• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 21. maija sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.05.1996., Nr. 88 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28940

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts un sociālo lietu komitejā

Vēl šajā numurā

22.05.1996., Nr. 88

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

VALDĪBAS VIEDOKLIS

Pēc Ministru kabineta 21. maija sēdes

Ekonomikas ministra Guntara Krasta,
finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa
un Finansu ministrijas valsts ieņēmumu
valsts ministres Aijas Počas
atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms par valdības sēdē nolemto runāja Aivars Guntis Kreituss:

— Tika izveidota Nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarināšanas komisija. Par tās priekšsēdētāju kļuva rūpniecības, īpašuma un privatizācijas valsts ministrs Ēriks Kaža, bet par viņa vietnieci apstiprināta Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva. Komisijā vēl ir pārstāvji no dažādām ministrijām — Ekonomikas, Zemkopības, Labklājības, Satiksmes ministrijas, no Valsts ieņēmumu dienesta, Finansu inspekcijas, Nodokļu politikas departamenta un citām valsts institūcijām. Nokavēto nodokļu maksājumu samaksas termiņu pagarināšanas jautājums ticis izvirzīts jau ne reizi vien. Apstiprināts arī komisijas nolikums, kurā noteiktas tās tiesības un viss pārējais.

Kā tad šī komisija praktiski strādās? Viens no pamatuzdevumiem būs izvērtēt nenomaksātos nodokļus un tad sastādīt grafikus, nosakot termiņus, kādos veikt nokavēto nodokļu maksājumu samaksu. Te laikam būtu vajadzīga puslīdz cilvēcīga pieeja, jo līdz šim vairākkārt ir pierādījies, ka cilvēcīga pieeja ļauj šo to nomaksāt un vienlaikus pārdzīvot tās smagās dienas. Bet, ja grib pieprasīt visu uzreiz, galu galā nedabū neko un tikai izputina uzņēmumu vai iestādi.

Par grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību. Šeit tika saskaņota terminoloģija ar likumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Piemēram, termins “daudzdzīvokļu nami” aizstāts ar terminu “dzīvojamā māja”. Noteikts, ka personai, kam ir pirmpirkuma tiesības uz valsts vai pašvaldību mantu, nav jāpiedalās izsolē. Pārejas noteikumos precizēts, ka nekustamo īpašumu, ko nodod bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, var nodot bez iepriekšējas reģistrācijas zemesgrāmatā. Tas darīts, lai kaut ko mazliet paātrinātu.

Pēc tam Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai piegādātās preces atbrīvojamas no muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem, komentēja Aija Poča:

— Šo noteikumu pieņemšana saistīta ar to, ka tie pamatlīdzekļi, kas tiek ievesti Valsts investīciju programmā paredzēto objektu celtniecībai un iekļauti noslēgtajos investīciju vai kredītu līgumos,

Par grozījumiem likumā par valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas kārtību. Šeit tika saskaņota terminoloģija ar likumu par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Piemēram, termins “daudzdzīvokļu nami” aizstāts ar terminu “dzīvojamā māja”. Noteikts, ka personai, kam ir pirmpirkuma tiesības uz valsts vai pašvaldību mantu, nav jāpiedalās izsolē. Pārejas noteikumos precizēts, ka nekustamo īpašumu, ko nodod bez atlīdzības valstij vai citai pašvaldībai, var nodot bez iepriekšējas reģistrācijas zemesgrāmatā. Tas darīts, lai kaut ko mazliet paātrinātu.

 

Pēc tam Ministru kabineta pieņemtos noteikumus, kas nosaka kārtību, kādā Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai piegādātās preces atbrīvojamas no muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem, komentēja Aija Poča:

— Šo noteikumu pieņemšana saistīta ar to, ka tie pamatlīdzekļi, kas tiek ievesti Valsts investīciju programmā paredzēto objektu celtniecībai un iekļauti noslēgtajos investīciju vai kredītu līgumos, būtu atbrīvojami no muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem. Noteikumos paredzēta diezgan stingra kārtība, kā tas veicams. Vispirms muitas iestāde nepiemēros attiecīgos muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumus, izdarot muitojamās kravas deklarācijā atzīmi, ka nav samaksāts. Pēc tam Valsts ieņēmumu dienesta attiecīgā rajona nodaļa to ņems uzskaitē un trīs dienu laikā izsniegs šai juridiskajai personai atbilstošu atļauju. Tas attiecas tikai uz tām personām, kas apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli. Pēc tam Valsts ieņēmumu dienests dzēš maksājamā nodokļa parādus 30 dienu laikā kopš tās dienas, kad muitas nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa maksājumu summa tiek ņemta Valsts ieņēmumu dienesta uzskaitē. Bet tikai tādā gadījumā, ja ir saņemts Finansu ministrijas atzinums par to, ka šīs preces patiešām ir ievestas atbilstoši līgumā paredzētajām piegādēm. Katrā ziņā tas būs būtisks atvieglojums, realizējot valsts investīciju programmu. Bet ir arī Ministru kabineta sēdes protokolā ieraksts, kam piekrita abas puses — gan Valsts ieņēmumu dienests, gan viens no galvenajiem šo noteikumu iniciatoriem — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Proti, ka šī procedūra vēl vairāk atvieglojama, lai nebūtu tik liela birokrātija.

Vēl par grozījumiem Ministru kabineta 1995. gada 30. maija noteikumos nr.143 par tabakas izstrādājumu marķēšanu, pārvadāšanu, uzglabāšanu un realizāciju. Šie noteikumi grozīti vai papildināti, lai pastiprinātu kontroli pār uzņēmējdarbību ar tabakas izstrādājumiem. Viens no būtiskākajiem grozījumiem ir tas, ka aizliegti norēķini skaidrā naudā. Turklāt precizēts, ko tieši nozīmē “norēķini skaidrā naudā”, — tie ir, ja fiziskas vai juridiskas personas ir izdarījušas skaidras naudas iemaksas citas fiziskas vai juridiskas personas norēķinu kontā, ja tas skar tabakas izstrādājumus. Noteikts, ka personām no 18 gadu vecuma atļauts ievest Latvijas teritorijā un izvest ne vairāk kā 200 cigaretes. Precīzi un stingri noteikts, ka nemarķētas vai ar realizācijai Latvijā neatbilstošām markām marķētas tabakas izstrādājumu paciņas glabājamas tikai Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās muitas noliktavās. Būtisks ierobežojums skar eksportam paredzētos tabakas izstrādājumus. Tos arī var uzglabāt tikai Valsts ieņēmumu dienesta noteiktās muitas noliktavās un eksportēt uz ārvalstīm tikai no šīm teritorijām. Ja ir pārvadājumi no ražošanas teritorijas uz attiecīgo muitas noliktavu, ir nepieciešamas stingrās uzskaites preču pavadzīmes. Pats būtiskākais — ar 1996. gada 1. jūliju Latvijā drīkstēs realizēt tikai tās cigaretes, uz kurām būs atbilstošas jaunās vienota parauga akcīzes nodokļa markas ar uzrakstu valsts valodā: “Smēķēšana nodara nopietnu ļaunumu veselībai”. Pēc 1. jūlija realizēt cigaretes ar vecajām akcīzes nodokļa markām vairs nebūs iespējams.

Varu informēt arī, ka šogad mūsu akcīzes nodokļa ieņēmumi no tabakas izstrādājumiem ir bijuši krietni lielāki nekā pērn. Tātad šajā ziņā ir panākts jūtams uzlabojums.

 

Guntars Krasts teica:

— Šodien Ekonomikas ministrija iesniedza MK apstiprināšanai pārskatu par Valsts īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojumu 1995.gadā. Programmā bija paredzēts, ka 1995.gadā Valsts īpašuma privatizācijas fondā ienāks 15 miljoni 800 tūkstoši latu. Reāli bija 10 870 523 lati. Atbilstoši Privatizācijas fonda mērķiem ir vairākas pamatprogrammas: privātuzņēmēju darbības veicināšanai, privātuzņēmēju apkalpojošās infrastruktūras attīstībai, Latvijas Hipotēku un zemes bankas kapitāla palielināšanai un privatizācijas gaitā darbu zaudējušo personu pārkvalifikācijai. Pie šīm pamatpozīcijām pagājušajā gadā pēc MK rīkojuma vēl tika pievienota tāda papildu pozīcija kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības sagatavošanas darbu finansēšana 200 tūkstošu latu apjomā, un Saeima izlēma par vēl divām programmām — iemaksas valsts pamatbudžetā — 4 266 395 lati un valsts investīciju programmu projektu finansēšanai — 2 709 000 latu.

Šajā pēdējā programmā vislielākā summa bija Zemkopības ministrijai — 1 680 000 latu zemnieku saimniecību zemju meliorācijas un ceļu būvniecības pabeigšanai. Kopsummā šīs programmas sastāda aptuveni 75 procentus Privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma pagājušajā gadā.

Beidzot valdībā tika apstiprināts likuma projekts par Latvijas Republikas un sabiedrības “AMOCO — Latvia Petroleum Company” un OPOL licences līgumu par naftas atradņu izpēti un naftas ieguvi Baltijas jūrā. Pēc šī likumprojekta apstiprināšanas līgums tiks virzīts uz Saeimu. Ir saņemts priekšlikums no AMOCO pārstāvjiem šā līguma tekstu pēc tā nodošanas Saeimā izskatīšanā vairs neturēt slepenībā un dot iespēju sabiedrībai iepazīties ar šī dokumenta tekstu.

 

Preses konferences tupinājumā Aivars Guntis Kreituss atbildēja uz dažiem žurnālistu jautājumiem.

 

Jautājums: — Vai nodoklis 1 procenta apmērā no nekustamā īpašuma vērtības ir attiecināts uz gadu?

Aivars Guntis Kreituss: — Jā, gadā. Pagaidām tas tiek rēķināts no īpašuma kadastrālās vērtības — kamēr ilgst pārejas periods.

 

Jautājums: — Vai par būvēm, ēkām līdz 2000.gadam nebūs jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis?

Aivars Guntis Kreituss: — Pagaidām nav plānots, ka būtu jāmaksā.

 

Jautājums:Vai par uzņēmumu pamatlīdzekļu fondu vairs nav jāmaksā 4 procentu nodoklis?

Aivars Guntis Kreituss: — Jā. Tas attiecas uz ražošanas uzņēmumiem, lai ražošana netiktu aplikta ar nodokļiem. Jo tie 4 procenti lieliem uzņēmumiem izveido milzīgas summas un uzņēmumi to nespēj samaksāt.

 

Aija Poča: — Šodien es informēju valdību par situāciju, kāda bija laikā no 1995. gada 1. maija līdz 1996. gada 1. maijam, kad darbojās pievienotās vērtības nodoklis, kurš Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu nekonsekvences dēļ netika uz robežas vienādi iekasēts no visiem par ievesto papīru un citiem ievestajiem pamatlīdzekļiem. Šobrīd ir apkopoti dati un Valsts ieņēmumu dienests ir novērtējis ievestos apjomus. Nenomaksātā nodokļa summa — 460 455 lati. Šī summa vēl tiks precizēta.

Ko iesākt šajā smagajā situācijā, kad vieni ir maksājuši, bet otri nav maksājuši nodokli? Tagad ir izstrādāts MK rīkojuma projekts, kas nosaka, ka nesamaksātais pievienotās vērtības nodoklis par ievestajām precēm ir jāsamaksā un tas jāizdara līdz 1996. gada 30. decembrim. Maksājuma grafiks ir jāsaskaņo ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kavējuma naudas netiks piemērotas, kā tas tiek praktizēts citos gadījumos, kad ir kavējumi. Jo jāatzīst, ka šajā gadījumā ir arī valsts vaina. Tomēr vienai masu informācijas līdzekļu kategorijai — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai — par ievestajiem pamatlīdzekļiem nesamaksātie nodokļi tiks dzēsti, jo šī kategorija ir valsts budžeta iestādes un ievestie pamatlīdzekļi ir valsts manta.

Runājot par citiem masu informācijas līdzekļiem, kas šajā laikā bija ieveduši pamatlīdzekļus, jāsaka tā — ja tie reģistrēsies kā ar nodokli apliekamā juridiska persona, tad arī viņiem (ja ir bijuši atliktie maksājumi par pamatfonda līdzekļiem) tiks šie parādi dzēsti. Tas vēl ir konceptuālā līmenī.

Attiecībā uz pamatlīdzekļiem MK akceptēja viedokli, ka ne tikai elektroniskajiem saziņas līdzekļiem, bet arī pārējiem masu informācijas līdzekļiem par ievestajiem pamatlīdzekļiem tiks piemērota “0” likme (tas ir, nebūs jāmaksā šis nodoklis), ja tie būs reģistrējušies kā ar nodokli apliekamā persona. Viņiem tātad jāiziet visa šī muitas procedūra, un pēc tam tiek piemērota “0” nodokļa likme. Tas attiecas tikai uz pamatlīdzekļiem.

Tālāk — par precēm, kas tiek izmantotas ražošanai, — papīrs, kasetes un citas preces. Par šīm precēm MK nostāja ir tāda, ka nodoklis ir noteikti jāmaksā.

Attiecībā uz reklāmu tika nolemts, ka tas ir neatliekams pakalpojums, tāpēc pievienotās vērtības nodoklis nav jāmaksā.

 

Aivars Guntis Kreituss: — Par reklāmu bija šāds viedoklis: reklāma atrodas savas attīstības pārejas periodā, vieni prot to izmantot veiksmīgi, otri — ne visai. Tagad reklāma ir sacensības līdzeklis starp masu informācijas līdzekļiem. Domāju, ka pēc dažiem gadiem arī reklāma tiks aplikta ar pievienotās vērtības nodokli.

 

Aija Poča: — Es gribu piebilst, kāpēc “0” likmi mēs nepiemērojām ievedamajam papīram. Daudzi masu informācijas līdzekļi papīru iepērk iekšējā tirgū. Tur viņi maksā pievienotās vērtības nodokli. Ja ieviestu “0” likmi ievestajam papīram uz robežas, tad vieni masu informācijas līdzekļi nonāktu labvēlīgākā situācijā attiecībā pret citiem.

Tagad valstī ir 1942 masu informācijas līdzekļi, kas reģistrēti Tieslietu ministrijā, kā arī 270 audiovizuālie informācijas līdzekļi. Mans personiskais viedoklis ir tāds, ka jāizdara izmaiņas likumā par masu informācijas līdzekļiem. Jo vai tādu informācijas līdzekli, kas 2—3 mēnešu laikā izdod avīzi 100—200 eksemplāru lielā metienā var nosaukt par masu informācijas līdzekli?

 

Jautājums: — Vai ir kāds konkrēts termiņš, cik ilgā laikā ir jāsagatavo šie noteikumu projekti?

Aija Poča: — Jā, tas jāizdara maksimāli īsā laikā. Taču šis dokuments ir projekts, un es nevaru nosaukt pilnīgi drošu termiņu.

 

Jautājums: — Jūs minējāt, ka zināmas summas tika piešķirtas privātuzņēmējiem viņu darbības veicināšanai. Vai jūs varat minēt, kam un cik piešķirts uzņēmējdarbības veicināšanai?

Guntars Krasts: — Privātuzņēmēju darbības un pakalpojumu veicināšanas kreditēšanai tika iedalīti 176 tūkstoši latu. No tiem Latvijas Republikas Nacionālās programmas realizācijas ietvaros lauku attīstībai — 55 tūkstoši latu, enerģētikas attīstībai — 60 tūkstoši latu, transporta nozaru attīstībai — 61 tūkstotis latu.

 

Jautājums: — Cik liels būs pievienotās vērtības nodoklis ievestajam papīram?

Aija Poča: — Tāpat kā līdz šim — 18 procentu.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 21. maija
preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!