Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Diplomātija. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 19.02.1997., Nr. 51 https://www.vestnesis.lv/ta/id/29630

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Valsts prezidenta vizīti Turcijā (turpinājums)

Vēl šajā numurā

19.02.1997., Nr. 51

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Diplomātija

Par Saeimas delegācijas vizīti Maskavā

Vakar, 18.februārī, turpinājās Latvijas parlamentāriešu delegācijas vizīte Maskavā. Delegācija tikās ar Krievijas ārlietu ministra pirmo vietnieku I.Ivanovu un vicepremjeru, ārējo ekonomisko sakaru ministru O.Davidovu.

I.Ivanovs vēlreiz apliecināja Krievijas gatavību veidot labas kaimiņattiecības ar Latviju, uzsverot pastāvīga dialoga nepieciešamību starp abu valstu pārstāvjiem visos līmeņos. Sarunas gaitā tika skarti divpusējās sadarbības jautājumi — kā panākt robežjautājuma ātrāku atrisinājumu un sākt starpvaldību komisijas darbu. Notika viedokļu apmaiņa par naturalizācijas gaitu Latvijā, kā arī par dažiem reģionālās drošības aspektiem, tai skaitā par NATO paplašināšanos.

Latvijas delegācijai tiekoties ar O.Davidovu, Krievijas puse izrādīja ieinteresētību ekonomiskās sadarbības attīstīšanā ar Latviju, notika domu apmaiņa par saimniecisko sakaru paplašināšanas un intensificēšanas iespējām.

Vakarā Latvijas vēstniecībā notika Saeimas priekšsēdētāja A.Čepāņa preses konference un pieņemšana par godu Latvijas parlamenta delegācijas vizītei Maskavā.

Latvijas vēstniecības Krievijā preses dienests


Par Valsts prezidenta vizīti Turcijā

Vizītes pirmā diena

Vakar, 18.februārī, sākās Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa valsts vizīte Turcijā. Turcijas un Latvijas karogiem rotātajā Ankaras lidostā Latvijas Valsts prezidentu sagaidīja Turcijas Valsts kancelejas un Turcijas valsts protokola pārstāvji, kā arī Latvijas vēstnieks Turcijā Valdis Krastiņš.

No lidostas Guntis Ulmanis devās uz savu rezidenci “Camli Kösk” (Stikla pils), bet pēcpusdienā, ievērojot Turcijas valsts viesu tradīciju, apmeklēja Turcijas valsts pamatlicēja Ataturka mauzoleju. Pie mauzoleja viņu sagaidīja Ankaras gubernators, vietējā garnizona komandieris, Ankaras mērs un mauzoleja godasardzes komandieris. Guntis Ulmanis nolika vainagu pie Ataturka kapa un parakstījās mauzoleja apmeklētāju goda grāmatā. Valsts prezidents apskatīja Ataturka muzeju.

Guntis Ulmanis ieradās arī Turcijas Republikas prezidenta pilī “Cankaja Kosku”, kur pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas kopā ar prezidentu Suleimanu Demirelu sniedza īsu preses brīfingu. Pēc tam abi prezidenti apspriedās divatā, kam sekoja Turcijas Republikas un Latvijas Republikas delegāciju divpusējās sarunas.

Abu prezidentu paziņojumos presei, ko Suleimans Demirels un Guntis Ulmanis sniedza tūlīt pēc Latvijas Valsts prezidenta svinīgās sagaidīšanas Turcijas prezidenta pilī, skaidri iezīmējās abu valstu sadarbības dziļākā jēga un stratēģiskā perspektīva.

Suleimans Demirels uzsvēra, ka “bipolārās sistēmas sabrukums ir radījis jaunu pasaules kārtību, kas balstīta uz brīvību, demokrātiju, cilvēka tiesībām, likuma spēku un tirgus ekonomiku, kas veido kopējo vērtību sistēmu mūsu valstīs”.

Šajā kontekstā jo nozīmīgs ir Latvijas un Turcijas līgums par sadarbību militārās apmācības, militārās zinātnes un tehnikas jomā, ko vizītes otrajā dienā (trešdien, 19.februārī), parakstīs Latvijas Republikas aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš un Turcijas Republikas Ģenerālštāba priekšnieks Ismails Haki Karadajs.

Sarunā ar “Latvijas Vēstneša” pārstāvi Guntis Ulmanis teica, ka Latvija paredzējusi parakstīt šādus līgumus ar visām NATO dalībvalstīm.

Pašlaik mūsu valstij noslēgti šādi līgumi ar daudzām NATO dalībvalstīm. Savukārt aizsardzības ministrs Andrejs Krastiņš sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” uzsvēra Ankarā noslēgtā līguma politisko nozīmīgumu.

Svarīgi ir arī divi līgumi ekonomiskās sadarbības jomā, ko Valsts prezidenta vizītes pirmajā dienā parakstīja Latvijas ārlietu ministrs Valdis Birkavs un Turcijas ekonomikas ministre Aifera Jilmasa. Līgums par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību paver plašas iespējas apmaiņai ar lauksaimniecības produktiem un pārtikas rūpniecības ražojumiem, līgumā akcentēta arī sadarbība vieglās rūpniecības, sakaru, informātikas un mašīnbūves jomā. Par savdabīgu perspektīvu sadarbības aspektu var kļūt tūrisms.

Ārlietu ministrijas pirmā politiskā departamenta direktore Elita Kuzma, komentējot šo līgumu, “Latvijas Vēstnesim” pastāstīja par abpusējo vēlmi izveidot Latvijas un Turcijas apvienoto ekonomikas komisiju. E.Kuzma uzsvēra arī regulāros kontaktus, ko līgums sekmēs: informācijas apmaiņa, kopīga izstāžu un gadatirgu rīkošana, abu valstu uzņēmēju asociāciju kontakti.

Latvijas Valsts prezidents Guntis Ulmanis sarunā ar žurnālistiem atzīmēja, ka abām valstīm ir daudz kopīga. Gan Latvijā, gan Turcijā notiek līdzīgi ekonomiskie un politiskie procesi.

“Šī ir zināmā mērā starpvizīte vai šaha gājiens. Taču tās neapšaubāmo nozīmīgumu nosaka valsts vizītes statuss,” teica Guntis Ulmanis.

Jānis Ūdris,

“LV” speciālkorespondents,

pa telefaksu no Ankāras


Guntis Ulmanis — presei Ankārā

Šodien iesākusies vizīte ir pirmā Latvijas Valsts prezidenta valsts vizīte Turcijas Republikā. Atļaujiet izteikt pateicību par šo ielūgumu apmeklēt Turciju. Analizējot abu valstu attiecību vēsturi, nevar nepieminēt Turcijas īsteno Latvijas okupācijas un vardarbīgās inkorporācijas neatzīšanas politiku un Turcijas atbalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā. Apzinoties Turcijas pieaugošo lomu Eiropas un pasaules politiskajos procesos, šī vizīte dos mums iespēju izvērtēt Latvijas un Turcijas divpusējo attiecību attīstību, kā arī apspriest tālākās sadarbības iespējas un virzienus.

Par abpusējo ieinteresētību attīstīt divpusējās attiecības liecina sekmīgā līgumtiesiskās bāzes veidošana — jau parakstīti pieci sadarbības līgumi. Šīs vizītes laikā paredzēts parakstīt nozīmīgo līgumu par investīciju veicināšanu un aizsardzību, līgumu par tirdzniecību un ekonomisko sadarbību, kā arī līgumu par sadarbību militārās apmācības, militārās zinātnes un tehnikas jomā. Šis līgumtiesiskās bāzes attīstības process turpinās un rada plašas divpusējās sadarbības perspektīvas.

Latvija apzinās 1997.gada nozīmīgumu Eiropas pārveides un paplašināšanās procesā. Šajā gadā pieņemto lēmumu būtība nozīmīgi veidos jaunu Eiropas ekonomisko, politisko un drošības telpu. Kā rezultātu no šā dinamiskā procesa Latvija sagaida konkrēti definētu atklātu procesu ar skaidri iezīmētu Latvijas vietu un lomu.

Latvijas intereses un atbildība ir Baltijas valstu harmoniska un ātra integrācija Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Latvijas neatlaidība un panākumi, realizējot politiskās un saimnieciskās reformas stratēģisko mērķu tuvināšanā, ir devušas reģionam un Eiropai kopumā lielāku stabilitātes izjūtu un drošības pieauguma perspektīvu.

NATO paplašināšanās, pārveidošanās un pielāgošanās jaunajai situācijai, tās dialogs un sadarbība ar Krieviju ir galvenā topošās Eiropas drošības arhitektūras sastāvdaļa. Latvija kopā ar sadarbības partneriem arvien noteiktāk kļūst par šī dialoga pilntiesīgu dalībnieci.

Gaidāmajā NATO Madrides galotņu sanāksmē tiks lemta paplašināšanās stratēģija. Latvija uzskata, ka visām valstīm, kuras ir izteikušas apņēmību pievienoties jaunajai NATO, ir nepieciešama skaidri nosprausta perspektīva dalībai NATO, jauni ietvari attiecībām ar NATO laikā līdz uzņemšanai aliansē, kā arī skaidri sagatavošanās ceļi pilntiesīgai dalībai.

Latvija aicina Turciju turpināt atbalstīt NATO paplašināšanās procesu, radot skaidru perspektīvu visām NATO kandidātvalstīm un nosakot tām īpašu NATO kandidātstatusu. Latvija sagaida Turcijas atbalstu Baltijas valstu perspektīvai dalībai NATO.

Latvija uzskata, ka Valsts prezidenta vizīte Turcijā paplašinās sadarbības spektru starp abām valstīm un piešķirs jaunu impulsu jau aizsāktās sadarbības tālākai attīstībai. Latvija uzskata, ka Turcija ir paraugs gan iespējām sadarboties ar Eiropu, gan veiksmīgai ekonomisko reformu gaitai un stabilitātei.


Guntis Ulmanis — svinīgajās vakariņās Prezidenta pilī Cankaja Kosku Ankārā

Jūsu ekselence, augsti godātais prezidenta kungs!

Cienītā Demirela kundze!

Dāmas un kungi!

Latvijas tauta un es personīgi ļoti augstu novērtēju jūsu ielūgumu apmeklēt skaisto Turcijas zemi. Tā sapratne un draudzība, kas no dienas uz dienu veidojas starp mūsu tautām, ir droša ķīla mūsu attiecību tālākai auglīgai izaugsmei.

Latvijai un Turcijai, kaut ģeogrāfiski šķirtām ar kilometru simtiem, ir daudz kopēja — abas valstis ir kā tilti, kas savieno dažādas vēsturiskas tradīcijas, abas tautas ir kulturāli bagātinājušās šī unikālā novietojuma rezultātā. Arī Turcija un Latvija ir saistviela, bez kuras nevar celt jauno Eiropas māju. Bet, ja paskatāmies pulkstenī, tad gan Rīgā, gan Ankarā pulkstenis rāda vienu laiku, ko daži sauc arī par jaunās Eiropas laiku.

Pasaules kultūra nav iedomājama bez tiem šedevriem un tās milzīgās garīgās ietekmes, ko devusi un dod grandiozā un senatnīgā Stambula, turku literatūra, Fāzils Hisni Dāglardža, Omers Sejfetins. Ikviens apbrīno brīnišķīgos, krāsām bagātos turku paklājus, tāpat “šaha spēlētāju un domātāju piens” — turku kafija — ir iecienīta arī Latvijā, bet bērni sapņo par Austrumu mītiskajiem turku saldumiem.

Droši vien nav neviena cilvēka Latvijā, kas nezina tās trāpīgās asprātības un domugraudus, ko pasaulei ir devis Nasredins Hodža, un nu jau mēs vairs necenšamies “zāģēt to zaru, uz kura paši sēžam”.

Mūsu tautu savstarpējās saiknes ir veidojušās jau ilgākā laika periodā, bet tikai tagad, Latvijai atgūstot brīvību un nostiprinot savu neatkarību, tās uzzied ar jaunu spēku. Mūsu sadarbība padziļinās un rod izpaudumu atbilstoši mūsu tautu brīvai gribai un iespējām.

Simboliski, ka šīs vizītes laikā esam parakstījuši vairākus tik būtiskus līgumus, kas nepārprotami dod papildu iespējas vēl ciešākai sadarbībai, vispārējai drošībai un tautu labklājības izaugsmei. Nešaubāmies, ka šodien parakstītie līgumi veicinās tradicionāli labo sadarbību un pavērs jaunas iespējas abpusēji izdevīgām sadarbības iespējām. Patiesi varam teikt, ka atkal esam atjaunojuši vēl vienu Lielā zīda ceļa atzaru, kas turpina bagātināt mūsu tautas ar savstarpējo sapratni un draudzīgiem kontaktiem.

Modernā pasaule nav iedomājama bez iecietības, sapratnes un cieņas pret katru tautu un katru indivīdu. Latvijas tautas liktenis ir bijis smags, pat traģisks — pavisam nesen bija apdraudēta tautas tālākā eksistence. Latvija uzmanīgi un ar patiesu norūpētību seko tiem procesiem, kas risinās mūsdienu pasaulē. Jaunā Eiropa ir jābūvē, lai izskaustu naidu un neiecietību. Demokrātijai un tautas labklājībai jākļūst par jaunās Eiropas mājas stūrakmeni.

Latvijas ārpolitikas mērķi ir skaidri un noteikti — sakārtot un atjaunot tās dabiskās vēsturiskās saites, kas eksistējušas jau gadsimtiem, bet vardarbīgi sarautas padomju okupācijas gados. Mūsdienu ceļš uz jauno Eiropu ved caur padziļinātu integrāciju Eiropas un transatlantiskajās struktūrās. Latvijas dabiskā vieta — demokrātijas ideāli un bažas par Eiropas drošību diktē nepieciešamību strauji iekļauties Eiropas Savienībā un NATO. Eiropas Savienības paplašināšanās un NATO atvēršana jaunām dalībvalstīm ir preventīvā stabilitāte, drošības politika, kas veicina un papildina iekšējās ekonomiskās un politiskās reformas, un tā galu galā stabilizē demokrātiju visā Eiropā un ap Eiropu. Latvija vēlas būt droša un stabila tās kaimiņiem.

Latvija ir gatava arī turpmāk konstruktīvi un abpusēji pieņemamā veidā risināt visus jautājumus.

NATO transformācija uz jauno NATO — no klasiskas aizsardzības struktūras uz Eiropas drošības arhitektūras pamatpīlāru ir process, kur ir jāuzklausa katras valsts intereses, katras valsts balss. Latvijas identitātes saglabāšana un tālākā attīstība cieši saistās ar Eiropas identitāti, bet vispirmām kārtām ar Eiropas Savienību un Ziemeļatlantijas līguma organizāciju. Latvija ir pārliecināta, ka Turcija, kas ir reģionāla lielvalsts un vitāli izšķirošās NATO organizācijas dalībvalsts, turpinās atbalstīt Latvijas centienus iekļauties un veidot jauno Eiropu, padziļināt tās integrāciju un paplašināt tik nepieciešamo stabilitātes zonu.

Latvija izprot un augsti godā Turcijas vēlmi un tiesības veidot savu ārpolitiku uz līdztiesīgiem pamatiem, vēl vairāk un dziļāk iekļauties Eiropas atjaunotnes un pārveides procesā.

Apbrīnas vērts ir Turcijas noietais modernizācijas ceļš. Attīstības un celtniecības apjomi un spars ir fantastiski. Turcijā ir modernas rūpnīcas, kuru ražojumus iepazīst pasaule. Turcijas iespējas ir unikālas. Vairāk nekā 50 procenti Turcijas iedzīvotāju ir jaunāki par 30 gadiem, tas ir tikai sapnis Latvijai. Turku nācija ir jauna, vitāla un dinamiska. Patiesi milzīgu darbu ir veicis Mustafa Kemals Ataturks. Ataturka moto ir patiesi ģeiniāls — “Miers mājās, miers pasaulē”. Turcijas vēstures gadu ritējums ir apbrīnojams — Anatolijas civilizācijas skaitāmas tuvu otrajam desmitam. Tā ir bagāta pagātne, ar kuras mazu daļu iepazīsimies tuvākajās dienās.

Augsti godātais prezidenta kungs!

Dāmas un kungi!

Pateicoties par šo viesmīlīgo ielūgumu apmeklēt jūsu skaisto valsti un par sirsnību, ar kādu tiekam sagaidīti, vēlos jums, prezidenta kungs, novēlēt tālākus panākumus Ataturka iedibināto tradīciju iemiesošanā un padziļināšanā. Ar patiesu prieku sagaidīsim jūs Rīgā jau tuvākajā laikā. Mūsu dialogam jāturpinās un jākļūst vēl aktīvākam. Savstarpējos apmeklējumos veidojas izpratne un cieņa, Latvijas tauta augstu vērtē draudzību un atbalstu.

Cik patiesi gan ir vārdi, ko teicis ģeniālais Fāzils Hisni Dāglardža:

“Mēs esam šā milzu tukšuma viras,

Mēs te stāvam kopš pasaules radīšanas,

Lai zvaigznāji

Cits citam

Neuzskrien virsū.”

Atļaujiet, prezidenta kungs, uzsaukt tostu uz jūsu veselību, par Turcijas tautas labklājību un par Latvijas un Turcijas veiksmīgu sadarbību arī turpmāk! Šerefe!

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!