Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
2000. gada 24. februāra Meža likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 16.03.2000., Nr. 98/99 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2825

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Grozījumi likumā "Par dzīvojamo telpu īri"

Vēl šajā numurā

16.03.2000., Nr. 98/99

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Saeima

Veids: likums

Pieņemts: 24.02.2000.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Saeima ir pieņēmusi

un Valsts prezidents izsludina šādu likumu:

Meža likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants

Likumā ir lietoti šādi termini:

1)  apliecinājums - Valsts meža dienesta izsniegts dokuments, kas apliecina konkrētas plānotās darbības likumību un ir uzskatāms par šīs darbības atļauju;

2)  bonitāte - iedalījuma vienība mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pēc koku augstuma noteiktā vecumā;

3)  galvenā cirte - cirtes veids koksnes galvenās ražas ievākšanai, ko veic vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos;

4)  galvenās cirtes caurmērs - mežaudzes valdošās sugas valdaudzes koku mazākais vidējais caurmērs 1,3 metru augstumā, kāds jāsasniedz, lai mežaudzi varētu cirst galvenajā cirtē pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas;

5)  galvenās cirtes vecums - mazākais mežaudzes valdošās koku sugas vecums, kāds jāsasniedz, lai varētu uzsākt meža ciršanu galvenajā cirtē;

6)  kailcirte - galvenās cirtes veids. Ar šo cirti gada laikā no tās uzsākšanas mežaudzes vai tās daļas šķērslaukums tiek samazināts tiktāl, ka tas kļūst mazāks par kritisko šķērslaukumu;

7)  kritiskais šķērslaukums - šķērslaukuma robežvērtība, par kuru mazākas vērtības gadījumā nav iespējama mežaudzes apmierinoša attīstība un mežaudze ir atjaunojama;

8)  meža aizsardzība - pasākumi meža bojājumu un to seku novēršanai vai mazināšanai;

9)  meža apsaimniekošanas plāns - dokuments, kurā noteikti konkrētā meža īpašuma vai tiesiskā valdījuma apsaimniekošanas mērķi un paredzētās meža apsaimniekošanas darbības;

10)  meža atjaunošana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana meža zemē;

11)  meža bojājums - mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un līdzīgu faktoru iedarbības dēļ;

12)  meža ieaudzēšana - meža sēšana un stādīšana, kā arī dabiskās atjaunošanās veicināšana ar mežu neapklātās zemēs;

13)  meža ilgtspējīga apsaimniekošana - mežu un meža zemju pārvaldīšana un izmantošana tādā veidā un pakāpē, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, produktivitāti un vitalitāti, kā arī atjaunošanās spēju un spēju pildīt nozīmīgas ekoloģiskās, ekonomiskās un sociālās funkcijas tagad un nākotnē, vietējā un globālā mērogā;

14)  meža inventarizācija - informācijas iegūšana par mežu un tās dokumentēšana;

15)  meža monitorings - pastāvīgu novērojumu sistēma mežā augošo koku veselības stāvokļa, vides stāvokļa un vides piesārņojuma ietekmes novērtēšanai;

16)  meža reproduktīvā materiāla ieguves avoti - atsevišķi koki, mežaudzes un meža koku sēklu ieguves plantācijas;

17)  meža reproduktīvais materiāls - sēklas, sējeņi, stādi un augu daļas, ko paredzēts izmantot meža atjaunošanai vai ieaudzēšanai;

18)  meža tiesiskais valdītājs -

a) persona, kurai atbilstoši likumam pēc noteiktās institūcijas lēmuma zemes reformas gaitā zeme nodota (piešķirta) īpašumā par samaksu vai atjaunotas īpašuma tiesības uz to un zeme ierādīta (iemērīta) dabā,

b) persona, kura meža zemes valdījumu ieguvusi uz mantojuma tiesību vai cita likumīga pamata;

19)  Meža valsts reģistrs - informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību;

20)  mežaudze - mežs ar viendabīgiem meža augšanas apstākļiem, koku sugu sastāvu un vecumu;

21)  minimālais šķērslaukums - mazākais šķērslaukums, kāds nepieciešams, lai būtu iespējama turpmāka mežaudzes produktīva attīstība;

22)  neproduktīva mežaudze - mežaudze, kuru nav lietderīgi audzēt koksnes krājas nepietiekama pieauguma, koku sugu sastāva vai koku kvalitātes dēļ vai kuras šķērslaukums ir mazāks par kritisko šķērslaukumu;

23)  plantāciju meži - ieaudzētas, īpašiem mērķiem paredzētas un Meža valsts reģistrā reģistrētas mežaudzes;

24)  šķērslaukums - viena hektāra platībā augošo koku stumbru šķērslaukumu summa (kvadrātmetros) 1,3 metru augstumā no sakņu kakla;

25)  valdaudze - mežaudzes koki ar lielāko koksnes krāju, kuru augstums neatšķiras vairāk par 10 procentiem no to vidējā augstuma;

26)  valdošā koku suga - koku suga, kurai mežaudzē ir vislielākā koksnes krāja.

 

2.pants

(1) Šā likuma mērķis ir regulēt visu Latvijas mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, visiem meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem garantējot vienādas tiesības, īpašumtiesību neaizskaramību un saimnieciskās darbības patstāvību un nosakot vienādus pienākumus.

(2) Aizsargājamo mežu, saudzējamo mežu, aizsargjoslu un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu apsaimniekošanā papildu ierobežojumus nosaka citi likumi un Ministru kabineta noteikumi.

 

3.pants

(1) Šā likuma objekts ir mežs un meža zeme:

1) mežs ir ekosistēma visās tā attīstības stadijās, un tajā dominē koki, kuru augstums konkrētajā vietā var sasniegt vismaz septiņus metrus un kuru pašreizējā vai potenciālā vainagu projekcija ir vismaz 20 procenti no mežaudzes aizņemtās platības;

2) meža zeme ir zeme, uz kuras ir mežs, zeme zem meža infrastruktūras objektiem, kā arī mežā ietilpstošie un tam piegulošie pārplūstošie klajumi, purvi un lauces.

(2) Par mežu neuzskata:

1) atsevišķi no mežiem esošas platības, kuras apaugušas ar kokiem un kuru lielums nepārsniedz 0,1 hektāru;

2) mākslīgas vai dabiskas izcelsmes koku rindas, kuru platums ir mazāks par 20 metriem;

3) augļu dārzus, parkus, kapsētas un meža koku sēklu ieguves plantācijas.

 

4.pants

(1) Šis likums attiecas uz:

1) personu, kurai meža zeme ir īpašumā vai tiesiskajā valdījumā;

2) personu, kurai šis likums un citi meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošie normatīvie akti nosaka tiesības un uzliek pienākumus.

(2) Valsts mežā šajā likumā noteiktās meža īpašnieka funkcijas meža apsaimniekošanā un aizsardzībā veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", kas nodibināta valsts meža īpašuma pārvaldīšanai un apsaimniekošanai.

(3) Personas saimniecisko patstāvību var ierobežot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos.

II nodaļa. Tiesības uzturēties mežā

5.pants

(1) Fiziskajām personām ir tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties valsts un pašvaldības mežā, ja normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Transportlīdzekļus drīkst lietot, tikai pārvietojoties pa meža ceļiem, izņemot gadījumus, kad drīkst pārvietoties arī mežā meža apsaimniekošanas un aizsardzības nolūkos.

(2) Fizisko personu uzturēšanos un brīvu pārvietošanos citā mežā var ierobežot to īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

(3) Pašvaldība pēc Valsts meža dienesta vai vides aizsardzības institūcijas ierosinājuma meža ugunsdrošības interesēs, kā arī īpaši aizsargājamo teritoriju, meža augu un dzīvnieku aizsardzības interesēs var ierobežot fizisko personu tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā.

(4) Ja fiziskās personas tiesības uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir ierobežotas, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir norobežot attiecīgo teritoriju ar pārskatāmiem brīdinājuma uzrakstiem.

(5) Valsts amatpersonām, pildot dienesta pienākumus, ir tiesības bez ierobežojumiem pārvietoties mežā.

(6) Ierobežojums uzturēties un brīvi pārvietoties mežā ir spēkā tikai tad, ja izpildīta šā panta ceturtajā daļā noteiktā prasība.

 

6.pants

Personas pienākums, uzturoties mežā, ir ievērot meža ugunsdrošības noteikumus, nebojāt meža augsni un meža infrastruktūru, nepiesārņot mežu ar atkritumiem, ievērot noteikto kārtību atpūtas vietu izmantošanā, nepostīt putnu ligzdas un skudru pūžņus un citādi nekaitēt meža augiem un dzīvniekiem, kā arī neieiet šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā noteiktajās teritorijās.

III nodaļa. Koku ciršana

7.pants

(1) Kokus mežā atļauts cirst:

1) galvenajā cirtē - koksnes galvenās ražas ievākšanai mežaudzē pēc galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmēra sasniegšanas;

2) kopšanas cirtē - mežaudzes sastāva, paliekošās mežaudzes koku augšanas apstākļu un mežaudzes veselības stāvokļa uzlabošanai;

3) sanitārajā cirtē - meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, sausos, vēja gāztos un lauztos kokus;

4) rekonstruktīvajā cirtē - neproduktīvas mežaudzes normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

5) citā cirtē - meža infrastruktūras izveidošanai un uzturēšanai, ainavu veidošanai, kā arī pēc meža zemes transformācijas.

(2) Koku ciršana mežā atļauta tikai saskaņā ar šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību.

 

8.pants

Kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes nosaka Ministru kabinets.

 

9.pants

(1) Galvenā cirte ir atļauta, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi šādu galvenās cirtes vecumu:

Valdošā koku suga

Galvenās cirtes vecums (gados) atkarībā no bonitātes 

I un augstāka

II-III

IV un zemāka

Ozols 101 121 121
Priede un lapegle 101 101 121
Egle, osis un liepa 81 81 81
Bērzs 71 71 51
Melnalksnis 71 71 71

Apse

41

41

41

2) mežaudze sasniegusi galvenās cirtes caurmēru;

3) saņemts šā likuma 11.pantā noteiktais Valsts meža dienesta sanitārais atzinums.

(2) Galvenā cirte ir aizliegta:

1) ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs normatīvajos aktos noteiktajos termiņos un kvalitātē nav atjaunojis mežu vismaz 80 procentu apmērā no kopējās atjaunojamās platības savā valdījumā esošajos mežos attiecīgās mežniecības teritorijā;

2) ja vienā apsaimniekošanas objektā esošajos mežos galvenajai cirtei piegulošajās platībās mežaudze 1,0 hektāra un lielākā platībā nav atzīta par atjaunotu un mežaudze nav sasniegusi vismaz triju gadu vecumu;

3) dabas rezervātos un nacionālo parku dabas rezervātu zonās, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslā 300 metru platumā, īpaši aizsargājamos meža iecirkņos (mikroliegumos).

 

10.pants

(1) Kopšanas cirte ir atļauta gadījumos, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par minimālo šķērslaukumu vai ja mežaudzē ir slimību inficēti, kaitēkļu invadēti vai citu iemeslu dēļ bojāti koki.

(2) Kopšanas cirtes rezultātā mežaudzes šķērslaukums nedrīkst kļūt mazāks par minimālo šķērslaukumu.

 

11.pants

Ja pirms kopšanas cirtes uzsākšanas ir paredzams, ka, izcērtot slimību inficētos, kaitēkļu invadētos vai citu iemeslu dēļ bojātos kokus, mežaudzes šķērslaukums būs mazāks par kritisko šķērslaukumu, tad mežaudzi atļauts nocirst galvenajā cirtē pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma saņemšanas.

 

12.pants

(1) Lai uzsāktu koku ciršanu meža zemē, nepieciešams apliecinājums, izņemot gadījumus, kad mežaudžu kopšanai tiek cirsti koki, kuru celma caurmērs ir mazāks par 12 centimetriem, kā arī sausie un vēja gāztie koki. Bez apliecinājuma izcirstais sauso un vēja gāzto koku apjoms attiecīgās mežniecības teritorijā esošajā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nedrīkst pārsniegt 10 kubikmetrus gadā.

(2) Ja koku ciršana nepieciešama ārkārtas situācijās (snieglauze, vējlauze, vējgāze, kas traucē infrastruktūras darbību, meža ugunsgrēku ierobežošana un citi normatīvajos aktos noteiktie gadījumi), koku ciršanu var uzsākt pēc mutvārdu paziņojuma sniegšanas Valsts meža dienestam. Apliecinājumu izsniedz pēc ciršanas vietas pārbaudes dabā.

(3) Koku ciršana mežā ir aizliegta, ja meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežā nav veikta meža inventarizācija, izņemot šā panta otrajā daļā minētos gadījumus.

(4) Aizliegts nocirst kokus, kuri sasnieguši Ministru kabineta noteikto īpaši aizsargājamo koku - dižkoku - izmērus.

 

13.pants

Galvenās cirtes un kopšanas cirtes kritērijus - mežaudzes minimālo un kritisko šķērslaukumu, galvenās cirtes caurmēru pēc valdošās sugas un bonitātes, kailcirtes maksimālo platību vai platumu, kārtību mežaudzes atzīšanai par neproduktīvu, slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto koku ciršanas kārtību, cirsmu izveidošanas kārtību un dabas aizsardzības prasības galvenajā un kopšanas cirtē, kā arī koku ciršanas kārtību šā likuma 12.panta otrajā daļā minētajos gadījumos nosaka Ministru kabinets.

 

14.pants

Koku ciršana, pārkāpjot šajā likumā noteikto kārtību, vai koku bojāšana uzskatāma par patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu.

IV nodaļa. Meža nekoksnes vērtību izmantošana

 

15.pants

Meža nekoksnes vērtības ir šādas:

1) materiālās vērtības - ķermeniskas lietas, kuras saistītas ar mežu un kuras iegūstot tiek atdalītas no meža;

2) mežam piemītošās rekreatīvās, vidi stabilizējošās un ekoloģiskās īpašības.

 

16.pants

(1) Meža nekoksnes materiālās vērtības - savvaļas ogas, augļus, riekstus, sēnes un ārstniecības augus - personas var iegūt pēc sava ieskata, ja meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav noteicis ierobežojumus saskaņā ar šā likuma 5.panta ceturtās daļas noteikumiem.

(2) Savvaļas dzīvnieku izmantošanas kārtību nosaka sugu un biotopu aizsardzības un medību normatīvie akti.

(3) Valsts un pašvaldības mežā ikvienam ir tiesības vākt savvaļas ogas, augļus, riekstus un sēnes, ievērojot šā likuma 5. un 6.panta noteikumus.

V nodaļa. Meža reproduktīvais materiāls

17.pants

Meža atjaunošanai (sēšanai vai stādīšanai) un meža ieaudzēšanai, kā arī meža stādāmā materiāla audzēšanai paredzēto meža reproduktīvo materiālu atļauts ievākt tikai no Valsts meža dienestā reģistrētajiem meža reproduktīvā materiāla ieguves avotiem.

 

18.pants

Valsts meža dienests kārto meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistru un sertificē meža reproduktīvo materiālu.

 

19.pants

Meža atjaunošanā un meža ieaudzēšanā atļauts izmantot tikai konkrētajai vietai piemērotas izcelsmes sertificētu meža reproduktīvo materiālu. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs var mežu atjaunot ar savā mežā iegūtajiem mežeņiem un sēklām.

 

20.pants

Meža reproduktīvā materiāla ieguves avotu reģistrācijas noteikumus, tā kvalitātes un sertificēšanas prasības, meža reproduktīvā materiāla (arī ģenētiski modificēta meža reproduktīvā materiāla) tirdzniecības un izmantošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VI nodaļa. Meža atjaunošana un ieaudzēšana

 

21.pants

Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir:

1) atjaunot mežaudzi ne vēlāk kā triju gadu laikā pēc cirtes veikšanas (ieskaitot ciršanas gadu) vai citu faktoru ietekmes, ja tās dēļ mežaudzes šķērslaukums ir kļuvis mazāks par kritisko šķērslaukumu. Ministru kabinets atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem var noteikt atšķirīgus meža atjaunošanas termiņus;

2) nodrošināt atjaunotās mežaudzes kopšanu.

 

22.pants

Zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības ieaudzēt mežu, ja vien šīs tiesības neierobežo normatīvie akti.

 

23.pants

Ministru kabinets nosaka:

1) kritērijus, pēc kuriem mežaudze uzskatāma par atjaunotu vai ieaudzētu, meža atjaunošanas termiņus atsevišķiem meža augšanas apstākļu tipiem;

2) atjaunotās vai ieaudzētās mežaudzes (jaunaudzes) kopšanas pārbaudes kritērijus.

 

24.pants

(1) Mežaudze atzīstama par plantāciju mežu, ja to reģistrē Valsts meža dienestā kā plantāciju mežu.

(2) Uz plantāciju mežiem neattiecas šajā likumā noteiktā koku ciršanas un meža atjaunošanas kārtība.

(3) Pēc plantāciju mežaudzes nociršanas tās platībā atļauts atkārtoti ierīkot plantāciju mežaudzi.

 

25.pants

Plantāciju mežu ieaudzēšanas, reģistrēšanas, apsaimniekošanas un koku ciršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

VII nodaļa. Meža aizsardzība

26.pants

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam un personai, kas veic meža ciršanu, sagatavo, glabā vai pārstrādā kokmateriālus mežā vai tā tiešā tuvumā, ir pienākums:

1) veikt darbības, kas samazina meža bojājumu iespējamību un ierobežo to izplatību;

2) uzraudzīt meža stāvokli un informēt Valsts meža dienestu par konstatētajiem meža bojājumiem.

 

27.pants

Ārkārtas situācijās sakarā ar meža kaitēkļu masveida savairošanos un slimību izplatīšanos Valsts meža dienests var uzdot šā likuma 26.pantā minētajām personām:

1) pārtraukt vai atlikt koku visu veidu ciršanu, izņemot ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidēšanai;

2) veikt pasākumus, lai apkarotu kaitēkļus un slimības vai apturētu to izplatīšanos;

3) iznīcināt slimību inficēto vai kaitēkļu invadēto meža reproduktīvo materiālu.

 

28.pants

Kārtību, kādā izsludināmas ārkārtas situācijas sakarā ar meža ugunsgrēku, meža kaitēkļu savairošanos un slimību izplatīšanos masveidā, meža aizsardzības pasākumus, kā arī to izpildes kārtību un termiņus nosaka Ministru kabinets.

VIII nodaļa. Informācija par mežu

un meža apsaimniekošanas plāns

29.pants

(1) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir katru gadu līdz 1.februārim informēt Valsts meža dienestu par šādām iepriekšējā gada laikā meža zemē notikušajām izmaiņām:

1) par darbībām, kuru veikšanai bija nepieciešams apliecinājums;

2) par meža bojājumiem;

3) par meža atjaunošanu;

4) par meža ieaudzēšanu;

5) par jaunaudžu kopšanu.

(2) Meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošajos mežos vismaz reizi 10 gados veikt meža inventarizāciju un tās materiālus iesniegt Valsts meža dienestam.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktās iesniedzamās informācijas patiesumu ir atbildīgs meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs.

 

30.pants

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir tiesības saņemt no Meža valsts reģistra visu informāciju, kas attiecas uz viņa īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošo mežu. Meža inventarizācijas informācija par konkrētā īpašnieka vai tiesiskā valdītāja mežu ir ierobežotas pieejamības informācija.

 

31.pants

Meža apsaimniekošanas plāns tiek izstrādāts, pamatojoties uz meža inventarizācijas datiem. Meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs ir tiesīgs meža apsaimniekošanas plānā iekļaut papildu informāciju. Plānojot meža apsaimniekošanu, meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam jāievēro:

1) koksnes resursu maksimāli vienmērīga un ilgtspējīga izmantošana;

2) šā likuma 35.pantā noteiktās prasības;

3) meža ražības un vērtības saglabāšana un paaugstināšana;

4) šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās prasības.

 

32.pants

Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam meža apsaimniekošanas plāns ir viens no priekšnoteikumiem valsts subsīdiju saņemšanai.

 

33.pants

Valsts subsidējamās mežsaimnieciskās darbības un to ikgadējo programmu valsts budžetā šim mērķim paredzēto līdzekļu ietvaros nosaka Ministru kabinets.

 

34.pants

(1) Meža inventarizāciju un meža apsaimniekošanas plānošanu veic personas, kurām ir noteikta profesionālā kvalifikācija.

(2) Prasības, kādas izvirzāmas profesionālajai kvalifikācijai, kas nepieciešama meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai, nosaka Ministru kabinets.

(3) Meža inventarizācijas kārtību, Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamās informācijas apjomu un šīs informācijas sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

IX nodaļa. Dabas aizsardzība mežā

35.pants

(1) Meža apsaimniekošanas režīmu un saimnieciskās izmantošanas, ekoloģiskās vai sociālās nozīmes prioritāros mērķus nosaka šis likums un citi normatīvie akti. Apsaimniekošanas mērķis iekļaujams teritorijas attīstības plānos (Latvijas Republikas nacionālajā plānojumā, vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldību attīstības plānos).

(2) Apsaimniekojot mežu, meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums ir ievērot vispārējās dabas aizsardzības prasības, lai:

1) nodrošinātu meža bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu;

2) saglabātu meža spēju pasargāt augsni no erozijas;

3) pasargātu virszemes un pazemes ūdeņus no piesārņošanas;

4) saglabātu būtiskus kultūras mantojuma elementus mežā.

 

36.pants

Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai mežos ir izdalāmi īpaši aizsargājami meža iecirkņi - mikroliegumi, aizsargājamas zonas gar ūdeņiem un mitrzemēm. Īpaši nozīmīgi mežaudzes struktūras elementi ir saglabājami visu veidu cirtēs. Šo meža iecirkņu - mikroliegumu izveidošanas kārtību un apsaimniekošanas režīmu nosaka Ministru kabinets.

 

37.pants

(1) Vispārējās dabas aizsardzības prasības meža apsaimniekošanā un saimnieciskās darbības ierobežojumus dzīvnieku vairošanās sezonas laikā nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja nepieciešams, papildus vispārējām prasībām Valsts meža dienests var noteikt mikroliegumus, kuru ierīkošanas kritērijus un kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Šā panta otrajā daļā noteiktie meža lietošanas tiesību aprobežojumi tiek ņemti vērā, nosakot zemes kadastrālo vērtību.

 

38.pants

(1) Meža veselības stāvokļa un vides stāvokļa uzraudzībai mežā visā valsts teritorijā veicams meža monitorings. Meža monitoringu finansē no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.

(2) Meža monitoringa veikšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

X nodaļa. Apliecinājuma izsniegšana

39.pants

(1) Meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam no Valsts meža dienesta jāsaņem apliecinājums šādām darbībām:

1) koku ciršanai;

2) meliorācijas sistēmu vai citu būvju celšanai vai rekonstrukcijai, ja tā var ietekmēt mežu;

3) uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļu būvei;

4) meža reproduktīvā materiāla iegūšanai;

5) minerālmēslu un pesticīdu lietošanai meža zemē.

(2) Ja meža īpašums vai tiesiskais valdījums atrodas Gaujas, Slīteres vai Ķemeru nacionālajā parkā vai arī Teiču, Krustkalnu, Grīņu vai Moricsalas dabas rezervātā, apliecinājums saņemams no šo teritoriju administrācijas.

(3) Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju administrācija saņem apliecinājuma veidlapas Valsts meža dienestā un Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un termiņos iesniedz Valsts meža dienestam informāciju par izsniegtajiem apliecinājumiem.

(4) Apliecinājums izsniedzams mēneša laikā pēc meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja rakstveida pieteikuma saņemšanas.

(5) Apliecinājums ir derīgs līdz kārtējā gada 31.decembrim.

(6) Apliecinājuma izsniegšanas kārtību un pieteikumā iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

 

40.pants

(1) Apliecinājumu neizsniedz, ja:

1) plānotā darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām;

2) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs pieteikumā nav uzrādījis šā likuma 39.panta sestajā daļā noteikto informāciju vai nav iesniedzis 29.pantā noteikto informāciju;

3) meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs nav iesniedzis meža inventarizācijas materiālus.

(2) Apliecinājuma neizsniegšanas gadījumā mēneša laikā no pieteikuma saņemšanas dienas sniedzams motivēts rakstveida atteikums.

XI nodaļa. Meža zemes transformācija

41.pants

Meža zemes transformācijai citos zemes lietojuma veidos nepieciešama ikreizēja Valsts meža dienesta atļauja.

 

42.pants

(1) Ja meža zemi transformē, transformācijas ierosinātāja pienākums ir atlīdzināt zaudējumus valstij par dabiskās meža vides iznīcināšanu.

(2) Meža zemes transformācijas nosacījumus un atļaujas saņemšanas kārtību, kā arī zaudējumu aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(3) Zemes dzīļu izmantošana meža zemē notiek likumā "Par zemes dzīlēm" noteiktajā kārtībā.

XII nodaļa. Meža valsts pārvalde

43.pants

(1) Meža nozarē valsts pārvaldes funkcijas veic:

1) Zemkopības ministrija, kas izstrādā meža politiku un tās īstenošanai nepieciešamos normatīvos aktus un nodrošina visu ieinteresēto grupu informētību;

2) Valsts meža dienests, kas uzrauga visos Latvijas mežos to normatīvo aktu ievērošanu, kuri regulē meža apsaimniekošanu un izmantošanu;

3) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, kas kontrolē dabas aizsardzības normu ievērošanu visos Latvijas mežos un apstiprina meža apsaimniekošanas plānus aizsargājamās dabas teritorijās.

(2) Valsts ar tās institūcijām un finansējumu atbalsta meža ilglaicīgo funkciju stabilizāciju un mežsaimniecības attīstību.

(3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā tiek izveidots Meža attīstības fonds mežsaimniecības atbalsta un attīstības programmu finansēšanai, meža zinātniskajai izpētei, meža īpašnieku izglītošanai un apmācībai.

 

44.pants

(1) Valsts meža zeme ir Zemkopības ministrijas Meža departamenta zeme pēc stāvokļa 1940.gada 21.jūlijā, kura zemes reformas gaitā nav nodota pastāvīgā lietošanā citām fiziskajām vai juridiskajām personām, kā arī tā meža zeme, kura pieder vai piekrīt valstij.

(2) Valsts meža zeme ir valsts īpašums, kas zemesgrāmatā ierakstāms uz valsts vārda likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Valsts meža zeme pastāvīgā lietošanā netiek piešķirta, izņemot gadījumus, kad, saskaņojot ar zemkopības ministru, tā piešķirama bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem kā līdzvērtīga īpaši aizsargājamo dabas objektu teritorijās neatgūtās zemes vietā.

(4) Zemesgrāmatā ierakstītās valsts meža zemes pārdošana vai citāda veida atsavināšana atļauta ar ikreizēju Ministru kabineta rīkojumu šādos gadījumos:

1) privatizējot zemi zem dzīvojamām ēkām un tām piekritīgajām saimniecības ēkām un būvēm;

2) precizējot vai optimizējot valsts mežā zemes nogabalu ārējās robežas;

3) transformējot meža zemi, ja tās turpmākā izmantošana nav saistīta ar meža apsaimniekošanu.

(5) Pārējos gadījumos valsts meža zeme atsavināma tikai ar ikreizēju Saeimas lēmumu.

 

45.pants

Koku ciršanas maksimālo apjomu hektāros un kubikmetros sadalījumā pa valdošajām koku sugām, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē piecos gados, valsts mežiem aprēķina Valsts meža dienests un apstiprina Ministru kabinets.

XIII nodaļa. Zinātniskās izpētes meži

46.pants

(1) Zinātniskās izpētes meži ir izmantojami ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu izveidošanai un uzturēšanai.

(2) Ieņēmumi no zinātniskās izpētes mežiem tiek izmantoti šo mežu apsaimniekošanai saskaņā ar Valsts meža dienesta budžetu.

 

47.pants

Zinātniskās izpētes mežus pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests.

 

48.pants

Uz zinātniskās izpētes mežiem neattiecas:

1) koku ciršanas noteikumi;

2) meža reproduktīvā materiāla izmantošanas noteikumi;

3) jaunas mežaudzes izveidošanas noteikumi;

4) meža aizsardzības noteikumi.

 

49.pants

Valsts meža zemi zinātniskās izpētes vajadzībām piešķir un zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zinātniskās izpētes meži tiek reģistrēti Meža valsts reģistrā.

XIV nodaļa. Atbildība par meža apsaimniekošanas

un izmantošanas normatīvo aktu pārkāpumiem

 

50.pants

(1) Par šā likuma un citu meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

(2) Personu saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šīs personas no pienākuma atlīdzināt normatīvo aktu pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus.

(3) Ja zaudējumus nodarījis meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs, pārkāpjot šo likumu un citus meža apsaimniekošanu un izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, Valsts meža dienests piedzen zaudējumu atlīdzību par labu valstij.

(4)   Zaudējumu noteikšanas kārtību reglamentē Ministru kabinets.

Pārejas noteikumi

 

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par meža apsaimniekošanu un izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 9.nr.; 1995, 11., 22.nr.; 1996, 13., 19.nr.; 1997, 7., 14.nr.);

2) likums "Par valsts meža izmantošanu" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 10.nr.; 1998, 5.nr.).

 

2. Ministru kabinets:

1) līdz 2001.gada 1.janvārim izdod šajā likumā minētos noteikumus;

2) līdz 2002.gada 1.janvārim nodrošina Meža valsts reģistra izveidošanu.

 

3. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu pieņemšanai ir spēkā šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) 1994.gada 14.jūnija noteikumi nr.132 "Par mežu ieskaitīšanu kategorijās un īpaši aizsargājamu meža iecirkņu izdalīšanu";

2) 1995.gada 24.janvāra noteikumi nr.25 "Meža atjaunošanas noteikumi";

3) 1995.gada 21.marta noteikumi nr.58 "Meža apsaimniekošanas un izmantošanas sanitārie noteikumi";

4) 1995.gada 18.aprīļa noteikumi nr.98 "Noteikumi par īpaši aizsargājama meža iecirkņa "Ziemassvētku kauju vietas" izveidošanu";

5) 1995.gada 25.jūlija noteikumi nr.241 "Noteikumi par materiālo atbildību par meža apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumu pārkāpumiem";

6) 1996.gada 13.augusta noteikumi nr.325 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzināšanu mežsaimniecībai sakarā ar meža zemes transformēšanu vai kvalitātes pasliktināšanos";

7) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.332 "Valsts mežierīcības organizācijas kārtība";

8) 1996.gada 20.augusta noteikumi nr.334 "Meža monitoringa organizācijas kārtība";

9) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.449 "Galvenās cirtes noteikumi";

10) 1996.gada 9.decembra noteikumi nr.450 "Starpcirtes noteikumi";

11) 1998.gada 24.novembra noteikumi nr.440 "Meža fondā neietilpstošo koku un krūmu ciršanas noteikumi".

 

4. Līdz Meža valsts reģistra izveidošanai attiecīgās informācijas sistēmas funkcijas pilda datu bāze "Meža fonds".

5. Šā likuma 9.panta pirmās daļas 2.punkts stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

6. Šā likuma 9.panta otrās daļas 1.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.janvārī.

7. Šā likuma 12.panta trešā daļa un 29.panta otrā daļa attiecībā uz valsts mežiem stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. Līdz tam izmantojama aktualizētajā datu bāzē "Meža fonds" esošā meža inventarizācijas informācija.

8. Meža apsaimniekošanas projekti, kas izstrādāti pirms šā likuma stāšanās spēkā, uzskatāmi par meža apsaimniekošanas plāniem šā likuma izpratnē. Meža inventarizācijas informācija, kas iekļauta iepriekš minētajos meža apsaimniekošanas projektos, atzīstama par meža inventarizācijas informāciju šā likuma izpratnē un ir derīga līdz attiecīgo meža apsaimniekošanas projektu derīguma termiņa beigām.

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2000.gada 24.februārī.

Rīgā 2000.gada 16.martā Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!