No Saeimas priekšsēdētājas redzespunkta

Vēlreiz

par Latvijas okupācijas faktu

Saeimas priekšsēdētājas preses konferencē piektdien, 13.septmbrī

Jau pagājis mēnesis, kopš Saeima pieņēma Deklarāciju par Latvijas okupāciju 1940. gada 17. jūnijā. Par šo dokumentu ir izteicies Valsts prezidents un ministri. Tagad pienācis laiks izteikt arī Saeimas viedokli.

Ar tādu ievadījumu sākās Saeimas priekšsēdētājas Ilgas Kreituses preses konference piektdien, 13. septembrī, Saeimas namā.

“Es kā Saeimas priekšsēdētāja šajā deklarācijā pārstāvu arī vēsturniekus, kuri ir piedalījušies šī dokumenta izstrādāšanā, kā arī politiskā spēka pusi, kas piedalījusies šajā darbā.

Vispirms gribu atgādināt: deklarācija neradās kā pārsteigums, tā nebija noslēpums. Presē bija publicēts, ka es esmu tikusies ar Juridiskās komisijas pārstāvjiem, kas strādā pie okupācijas fakta atzīšanas deklarācijas un ka mēs esam savstarpēji vienojušies, ka dokuments tiks pieņemts augustā. Bija divi mēneši laika, lai valdības institūciju pārstāvji, kuriem varētu rasties pretenzijas pret šādas deklarācijas pieņemšanu, strādātu pie savu pušu deklarācijas. Bija divi mēneši laika. Projekts tika publicēts presē, to parādīja TV, pārraidīja radio. Divus mēnešus Saeimā, strādājot Juridiskajā komisijā Romāna Apsīša vadībā, cilvēka, ar kuru es strādāju kopā jau 1989. gadā, tika izstrādāts dokuments, kuru pozitīvi novērtēja un savu ieguldījumu tajā deva Juridiskās fakultātes profesori. Dokumenta izstrādāšanā piedalījās Pasaules brīvo latviešu apvienības pārstāvis Celles kungs; piedalījos es — kā Juridiskās komisijas locekle, kā vēsturniece. Divus mēnešus dokumenta izstrādes process bija pilnīgi atklāts visiem, kas tagad izvirza pretenzijas pret okupācijas fakta atzīšanas deklarāciju. Bija iespēja iesniegt savus priekšlikumus, labot to, jo arī presē tika publicēts projekts, kuru mēs izstrādājām. Visu šo laiku neviens no tiem, kas šobrīd apšauba vai noliedz šīs deklarācijas pieņemšanu, nevienu priekšlikumu, nevienu labojumu neiesniedza.

Mēs strādājām komisijā. Grūti diskutējām. Man ļoti patika opozīcijas deputāta Mauliņa kunga atzinums: “Re, kur labi var strādāt daudzi kopā!” Tas bija tad, kad labojām deklarācijas tekstu. Var jau būt, ka deklarācijā ir ielabots kaut kas tāds, kas nav līdz galam pārdomāts savā precīzajā izteiksmē, jo arī man radās šaubas, ja runājam par konkrētām lietām.

Bet visiem tiem, kas izvirza pretenzijas, bija doti divi mēneši, lai labotu, piestrādātu, pilnveidotu un palīdzētu tiem, kas pie šīs deklarācijas strādāja. Deklarācijas autori divu mēnešu laikā nesaņēma ne iebildumus, ne pretenzijas, ne labojumus.

Šobrīd Latvijā jūk: kas ir kas un kurā vietā. Valsts ministri atļaujas apšaubīt to, ko ir pieņēmusi Saeima. Tāpēc loģiski, ka vairāki ārzemju vēstniecību vadītāji jautā, kā viņi var būt ministri, ja apšauba Saeimā ar balsu vairākumu pieņemtu dokumentu, kā viņi var atrasties savos amatos. Ja Saeima ir nobalsojusi, tad normālā demokrātiskā sabiedrībā ministri nekritizē to, par ko balsojusi Saeima, bet domā, kā to realizēt, kā izmantot šo dokumentu, kas pieņemts augstākajā orgānā — Saeimā.

Ministru prezidenta biedrs un manas partijas līderis Ziedonis Čevers avīzē “SM–Segodņa” sniegtajā intervijā skaidri pateicis, ka viņš ir pret šādu okupācijas fakta deklarācijas pieņemšanu. Ārvalstu vēstnieki man jautājuši, kā var strādāt ministri, kas ir pret to, ko izlēmusi Saeima.

Deklarācija ir vietā un laikā, lai novērstu situāciju, kas Latvijā radusies iekšpolitikā, aizstāvētu Saeimu un viennozīmīgi pateiktu, ka valdībai būs jāņem vērā tie dokumenti, kurus pieņēmusi Saeima. Valdība šobrīd to ir sapratusi, Ārlietu ministrija to izmanto. Saeima neatkāpsies no tā, ko ir pieņēmusi, jo demokrātiskā sabiedrībā ir jāpilda Saeimas lēmumi. Valstsvīriem, kas uzstājas pret Saeimas lēmumiem, deputāti ir tiesīgi izvirzīt jautājumu par viņu atrašanos ministru posteņos.”

Saeimas priekšsēdētāja atbildēja uz jautājumiem.

— Kam adresēta šī deklarācija? Okupācijas faktu ir atzinis Lukina kungs.

Ilga Kreituse: — Jūs neesat precīzs. PSRS kongress nekad nav atzinis Latvijas okupācijas faktu. Tas, ka viens vai otrs kungs to ir atzinis, nenozīmē PSRS. Mēs nedrīkstam valsti saistīt ar atsevišķu cilvēku uzvārdiem. PSRS nekad nav atzinusi Latvijas okupācijas faktu.

— Bet kam adresēta deklarācija?

Ilga Kreituse: — Adresēta visiem. Vispirms iekšpolitikā, lai Latvijā likumdošanas iestādes atzītu to, kas ir noticis. Līdz šim dažādi valstsvīri saka, ka mēs tikai runās esam pieminējuši šo okupācijas faktu. Deklarācija ir izmantojama divos virzienos. Beidzot likumdošanas līmenī tautai ir pateikts, kas Latvijā ir noticis, un tā šis fakts kļūst par nenoliedzamu faktu. Līdz ar to 1940. gada 17. jūnijs ir vēsture, kura fiksēta augstākajā līmenī.

Nākamais — ne visur pasaulē zina to un zina, kā tas notika. Turpmāk mēs varēsim teikt: “Ir šāds dokuments, kurā fiksēts okupācijas fakts Latvijā.”

— Kā jūs vērtējat Valsts prezidenta izteikumu par deklarāciju?

Ilga Kreituse: — Prezidents nav piedalījies šīs deklarācijas izstrādāšanā. Divu mēnešu laikā ne pats, ne Valsts prezidenta Kancelejas darbinieki nav piedalījušies dokumenta izstrādē. Bet arī Valsts prezidentam ir jārēķinās ar Saeimā pieņemtu dokumentu. Viņam ir jādomā, kā to izmantot Valsts prezidenta darbā.

“LV” informācija

Pēc diktofona ieraksta Saeimas namā 13. septembrī