Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2000., Nr. 98/99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2871

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par privātajiem pensiju fondiem"

Vēl šajā numurā

16.03.2000., Nr. 98/99

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Likumprojekts

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"

Saeimas dok.nr.1699; likumprojekts nr.265

Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2000.gada 8.martā

iesniegts izskatīšanai Saeimā 2.lasījumā

 

Izdarīt likumā "Par dzīvojamo telpu īri" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 7.nr.; 1997, 4., 20.nr.; 1998, 15., 23.nr.) šādus grozījumus:

1. 5.pantā:

Izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"Valstij vai pašvaldībām piederošās dzīvojamās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu uz valsts vai pašvaldības institūcijas lēmuma pamata slēdz valdītājs. Valsts uzņēmējsabiedrību pamatkapitālā iekļautās dzīvojamās mājās dzīvojamās telpas īres līgumu slēdz uzņēmējsabiedrība uz tās statūtos noteiktās institūcijas lēmuma pamata. Dzīvojamās telpas īres līgums jānoslēdz mēneša laikā pēc šāda lēmuma pieņemšanas.";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"Ja kopējā dzīvoklī, kas atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā dzīvojamā mājā, atbrīvojusies viena vai vairākas dzīvojamās telpas, šo telpu vai telpas vispirms piedāvā īrēt dzīvokļa īrniekam, kuram nav īres maksas un komunālo maksājumu parādu, grozot iepriekš noslēgto dzīvojamās telpas īres līgumu.

Kopējais dzīvoklis ir dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kurā esošās palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai."

2. Aizstāt 6.panta ceturtajā daļā vārdus "likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tikai tiesā".

3. 9.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

"Īrnieka laulātais un uz svainības pamata dzīvojamā telpā iemitinātās personas pēc laulības šķiršanas vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu zaudē īrnieka ģimenes locekļa statusu.";

uzskatīt līdzšinējo trešo daļu par ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"Jautājumus par dzīvojamās telpas lietošanas kārtību un līdzdalību dzīvokļa īres maksas, komunālo maksājumu, kārtējā remonta un citu izdevumu segšanā dzīvokļa īrnieks un viņa ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, kārto vienošanās ceļā. Strīdus šajos jautājumos izšķir tiesa."

4. Papildināt 10. pantu ar piekto, sesto un septīto daļu šādā redakcijā:

"Šajā pantā minētās personas dzīvojamā telpā var iemitināt, ja tās atbilst šā likuma 4.panta otrās daļas nosacījumiem.

Īrnieks ir tiesīgs prasīt viņa īrētajā dzīvojamā telpā iemitināto ģimenes locekļu, kā arī personu, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā, dzīvojamās telpas lietošanas tiesību izbeigšanu, ja šīs personas:

1) nepilda dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktos pienākumus;

2) necienīgi izturas pret dzīvokļa īrnieku;

3) apdraud viņa dzīvību;

4) tīši nodara viņam mantisku zaudējumu.

Šā panta sestās daļas 1.punkta noteikums nav attiecināms uz tiem īrnieka ģimenes locekļiem, kuru uzturēšana ir dzīvokļa īrnieka pienākums, uz īrnieka ģimenes locekļiem, kuri iesaukti obligātajā valsts dienestā, kā arī uz obligātajā valsts dienestā iesauktajām personām, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet pirms iesaukšanas obligātajā valsts dienestā dzīvojušas attiecīgajā dzīvojamā telpā."

5. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

"11.pants. Dzīvokļa īres maksa

Īres maksu veido dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi un peļņa.

Slēdzot īres līgumu, ja dzīvoklis pieder valstij, pašvaldībai, citām juridiskām un fiziskām personām, īres maksu nosaka, pusēm vienojoties.

Pašvaldībai piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka attiecīgās pašvaldības dome (padome) vai tās deleģēta institūcija pašvaldības domes (padomes) noteiktajā kārtībā.

Valstij un valsts uzņēmējsabiedrībām piederošajiem neizīrētajiem dzīvokļiem īres maksu nosaka attiecīgā dzīvokļa valdītājs."

6. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

"11.1 pants. Maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Maksu par komunālajiem pakalpojumiem veido maksa par apkuri, karsto un auksto ūdeni, kanalizāciju, atkritumu izvešanu, asenizāciju, gāzi, elektronerģiju, liftu, kolektīvo televīzijas antenu, kabeļtelevīziju, radiotranslāciju, telefonu un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa izīrēšanu un kurus izīrētājs vai komunālo pakalpojumu sniedzējs tieši vai ar izīrētāja starpniecību sniedz īrniekam.

Īrnieks ir tiesīgs:

1) patstāvīgi norēķināties ar komunālo pakalpojumu sniedzēju par saņemtajiem pakalpojumiem atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai;

2) rakstveidā vienoties ar izīrētāju un komunālo pakalpojumu sniedzēju par to, ka izīrētājs saņem no īrnieka maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar īres maksu un norēķinās ar komunālo pakalpojumu sniedzēju.

Par to, ka tiek palielināta maksa par komunālajiem pakalpojumiem, komunālo pakalpojumu sniedzējs vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku, norādot paaugstināšanas iemeslus un detalizētu finansiālo pamatojumu.

Izīrētājs un komunālo pakalpojumu sniedzējs var pārtraukt vai nesniegt komunālos pakalpojumus tikai likumā vai dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajā kārtībā.

Ja īres līgumā nav noteikta komunālo pakalpojumu pārtraukšanas vai nesniegšanas kārtība, izīrētājs nav tiesīgs pārtraukt vai nesniegt komunālos pakalpojumus to dzīvokļu īrniekiem, kuriem nav attiecīgo komunālo maksājumu parādu.

Pārtraukt vai nesniegt komunālo pakalpojumu var tikai tad, ja maksas parāds pārsniedz attiecīgā dzīvokļa trīskāršu mēneša vidējo maksu par attiecīgo komunālo pakalpojumu un ja komunālo pakalpojumu sniedzējs vismaz divas nedēļas iepriekš ir rakstveidā brīdinājis īrnieku. Vidējā maksa par komunālajiem pakalpojumiem tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam."

7. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

"12.pants. Termiņi, kādos kārtojama dzīvokļa īres maksa un maksa par komunālajiem pakalpojumiem

Dzīvokļa īres maksa un maksa par citiem pakalpojumiem, kurus saskaņā ar īres līgumu izīrētājs sniedz īrniekam, kārtojama dzīvojamās telpas īres līgumā noteiktajos termiņos.

Maksa par komunālajiem pakalpojumiem, kurus īrniekam sniedz citas personas, kārtojama līgumā vai nomatīvajos aktos noteiktajos termiņos.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto maksājumu parādus piedzen tiesa."

8. Papildināt likumu ar 12.1 pantu šādā redakcijā:

"12.1 pants. Drošības nauda un īres maksas avanss

Lai nodrošinātu, ka īrnieks pēc dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanās dzīvojamo telpu nodod izīrētājam lietošanai derīgā stāvoklī un nepaliek parādā īres maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, puses, slēdzot īres līgumu, var vienoties, ka īrnieks iemaksā izīrētājam drošības naudu un īres maksas avansu. Ja ir panākta vienošanās par drošības naudas un īres maksas avansa iemaksu, īres līgumā jāparedz to apmērs un termiņš, kādā drošības nauda un īres maksas avanss tiek atmaksāts, kā arī gadījumi, kuros drošības naudu patur izīrētājs. Visos citos gadījumos drošības nauda atmaksājama nākamajā dienā pēc tam, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Valsts un pašvaldību dzīvojamās mājās drošības naudas, kā arī īres maksas avansa apmērs katrs atsevišķi nedrīkst pārsniegt attiecīgās dzīvojamās telpas 12 mēnešu īres maksas apmēru.

Īres maksas avanss netiek atmaksāts tikai tad, ja īrnieks ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Īres maksas avanss netiek atmaksāts tādā apmērā, kādā īrnieks ir parādā izīrētājam īres maksu vai maksu par komunālajiem pakalpojumiem. Pārējā īres maksas avansa summa tiek atmaksāta īrniekam nākamajā dienā pēc tam, kad tiek atbrīvota dzīvojamā telpa, ja īres līgumā nav noteikts citādi.

Drošības naudu un īres maksas avansu nevar prasīt no šā likuma 36.1 pantā minētajām trūcīgajām personām, kurām dzīvojamā telpa tiek izīrēta valsts vai pašvaldību dzīvojamā mājā."

9. Izteikt 13. pantu šādā redakcijā:

"13. pants. Dzīvojamās telpas īres līguma grozīšanas noteikumi

Dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumus var grozīt, īrniekam un izīrētājam rakstveidā vienojoties.

Izīrētājs var paaugstināt īres maksu tikai likumā vai īres līgumā paredzētajā kārtībā.

Ja īres līgumā nav noteikta īres maksas paaugstināšanas kārtība un izīrētājs nevar vienoties ar īrnieku par to, izīrētājs var prasīt īres maksas paaugstināšanu tikai tad, ja īres līgumā noteiktā īres maksa nesedz dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus.

Dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumi ietver:

1) nepieciešamos dzīvojamās mājas apkopes un kārtējā remonta izdevumus;

2) dzīvojamās mājas apdrošināšanas izmaksas;

3) nekustamā īpašuma nodokli;

4) normatīvajos aktos noteiktos atskaitījumus ēkas amortizācijas izdevumu segšanai;

5) nepieciešamos pārvaldes un apkalpojošā personāla izdevumus.

Par to, ka tiek paaugstināta īres maksa, izīrētājs vismaz sešus mēnešus iepriekš raktveidā brīdina īrnieku, ja īres līgumā nav noteikta cita kārtība un cits termiņš. Brīdinājumā norādāms īres maksas paaugstināšanas iemesls un detalizēts finansiālais pamatojums atbilstoši šā panta trešās daļas nosacījumiem."

10. Izteikt 14.panta tekstu šādā redakcijā:

"Ja personas, kas dzīvo kopējā dzīvoklī un dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata, apvienojas vienā ģimenē, tām ir tiesības prasīt viena dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu par visām telpām, kuras tās aizņem šajā dzīvoklī.

Nav pieļaujama vairāku dzīvojamās telpas īres līgumu noslēgšana viena īres līguma vietā par dzīvojamo telpu lietošanu atsevišķā dzīvoklī, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības vai pašvaldības dzīvojamā mājā. Ja ar izīrētāja piekrišanu atsevišķs dzīvoklis pašvaldības noteiktajā kārtībā pārplānots un pārbūvēts vairākos atsevišķos dzīvokļos, par katru no tiem tiek noslēgts atsevišķs dzīvojamās telpas īres līgums.

Pilngadīgs ģimenes loceklis, ja tam piekrīt pārējie pilngadīgie ģimenes locekļi, īrnieka nāves vai rīcībnespējas gadījumā, kā arī dzīvesvietas maiņas gadījumā ir tiesīgs prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņu iepriekšējā īrnieka vietā, nemainot iepriekšējā īres līguma nosacījumus.

Īrnieka ģimenes locekļi, kā arī personas, kuras vairs nav īrnieka ģimenes locekļi, bet turpina dzīvot īrnieka īrētajā dzīvojamā telpā un pilda īres līgumā noteiktos pienākumus, ir tiesīgas prasīt dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanu ar viņām iepriekšējā īrnieka vietā, ja īrnieks ilgstoši nepiedalās dzīvokļa īres maksas, komunālo maksājumu, kārtējā remonta un citu izdevumu segšanā.

Šā panta ceturtās daļas noteikumi nav attiecināmi uz īrnieku, kurš iesaukts obligātajā valsts dienestā vai kura uzturēšana ir ģimenes locekļu pienākums."

11. Aizstāt 16. pantā, 24. panta sestajā daļā, 28. pantā, 34. panta ceturtajā daļā un 44. pantā vārdus "likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "tiesas ceļā".

12. Izslēgt 17. panta pirmās daļas otro teikumu.

13. Aizstāt 21. pantā vārdus "izšķir likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "izšķir tiesa".

14. Izslēgt 23.pantā vārdus un skaitli "un 39.pantu".

15. Papildināt likumu ar 28.1, 28.2, 28.3, 28.4, 28.5 28.6, 28.7 un 28.8 pantu šādā redakcijā:

"28.1 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja tiek bojāta dzīvojamā telpa vai māja vai citādi pārkāpti dzīvojamās telpas lietošanas noteikumi.

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas gadījumā, ja īrnieks, viņa ģimenes locekļi vai citas personas, kuras dzīvo kopā ar viņu:

1) bojā vai posta dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam lietošanā nodotas saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu;

2) izmanto dzīvojamo telpu, dzīvojamo māju, citas būves un telpas, kas īrniekam lietošanā nodotas saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu, mērķiem, kādiem tās nav paredzētas;

3) citādi pārkāpj dzīvojamās telpas lietošanas noteikumus, padarot pārējiem dzīvošanu ar tām vienā dzīvoklī vai vienā mājā neiespējamu.

Prasību tiesā par īres līguma izbeigšanu var celt arī citas tajā pašā dzīvoklī vai mājā dzīvojošās personas.

Šā panta pirmās daļas 1. punktā paredzētajā gadījumā dzīvojamās telpas īres līgums izbeidzams bez īrnieka iepriekšējas brīdināšanas, bet 2. un 3. punktā paredzētajos gadījumos izīrētāja pienākums ir mēnesi iepriekš rakstveidā brīdināt īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta pirmajā daļā paredzētos iemeslus dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

28.2 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar īres maksas un maksas par atsevišķiem komunālajiem pakalpojumiem parādiem

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, šādos gadījumos:

1) ja dzīvojamās telpas īres maksas parāds pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo īres maksu, lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja lietot dzīvojamo telpu saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Vidējā īres maksa tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam;

2) ja maksas par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju parāds pārsniedz attiecīgās dzīvojamās telpas trīskāršu mēneša vidējo maksu par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju, lai gan īrniekam bija nodrošināta iespēja saņemt minētos pakalpojumus saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu un normatīvajiem aktiem. Vidējā maksa par centralizēto apkuri vai auksto ūdeni un kanalizāciju tiek aprēķināta pēdējo divpadsmit mēnešu periodam.

Izīrētājs pirms prasības celšanas tiesā vismaz mēnesi iepriekš rakstveidā brīdina īrnieku par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu.

Tas apstāklis, ka īrnieks pēc prasības celšanas ir novērsis šā panta pirmās daļas 1. vai 2. punktā paredzētos iemeslus īres līguma izbeigšanai, nevar būt par pamatu tiesvedības izbeigšanai.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums tiek izbeigts, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, un īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, attiecīgā pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Ja dzīvojamā telpa atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām un, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli. Izdevumus, kā arī zaudējumus, kas izīrētājam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, ja tie ir saistīti ar īrnieka uzturēšanos dzīvojamā telpā, sedz pašvaldība.

Visos gadījumos, kad, pamatojoties uz šā panta pirmās daļas noteikumiem, īrnieks tiek izlikts no īrētās dzīvojamās telpas, kas atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, tiesa triju dienu laikā pēc civillietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai pašvaldībai. Atkārtots paziņojums pašvaldībai nosūtāms pēc tam, kad tiesa ir taisījusi spriedumu lietā par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas.

Ja dzīvojamā telpa atrodas pašvaldības dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā mājā esoša patstāvīga apkurināma un apgaismojama telpa, kas derīga ilglaicīgam cilvēka patvērumam un viņa sadzīves priekšmetu un dzīvokļa iekārtas izvietošanai un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām.

28.3 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka māju paredzēts nojaukt

Ja dzīvojamo māju paredzēts nojaukt tādēļ, ka, pamatojoties uz būvtehniskās ekspertīzes atzinumu, tā atzīta par lietošanai bīstamu vai draud sagrūt, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Ja dzīvojamā māja paredzēta nojaukšanai citu iemeslu dēļ, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja izīrētājs ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Līdzvērtīga dzīvojamā telpa ir dzīvojamā telpa, kas salīdzinājumā ar īrnieka iepriekš aizņemto dzīvojamo telpu ir ne mazāk labiekārtota, līdzvērtīga platības un citu būtisku telpu raksturojošu apstākļu ziņā, kā arī atrodas tās pašas pilsētas vai pagasta administratīvās teritorijas robežās.

Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā un otrajā daļā paredzētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz mēnesi iepriekš.

Ja dzīvojamā māja kļuvusi dzīvošanai bīstama vai draud sagrūt īpašnieka (izīrētāja) vainas dēļ, pašvaldībai ir tiesības prasīt no īpašnieka (izīrētāja) to zaudējumu atlīdzību, kas pašvaldībai radušies, ierādot īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

28.4 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja mājai nepieciešams kapitālais remonts

Ja dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, jo tā nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai ka tā draud sagrūt, un remontu nav iespējams veikt, īrniekiem turpinot dzīvot šajā mājā, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem:

1) bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, izņemot gadījumu, kad:

a) dzīvojamās telpas īres līgumā paredzēts citādi,

b) īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām,

c) attiecīgā dzīvojamā telpa atrodas valstij vai pašvaldībai piederošā mājā;

2) un ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja kapitālā remonta rezultātā īrnieka īrēto dzīvojamo telpu saskaņā ar būvprojektu paredzēts pārbūvēt par neapdzīvojamo telpu vai viesnīcu.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šā panta pirmās daļas 1. punkta "b" un "c" apakšpunktos minētajos gadījumos, pašvaldība, kuras teritorijā atrodas attiecīgā dzīvojamā telpa, nodrošina īrnieku ar citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā minētajos gadījumos, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā minētajos gadījumos, izīrētājam nepieciešami šādi dokumenti:

1) būvtehniskās ekspertīzes atzinums, ka dzīvojamai mājai nepieciešams kapitālais remonts, jo tā nonākusi tādā stāvoklī, ka tās lietošana ir bīstama vai ka tā draud sagrūt;

2) likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināts dzīvojamās mājas pārbūves projekts;

3) kapitālā remonta izmaksu tāme;

4) dokumenti, kas apliecina, ka namīpašniekam ir kapitālajam remontam nepieciešamie izmaksu tāmē uzrādītie finansu līdzekļi.

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar dzīvojamai mājai nepieciešamu kapitālo remontu, īrniekam ir tiesības prasīt ar līguma izbeigšanu saistīto zaudējumu atlīdzību, ja izrādījies, ka kapitālais remonts nav bijis nepieciešams.

28.5 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar to, ka dzīvojamā telpa nepieciešama izīrētājam dzīvošanai

Ja dzīvojamā telpa nepieciešama īzīrētājam un viņa ģimenes locekļiem dzīvošanai, izīrētājs var izbeigt īres līgumu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas. Īrniekus, kas pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, var izlikt tikai tad, ja pašvaldība viņiem ierāda citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu.

Ja šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā īrnieks izliekams no dzīvojamās telpas, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā dzīvojamā mājā, un dzīvojamā telpa nepieciešama bijušajam īpašniekam (mantiniekam) dzīvošanai, pašvaldība ierāda īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja īpašnieks likumā noteiktajā kārtībā ir iesniedzis iesniegumu attiecīgajai pašvaldībai ne vēlāk kā līdz 2000.gada 1.jūlijam, bet gadījumos, kad īpašuma tiesības tiek atjaunotas pēc 2000.gada 1.jūlija, — mēneša laikā pēc īpašuma tiesību atjaunošanas. Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz trīs mēnešus iepriekš.

28.6 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana sakarā ar dzīvojamās telpas nodošanu nelikumīgā apakšīrē

Ja īrnieks bez izīrētāja piekrišanas dzīvojamo telpu ir nodevis apakšīrē, izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, izliekot īrnieku kopā ar viņa ģimenes locekļiem bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas.

Izbeidzot īres līgumu šajā pantā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms vismaz mēnesi iepriekš.

28.7 pants. Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana pēc izīrētāja iniciatīvas, ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu

Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ierādot īrniekam citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, kuras īres līguma nosacījumi būtiski neatšķiras no līdzšinējā īres līguma nosacījumiem, un kompensējot īrniekam izdevumus, kas radušies sakarā ar pārcelšanos uz citu dzīvojamo telpu.

Izbeidzot dzīvojamās telpas īres līgumu šajā pantā paredzētajā gadījumā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.

28.8 pants. Tiesību uz dzīvojamo telpu zaudēšana

Ja īrnieks un viņa ģimenes locekļi nepilda pienākumus saskaņā ar attiecīgās dzīvojamās telpas īres līgumu un dzīvojamo telpu neizmanto ilgāk par trim mēnešiem pēc kārtas un izīrētājam nav zināma viņa atrašanās vieta, tiesa pēc izīrētāja prasības var atzīt, ka īrnieks ir zaudējis tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu. Šādā gadījumā prasību tiesā var iesniegt, ja mēnesi iepriekš laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ir publicēts brīdinājums par to, ka īrnieks ir zaudējis tiesības uz attiecīgo dzīvojamo telpu."

16. Izslēgt 29., 29.1, 30., 31., 32., 33., 34. un 35.pantu.

17. izteikt 36. pantu šādā redakcijā:

"36.pants. Īrnieka tiesības noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu pēc dzīvojamās telpas kapitālā remonta

Ja dzīvojamās telpas īres līgums izbeigts sakarā ar nepieciešamību kapitāli remontēt dzīvojamo telpu, pamatojoties uz šā likuma 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu, izliekot īrnieku bez citas dzīvojamās telpas ierādīšanas, īrniekam pēc telpas kapitālā remonta pabeigšanas ir pirmtiesība noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu par šīs dzīvojamās telpas lietošanu pēc kapitālā remonta pabeigšanas, ja vien izīrētājs un īrnieks nav vienojušies citādi. Īrnieka pirmtiesība noslēgt jaunu dzīvojamās telpas īres līgumu ir spēkā mēnesi pēc dzīvojamās telpas kapitālā remonta pabeigšanas."

18. Papildināt likumu ar X1 nodaļu šādā redakcijā:

"X1 nodaļa. Garantijas trūcīgiem īrniekiem un īrniekiem,
kuru ģimenē ir nepilngadīgi bērni

36.1 pants. Īrnieku kategorijas, kurām ir noteiktas sociālās garantijas

Šā likuma 28.2, 28.4, 28.5, 36.3 pantā paredzētās sociālās garantijas sakarā ar izlikšanu no dzīvojamās telpas ir šādām īrnieku kategorijām:

1) īrniekiem — trūcīgām personām, kuras sasniegušas pensijas vecumu vai ir darba nespējīgas invaliditātes dēļ;

2) īrniekiem — trūcīgām personām, ja ar tām kopā dzīvo un to apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns vai trūcīga pensijas vecumu sasniegusi persona, vai arī trūcīga persona, kura ir darba nespējīga invaliditātes dēļ.

Par trūcīgām personām atzīstamas šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja to ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni. Pašvaldības var atzīt par trūcīgām personām arī citas tās teritorijā dzīvojošas personas, kuru ienākumi un materiālais stāvoklis pārsniedz Ministru kabineta noteikto līmeni.

36.2 pants. Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākumi garantiju nodrošināšanā

Ja ir ierosināta civillieta par īrnieka un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas, tiesa triju dienu laikā pēc lietas ierosināšanas paziņo par to attiecīgajai bāriņtiesai (pagasttiesai). Atkārtots paziņojums bāriņtiesai (pagasttiesai) nosūtāms tad, kad tiesa taisījusi spriedumu lietā par īrnieka un viņa nepilngadīgo ģimenes locekļu izlikšanu no īrētās dzīvojamās telpas.

Bāriņtiesu (pagasttiesu) pienākums ir kontrolēt, kā trūcīgām personām, ar kurām kopā dzīvo un kuru apgādībā ir vismaz viens nepilngadīgs bērns, šajā likumā noteiktajā kārtībā tiek piešķirta dzīvošanai derīga dzīvojamā telpa.

36.3 pants. Pašvaldību pienākumi garantiju nodrošināšanā

Ja dzīvojamā telpa atrodas valsts, valsts uzņēmējsabiedrības, citas juridiskās vai fiziskās personas, izņemot pašvaldības, dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu un 28.5 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli.

Izdevumus, kā arī zaudējumus, kas izīrētājam radušies sakarā ar tiesas sprieduma izpildes atlikšanu, ja tie ir saistīti ar īrnieka uzturēšanos dzīvojamā telpā, sedz pašvaldība.

Ja dzīvojamā telpa atrodas pašvaldības dzīvojamā mājā, šīs telpas īrnieks pieder pie kādas no šā likuma 36.1 panta pirmajā daļā minētajām īrnieku kategorijām, un, pamatojoties uz šā likuma 28.2 panta pirmo daļu, 28.4 panta pirmās daļas 1. punktu un 28.5 panta pirmo daļu, ir likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums par šīs dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu, tiesas sprieduma par īrnieka izlikšanu no dzīvojamās telpas izpilde tiek atlikta līdz brīdim, kad pašvaldība ierāda īrniekam citu dzīvošanai derīgu dzīvojamo telpu vai sociālo dzīvokli."

19. Izteikt 40. pantu šādā redakcijā:

"40.pants. Izīrētāja pienākums dzīvojamās mājas (telpas) remontēšanā un uzturēšanā

Izīrētāja pienākums ir nodot īrniekam dzīvojamo māju (telpu) ar visiem tās piederumiem tādā stāvoklī, lai īrnieks varētu dzīvojamo māju (telpu) lietot un iegūt no tās visu to labumu, kādu viņam saskaņā ar dzīvojamās telpas īres līgumu ir tiesības saņemt.

Izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas elementu bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās dēļ, kā arī veic tās kapitālo remontu.

Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (telpa) neatbilst Ministru kabineta noteiktajām būvniecības un sanitārajām normām, izīrētājs un īrnieks, slēdzot dzīvojamās telpas īres līgumu, var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu.

Zaudējumi, kas radušies dzīvojamās telpas īres līguma nosacījumu nepildīšanas dēļ, atlīdzināmi saskaņā ar Civillikumu."

20. Aizstāt 43. pantā vārdus "likumā noteiktajā kārtībā" ar vārdu "tiesā".

21. Izslēgt 45. pantu.

22. Papildināt likumu ar XIV nodaļu šādā redakcijā:

"XIV nodaļa. Īres valdes

46. pants. Īres valdes statuss

Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu var izveidot īres valdes, kuras veic šajā likumā noteiktās funkcijas.

Īres valdei var būt juridiskās personas tiesības.

Īres valdi uztur un finansē attiecīgā pašvaldība.

Īres valdes darbību atbilstoši šā likuma noteikumiem reglamentē pašvaldības domes (padomes) apstiprināts nolikums.

47. pants. Īres valdes izveidošana

Īres valdes sastāvā ir īres valdes priekšsēdētājs un ne mazāk kā divi īres valdes locekļi. Īres valdes locekļu skaitu nosaka pašvaldības dome (padome).

Īres valdes priekšsēdētāju un īres valdes locekļus amatā ievēlē un no amata atceļ pašvaldības dome (padome).

Īres valdes locekļus ievēlē vienādā skaitā no īrnieku un namīpašnieku (izīrētāju) vidus.

48. pants. Īres valdes kompetence

Īres valdes kompetenci atbilstoši šā panta noteikumiem nosaka pašvaldība.

Īres valde var:

1) likumā un pašvaldību izdotajos saistošajos noteikumos paredzētajos gadījumos sastādīt administratīvos protokolus personām, kas pārkāpušas likumus, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldību izdotos saistošos noteikumus, kuri reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu;

2) sniegt konsultācijas un ieteikumus namīpašniekiem (izīrētājiem), dzīvokļu īrniekiem (īpašniekiem) un dzīvojamo māju neapdzīvojamo telpu nomniekiem (īpašniekiem);

3) likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iecelt administratoru dzīvojamās mājas apsaimniekošanai;

4) veikt citas attiecīgās pašvaldības izdotajos saistošajos noteikumos minētās funkcijas.

49. pants. Īres valdes tiesības

Realizējot šā likuma 48. pantā noteikto kompetenci, īres valdei ir tiesības:

1) iepazīties ar fizisko un juridisko personu rīcībā esošajiem dokumentiem un saņemt no tām nepieciešamo informāciju;

2) uzaicināt uz īres valdes sēdēm personas, kuras ir pārkāpušas likumu, Ministru kabineta noteikumus un pašvaldības izdotos saistošos noteikumus, kas reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanu, uzturēšanu un apsaimniekošanu."

Pārejas noteikumi

1. Ministru kabinets līdz 2000. gada 1. jūlijam izstrādā noteikumus, kas nosaka to personu loku, kuras atzīstamas par īrniekiem — trūcīgām personām.

2. Ja dzīvoklis, kas pieder valstij, pašvaldībai vai valsts uzņēmējsabiedrībai, ir izīrēts un īres līgums ir noslēgts līdz 2001. gada 1. jūlijam, īres maksa nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.1 pantā noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus. Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu šiem dzīvokļiem var noteikt zemāku īres maksu.

3. Ja dzīvoklis, kas atrodas denacionalizētā vai likumīgajiem īpašniekiem atdotā dzīvojamā mājā, ir izīrēts un īres līgums ir noslēgts līdz namīpašuma denacionalizācijai (atdošanai likumīgajiem īpašniekiem), īres maksa nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai segtu likuma "Par dzīvojamo telpu īri" 11.1 pantā noteiktos dzīvojamās mājas uzturēšanas izdevumus. Pašvaldības ar domes (padomes) lēmumu uz laika periodu līdz 2005. gada 1. janvārim šiem dzīvokļiem var noteikt zemāku īres maksu.

4. Ja dzīvoklis, kas atrodas denacionalizētā (likumīgajiem īpašniekiem atdotā) dzīvojamā mājā, ir izīrēts un īres līgums noslēgts līdz dzīvojamās mājas denacionalizācijai (atdošanai likumīgajiem īpašniekiem), sākot ar 2007. gada 1. janvāri īres maksā var iekļaut arī 10 procentus peļņu.

5. Lēmumus par šā likuma pārejas noteikumu 2. un 3. punkta piemērošanu pašvaldību domes (padomes) pieņem līdz 2001. gada 1. jūlijam. Līdz minēto lēmumu pieņemšanai ir spēkā visi iepriekš noteiktie īres maksas ierobežojumi.

6. Pašvaldību domes (padomes), kā arī valsts institūcijas un valsts uzņēmējsabiedrības, kuru īpašumā (valdījumā) ir dzīvokļi un kuras saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem aktiem ir tiesīgas izīrēt dzīvokļus, līdz 2001. gada 1. jūlijam nosaka diferencētu īres maksu izīrējamajiem dzīvokļiem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!