NO AMATPERSONAS REDZESPUNKTA

Par pensiju rēķinu 1997.gadā

LILITA VELDE,

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta pensiju nodaļas vadītāja, — “Latvijas Vēstnesim”

Tā kā 1997. gadā valsts likumdošana nosaka zināmas izmaiņas pensiju piesķiršanas un aprēķināšanas kārtībā, tad lūdzām Lilitu Veldi atbildēt uz vairākiem jautājumiem.

— Kā vecuma pensija tiks aprēķināta 1997. gadā, kāda ir pensijas aprēķināšanas formula?

Saskaņā ar likumu “Par valsts pensijām” pensija aprēķināma pēc šādas formulas:

Ks + K

P =

__ G

P — gada pensija, kuras divpadsmitā daļa ir mēneša pensija;

Ks — pensijas sākuma kapitāls, ar kuru tiek kreditēts apdrošināšanas periods līdz 1996.gada 1.janvārim;

K — pensijas kapitāls, ko veido sociāli apdrošinātās personas personīgajā kontā reģistrētā sociālās apdrošināšanas iemaksu summa laika periodā no 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas pieprasīšanai;

G — laika posms (gados), par kuru no pensijas pieprasīšanas gada tiek plānota vecuma pensijas izmaksa.

1997. gadā pensijas sākuma kapitāla aprēķināšanai tiks ņemta vērā sociāli apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā. Ja sociāli apdrošinātās personas vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā būs mazāka par 1996. gadam noteikto vidējo apdrošināšanas iemaksu algu, tad personas, kuras apdrošināšanas stāžs Latvijā nebūs mazāks par 30 gadiem, pensijas aprēķināšanai, nosakot pensijas sākuma kapitālu, tiks ņemta vērā 1996. gadam noteiktā vidējā apdrošināšanas iemaksu alga.

Ja sociāli apdrošinātā persona pēc šā likuma spēkā stāšanās līdz pensijas pieprasīšanas dienai nebūs strādājusi vai strādāt sākusi pēc 2000. gada, sākuma kapitāla aprēķināšanai tiks ņemta vērā valstī noteiktā minimālā darba alga.

Piemēram (neņemot vērā iespējamās pensijas indeksācijas un “G” faktora izmaiņas), vīrietis 1997. gada 1. jūlijā, sasniedzot 60 gadu vecumu, pieprasa pensiju, viņa apdrošināšanas stāžs līdz pensijas pieprasīšanai ir 41 gads 6 mēneši, t.s., līdz 1996. gada 1. janvārim — 40 gadi; viņa vidējā apdrošināšanas iemaksu alga 1996. gadā bijusi Ls 100, bet, sākot ar 1997. gada 1. janvāri, mēneša atalgojums Ls 120.

Aprēķins:

1. Vispirms aprēķinām sākuma kapitālu par apdrošināšanas periodu līdz 1996.gada 1.janvārim.

Ks = 100 x 40 x 12 x 0,2 = 9600

2. Aprēķinām pensijas kapitālu par apdrošināšanas periodu pēc 1996. gada 1. janvāra līdz pensijas pieprasīšanai.

K (1996.g.) = 100 x 12 x 0,2 = 240

K (1997.g. 6 mēn.) = 120 x 6 x 0,2 = 144

3. Nosakām pensijas kapitālu, kas ņemams vērā pensijas aprēķināšanai.

K = 9600 + 240 + 144 = 9984

4. Aprēķinām gada pensiju:

9984

P = = 547,07

__18,25 (“G” 60 gadu vecumā)

5. Mēneša pensija ir Ls 45,59

Kā redzams no minētā piemēra, vecuma pensijas apmēru būtiski ietekmē ne tikai sociāli apdrošinātās personas vidējais apdrošināšanas iemaksu algas apmērs un apdrošināšanas stāža lielums, bet arī vecums, kādā tiek pieprasīta pensija. Plānotais vecuma pensijas izmaksas laika posms “G” samazinās, pieprasot pensiju lielākā vecumā. Piemēram, ja iepriekšminētajā piemērā pensija tiktu pieprasīta, personai sasniedzot 62 gadu vecumu, piešķiramās pensijas apmērs būtu Ls 49,14, bet ja 65 gadu vecumā — Ls 55,39. Jāņem vērā, — jo ilgāk persona strādās, jo lielāks būs arī viņas pensijas kapitāls, tātad palielināsies arī pensija.

— Vai arī 1997. gadā visi strādājošie pensionāri varēs saņemt pensiju piešķirtajā apmērā, t.sk. arī tie, kas saņems tā sauktās lielās pensijas, no kurām plānots atvilkt ienākuma nodokli?

— Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu strādājošiem pensionāriem ir tiesības saņemt pensiju piešķirtajā apmērā. Tā kā vēl nav pieņemti grozījumi likumā “Par ienākuma nodokli”, konkrētu atbildi, par tā saukto lielo pensiju aplikšanas kārtību ar ienākuma nodokli, sniegt nevaram.

— Cik lielu pensiju 1997. gadā saņems tie, kuru darba ienākumi, no kuriem 1996. gadā izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas, bijuši valstī noteiktās minimālās algas apmērā? Vai apmēra ziņā nelielu pensiju gadījumos ir paredzēta piemaksa pie pensijas?

— Piemaksa nav paredzēta, bet šā raksta pirmajā punktā ir aprakstīta pensijas aprēķināšanas kārtība 1997. gadā, kas paredz zināmus atvieglojumus personām, kuru apdrošināšanas stāžs Latvijā nav mazāks par 30 gadiem.

Pensijas apmērs nevar būt mazāks par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru (25 lati — V.O.). Šis nosacījums neattiecas uz sievietēm, kuras izmanto tiesības priekšlaicīgas vecuma pensijas saņemšanai.

— Kurā gadā dzimušās sievietes ir tiesīgas pensionēties 1997. gadā?

Vispārējā gadījumā pensionēšanās vecums sievietēm periodā līdz 1997. gada 1. jūlijam ir 56 gadi, tātad tas attiecas uz sievietēm, kuras dzimušas līdz 1941. gada 1. jūlijam. Ar 1997. gada 1. jūliju līdz 1998. gada 1. jūlijam pensionēšanās vecums jau būs 56,5 gadi. Tas nozīmē, ka 1997. gadā varēs pensionēties sievietes, kuras dzimušas līdz 1941. gada 1. jūlijam. Protams, sievietes var izmantot tiesības priekšlaicīgi saņemt vecuma pensiju no 55 gadu vecuma, ja viņu apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 10 gadiem.

— Kādi noteikumi jāizpilda strādājošiem pensionāriem, lai vecuma pensiju, kas piešķirta pirms 1996. gada 1. janvāra, pārrēķinātu pēc jaunajiem 1997. gada noteikumiem?

— Likums “Par valsts pensijām” nosaka, ka sakarā ar apdrošināšanas stāžu, kas uzkrāts pēc minētā likuma spēkā stāšanās (1996. gada 1. janvāra), pensija pārrēķināma šādā kārtībā:

ja nostrādāts ne mazāk par vienu gadu, piešķirtā pensija, pamatojoties uz sociāli apdrošinātās personas pieprasījuma, pārrēķināma, bet ne biežāk kā vienu reizi trijos gados;

pārrēķināto vecuma pensiju veidos agrāk piešķirtā (pārrēķinātā) pensija un pensija, kas aprēķināta, nemot vērā pensijas kapitālu, ko persona pēc 1996. gada būs uzkrājusi gada vai ilgākā laikā pēc pensijas piešķiršanas (pārrēķināšanas). Piemēram, 1995. gadā piešķirta vecuma pensija, kuras apmērs šobrīd ir Ls 43,57. Nostrādājot 1996. gadu ar vidējo apdrošināšanas iemaksu algu Ls 150 un pieprasot pensijas pārrēķinu 63 gadu vecumā (“G” 16,28) 1997. gada janvārī, pārrēķinātās pensijas apmērs būs Ls 45,41 (43,57 + 1,84 — pensija, kas aprēķināta, ņemot vērā 1996. gadā uzkrāto kapitālu).

— Vai 1997. gadā paredzamas izmaiņas invaliditātes pensiju aprēķināšanā?

— Kārtība, kādā invaliditātes pensijas aprēķina 1996. gadā, noteikta tikai 1996. gadam. Ir izstrādāts likuma projekts “Grozījumi likumā “Par valsts pensijām””, kas ir iesniegts izskatīšanai Saeimai un saskaņā ar kuru, sākot ar 1997. gadu, ir paredzēta jauna invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtība, kas pamatojas jau uz sociālās apdrošināšanas principiem. Šī jaunā invaliditātes pensijas aprēķināšanas kārtība attieksies uz invalīdiem, kuriem invaliditātes pensija tiks piešķirta, sākot ar 1997. gadu.

— Kādi dokumenti nepieciešami un kur tie jāiesniedz, pieprasot pensiju 1997. gadā? Vai apdrošināšanas stāžā tiks ieskaitīts mācību laiks augstākajā mācību iestādē laikā no 1991. gada līdz 1995. gadam, ja sociālās apdrošināšanas iemaksas personīgi par šo laiku ir izdarītas?

— Pensijas pieprasījums un pensijas piešķiršanai nepieciešamie dokumenti personīgi vai ar darba devēja starpniecību iesniedzami sociālās apdrošināšanas pārvaldei pēc pensijas pieprasītāja dzīvesvietas.

Dzīvesvietas sociālās apdrošināšanas pārvaldē, uzrādot pasi, iesniedzams iesniegums par pensijas pieprasīšanu un apdrošināšanas stāžu pierādoši dokumenti.

Saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, laikā no 1991. gada 1. janvāra līdz 1996. gada 1. janvārim veido arī mācību laiks augstākajās mācību iestādēs, ja šajā laikā kārtotas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

— Kā ar 1997. gadu tiks aprēķināta pensija Latvijas Republikas pilsonim, kura darba dzīves lielākā daļa pavadīta ārpus Latvijas, bet apdrošināšanas stāžu Latvijā veido tikai pēdējie pieci darba gadi vai tikai 1996. gads?

— No 1991. gada 1. janvāra apdrošināšanas stāžu, kas tiek ņemts vērā, piešķirot pensiju, veido tikai darbs Latvijas teritorijā, kura laikā izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Līdz 1991. gada 1. janvārim Latvijas Republikas pilsoņiem, repatriantiem, viņu ģimenes locekļiem un pēcnācējiem Latvijā un ārpus Latvijas uzkrātie darba un tam pielīdzinātie periodi veido apdrošināšanas stāžu, kas nepieciešams valsts pensijas piešķiršanai, neatkarīgi no sociālās apdrošināšanas iemaksu izdarīšanas.

Vairis Ozols,

“LV” iekšpolitikas redaktors