbību — 1.

J.Vucāns un Ē.Gross no Rīgas rupji apvaino Valsts prezidentu un draud ar izrēķināšanos — 2.

Kurzemes novada kultūras darbinieki un koru diriģenti (17 paraksti) atbalsta R.Pīku kultūras ministra amatam — 1.

H.K.Osītis, B.Strelča no Rīgas un G.Sarkisjana no Ogres kritizē deputāta V.Krisberga nepildītos solījumus un negodīgo rīcību, apkrāpjot firmas “Auseklītis” klientus — 3.

V.Kraucis no Saldus pensionāru apvienības izvirza prasības frakcijām partiju priekšvēlēšanu solījumu izpildē — 1.

F.Baumanis no Kuldīgas uzskata, ka pienācis laiks mainīt vēlēšanu likuma normas. Viņu satrauc deputātu “pārvietošanās” un viņš iebilst balsošanas kārtībai vēlēšanās par visu sarakstu kopumā, tā ievēlot nepazīstamus cilvēkus — 1.

Maļinovska no Rīgas iesaka izvērtēt Rīgas Domes rīkojumu Nr. 59 par norēķinu kārtību par apkuri un karsto ūdeni — 1.

II. Priekšlikumi likumu un lēmumu pilnveidošanā. Kopā — 44 iesniegumi.

1. Juridiskie jautājumi:

— deviņpadsmit autori no dažādām Latvijas pilsētām un rajoniem turpina izteikt priekšlikumus par likumprojektu “Sauszemes transporta līdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana” — 19;

— V.Golubeva no Rīgas interesējas, kā ar likuma normām noteica pirmās un otrās kārtas mantiniekus līdz 1940. gadam un kā nosaka tagad — 1.

2. Budžeta un finansu (nodokļu) jautājumi:

— H.Z.Kaugars no Ainažiem uzskata, ka nepieciešamas nodokļu korekcijas par zemi, piemēram, kāpu zonā — 2.

3. Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu jautājumi:

— D.Nikolajevs no nacionālās integrācijas programmas “Rietumu krievi” pievēršas sadarbības jautājumiem ar Krieviju no cilvēktiesību aspekta un izsaka priekšlikumus ceļā uz Eiropas Savienību — 2;

— N.Rakovskis un E.Reindere no Vācijas aicina Latvijā atcelt nāvessodu — 2.

4. Aizsardzības un iekšlietu jautājumi:

— V.Šteinbergs no Rīgas iebilst pašreizējai ieroču glabāšanas un nēsāšanas kārtībai — 1.

5. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas jautājumi:

— V.Šteinbergs no Rīgas iesaka pasteidzināt parādcietumu ierīkošanu, kas it kā ļaus iegūt valstij papildu ienākumus, un norāda, kā organizējama alkohola tirdzniecība — 1;

— M.Pikure no Jaunpiebalgas aicina ar likumu noteikt atbildību par mājdzīvnieku spīdzināšanu — 1;

— A.Kurkulītis no Rīgas Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku biedrības vērš uzmanību uz siltuma tarifu noteikšanas un dzīvokļu privatizācijas trūkumiem — 1.

6. Sociālie un darba lietu jautājumi:

— E.Zeļenko no Rīgas atkārtoti interesējas par iespējām papildināt kaitīgo darbu sarakstu ar ziepju vārītāja profesju — 1;

— V.Kārkliņš no Aizputes, I.Znotiņa, G.Frickovičs, J.Plotiņš, A.Neimanis, M.Lazdiņš un E.Mūrnieks no Rīgas ierosina izdarīt grozījumus pensiju likumā un iebilst pret pastāvošo aprēķināšanas kārtību — 8.

7. Valsts pārvaldes un pašvaldību jautājumi:

— autors ar nesalasāmu parakstu iesaka pilnveidot likumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju — 1;

— K.Auziņš, nenorādot adresi, iebilst, ka valsts mežu ministra amatu turpmāk varētu ieņemt A.Ozols — 1.

8. Radio un TV padomes darbības likumības izvērtēšanas jautājumi:

— skolnieks A.Pommers no Rīgas lūdz piešķirt raidlaiku reliģiska satura programmai “Māras lūgšana” — 1;

— Želudkova no Rīgas pieprasa atjaunot TV 7. kanāla darbību — 1.

9. Pilsonības likuma izpildes komisijas jautājumi:

— V.Čirjatjevs no Rīgas atkārtoti lūdz izskatīt dokumentus par pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā — 1.

III. Iesniegumi un sūdzības dažādos jautājumos. Kopā — 145 iesniegumi, t.sk. anonīmi — 6, bez konkrēta satura — 1.

Pavisam saņemti — 223 iesniegumi.

Personīgā pieņemšanā griezušies — 103 apmeklētāji, saņemti — 43 iesniegumi.

Svarīgākie jautājumi:

— noraidoša attieksme pret jauno pensiju aprēķināšanas kārtību;

— sašutums par augstajiem komunālo pakalpojumu tarifiem;

— par tiesas lēmumu pārskatīšanu;

— zemes un īpašuma atgūšanas problēmas;

— dzīvokļu privatizācija;

— pašvaldību iestāžu darbs.

Iesniegumu biroja vadītāja I.Dreģe

Darītais

Otrdien, 11. martā

Juridiskā komisija:

— nolēma izveidot apakškomisiju likumprojekta “Latvijas Republikas Administratīvais kodekss” izskatīšanai;

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi Repatriācijas likumā” izskatīšanu 1. lasījumā;

— strādāja ar likumprojektu “Grozījumi Latvijas Kriminālkodeksā”;

— atzina, ka likumprojekts “Par dzīvojamo telpu īri” nav virzāms izskatīšanai Saeimā.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija:

— nolēma izstrādāt alternatīvu likumprojektu “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju””;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par atlīdzību mantas uzrādītājam muitas noteikumu pārkāpumu lietās un nodokļu likumu pārkāpumu gadījumos”;

— nolēma atbalstīt likumprojekta “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām” izskatīšanu 1. lasījumā;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par Latvijas labības tirgu un valsts labības rezervi””;

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””;

— atbalstīja likumprojekta “Bibliotēku likums” izskatīšanu 1. lasījumā;

— nolēma neatbalstīt izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””;

— atbalstīja likumprojektu “Grozījums likumā “Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību”” izskatīšanai 1. lasījumā.

Aizsardzības un iekšlietu komisija:

— atbalstīja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā”.

Tautsaimniecības, agrārās,

vides un reģionālās politikas komisija:

— uzklausīja ekonomikas ministra G.Krasta, Energoapgādes regulēšanas padomes priekšsēdētāja A.Pakrastiņa, Pašvaldību savienības priekšsēdētāja vietnieka J.Ruško, Monopoluzraudzības padomes priekšsēdētājas I.Rudušas un “Latvenergo” viceprezidenta K.Purņa viedokli par elektroenerģijas tarifu veidošanas politiku;

— nolēma lūgt Ekonomikas ministriju līdz 1. jūlijam sagatavot enerģētikas nacionālo programmu, kā arī izvērtēt Energoapgādes regulēšanas padomes darbu un sasaukt komisijas izbraukuma sēdi “Latvenergo”, lai izvērtētu situāciju enerģētikā.

Izglītības, kultūras un zinātnes komisija:

— akceptēja izskatīšanai 1. lasījumā likumprojektu “Grozījumi likumā “Par zinātnisko darbību””.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija:

— strādāja ar priekšlikumiem grozījumiem Pilsonības likumā;

— strādāja ar priekšlikumiem grozījumiem likumā “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”.

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija:

— konceptuāli atbalstīja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par sabiedriskajām organizācijām un to apvienībām””, bet nolēma atlikt tā virzīšanu izskatīšanai 1. lasījumā, lūgt Tieslietu ministriju un politiskās organizācijas iesniegt priekšlikumus minētā likuma grozījumiem un apkopot tos alternatīvā likumprojektā.

Sociālo un darba lietu komisija:

— atbalstīja likumprojekta “Grozījumi likumā “Par nodarbinātību”” izskatīšanu 2. lasījumā.

Pilsonības likuma izpildes komisija:

— nolēma atbalstīt pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem Latvijas labā Svetlanai Konoņenko un Natašai Gamanovičai.

Plānotais

Trešdien, 12. martā

8.00 Frakcijas “Latvijai” sēde.

9.00 Pieprasījumu komisijas sēde.

1. Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam A.Šķēlem un valsts ieņēmumu valsts ministrei A.Počai par Korupcijas novēršanas likuma izpildi attiecībā uz nepieciešamību visām valsts amatpersonām deklarēt savus bezskaidras naudas uzkrājumus.

2. Saeimas deputātu pieprasījums Ministru prezidentam A.Šķēlem

iesniegt Saeimai apstiprināšanai pilnu pārskatu par valsts un pašvaldību budžeta izpildi 1996.gadā.

10.00 Juridiskās komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Kriminālkodeksā”.

2. Likumprojekts “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem

Latvijas Republikā”.

3. Likumprojekts “Par kooperatīvajām sabiedrībām un to savienībām”.

4. Lēmuma projekts “Par dažu Augstākās tiesas tiesnešu apstiprināšanu”.

10.00 Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas

komisijas sēde.

1. Par Latvijas Nacionālo programmu integrācijai Eiropas Savienībā.

2. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par kooperatīvajām

(kopdarbības) sabiedrībām””.

10.00 Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēde.

1. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes atzinums par likumprojektu

“Grozījumi likumā “Latvijas Republikas advokatūras likums””.

2. Likumprojekts “Par Latvijas valsts himnu”.

3. Septītās dienas adventistu Latvijas draudžu savienības priekšlikums

par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā.

4. Salaspils un Vācijas koncentrācijas nometņu bijušo ieslodzīto biedrības

iesniegums sakarā ar Vācijas valdības lēmumu par kompensācijām nacionālsociālisma upuriem Latvijā.

10.00 Sociālo un darba lietu komisijas sēde.

Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””.

10.00 Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēde.

1. Pašvaldību lietu valsts ministra Ē.Zundas informācija.

2. Par Satversmes tiesas lēmuma un likuma “Par pašvaldībām” atsevišķu

normu saskaņošanu.

3. Likumprojekts “Bibliotēku likums”.

10.00 Aizsardzības un iekšlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījums likumā “Par valsts noslēpumu””.

2. Likumprojekts “Grozījums Latvijas Republikas likumā “Par policiju””.

10.00 Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Grozījumi likumā “Par akcīzes nodokli””.

2. Likumprojekts “Par nekustamā īpašuma nodokli”.

10.00 Ārlietu komisijas sēde.

1. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par tiesvedības

nodošanu krimināllietās”.

2. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildu protokolu”.

3. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par notiesāto personu nodošanu soda izciešanai”.

4. Likumprojekts “Par Eiropas Padomes Konvenciju par izdošanu un tās papildu protokolu un otro papildu protokolu”.

5. Likumprojekts “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskās migrācijas organizācijas sadarbības līgumu”.

6. Likumprojekts “Par 1971.gada Ženēvas konvenciju “Par fonogrammu producentu aizsardzību pret neatļautu viņu fonogrammu pavairošanu”.

7. Likumprojekts “Par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu”.

11.00 Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde.

Likumprojekta “Reliģisko organizāciju likums” 6.panta apspriešana.

12.30 Nacionālās drošības komisijas sēde.

13.00 LZS, KDS, LDP frakcijas sēde.

13.00 Frakcijas “Sociālistiskā partija — Līdztiesība” sēde.

14.00 Frakcijas “Latvijas ceļš” sēde.

14.00 Frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai” sēde.

14.00 LNNK, LZP frakcijas sēde.

15.30 Demokrātiskās partijas “Saimnieks” frakcijas sēde.

Saeimas preses dienests