• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī;
  • plānošanas dokumentus, kā arī informatīvos ziņojumus par politikas plānošanas dokumentu īstenošanu.
TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra rīkojums Nr. 772 "Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2016.-2018. gadam". Publicēts oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", 22.12.2016., Nr. 250 https://www.vestnesis.lv/op/2016/250.23

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta rīkojums Nr. 773

Par Ministru kabineta 2004. gada 25. augusta rīkojuma Nr. 589 "Par Latvijas Republikas un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) sadarbības politikas pamatnostādnēm" atzīšanu par spēku zaudējušu

Vēl šajā numurā

22.12.2016., Nr. 250

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: rīkojums

Numurs: 772

Pieņemts: 20.12.2016.

OP numurs: 2016/250.23

2016/250.23
RĪKI

Ministru kabineta rīkojumi: Šajā laidienā 13 Pēdējās nedēļas laikā 0 Visi

Ministru kabineta rīkojums Nr. 772

Rīgā 2016. gada 20. decembrī (prot. Nr. 69 79. §)

Par Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2016.–2018. gadam

1. Apstiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu 2016.–2018. gadam (turpmāk – plāns).

2. Noteikt Kultūras ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanas vadībā, koordinācijā un pārraudzībā.

3. Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu sagatavot un līdz 30. martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna īstenošanas gaitu.

4. Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram katru gadu līdz 30. maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

5. Plānā paredzēto pasākumu īstenošanu nodrošināt no plānā minētajām institūcijām piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

(Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojums Nr. 772)

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns 2016.–2018.gadam

Rīga

2016

Saturs

Plānā lietotie saīsinājumi

Ievads

1. Plāna sasaiste ar tiesību aktiem un nozīmīgākajiem politikas plānošanas dokumentiem

2. Situācijas raksturojums

2.1. Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgums

2.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārvaldība

2.3. Dziesmu un deju svētku kopienas kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs

2.4. Identificētās un turpmāk risināmās problēmas

2.5. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

2.6. Dziesmu un deju svētku tradīcijas galvenās funkcijas

3. Plāna mērķis un uzdevumi

4. Pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei, termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās institūcijas, darbības rezultāti

1.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai

2.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību

3.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā

4.uzdevums: Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību

5.uzdevums: Sagatavot un sarīkot XVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018.) starpsvētku posma pasākumus (galvenie valsts un starptautiskas nozīmes pasākumi)

6.uzdevums: Latvijas Republikas simtgades kultūras programmas ietvaros sagatavot un sarīkot XVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus (2018.)

7.uzdevums: Uzsākt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2020.) sagatavošanu

8.uzdevums: Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecība, informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu

9. uzdevums: Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru

10.uzdevums: Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē

5. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums

6. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Lietotie saīsinājumi

ĀM Ārlietu ministrija

ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds

IAP Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.

IUB Iepirkumu uzraudzības birojs

IeM Iekšlietu ministrija

IZM Izglītības un zinātnes ministrija

JVLMA Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija

KM Kultūras ministrija

KPP Kultūrpolitikas pamatnostādnes "Radošā Latvija" 2014.–2020.

LEBM Latvijas etnogrāfiskais brīvdabas muzejs

LKA Latvijas Kultūras akadēmija

LNKC Latvijas Nacionālais kultūras centrs

LNKC NKP Latvijas Nacionālais kultūras centra Nozaru konsultatīvās padomes

LPS Latvijas Pašvaldību savienība

LTV Latvijas Televīzija

NEPLP Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome

NIPSIPP Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes

NMPD Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests

NVO Nevalstiskās organizācijas

Padome Dziesmu un deju svētku padome

PIKC Profesionālās izglītības kompetences centri

SPP Sporta politikas pamatnostādnes

PVD Pārtikas veterinārais dienests

UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras organizācija

UNESCO LNK Apvienoto Nāciju Izglītības, Zinātnes un Kultūras organizācijas Latvijas Nacionālā komisija

VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija

VISC Valsts izglītības satura centrs

VKKF Valsts kultūrkapitāla fonds

VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas

VUGD Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Ievads

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns (turpmāk – Plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, Plāns ir izstrādāts trīs gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016. līdz 2018.gadam. Plāna īstenošanas laikā uzsākta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana (2020.).

Plāna sagatavošana un īstenošana noteikta arī hierarhiski augstākajā kultūras nozares politikas plānošanas dokumentā "Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija"" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): 1.mērķa "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos", 1.rīcības virziena "Labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai (NAP 337; 132)" 1.4.uzdevumam "Nostiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju".

Plāns izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi – Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, Dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem, māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un nevalstiskajām organizācijām).

1. Plāna sasaiste ar tiesību aktiem un nozīmīgākajiem politikas plānošanas dokumentiem

Dziesmu un deju svētku likums – tā mērķis saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju. Likumā noteiktie uzdevumi paredz nodrošināt Dziesmu un deju svētku ciklisku nepārtrauktu norisi, nodrošināt Dziesmu un deju svētku sagatavošanas procesu, kā arī noteikt valsts un pašvaldību finansiālo un organizatorisko atbildību. Likuma 4.pants paredz Plāna izstrādi, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.

Likums "Par Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas konvenciju par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" – ar šo likumu Latvijā ir apstiprināta 2013.gada 17.oktobra Apvienoto Nāciju izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (turpmāk – UNESCO) konvencija par Nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu (turpmāk – Konvencija). 2003.gadā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Dziesmu un deju svētku tradīcijas procesu un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojumu meistardarbu. Piesakot Dziesmu un deju svētku tradīciju UNESCO, Baltijas valstis vienlaikus uzņēmās atbildību pastiprināti rūpēties par tradīcijas unikālajām vērtībām. Kopš Latvijas valsts pievienošanās UNESCO Konvencijai par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu 2004.gada 25.novembrī, Dziesmu un deju svētku tradīcija kā starptautiski atzīta nemateriālā kultūras mantojuma vērtība saglabājama atbilstoši starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 2010.gada 10.jūnijā). Tajā kā pirmā prioritāte noteikta Latvijas kultūras telpas attīstība. Prioritātes ietvaros izvirzīts mērķis – saglabāt un attīstīt Latvijas kultūras kapitālu un veicināt piederības izjūtu Latvijas kultūras telpai, attīstot sabiedrības radošumā balstītu konkurētspējīgu nacionālo identitāti un veidojot Latvijā kvalitatīvu kultūrvidi.

Nacionālais attīstības plāns 2014.–2020.gadam (apstiprināts Saeimā 2012.gada 20.decembrī) ir hierarhiski augstākais nacionāla līmeņa vidēja termiņa plānošanas dokuments, kas ir cieši saistīts ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju līdz 2030.gadam un Nacionālo reformu programmu stratēģijas "ES2020" īstenošanai. Eiropas Savienības un citu ārvalstu finanšu instrumentu finansējuma plānošanas dokumentu izstrāde 2014.–2020.gadam notiek, pamatojoties uz plānā noteiktajām prioritātēm un mērķiem. Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam kā vadmotīvs izvirzīts ekonomikas izrāviens katra Latvijas iedzīvotāja un valsts labklājības pieaugumam, un noteiktas trīs prioritātes: Tautas saimniecības izaugsme, Cilvēka drošumspēja un Izaugsmi atbalstošas teritorijas. Nacionālajā attīstības plāna 2014.–2020.gadam indikatīvā finanšu ietvara pamatojuma dokumentā iekļauts arī jautājums par nacionāla mēroga kultūras un sporta infrastruktūras (stadiona) attīstību, kas ir nozīmīgs Dziesmu un deju svētku ietvaros rīkotā Deju lieluzveduma Daugavas stadionā (Rīga) kontekstā. Tāpat Nacionālais attīstības plāns izvirza mērķi – veicināt iedzīvotāju piederību, pilsonisko apziņu un lepnumu par savu valsti un tautu, kas paredz sabiedrības iesaisti Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā Latvijā, t.sk. kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku (2018.) un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2020.) sarīkošanu un norisi.

Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): nacionālās kultūrpolitikas virsmērķis – Latvija kā zeme ar bagātu un koptu kultūras mantojumu, vitālu un daudzveidīgu kultūras dzīvi, radošiem cilvēkiem, eksportspējīgām radošajām industrijām un augšupejošu dzīves kvalitāti ikvienam. Divās no četrām kultūrpolitikas prioritātēm: (1.) "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" un (4.) "Radošas teritorijas un kultūras pakalpojumu pieejamība" noteikti arī uzdevumi un pasākumi Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai.

Izglītības attīstības pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (apstiprinātas Saeimā 2014.gada 22.maijā): nacionālās izglītības attīstības politikas virsmērķis ir kvalitatīva un iekļaujoša izglītība personības attīstībai, cilvēku labklājībai un ilgtspējīgai valsts izaugsmei. Izglītības attīstības pamatnostādnes aktualizē nepieciešamību palielināt interešu izglītības lomu Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā, pilnveidē un pieejamībā un nacionālās un valstiskās identitātes stiprināšanā.

Sporta politikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 18.decembra rīkojumu Nr.666) paredzēto uzdevumu un pasākumu plānā (VI. sadaļa) iekļautais 55.uzdevums paredz īstenot nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta – Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projektu.

Eiropas Komisijā apstiprinātās 2014.–2020.gada plānošanas perioda Eiropas Savienības fondu darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1.specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" (turpmāk – SAM 5.6.1.) ietvaros plānots atbalstīt maza mēroga sabiedrisku, kultūras, un sporta objektu izveidi un rekonstrukciju, kas nodrošina kvalitatīvu un daudzveidīgu pakalpojumu piedāvājumu. Ieguldījumi Rīgas pilsētvides revitalizācijā SAM 5.6.1. ietvaros, rekonstruējot maza mēroga sabiedriskus objektus, ir plānoti saskaņā ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020.gadam noteiktajām prioritātēm, Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģijā (līdz 2025.gadam) ietvertajiem uzdevumiem, Rīgas teritorijas plānojumā iekļautajām attīstības teritorijām, kā arī Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija" un Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.–2020.gadam noteiktajiem uzdevumiem.

SAM 5.6.1.ietvaros plānots īstenot arī programmu "Kultūras un sporta kvartāla izveide Grīziņkalna apkaimē" (vairāku projektu kopums) (turpmāk – Programma), kuras mērķis ir Daugavas stadiona degradētās teritorijas (10,6 ha platībā) revitalizācija. Īstenojot Programmu, plānots revitalizēt degradēto Grīziņkalna apkaimi, attīstot mūsdienīgu sabiedrībai pieejamu multifunkcionālu Kultūras un sporta kvartālu esošajā Daugavas stadiona teritorijā. Programmas īstenošana ietver pasākumu kopumu, kur kultūras un sporta funkcionalitātes izveide ir kā līdzeklis teritorijas revitalizācijai. Šo pasākumu īstenošanas mērķis ir ne vien sakārtot pašreizējo Daugavas stadiona teritorijas infrastruktūru, bet arī integrēt teritoriju pilsētvidē un iedzīvināt to.

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2013.–2019.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2013.gada 29.oktobra rīkojumu Nr.496) ietver reģionālās politikas rīcības plānu ar pasākumiem mērķu sasniegšanai, galvenos uzstādījumus, tostarp pakalpojumu “groza" noteikšanu katram attīstības centru līmenim izglītībā, zinātnē kultūrā, t.sk. iekļaujot "kultūras grozā" arī Dziesmu un deju svētku tradīciju kā būtisku sabiedrības līdzdalībai kultūras procesā un kultūras mantojuma saglabāšanā savā teritorijā.

Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.–2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542 "Par Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm 2012.–2018.gadam"): rīcības virzienā "Nacionālā identitāte: valoda un kultūrtelpa" izvirzīts uzdevums "Nostiprināt latvisko kultūrtelpu kā sabiedrību saliedējošu pamatu un veicināt piederību kultūrtelpai lokālajā, nacionālajā un Eiropas līmenī" iekļauti arī uzdevumi, sekmējot ārvalstu latviešu un Latvijas mazākumtautību mērķtiecīgu un līdzvērtīgu iekļaušanu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā un darbošanos tautas mākslas kustībā, stiprinot gan vietējo kopienu, gan nacionālo identitāti, kā arī veido platformu starpkultūru dialogam.

Deklarācija par Ministru prezidenta Māra Kučinska vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību – Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un attīstībai prioritāri noteikts šāds uzdevums (deklarācijas 70.punkts): "Laikus sagatavosim XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku programmu un nodrošināsim veiksmīgu to norisi. Sadarbībā ar Rīgas domi veiksim infrastruktūras atjaunošanu, sagatavojot svētku norisei atbilstošu mūsdienīgu nacionālo stadionu un Mežaparka estrādi.".

2. Situācijas raksturojums

2.1. Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmīgums

2015.gadā aprit 12 gadi kopš, Dziesmu un deju svētku tradīcija un tās simbolisms Latvijā, Igaunijā un Lietuvā, tika atzīta par UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu. Dziesmu un deju svētku tradīcija visās trīs Baltijas valstīs aizvien ir dzīva un tiek uzturēta kā unikāla kultūras vērtība gan starpsvētku periodā, gan svētkos, visām trim valstīm savstarpēji un regulāri sadarbojoties (mākslinieciskie kolektīvi) un apmainoties ar ekspertu pieredzi (nozīmīgākās atziņas).

Dziesmu un deju svētku tradīcija (sākotnēji kā daudzbalsīga tautas kopdziedāšanas forma) radās 19.gadsimtā un izplatījās vairākās Eiropas valstīs kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība. Tomēr tikai Baltijas valstīs tradīcija ir saglabājusies līdz mūsu dienām un uzplaukusi, attīstot savas raksturīgās iezīmes, kas gan vēsturiskajā literatūrā, gan pasaules kultūras mantojuma sarakstos ļauj šo tradīciju vērtēt kā Baltijas kultūras fenomenu. Tradīcijas attīstības posmi ļauj secināt, ka Dziesmu un deju svētki Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veidojušies un attīstījušies kā vēsturiska nepieciešamība jaunajām nācijām veidot un stiprināt savu nacionālo pašapziņu, kā arī paust nacionālo identitāti. Kamēr citās Eiropas valstīs svētki kļuva par sekundāru kultūras parādību un pakāpeniski izzuda, Baltijas valstīs Dziesmu un deju svētku tradīcija attīstījās kā briestošās nacionālās pašapziņas manifestācijas spilgtākā forma. Jau I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Latvijā 1873.gadā kalpoja kā spēcīgs stimuls un vienlaikus arī ietvars nacionālās kultūras attīstībai. Šie svētki deva iespēju Baltijas tautām apliecināt sevi kā līdztiesīgām kultūras nācijām, kurām ir savs bagātīgs kultūras mantojums un daudzveidīgas spējas mākslinieciskajā jaunradē.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kodolu veido daudzbalsīga kopdziedāšana a cappella izpildījumā, kuru tradicionāli Dziesmu un deju svētkos prezentē kā augstvērtīgu māksliniecisko priekšnesumu. Laika gaitā Dziesmu un deju svētki ir attīstījušies un sazarojušies gan izpausmes formās, gan repertuāra bagātībā. Kā svētku kodols saglabāts lielais a cappella dziedošais kopkoris. Šobrīd svētki izauguši par vērienīgu multidisciplināru pasākumu, kas balstās trīs savstarpējā mijiedarbē un attīstībā esošās kultūras formās: tautas mākslā, profesionālajā mākslā un tradicionālajā kultūrā. Svētkos ikvienā no mākslinieciskajiem vai tradicionālās kultūras žanriem tiek demonstrētas izcilas prasmes un tehniskās kvalitātes.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas kulminācija ar īpaši emocionāli piepildītu svētku atmosfēru ir Vispārējie latviešu Dziesmu un deju svētki nepilnas nedēļas garumā, kas Latvijā notiek reizi piecos gados un tos apmeklē vismaz 100 tūkstoši skatītāju. Svētku tradicionālie elementi – tautas dziesma (mūzika), tautas tērps, rituāla svētku atklāšana, apvienoto koru koncerts, deju lieluzvedums Daugavas stadionā, dalībnieku gājiens, kopā dziedāšana ar skatītājiem un noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē.

Dziesmu un deju svētku tradīcijas vairāk, nekā 140 gadu pastāvēšanas laikā Latvijā ir izveidojušies saturā un formā dažādi un daudzveidīgi pasākumi, tostarp Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki, atsevišķu kultūrvēsturisko novadu Dziesmu un deju svētki, kā arī vīru, sieviešu, senioru, bērnu un jauniešu koru, visu paaudžu deju grupu (kolektīvu), tautas mūzikas, pūtēju orķestru u.c. tautas mākslas un bērnu un jauniešu māksliniecisko kolektīvu svētki. Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ietekmē ir izveidojušies arī starptautiska mēroga svētki, piem., Baltijas valstu studentu Dziesmu un deju svētki “Gaudeamus" (kopš 1956.gada), Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētki (kopš 1995.gada), starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (kopš 1988.gada), starptautiskais tautas deju festivāls "Sudmaliņas" (kopš 1997.gada) u.c.

2015.gadā Latvijā Dziesmu un deju svētku kopienu veido aptuveni 145 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties koros, deju kolektīvos, pūtēju orķestros, vokālajās grupās, amatierteātros (drāmas pulciņos), tautas mūzikas ansambļos, kokļu mūzikas ansambļos, tautas lietišķās mākslas studijās (pulciņos), folkloras kopās, etnogrāfiskajos ansambļos vai citās ar tradicionālo kultūru saistītās grupās.

Dziesmu un deju svētku tradīcija gadu gaitā sekmējusi ārvalstu latviešu kopienas saliedētību, uzturot latvisko identitāti un stiprinot savstarpējo sadarbību. Pasaulē iedibinātas un regulāri turpinās Dziesmu un deju svētku tradīcijas izpausmes – Vispārējie latviešu Dziesmu svētki Amerikā, Austrālijas latviešu kultūras dienas, Latviešu Dziesmu svētki Kanādā, Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi Eiropā un Krievijā, Pasaules Brīvo latviešu dziesmu dienas u.c.

2.2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības pārvaldība

Tradīcijas saglabāšana un attīstība nodrošināta, sadarbojoties valsts, pašvaldību un nevalstiskajam sektoram, nozīmīga loma ir arī starptautiskajām institūcijām (skat. shēmu 8.lpp.):

2.3. Dziesmu un deju svētku kopienas kvantitatīvais un kvalitatīvais sastāvs

Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto dalībnieku kvantitatīvais sastāvs Latvijā raksturojams šādi

Latvijas bērni un jaunieši (izņemot studentus):

Avots: VISC

Pēdējo piecu mācību gadu laikā samazinās izglītojamo skaits. 2014./2015.mācību gadā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā jeb interešu izglītības kultūrizglītības programmās iesaistās 51 % izglītojamo (1.–12.klases skolēni).

Tautas mākslas kustība:

Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem veiktais mērījums liecina, ka, ir bijusi tendence pieaugt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā iesaistītajiem dalībniekiem (1.9%), lai arī samazinās iedzīvotāju skaits Latvijā.

Avots: LNKC

Saskaņā ar Latvijas Digitālajā kultūras kartē (www.kulturaskarte.lv) fiksēto informāciju, 2015.gadā Latvijā kopumā darbojās vairāk nekā 3145 tautas mākslas kolektīvi, kuru darbības veids atbilst Dziesmu un deju svētku likuma 6.panta pirmajā daļā noteiktajam.

Avots: LNKC

No visiem tautas mākslas kolektīviem, Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistās 54% tautas mākslas kolektīvi:

Avots: LNKC

Kopš iepriekšējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem, kas notika 2013.gadā, ir pieaugusi Latvijas mazākumtautību (+ 54% kolektīvi, + 106 % dalībnieki) interese par līdzdalību svētkos. Savukārt, ārvalstu latvieši (+176 % kolektīvi; + 157% dalībnieki) mērķtiecīgi piedalās Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā, t.sk. piedaloties arī Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Līdzdalība (kā uzsver pati mērķgrupa) bijusi iespējama pateicoties mērķtiecīgam valsts finansētam metodiskajam atbalstam, kas būtu jāturpina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

2.4. Identificētās un turpmāk risināmās problēmas

Pēc 2013.gada Dziesmu un deju svētkiem, no 2013.gada jūlija līdz 2014.gada maijam organizēta plaša svētku izvērtēšana, t.sk. divu dienu konference Rīgas Latviešu biedrības namā (2013.gada 30.–31.oktobris). Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītās daudzveidīgās mērķgrupas definēja galvenos veicamos uzdevumus un identificēja nozīmīgākās problēmas, kas ir jārisina līdz kārtējiem Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem 2018.gadā.

Pirmo reizi organizēta arī Dziesmu un deju svētku dalībnieku aptauja (turpmāk – aptauja) ar mērķi identificēt nozīmīgākās XXV Vispārējo latviešu dziesmu un XV deju svētku sociālās ietekmes grupas un kategorijas, noskaidrot Dziesmu un deju svētku dalībnieku pieredzi un viedokli par Dziesmu un deju svētku organizāciju un norisi un tradīcijas attīstību nākotnē. Aptauju sadarbībā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru veica Latvijas Kultūras akadēmija (pieejama LNKC mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/04/1415089916_1239.pdf). Veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītais vidējais dalībnieks ir persona darbaspējīgā vecumā (25–54 gadi) ar augstāko izglītību, ikmēneša ienākumiem – vidēji EUR 350 uz vienu mājsaimniecībai piederošu cilvēku (ģimenē vidēji 3 līdz 4 cilvēki), dzīvo ārpus Rīgas, ikdienā sarunājas latviski, piedalījies vismaz trīs līdz piecos Dziesmu un deju svētkos, tradīciju ir pārmantojis.

Savukārt mārketinga praktiķu grupa "Academia" veica pētījumu par masu pasākumu ietekmi uz ekonomiku, analizējot Latvijas sabiedrības viedokli par Dziesmu un deju svētku lomu sabiedrībā (pieejams LNKC mājaslapā http://www.lnkc.gov.lv/Uploads/2014/11/28/1417185965_8713.pdf).

2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējums, kā arī aptauja un pārskats uzrāda šādus sabiedrībā valdošus viedokļus:

• Dziesmu un deju svētku tradīcija – tie esam mēs paši, svētku kopiena (svētki ir mūsu spogulis), tāpēc svarīgi ikvienam uzdot sev jautājumu: Ko es varu darīt tradīcijas labā? Attiecīgi rīkoties (būt tradīcijas vēstniekam), būt rīcībā aktīvam, uz kopīgu mērķi orientētam (konstruktīvs dialogs, nevalstisko organizāciju darbība, stiprinot procesu no apakšas uz augšu).

• Dziesmu un deju svētku tradīcija – mūzikā, mākslas žanros un tradicionālajās izpausmēs vieno dažādu tautību un paaudžu cilvēkus Latvijā un pasaulē, svētki ir nozīmīgs stimuls (misija) reģionu kultūras dzīves uzturēšanā Latvijā.

• Svētku ideja un gatavošanās svētkiem padara mērķtiecīgu sabiedrības līdzdalību tautas mākslas kustībā un liek katram gan individuāli, gan kolektīvi virzīties uz noteiktu mākslinieciskā izpildījuma kvalitāti.

• Nozīmīga loma Dziesmu un deju svētku procesa uzturēšanā un vietējās kopienas saliedēšanā ir pašvaldībām, līdz ar to katras pašvaldības uzdevums ir atbalstīt sabiedrības centienus šīs tradīcijas saglabāšanā un tālāknodošanā. Pašvaldību un valsts finansējums dod iespēju līdzvērtīgi iesaistīties Dziesmu un deju svētku procesā arī mazturīgajām un sociāli atstumtajām iedzīvotāju grupām visos Latvijas reģionos un Rīgā.

• Pozitīvi vērtēta sadarbība starp valsti, pašvaldībām un sabiedrisko sektoru (īpaši laika posmā pēc valsts ekonomiskās krīzes un administratīvi teritoriālās reformas 2009.gadā), aicinot šo sadarbību nostiprināt, pilnveidot.

• Jāturpina attīstīt mērķtiecīgu sadarbību ar Latvijas mazākumtautībām un ārvalstu latviešiem, sekmējot abu nozīmīgo mērķgrupu līdzdalību svētku Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesā.

• Divu viedokļu sadursme:

– 21.gadsimtā Dziesmu un deju svētku tradīcija turpmāk jāattīsta tikai kā kora dziedāšanas un dejas mākslas tradīcija ar instrumentālās mūzikas jomas līdzdalību,

– Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas pamats ir plaša un daudzveidīga tautas mākslas kustība, kas balstās cilvēka radošajā darbībā un tautas tradīcijās.

Vairākums sabiedrības atbalsta otro viedokli.

• Diskusijās Kam svētki? apstiprinoša atbilde – vispirms pašai Dziesmu un deju svētku kopienai, Latvijas sabiedrībai un tikai tad – ārvalstu viesiem (tūristiem). Jāņem vērā, ka pēdējos desmit gados svētku galveno pasākumu norises Mežaparka Lielajā estrādē un Daugavas stadionā bijušas ierobežotas minēto vietu kapacitātes dēļ.

• Īpaša nozīme piešķirta Dziesmu un deju svētku ietekmei uz tradicionālā tautas tērpa valkāšanas tradīcijas saglabāšanu un attīstību. Svētku kopiena atzīst, ka būtiski pieaugusi tās ieinteresētība un informētība par tautas tērpu.

• Jāsaglabā un jāturpina attīstīt 2013.gada Dziesmu un deju svētku laikā iedibinātā sekmīgā komunikācija, kas balstīta sabiedrības iesaistes filozofijā.

• Nostiprinājusies svētku metodoloģiskā bāze un nodrošināts regulārs monitorings, šī sistēma jāturpina pilnveidot un attīstīt.

Tradīcijā iesaistītie Vispārējo latviešu Dziesmu un Dziesmu un deju svētku dalībnieki un sadarbības partneri, uzsākot kārtējo gatavošanos svētkiem 2018.gadā, ierosina:

• jāatrod līdzsvars, veidojot Dziesmu un deju svētku programmu (saturu), starp augsto mākslu un tautas svētkiem, balstot to savstarpējā un atklātā dialogā un sadarbībā starp māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, dalībniekiem, virsvadītājiem, virsdiriģentiem un svētku rīkotājiem, īpaši diskutējot un meklējot kompromisu tādos jautājumos kā mākslinieciskās kvalitātes samērīgas prasības, koprepertuāra izveide, jaundarbu iekļaušana svētku repertuārā u.c.;

• jāizskata valsts apmaksāto svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība (pienākumi, darbības rezultāti, iespēja nostiprināt pašvaldību līdzdalību), noteikt mehānismu pūtēju orķestru virsdiriģentu izvirzīšanai un apstiprināšanai;

• aktualizēt tālākizglītības un profesionālās meistarības pilnveides, kā arī labās prakses (zināt kā) apguves iespējas, t.sk. pastiprināt augstākās izglītības iestāžu lomu šajā izglītības jomā;

• nostiprināt tradicionālās kultūras lomu (pilnveidot vai no jauna izveidot mācību programmas), t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijas kontekstā, profesionālās ievirzes un profesionālās vidējās izglītības iestādēs;

• nepieciešams izvērtēt virkni tiesību aktu, sekmējot labvēlīgu vidi un nosacījumus Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai (īpaši pieejamībai un tālāknodošanai);

• jāveic pētījumi vairākās ar Dziesmu un deju svētku tradīciju saistītajās mērķgrupās (bērni un jaunieši, mazākumtautības un ārvalstu latvieši, tautas daiļamata meistari u.c.), kā arī jāturpina pētījumi par Dziesmu un deju svētku ekonomisko ietekmi un jāstrādā pie vienotas metodoloģijas izveides svētku pētniecībai Baltijas valstīs.

• Svētku galvenajām norisēm nepieciešama jauna infrastruktūra, svētku pieejamībai un svētku dalībnieku drošībai (jo īpaši Daugavas stadionā).

2.5. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

1. Dziesmu un deju svētku tradīcija balstīta uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas) kultūras izpausmes.

2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) – pamats Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, vienkopus pulcējoties svētkos (iespēja apliecināties kā vienotai nācijai).

3. Katra indivīda personīgā motivācija – vēlme izkopt un pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras kolektīviem.

4. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).

5. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un pieejamība (Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija u.c.).

6. Kopdarbs – laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma, t.sk. starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības tīkls).

7. Atbalstoša un motivējoša vide – nodrošināta infrastruktūra (bāze – izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un citi atbalsta mehānismi, piem., metodiskais atbalsts, t.sk. Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas).

2.6. Dziesmu un deju svētku tradīcijas galvenās funkcijas

1. Veicināt kultūras mantojuma apzināšanu un tradicionālo kultūras vērtību pārmantošanu, kas izpaužas kā nozīmīga visu paaudžu pilsoniskā un sociālā līdzdalība un izglītošanās mūža garumā.

2. Veicināt sabiedrības saliedētību un piederības apziņu Latvijas valstij gan mazākumtautību, gan ārvalstu latviešu kontekstā.

3. Veidot un stiprināt tautas nacionālo pašapziņu, kļūstot par valstiskās identitātes un nacionālās vienotības simbolu.

4. Veicināt starpkultūru dialogu un valstu sadarbību Baltijas jūras reģionā un ārpus tā.

5. Iedvesmot un virzīt laikmetīgās mākslas attīstību.

3. Plāna mērķis un uzdevumi

Mērķis: Saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas – UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba – ilgtspējas faktorus.

Uzdevumi:

1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai.

2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību.

3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un dej svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību.

5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus.

6. Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku 2018.gadā sagatavošanu un sarīkošanu kā Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienas nozīmīgāko nacionālās nozīmes pasākumu.

7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību, informācijas pieejamību un vērtības izplatīšanu.

9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru.

10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē.

4. Pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai un uzdevumu izpildei
(termiņš, finansējums, atbildīgās un iesaistītās institūcijas, darbības rezultāti)

N.p.k. Pasākumi mērķa sasniegšanai un
uzdevumu izpildei
Atbilstība tiesību aktam vai hierarhiski augstāka līmeņa politikas dokumentam Izpildes termiņš
(gads)
Papildus nepieciešamais finansējums EUR 2016.–2018. gadā Atbildīgās institūcijas Iesaistītās institūcijas/
organizācijas
Tiešie darbības rezultāti
1.uzdevums: Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanai un ilgtspējai
1.1. Aicināt augstskolas prezentēt savu iespēju potenciālu attiecībā uz Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību, definējot kopīgi risināmos uzdevumus augstākās izglītības, tālākizglītības, studiju prakses un pētniecības jomā (aktuālie jautājumi: mūzikas pedagogu, horeogrāfu, svētku režisoru un pasākumu vadītāju sagatavošana, pedagoģiskās izglītības apguves iespējas (modulis), pastiprināt prakses un pētniecības lomu, attīstīt analītisku pieeju procesu izvērtēšanai nozarē) Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu (diskusijās ar augstskolu pārstāvjiem) 2018. ––– Augstskolas LNKC,
NVO
Sagatavotas augstskolu prezentācijas – vismaz 3
1.2. Pilnveidot esošās vai izveidot jaunas studiju un tālākizglītības programmas (vai moduļus) Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas kontekstā KPP 2.mērķis, 3.rīcības virziens, 3.1.uzdevums 2018. ––– Augstskolas LNKC,

NVO

Sagatavotas:

– studiju programmas – vismaz 2 gadā

– tālākizglītības programma vai modulis – 1 gadā

1.3. Aktualizēt nemateriālā kultūras mantojuma izpausmju, t.sk. Dziesmu un deju svētku tradīcijai raksturīgo kopmuzicēšanas un kopdziedāšanas formu integrēšanu un attīstību profesionālās vidējās izglītības un profesionālās ievirzes izglītības līmenī KPP 2.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.1., 2.2.uzdevums 2018. ––– LNKC Mūzikas un mākslas skolas,

augstskolas,

NVO

Apzinātas izglītības iestādes, kuras mācību procesā plāno ieviest (ieviesušas) nemateriālā kultūras mantojuma izpausmes.

Sagatavoti metodiski priekšlikumi izglītības iestādēm

1.4. Nostiprināt profesionālās izglītības kompetences centru metodiskā atbalsta lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā KPP 2.mērķis,

2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums

2018. ––– LNKC KM,

IZM,

izglītības iestādes

Sagatavoti priekšlikumi metodiskā atbalsta sistēmas izveidei
1.5. Nodrošināt daudzveidīgas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā, motivējot bērnus un jauniešus iesaistīties Dziesmu un deju svētku tradīcijas (plašāk – kultūras mantojuma) saglabāšanā un attīstībā IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens 2018. ––– IZM, VISC Pašvaldības,

izglītības iestādes

Īstenotas kultūrizglītības programmas interešu izglītībā katrā vispārējās izglītības iestādē – vismaz 2
2.uzdevums: Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību
2.1. Izveidot (pilnveidot) terminoloģiju nemateriālā kultūras mantojuma nozarē, t.sk. par Dziesmu un deju svētku tradīciju, sekmējot nozarē iesaistīto un sadarbības partneru vienotu izpratni par nozares saturu Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2018. ––– LNKC LNKC NKP,

NVO,

augstskolas

Izveidota nozares terminoloģija.

Terminoloģijas potenciālie lietotāji:

– pašvaldības – 119

– tautas mākslas kolektīvi – 1600

– pašvaldību kultūras centru speciālisti u.c. – vairāk nekā 500

2.2. Izstrādāt attīstības stratēģiju katrā tautas mākslas nozarē (ņemot vērā kultūrizglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas un kvalitātes nodrošinājumam, definējot galvenos uzdevumus trīs gadiem un nosakot nozīmīgākās prioritātes LNKC un sadarbības partneru vienotai izpratnei un rīcībai) LNKC attīstības stratēģija 2012.–2018. 2016.– 2017. ––– LNKC LNKC NKP,

Padome,

augstskolas,

NVO

Izstrādātas un apstiprinātas tautas mākslas nozaru stratēģijas (koru, dejas mākslas, pūtēju orķestru, vokālo ansambļu, amatierteātru, kokļu mūzikas, folkloras, tautas mūzikas un tautas lietišķās mākslas nozarēs) – 9
2.3. Izveidot un regulāri atjaunot ekspertu sarakstu katrā no Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nozarēm, kā arī kultūrizglītības jomā, sekmējot kvalitatīvu metodisko atbalstu un objektīvu Dziesmu un deju svētku procesa izvērtēšanu valsts un pašvaldību līmenī Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2018. ––– LNKC LNKC KNP,

augstskolas,

NVO

Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts (nolikums ekspertu saraksta izveidei) – 1

Izveidoti un regulāri atjaunoti Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistīto tautas mākslas nozaru ekspertu saraksti – 9

2.4. Organizēt teorētiskos un praktiskos seminārus par latviešu tautas tērpiem, to darināšanu un valkāšanu Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums

2016.–2018. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Īstenoti semināri:

– teorētiskie – 4

– praktiskie – 3

– katrā seminārā izglītotas – vidēji 70 personas

2.5. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajiem speciālistiem, t.sk. māksliniecisko kolektīvu vadītājiem, kultūras centru vadītājiem un darbiniekiem, kā arī pedagogiem pastāvīgu profesionālās meistarības pilnveidi atbilstoši nozaru specifiskajām vajadzībām Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 8.punkts;

KPP 2.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums;

IAP 2.mērķis, 2.4.rīcības virziens;

NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis,

2.3.1.uzdevums

2016.– 2018.

––– LNKC,

VISC

KM,

IZM,

pašvaldības,

kultūras un izglītības iestādes,

NVO

LNKC – gadā īstenotas:

– tālākizglītības programmas – vismaz 2

– tālākizglītības pasākumi – 11

– izglītotas personas – 400

VISC – gadā īstenotas:

– pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas – vismaz 6

– īstenoti informatīvi izglītojoši
semināri – 10

– izglītoti pedagogi – vismaz 1000

2.6. Sekmēt labo prakšu apmaiņu starp dažādām Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām mērķgrupām (institūcijām, iestādēm, māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, NVO u.c.) KPP 4.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums

2016.–2018.

Potenciāli – no VKKF piesaistītie līdzekļi LNKC,

VISC

Pašvaldības,

kultūras un izglītības iestādes,

NVO

LNKC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs – vismaz 1 gadā

VISC apzināts un popularizēts labās prakses piemērs – vismaz 1 gadā

2.7. Sniegt metodisku atbalstu ārvalstu latviešu māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un dalībniekiem, t.sk. līdzdalībai starpsvētku laika pasākumos un kārtējos Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos Latvijā, sekmējot ārvalstu latviešu līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevums;

NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis

2016.–2018.

––– KM,

LNKC

NVO,

IZM,

VISC

Īstenoti metodiskā atbalsta pasākumi – vismaz 2 gadā
2.8. Sniegt metodisku atbalstu Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu vadītājiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, sekmējot Latvijas mazākumtautību līdzdalību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā NIPSIPP 2.rīcības virziens, 2.3.mērķis

2016.–2018.

––– KM

LNKC

NVO,

IZM,

VISC

Īstenoti metodiskā atbalsta pasākumi – vismaz 1 gadā
2.9. Aktualizēt jautājumu par atzinības sistēmas izveidi (goda nosaukums, ilgtermiņā – gada balva) un attīstību tautas mākslas nozarē, ar mērķi popularizēt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstīšanā iesaistīto personu, grupu (lietpratēju) un institūciju izcilību un ieguldījumu, kā arī plašākā sabiedrībā celt nozares prestižu KPP 1.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.1.uzdevums, 4.1.3.pasākums 2017. ––– LNKC,

KM

LNKC NKP,

pašvaldības,

NVO

LNKC izveidota atzinības sistēma
2.10. Nodrošināt valsts mērķdotāciju māksliniecisko kolektīvu darba samaksai un VSAOI, sekmējot savlaicīgu Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un norisi Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 9.punkts

2016.–2018.

––– KM

LNKC

Kolektīvu dibinātāji Māksliniecisko kolektīvu vadītāji saņem valsts mērķdotāciju – vismaz 1600
2.11. Nodrošināt virsvadītāju un virsdiriģentu darbību Latvijas pilsētās un novados Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības procesa nepārtrauktībai un kvalitātei Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 3.punkts

2016.–2018.

––– LNKC

KM

Pašvaldības Virsvadītāji un virsdiriģenti nodrošina svētku procesa nepārtrauktību un kvalitāti – 63

Mākslinieciskie (koprepertuāra) kolektīvi reģionos un Rīgā saņem metodisko atbalstu – vismaz 900

3.uzdevums: Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā
3.1. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku padomes darbību Dziesmu un deju svētku likuma 8.pants

2016.–2018.

––– LNKC KM,

IZM,

VISC

Organizētas Dziesmu un deju svētku padomes sēdes – vismaz 4
3.2. Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes darbību Dziesmu un deju svētku likuma 8.pants

2016.–2018.

––– LNKC Padome,

KM

Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēdes:

– 2015.–2016. gadā – vismaz 2 gadā

– 2017.–2018. gadā – vismaz 4 gadā

3.3. Nodrošināt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes darbību Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta trešās daļas 2.punkts No 2018. ––– VISC IZM,

Padome,

LNKC

Organizētas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Mākslinieciskās padomes sēdes – vismaz 4 gadā
3.4. Nodrošināt XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Rīcības komitejas darbību Dziesmu un deju svētku likuma 8.1 pants 2016.– 2018. ––– LNKC KM,

Rīgas dome,

Padome

Organizētas Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku Rīcības komitejas sēdes:

– 2017. gadā – vismaz 2

– 2018. gadā – vismaz 3

3.5. Nodrošināt XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas darbību Dziesmu un deju svētku likuma 8.1 pants No 2018. ––– VISC IZM, Rīgas dome,

Padome

Organizētas Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas sēdes – vismaz 3
3.6. Nodrošināt regulāru komunikāciju ar pašvaldību deleģētajiem Dziesmu un deju svētku koordinatoriem (aktuālas informācijas apmaiņa, attiecīgu uzdevumu un pasākumu definēšana un īstenošana, regulāra kontaktpersonu saraksta precizēšana u.c.) Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta ceturtā daļa

2016.–2018.

––– LNKC,

VISC

Pašvaldības,

NVO

LNKC organizēti semināri – vismaz 2 gadā

 

3.7. Nodrošināt regulāru komunikāciju ar Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām nevalstiskajām organizācijām (informācijas apmaiņa, tālākizglītība, NVO līdzdalība konkrētu uzdevumu un pasākumu īstenošanā) Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

2016.–2018.

––– LNKC,

VISC

NVO,

pašvaldības

LNKC organizētas/īstenoti

– sanāksmes – vismaz 2

– pasākumi ar NVO līdzdalību – vismaz 2 gadā

VISC Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas procesā iesaistīti NVO pārstāvji (vokālā un simfoniskā mūzika, mūsdienu deja, tradicionālā māksla) – 4 jomās

4.uzdevums: Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību
4.1. Izvērtēt un, pamatojoties uz izvērtējumu (aptauju), pilnveidot svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu pašvaldībās nodrošinātā metodiskā atbalsta sistēmu, nostiprinot arī pašvaldību līdzdalību šajā procesā Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2016.–2017. ––– LNKC,

LKA

Padome,

LNKC nozaru konsultatīvās padomes,

pašvaldības,

NVO

Īstenota aptauja – 1

Izvērtēta un pilnveidota metodiskā atbalsta sistēma

4.2.

Veikt grozījumus Dziesmu un deju svētku likumā, t.sk. apzināt alternatīvas tiesiskajam regulējumam, lai nodrošinātu savlaicīgu un kvalitatīvu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu un sarīkošanu

Ministru kabineta 2015.gada 6.oktobra sēdes protokola Nr.53. 42§ 3.punkts.

Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

2016.–2018.

––– LNKC,

KM

Padome,

IZM,

TM,

pašvaldības,

NVO

Sagatavoti priekšlikumi

Ministru kabinetā iesniegts likumprojekts

(Nepieciešamības gadījumā – sagatavoti priekšlikumi grozījumiem citos tiesību aktos)

4.3. Izstrādāt nosacījumus, definējot Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku dalībniekus u.c. svētkos iesaistītās grupas, nosakot svētku organizatorisko struktūru u.c. Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

2017.2018.

––– LNKC Padome,

LNKC nozaru konsultatīvās padomes,

pašvaldības, NVO

Sagatavots LNKC iekšējais normatīvais akts – 1
4.4. Izvērtēt nepieciešamību aktualizēt Profesiju klasifikatoru, pamatojoties uz 2010.gada 18.maija Ministru kabineta noteikumu Nr.461 "Noteikumi par Profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un Profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību" (t.sk. profesiju standarti) un aktualizēt jautājumu par pašvaldību kultūras centru direktoru/vadītāju un darbinieku, kā arī māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksas sistēmu saskaņā 2010.gada 30.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" Uzdevums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

2017.2018.

––– LNKC,

KM

Normatīvās vides pilnveidē ieinteresētās mērķgrupas Sagatavoti priekšlikumi.

(Nepieciešamības gadījumā – sagatavoti un Ministru kabinetā iesniegti normatīvo aktu grozījumi)

5.uzdevums: Sagatavot un sarīkot XVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku (2018.) starpsvētku posma pasākumus (valsts nozīmes pasākumi)
KORU NOZARE
5.1. Organizēt kultūrvēsturisko novadu Dziesmu svētkus: Kurzemes Dziesmu svētki Kuldīgā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa. 2016. ––– LNKC Pašvaldības Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 50 kori

– 1500 dalībnieki

~ 1000 skatītāji

5.2. Organizēt sieviešu un vīru koru salidojumu Cēsīs Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– vismaz 90 kori

– 3000 dalībnieki

~ 1000 skatītāji

5.3. Organizēt IV Virsdiriģentu svētkus Alojā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– vismaz 50 kori

–1500 dalībnieki

~ 1000 skatītāji

5.4. Organizēt jubilejas pasākumu Jurjānu Andrejam – 160  Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– vismaz 25 kori

– 750 dalībnieki

~ 300 skatītāji

5.5. Organizēt Vidzemes un Latgales

Dziesmu dienu

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC    Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– vismaz 30 kori

–1000 dalībnieki

~ 1000 skatītāji

5.6. Organizēt Senioru koru svētkus Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– vismaz 40 kori

– 1200 dalībnieki

~ 800 skatītāji

DEJU NOZARE
5.7. Organizēt Jaunrades deju konkursu (2016.gadā – 2018. gada Dziesmu un deju svētku Deju lieluzveduma repertuāra konkurss) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa

2016.–2018.

––– LNKC Pašvaldības Kopā īstenoti 3 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:

– 40 deju autori

– 40deju kolektīvi

– 960 dalībnieki

~ 1200 skatītāji

5.8. Organizēt kultūrvēsturisko novadu deju svētkus:

– Kurzemes reģionā (2016.)

– Zemgales reģionā (2017.)

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa

2016.–2017.

––– LNKC Pašvaldības Kopā īstenoti 2 pasākumi, svētkos piedalīsies:

2016.gadā Kurzemē

– vismaz 105 deju kolektīvi

– 2520 dalībnieki

~2000 skatītāji

2017.gadā Zemgalē

– vismaz 73 deju kolektīvi

– 1752 dalībnieki

~2000 skatītāji

5.9. Organizēt Tautas deju ansambļu svētkus Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– 35 deju kolektīvi (A un B deju grupas)

– 1680 dalībnieki

~ 3500 skatītāji

5.10. Organizēt Senioru deju dienu Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2017. ––– LNKC Pašvaldības Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– 69 deju kolektīvi

– 1656 dalībnieki

~ 25000 skatītāji

5.11.

Izveidot katalogu "Latviešu deju bibliogrāfiskais katalogs" un digitalizēt deju aprakstus no 1998. līdz 2014.gadam

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2018. ––– LNKC LNKC Izveidots katalogs, digitalizēti deju apraksti, kurus darbam izmanto vismaz 600 Latvijas tautas deju kolektīvi. Potenciāli kataloga izmanto arī ārvalstu latviešu deju grupas.
VOKĀLO ANSAMBĻU NOZARE
5.12. Organizēt vokālo ansambļu konkursus:

2016.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru vokālajiem ansambļiem,

2017.gadā jauktajiem vokālajiem ansambļiem,

2018.gadā sieviešu, vīru, jauktajiem un senioru vokālajiem ansambļiem

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa

2016.–2018.

––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 3 pasākumi.

2016.gadā konkursā piedalīsies vismaz 250 ansambļi, 2000 dziedātāji

2017.gadā konkursā piedalīsies vismaz 50 ansambļi, 200 dziedātāji

2018. gadā konkursā piedalīsies vismaz 250 ansambļi, 2000 dziedātāji

PŪTĒJU ORĶESTRU NOZARE
5.13. Organizēt ikgadējo Latvijas pūtēju orķestru konkursu, tā ietvaros katru otro gadu (2017.gadā) organizēt apvienoto Latvijas un starptautisko pūtēju orķestru konkursu "Baltic Open" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa

2016.–2017.

––– LNKC Pašvaldības,

NVO,

sadarbības partneri ārvalstīs

Kopā īstenoti 2 konkursi.

2016. gadā (Latvijas) un 2017. gadā (starptautisks) Latvijas un starptautiskajā pūtēju orķestru konkursā – katrā pasākumā piedalīsies vismaz 38 pūtēju orķestri, 300 dalībnieki

5.14. Organizēt Latvijas kultūrvēsturisko novadu pūtēju orķestru svētkus:

– Kurzemes un Vidzemes

– Zemgales un Latgales

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 2 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 10 pūtēju orķestri

– 400 dalībnieki

~ 1000 skatītāji

5.15. Organizēt Latvijas pūtēju orķestru svētkus maestro G.Ordelovska 90.dzimšanas dienas atcerei Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2017. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– vismaz 30 pūtēju orķestri

– 900 dalībnieki

~ 1000 skatītāji

5.16. I Latvijas Senioru orķestru festivāls Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2017. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Īstenots 1 pasākums, pasākumā piedalīsies:

– vismaz 30 pūtēju orķestri

– 900 dalībnieki

~1000 skatītāji

AMATIERTEĀTRU NOZARE
5.17. Organizēt Latvijas amatierteātru iestudējumu skati "Gada izrāde"

(t.sk. koordinēt skates norisi reģionos, nodrošināt skates fināla sagatavošanu un norisi)

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.–

2018.

––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 70 amatierteātri, 700 dalībnieki

– 12 amatierteātri finālā, 120 dalībnieki

~7000 skatītāji (reģionos un fināla skatē)

5.18. Organizēt Latvijas amatierteātru kamerizrāžu festivālu Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:

– vismaz 70 amatierteātri

– 700 dalībnieki

~ 2000 skatītāji

TRADICIONĀLĀ KULTŪRA – FOLKLORAS NOZARE
5.19. Organizēt Novadu dienas Rīgā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts;

9.panta ceturtā daļa

2016. ––– LNKC Pašvaldības,

LEBM,

NVO

Īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:

– vismaz 100 folkloras grupas

– 1500 dalībnieki

~ 1000 skatītāji

5.20. Organizēt Jauniešu etno dienas Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 6.punkts;

9.panta ceturtā daļa

2016.–

2018.

––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 10 jauniešu folkloras kopas

– 100 dalībnieki

~ 200 skatītāji

5.21. Sagatavot un izdot metodisku materiālu "Tradicionālās dziedāšanas stili" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 6.punkts;

9.panta ceturtā daļa

2018. ––– LNKC Eksperti Izdots metodiskais materiāls, kuru darbam izmanto vismaz 200 folkloras kopas. Potenciāli metodisko materiālu izmanto arī ārvalstu latviešu folkloras grupas, augstskolu studenti, izglītības iestādes u.c.
KOKĻU MŪZIKAS NOZARE
5.22. Organizēt pasākumu "Kokļu dienas" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.–

2018.

–––

LNKC

Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 25 ansambļi

– 250 dalībnieki

~ 300 skatītāji

5.23. Organizēt Koklētāju ansambļu

reģionālos pasākumus

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts;

9.panta ceturtā daļa

2016.–

2018.

––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā

piedalīsies:

– vismaz 15 ansambļi

– 150 dalībnieki

~ 200 skatītāji

5.24. Organizēt kokļu mūzikas festivālu "Gaismas ceļā" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Īstenots 1 festivāls, kurā piedalīsies:

– vismaz 30 koklētāju ansambļi

– 300 dalībnieki

~ 300 skatītāji

TRADICIONĀLĀ KULTŪRA – TAUTAS MŪZIKAS NOZARE
5.25. Organizēt Latvijas Tautas mūzikas svētkus (tautas mūzikas instrumentu spēles tradīciju pārmantošana) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.– 2018. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 10 grupas

– 80 dalībnieki

~ 200 klausītāji

5.26. Organizēt tautas mūzikas festivālu "Dzīvā mūzika" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.–

2018.

––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Kopā īstenoti 3 pasākumi, katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 6 grupas

– vismaz 60 dalībnieki

~ 200 klausītāji

TRADICIONĀLĀ KULTŪRA – TAUTAS LIETIŠĶĀS MĀKSLAS NOZARE
5.27. Izvedot un attīstīt digitālo platformu "Katram savu tautas tērpu" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.–2018. ––– LNKC Muzeji,

"Senā klēts"

Izveidota un attīstīta digitālā platforma – 1

– vismaz 40 000 potenciālie lietotāji (Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītie dalībnieki, ārvalstu latvieši un citi interesenti)

5.28. Organizēt tematiskas tautas lietišķās mākslas žanru izstādes:

2016.gadā Latvijas novadu segu izstāde, pašdarināto tērpu skate "Radošais nemiers", rokdarbu izstāde

2017.gadā izstāde–konkurss "Tautas tērpi Piebalgā", kokamatniecības un pinumu izstāde, izstāde reģionos

2018.gadā Dziesmu un deju svētku izstāde

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 7.punkts; 9.panta ceturtā daļa 2016.–

2018.

––– LNKC Pašvaldības,

LEBM,

NVO

Īstenotas 6 izstādes un 1 tērpu skate.

2016.–2017.gadā – katrā pasākumā piedalīsies:

– vismaz 20 tautas lietišķās mākslas studijas

– 200 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki)

– vismaz 1000 skatītāji

2018. gadā izstādē piedalīsies:

– vismaz 70 tautas lietišķās mākslas studijas

– 900 dalībnieki (t.sk. individuālie amatnieki) ar 2000 darbiem

– vismaz 5000 skatītāji

6.uzdevums: Latvijas Republikas simtgades kultūras programmas ietvaros sagatavot un sarīkot XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkus (2018.)
6.1. Izveidot un īstenot svētku māksliniecisko programmu (pasākumu plānu, mēģinājumu grafikus u.c., nosakot katram svētku pasākumam vietu un laiku).

Izveidot pasākumu mākslinieciskās un organizatoriskās darba grupas, nodrošinot to darbu, t.sk. sagatavot un noteiktā kārtībā Ministru kabinetā iesniegt tiesību akta projektu "Par XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku norises laiku un vietu"

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmā daļa, 7.panta pirmās daļas 5.punkts un otrās daļas 1.punkts 2016.–2018. –––

LNKC

Padome,

Mākslinieciskā padome,

LNKC NKP

Izveidota un īstenota svētku mākslinieciskā programma

6.2. Nodrošināt svētku koprepertuāra apguvi saskaņā ar attiecīgo svētku pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām.

Īstenot attiecīgus pasākumus: izvērtēt un precizēt svētku koprepertuāru, organizēt svētku sagatavošanas informatīvos seminārus, kā arī koprepertuāra precizēšanas un pārbaudes skates, konkursus, reģionālos kopmēģinājumus, svētku ieskaņas pasākumus, modelēšanas koncertus, u.c.

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 2.punkts 2016.–2018. ––– LNKC LNKC NKP,

Padome,

Mākslinieciskā padome,

pašvaldības,

NVO,

Virsvadītāji/ virsdiriģenti,

māksliniecisko kolektīvu vadītāji

Izveidots un iestudēts koprepertuārs, to apguvuši Latvijas un ārvalstu latviešu mākslinieciskie kolektīvi:

– vismaz 350 kori

– 50 pūtēju orķestri

– 600 deju kolektīvi

6.3. Nodrošināt svētku dalībnieku atlases pasākumu (skates, izstādes, konkursi) sagatavošanu un norisi visas Latvijas reģionos un Rīgā Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts, 6.panta otrā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2017.– 2018. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Visās Dziesmu un deju svētku nozarēs noteikti svētku dalībnieki no visas Latvijas (t.sk. arī Latvijas mazākumtautību māksliniecisko kolektīvu dalībnieki) – ~ 39 000
6.4. Organizēt pasākumus jaundarbu ieguvei (pasūtināšana, jaunrades konkursi) koru, deju, pūtēju orķestru, kokļu mūzikas, vokālās mākslas nozarēs Dziesmu un deju svētku likuma 9.panta otrās daļas 4.punkts;

Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu

2016.–2018. ––– LNKC Padome,

LNKC NKP

Nozaru repertuārs papildināts ar jaundarbiem (svētku koprepertuārs, repertuārs) (rezultāts atkarīgs no svētku pasākumu mākslinieciskajām koncepcijām)

 

6.5. Nodrošināt svētku ārējās komunikācijas kampaņas sagatavošanu un īstenošanu, sekmējot sabiedrības informētību un pieejamību svētkiem. Savlaicīgi nodrošināt iespieddarbus (katalogs u.c. informācija) veiksmīgai svētku norisei Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts 2016.–2018. ––– LNKC Konkursa kārtībā noteikts pakalpojuma sniedzējs Sagatavota un īstenota svētku ārējās komunikācijas kampaņa – 1

Nodrošināti iespieddarbi sabiedrības informētībai par svētku sagatavošanu un norisi

6.6. Organizēt un nodrošināt brīvprātīgo darbu (t.sk. apgūt kultūras pasākumu rīkotāju pieredzi) Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013. gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2017.–2018. ––– LNKC Brīvprātīgo kustības organizētāji Svētku norises nodrošināšanā piedalās – ~ 400 brīvprātīgie
6.7. Aktualizēt un risināt jautājumus saistītus ar svētku dalībnieku uzņemšanu un drošību svētku laikā: naktsmītņu (izglītības iestāžu) kapacitāte un atbilstība, ēdināšana, Rīgas un piepilsētas sabiedriskais transports, e–talons (tā lietošanas instrukcija), u.c. Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta pirmā daļa, trešās daļas 7.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2016.–2018. ––– LNKC,

Rīgas pašvaldība

KM,

Padome,

Rīcības komiteja

Nodrošināta svētku dalībnieku uzņemšana un ēdināšana svētku laikā – ~ 39 000 dalībnieki
6.8. Sagatavot svētku risku vadības plānu (un nepieciešamās instrukcijas svētkos iesaistīto pušu informētībai un rīcībai) Pasākums aktualizēts, pamatojoties uz 2013.gada Dziesmu un deju svētku izvērtējumu 2017. –2018. ––– LNKC KM,

Rīcības komiteja,

Padome,

Drošības un kārtības dienesti

Sagatavots plāns "Svētku risku vadības plāns" – 1
6.9. Saskaņā ar svētku norises plānu nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību svētkos Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta ceturtā daļa 2018. 2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros

EUR 308276

IeM, VUGD,

Valsts policija,

Pašvaldības policija

LNKC,

Rīcības komiteja,

Rīgas pašvaldība

Nodrošināta sabiedriskā kārtība un drošība svētkos
6.10. Saskaņā ar svētku norises plānu nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību svētku dalībniekiem un skatītājiem svētku laikā Dziesmu un deju svētku likuma 7.panta piektā daļa 2018.

2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros

EUR 132475

VM,

NMPD

LNKC,

Rīcības komiteja,

Rīgas pašvaldība

Nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība svētkos
6.11. Nodrošināt svētku pieejamību plašai sabiedrībai, translējot svētku pasākumu tiešraides un raidījumus Latvijas nacionālajās raidorganizācijās – Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 27.pants 2018. 2018. piešķirtā valsts budžeta ietvaros –

LTV –

EUR 200 000,

Radio –

EUR 100 000 

LTV, Latvijas Radio LNKC,

NEPLP,

Padome,

Mākslinieciskā padome

Sabiedrība informēta par svētku pasākumu norisi tiešraidēs un raidījumos Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio
6.12. Organizēt svētku izvērtēšanas procesu, t.sk. sarīkojot svētku izvērtēšanas konferenci Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts, 9.panta ceturtā daļa 2018. ––– LNKC,

KM

Padome,

LNKC NKP,

pašvaldības,

NVO u.c. iesaistītās institūcijas

Organizēta svētku izvērtēšanas konference – 1

Sagatavoti priekšlikumi kārtējam Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānam

7.  Uzsākt XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku (2020.) sagatavošanu
7.1. Palielināt bērnu un jauniešu skaitu, kuri apgūst kultūrvēsturisko mantojumu un rada jaunas kultūras vērtības, veicinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un pilnveidi Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 3.punkts,

IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 5.punkts

2018. Uzdevums iekļauts IAP, (6,98 euro milj. plānoti laika posmam no 2014.2020.) Izglītības iestādes, pašvaldības IZM,

VISC

Dziesmu un deju svētku procesā iesaistīti 70%–75% izglītojamie no kopējā vispārējās izglītības iestādēs esošā izglītojamo skaita
7.2. Organizēt starpsvētku pasākumus visās Dziesmu un deju svētku nozarēs (koris, deja, instrumentālā mūzika, teātris, vizuālā un vizuāli lietišķā māksla, tradicionālā māksla), gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens 2016.–2018. ––– VISC Pašvaldības,

izglītības iestādes

Katru gadu īstenoti starpsvētku pasākumi – vismaz 15
7.3. Organizēt pedagogu profesionālās meistarības pilnveides seminārus un kursus, kā arī izstrādāt metodiskos materiālus, gatavojoties XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens 2016.–2018. ––– VISC Izglītības iestādes Katru gadu:

– īstenoti semināri – 10

– izstrādātas pedagogu profesionālās pilnveides kursu programmas – 4

– izstrādāti metodiskie materiāli – 3

7.4. Uzsākt gatavošanos XII Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta otrā daļa, 7.panta pirmās daļas 5.punkts un trešās daļas 1.punkts;

IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens

2016.–2018. ––– VISC IZM, pašvaldības, izglītības iestādes, Padome,

Mākslinieciskā padome, NVO

Izveidota svētku mākslinieciskā koncepcija, logo un pasākumu plāns.

Uzsākts darbs pie svētku mākslinieciskās programmas īstenošanas.

Izveidots svētku koprepertuārs, uzsākta tā apguve.

 

8. uzdevums: Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecība, informācijas pieejamību un svētku tradīcijas vērtības izplatīšanu
8.1. Īstenot pētījumu “Latvijas kultūras tradīciju ilgtspēja inovatīvā vidē" (LKA pētījumu programma "Habitus"), t.sk. pētniecības procesā mērķtiecīgi iesaistot studentus – topošos sociologus kultūras jomā KPP 1.mērķis,

4.rīcības virziens, 4.3.uzdevumus

2017.

Pētījumam piešķirts finansējums EUR 200637 valsts pētījumu programmā, prioritārais virziens “Letonika" (2014.–2017.) LKA,

LNKC

Padome,

KM,

IZM,

VISC,

mākslinieciskie kolektīvi

Īstenots 1 pētījums, kurā piedalījušies respondenti no visām Baltijas valstīm.
8.2. Nodrošināt pastāvīgu un aktualizētu informāciju par Vispārējiem latviešu Dziesmu un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa, sociālie mediji) sabiedrības informētībai   2018. ––– LNKC KM,

pašvaldības,

NVO

Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits gadā:

– starpsvētku laikā – vismaz 20 000

– svētku gadā – vismaz 100 000

8.3. Nodrošināt pastāvīgu un aktualizētu informāciju par Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem un svētku starplaika aktivitātēm (mājaslapa, sociālie mediji) sabiedrības informētībai   2016.–2018. ––– VISC IZM,

pašvaldības,

NVO

Mājaslapas un sociālo mediju apmeklētāju vidējais skaits gadā:

– starpsvētku laikā – vismaz 20 000

– svētku gadā – vismaz 100 000

8.4. Pilnveidot un nostiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas rezultatīvo rādītāju sistēmu KPP 1.mērķis, 4.rīcības virziens, 4.3.uzdevums. 2016.–2018. ––– LNKC KM,

VISC,

IZM

Izveidota rezultatīvo rādītāju sistēma – 1
8.5. Izvērtēt iespējas izveidot patstāvīgu Dziesmu un deju svētku tradīcijai veltītu ekspozīciju

(Rīgas pilsētā vai citā pašvaldībā)

KPP 1.mērķis, 1.rīcības virziens, 1.4.uzdevumus 2018. –– KM,

LNKC

Padome,

pašvaldības,

NVO

Sagatavoti priekšlikumi par sabiedrībai pieejamu ekspozīciju
8.6. Ierosināt NEPLP definēt nacionālo pasūtījumu kultūras raidījumiem un programmām sabiedriskajos medijos (Latvijas Televīzija, Latvijas Radio, interneta platforma), iekļaujot tajās Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumus KPP 1.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.1.uzdevums 2016.–2018. ––– KM,

LNKC

Padome,

NEPLP,

IZM,

VISC

Dziesmu un deju svētku tradīcijas pasākumi iekļauti sabiedrisko mediju nacionālajā pasūtījumā
8.7. Attīstīt sadarbību ar tūrisma sektoru Dziesmu un deju svētku tradīcijas pieejamībai un vērtības nostiprināšanai sabiedrībā KPP 4.mērķis, 2.rīcības virziens, 2.3.uzdevums 2016.–2018. ––– LNKC KM, EM

Padome

Dziesmu un deju svētku norises, t.sk. svētku starpposma pasākumi iekļauti tūrisma informācijā
9. uzdevums: Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru
9.1. Izveidot Dziesmu un deju svētku stadionu.

Nacionālas nozīmes kultūras un sporta infrastruktūras objekta – Daugavas stadiona (Rīgā) teritorijas attīstības projekts

SPP 55.uzdevums 2016.–2018. Uzdevums iekļauts SPP: EUR 5000000, t.sk. no ERAF EUR 4250000,

no valsts budžeta EUR 725000

IZM KM,

VARAM,

Rīgas pilsētas pašvaldība,

Padome

Īstenota Daugavas stadiona rekonstrukcijas pirmā kārta
9.2. Īstenot Mežaparka Lielās estrādes Ostas prospektā 11, Rīgā būvniecības A daļu

Ministru kabineta 2015.gada 6.oktorba sēdes protokola Nr.53 42§ 6.punkts

2016.–2018.

(projekta B daļu plānots īstenot laikā līdz 2020.gadam)

Estrādes būvprojekta izstrādei un būvniecībai Rīgas dome ņems aizņēmumu Valsts kasē. Laika periodā no 2016. līdz 2020.gadam šim nolūkam pavisam kopā nepieciešams finansējums ir 44 598 133 euro t.sk. 21% PVN 7 740 172  euro Rīgas dome

 

KM,

LNKC,

IZM,

VISC,

Padome

Sagatavots un Ministru kabinetā iesniegts konceptuālais ziņojums – 1

Izstrādāts Mežaparka Lielās estrādes būvprojekts – 1

Īstenota estrādes būvniecības A daļa

10.uzdevums: Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē
10.1. Definēt un īstenot galvenos kopīgi veicamos uzdevumus (t.sk. konference) Baltijas valstu Dziesmu un deju svētku tradīcijas kā UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai (sk.8.1.) sadarbībā ar Baltijas valstīm Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 7.punkts 2016.–2018.

(2016.– 2017.

Latvija – koordinē sadarbību)

––– LNKC,

VISC,

Padome

KM,

IZM,

Lietuvas un Igaunijas

atbildīgās institūcijas

Atjaunota Baltijas valstu komitejas darbība:

– sagatavots pasākumu plāns – 1

– organizēta konference – 1

10.2. Sagatavot un noteiktā kārtībā iesniegt UNESCO kārtējo ziņojumu (sadarbībā ar Dziesmu un deju svētku tradīcijā iesaistītajām pusēm) par Reprezentatīvajā sarakstā iekļauto Dziesmu un deju svētku tradīciju, ņemot vērā to, ka Latvija ir "UNESCO Konvencija par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu" dalībvalsts UNESCO Konvencijas 29.pants 2018. ––– LNKC,

UNESCO LNK,

KM

Padome,

IZM,

VISC,

Pašvaldības,

NVO

Sagatavots un UNESCO iesniegts ziņojums – 1
10.3. Organizēt kārtējos Baltijas studentu dziesmu un deju svētkus "Gaudeamus".

Sekmēt Latvijas studentu līdzdalību svētkos 2018.gadā Igaunijā

Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 5.punkts;

IAP 2.mērķis, 2.3.rīcības virziens, 6.punkts

2018. ––– VISC,

IZM

LNKC,

augstskolas,

sadarbības partneri ārvalstīs

Kopā īstenots 1 pasākums, kurā piedalīsies:

– vismaz 1500 dalībnieki no Latvijas

10.4. Organizēt starptautisko tautas deju festivālu "Sudmaliņas" Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 6.panta ceturtā daļa, 9.panta ceturtā daļa 2016. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO,

sadarbības partneri ārvalstīs

Īstenots 1 festivāls (~10 norises), kurā piedalīsies:

– vismaz 20 deju grupas no Latvijas un ārvalstīm

– vismaz 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm

~ 3000 skatītāji

10.5. Organizēt ikgadējo Baltijas valstu pūtēju orķestru diriģentu un ansambļu vadītāju forumu (t.sk. meistarklases, koncerti, izstādes) Dziesmu un deju svētku likuma 5.panta trešās daļas 4.punkts 2016.–

2018.

––– LNKC Pašvaldības,

JVLMA,

NVO,

sadarbības partneri ārvalstīs

Kopā īstenoti 3 forumi, katrā forumā piedalīsies vismaz 100 pūtēju orķestru diriģenti un ansambļu vadītāji no Latvijas un ārvalstīm
10.6. Organizēt starptautisko izklaidējošās un deju mūzikas pūtēju orķestru konkursu "Cēsu kauss" Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 7. punkts, 9. panta ceturtā daļa 2016.

2017.

––– LNKC Pašvaldības,

NVO,

sadarbības partneri ārvalstīs

Kopā īstenoti 2 konkursi, katrā konkursā piedalīsies:

– vismaz 10 pūtēju orķestri

~ 300 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm

10.7. Organizēt starptautisko Baltijas valstu amatierteātru festivālu "Baltijas rampa" Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā daļa 2017. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO,

sadarbības partneri ārvalstīs

Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:

– vismaz 7 amatierteātri no Latvijas un ārvalstīm

– 70 dalībnieki (kopā)

– vismaz 500 skatītāji

10.8.

Organizēt starptautisko folkloras festivālu "Baltica" (t.sk. tautas lietišķās mākslas izstādi)

Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā daļa 2017.–2018. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO,

sadarbības partneri ārvalstīs

Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:

– vismaz 160 folkloras kopas

– 2500 dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm, t.sk. latviešu ārvalstīs grupas

10.9. Organizēt starptautisko kokļu mūzikas festivālu "Solaris" Dziesmu un deju svētku likuma 5. panta trešās daļas 1., 2., 5.punkts, 9. panta ceturtā daļa 2017. ––– LNKC Pašvaldības,

NVO

Īstenots1 festivāls, kurā piedalīsies:

– vismaz 12 grupas

– 100 dalībnieki

~ 300 skatītāji

5. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums

Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām institūcijām.

  Valsts budžeta finansējums euro
2016 2017 2018
Atbildīgā ministrija, institūcija Piešķirts finansējums Piešķirts finansējums Plānots finansējums
Kultūras ministrija 594 528   624 528 6 183 777
Iekšlietu ministrija* 0 0 308 276
Veselības ministrija* 0 0 132 475
Latvijas Televīzija* 0 0 200 000
Latvijas Radio* 0 0 100 000
KOPĀ euro:    594 528   624 528 6 924 528

* Indikatīvi plānots finansējums, kas var tikt precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no valsts budžeta finansējuma.

Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tāmes tiks izstrādātas darba procesā, saskaņā ar Svētku rīkotāja noteiktajām prioritātēm.

6. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Atbildīgās institūcijas par Plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.

Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz Ministru kabinetam ziņojumu par Plāna īstenošanas gaitu.

Plāna izpildē iesaistītajām institūcijām katru gadu sagatavot un līdz 30.martam iesniegt Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna īstenošanas gaitu.

Dziesmu un deju svētku padomei sagatavot un kultūras ministram katru gadu līdz 30.maijam iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

Nepieciešamības gadījumā Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu veikšanu Plānā.

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

 

(Ministru kabineta
2016. gada 20. decembra
rīkojums Nr. 772)

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2016.–2018. gadam
kopsavilkums

1. Plāna nepieciešamības pamatojums

Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns (turpmāk – plāns) ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, pamatojoties uz Dziesmu un deju svētku likuma 4.pantu, lai nodrošinātu Dziesmu un deju svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu. Dziesmu un deju svētku likuma 5.pants nosaka Dziesmu un deju svētku periodiskumu: Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados, to starplaikā – Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. Pamatojoties uz svētku periodiskumu, plāns ir izstrādāts trim gadiem un atbilst kārtējo XXVI Vispārējo latviešu dziesmu un XVI Deju svētku sagatavošanas un īstenošanas posmam no 2016.gada līdz 2018.gadam. Plāna īstenošanas laikā uzsākta XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku sagatavošana (2020.).

Plāna sagatavošana un īstenošana noteikta arī hierarhiski augstākajā kultūras nozares politikas plānošanas dokumentā "Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014.–2020.gadam "Radošā Latvija"" (apstiprinātas ar Ministru kabineta 2014.gada 29.jūlija rīkojumu Nr.401): 1.mērķa "Kultūras kapitāla saglabāšana un attīstība, sabiedrībai līdzdarbojoties kultūras procesos" 1.rīcības virziena "Labvēlīgas vides veidošana kultūras mantojuma saglabāšanai un attīstībai, kā arī jaunu vērtību radīšanai (NAP 337; 132)" 1.4.uzdevumā "Nostiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspēju".

Plāns izstrādāts, sadarbojoties Kultūras ministrijai un tās padotības iestādei Latvijas Nacionālajam kultūras centram ar Izglītības un zinātnes ministriju un tās padotības iestādi – Valsts izglītības satura centru, kā arī citām Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistītajām pusēm (pašvaldībām un to institūcijām, kultūrizglītības iestādēm, Dziesmu un deju svētku māksliniecisko žanru speciālistiem, māksliniecisko/tautas mākslas kolektīvu vadītājiem un nevalstiskajām organizācijām).

2. Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas faktori

1. Katra indivīda personīgā motivācija – vēlme izkopt un pašapliecināt savas radošās spējas (mūžizglītība), iesaistoties kādā no tautas mākslas vai tradicionālās kultūras kolektīviem.

2. Plaša visu paaudžu tautas mākslas kustība (māksliniecisko kolektīvu nepārtraukta darbība) – pamats Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējai (pēctecība), kas sekmē kultūras daudzveidību un vitalitāti Latvijas pašvaldībās, un, vienkopus pulcējoties svētkos, – iespēja apliecināties kā vienotai nācijai.

3. Atbalstoša izglītības sistēma, kas sekmē tradīcijas saglabāšanu un tālāknodošanu (pēctecība).

4. Tradīcija balstās uz nepārtrauktu procesu un pasākumu sistēmu, harmoniski apvienojot tradicionālās un laikmetīgās (profesionālā māksla un mūzika, dizains, radošās industrijas) kultūras izpausmes.

5. Kopdarbs – laba pārvaldības un organizatoriskā sistēma, tai skaitā starpnacionālā līmenī (elastīgs un funkcionējošs valsts, pašvaldību, nevalstiskā sektora un kopienas sadarbības tīkls).

6. Atbalstoša un motivējoša vide – nodrošināta infrastruktūra (bāze – izglītības iestādes un pašvaldību kultūras centri) un citi atbalsta mehānismi, piemēram, metodiskais atbalsts, tai skaitā Dziesmu un deju svētku procesa virsvadītāju un virsdiriģentu darbība, finansiāls atbalsts (mērķdotācijas).

7. Dziesmu un deju svētku mākslinieciskā kvalitāte un pieejamība (piemēram, Dziesmu un deju svētku sagatavošana un īstenošana (repertuārs), ārējā komunikācija).

3. Plāna mērķis un uzdevumi

Mērķis: saglabāt, attīstīt un nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas – UNESCO starptautiski atzīta Cilvēces un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarba – ilgtspējas faktorus.

Uzdevumi:

1. Nostiprināt formālās un neformālās izglītības lomu Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un ilgtspējā.

2. Stiprināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā iesaistīto kultūras un izglītības darbinieku, tai skaitā māksliniecisko kolektīvu vadītāju kapacitāti, sekmējot Dziesmu un deju svētku saglabāšanas un attīstības procesa kvalitāti un nepārtrauktību.

3. Nodrošināt un pilnveidot pārvaldības (organizatorisko) sistēmu, sekmējot starpinstitūciju sadarbību Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanā un attīstībā.

4. Pilnveidot tiesību aktus, nodrošinot Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanu un attīstību.

5. Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus.

6. Nodrošināt Latvijas Republikas proklamēšanas 100. gadadienas nacionālās nozīmes pasākuma – Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku – sagatavošanu un sarīkošanu 2018.gadā.

7. Uzsākt gatavošanos 2020.gada Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

8. Nodrošināt svētku tradīcijas dokumentēšanu, pētniecību, informācijas pieejamību par svētku tradīciju un šīs informācijas izplatīšanu.

9. Nodrošināt Dziesmu un deju svētku tradīcijas norisēm atbilstošu infrastruktūru.

10. Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas atpazīstamību  Baltijā, Eiropā un pasaulē.

4. Plāna īstenošanai nepieciešamais finansējums

Plāns tiek īstenots piešķirto ikgadējā valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 2018.gadā plānotais finansējums jau ir iekļauts Kultūras ministrijas budžetā un tiks pārdalīts iesaistītajām institūcijām.

  Valsts budžeta finansējums (euro)
2016 2017 2018
Atbildīgā ministrija, institūcija Piešķirts finansējums Piešķirts finansējums Plānots finansējums
Kultūras ministrija 594 528   624 528 6 183 777
Iekšlietu ministrija* 0 0 308 276
Veselības ministrija* 0 0 132 475
Latvijas Televīzija* 0 0 200 000
Latvijas Radio* 0 0 100 000
KOPĀ    594 528   624 528 6 924 528

Piezīme. * Indikatīvi plānots finansējums, kas var tikt precizēts, nepārsniedzot paredzēto piešķirto summu no valsts budžeta finansējuma. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio tāmes tiks izstrādātas darba procesā saskaņā ar svētku rīkotāja noteiktajām prioritātēm.

5. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto uzdevumu izpildi ir Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām.

Plāna īstenošanas pārraudzību saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta pirmo daļu veic Dziesmu un deju svētku padome. Saskaņā ar Dziesmu un deju svētku likuma 8.panta sestās daļas 6.punktu Dziesmu un deju svētku padome reizi gadā iesniedz Ministru kabinetā ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

Plāna izpildē iesaistītās institūcijas katru gadu sagatavo un līdz 30.martam iesniedz Dziesmu un deju svētku padomē informāciju par plāna īstenošanas gaitu.

Dziesmu un deju svētku padome sagatavo un kultūras ministrs katru gadu līdz 30.maijam iesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par plāna īstenošanas gaitu.

Ja nepieciešams, Kultūras ministrija un Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām nodrošina attiecīgu grozījumu izdarīšanu plānā.

Kultūras ministra vietā –
tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs

Izdruka no oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" (www.vestnesis.lv)

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!