Energoapgādes regulēšanas padomes rīkojums nr.6

Rīgā 1996. gada 10. septembrī

(“Latvijas Vēstnesī” - 16.septembrī)

Par siltumenerģijas norēķiniem

Par Metodiku norēķiniem par patērēto siltumenerģiju

Saskaņā ar Ministru Kabineta 1996. gada 7. maija noteikumu Nr.163 “Energoapgādes regulēšanas padomes un tās izpildinstitūcijas nolikums” 28.2. punktu :

1. Apstiprināt “Metodiku norēķiniem par patērēto siltumenerģiju” kā pagaidu metodiku līdz 1997. gada 30. septembrim.

2. Rekomendēt pašvaldībām:

2.1. Visiem namīpašniekiem, neatkarīgi no īpašuma formas, pāriet uz norēķinu kārtību ar dzīvokļu īrniekiem, īpašniekiem, nomniekiem (Apakšlietotājiem), nosakot maksu par karstā ūdens piegādi un apkuri katru mēnesi pēc ēkas ievadā (uz piederības robežas) uzstādītā siltumskaitītāja rādījumiem vai, ja nav uzstādīts siltumskaitītājs, pēc aprēķinu ceļā noteiktā siltumenerģijas patēriņa daudzuma.

2.2. Atsevišķos gadījumos noteikt pastāvīgo apmaksas daļu, pamatojoties uz prognozējamo mēneša vidējo siltumenerģijas patēriņu, ar sekojošu, ne retāk kā trīs reizes gadā, kopējās maksājumu summas korekciju, un mainīgo daļu, atbilstoši Apakšlietotāja faktiskajam patēriņam, lai neaizkavētu apgrozāmo līdzekļu ieplūšanu un nodrošinātu naudas iekasēšanu katru mēnesi no Apakšlietotājiem.

3. Iesniegt priekšlikumus par izmaiņām un papildinājumiem Metodikā Energoapgādes regulēšanas padomei izvērtēšanai un apkopošanai līdz 1997. gada 1. jūnijam.

4. Noteikt, ka līdz šim praksē pielietotā Siltuma enerģijas atlaides uzskaites instrukcija patērētājiem (apstiprināta 1992. gada 14. decembrī ) ir zaudējusi spēku.

Padomes priekšsēdētājs A.Pakrastiņš

Metodika norēķiniem par patērēto siltumenerģiju

I. Vispārīgie nosacījumi

Metodika izstrādāta saskaņā ar “Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumu” (MK 28.02.1995. noteikumi Nr.41) prasībām.

Siltumenerģijas patēriņa uzskaite un norēķini tiek veikti starp siltumapgādes uzņēmumu (Piegādātājs) un ēkas vai uzņēmuma īpašnieku vai pārvaldītāju (Lietotājs) saskaņā ar līgumu par siltumenerģijas piegādi un lietošanu.

Piegādātājs piegādā siltumenerģiju dzīvojamā fonda ēkām līdz ievadam ēkas siltumapgādes sistēmā, un norēķini starp Piegādātāju un Lietotāju tiek veikti par ēkas ievadā (uz piederības robežas) piegādātās siltumenerģijas daudzumu (Qk). Piederības robežu, kas ir siltumtīklu un siltumapgādes sistēmu piederības un atbildības dalījuma vieta starp Piegādātāju un Lietotāju, nosaka līgumā.

Piegādātās siltumenerģijas daudzumu (Qk), kurš tiek lietots komercnorēķinos starp Piegādātāju un Lietotāju, nosaka Piegādātājs, pamatojoties uz komercuzskaites siltumskaitītāju rādījumiem, kuri, ja tie nav bojāti, netiek apstrīdēti. Lietotājs nolasa un reģistrē komercuzskaites siltumskaitītāja rādījumus, sastāda un iesniedz atskaiti Piegādātājam līgumā noteiktajā kārtībā. Ja Lietotājam nav uzstādīti komercuzskaites siltumskaitītāji visas izlietotās siltumenerģijas uzskaitei, tad piegādātās siltumenerģijas daudzumu (Qk) nosaka Piegādātājs, to aprēķinot saskaņā ar Metodiku, un Lietotājs līgumā noteiktajā kārtībā iesniedz Piegādātājam siltumenerģijas patēriņu raksturojošus datus aprēķinu veikšanai.

Lietotājs sadala kopējo ēkā izlietoto siltumenerģijas daudzumu (Qk) ēkas dzīvokļu īrniekiem, īpašniekiem un nomniekiem (Apakšlietotāji) saskaņā ar šo instrukciju, par katru mēnesi aprēķinot maksu par 1m2 dzīvokļa kopējās platības apkuri un maksu par karstā ūdens patēriņu vienam iedzīvotājam, kā arī, ja Apakšlietotājam ir uzstādīti karstā ūdens skaitītāji, – aprēķinot maksu par 1m3 karstā ūdens patēriņu.