Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Latviju patlaban un tās turpmāko ceļu uz Eiropas Savienību. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.03.1996., Nr. 54 (539) https://www.vestnesis.lv/ta/id/28613

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz profesionālu robežapsardzi

Vēl šajā numurā

27.03.1996., Nr. 54 (539)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI, PROGRAMMAS

Par Latviju patlaban un tās turpmāko ceļu uz Eiropas Savienību

Īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās Aleksandra Kiršteina ziņojuma pamatnostādnes Apvienotās Komitejas sēdei Briselē 1996.gada 2.aprīlī

Uzklausītas un konceptuāli atbalstītas
Ministru kabineta 1996.gada 19.marta sēdē

Iekšpolitiskā attīstība

— Lai pastiprinātu integrācijas ES nozīmi, 1995.gada beigās apstiprinātajā valdībā tika izveidots īpašu uzdevumu ministra Eiropas Savienības lietās postenis. Ministram kopā ar Eiropas integrācijas biroju jākoordinē likumdošanas harmonizēšana atbilstoši Eiropas līguma un “Baltās grāmatas” prasībām, kā arī jāatbild par attiecīgās Latvijas nacionālās programmas izstrādāšanu.

— Latvijas parlamentā (Saeimā) tika izveidota Eiropas lietu komisija, kura izskatīs likumprojektu virzību parlamentā, jo likumdošanas iniciatīvas tiesības ir ne tikai valdībai, bet arī Valsts prezidentam, piecu deputātu grupai, kā arī 10. daļai vēlētāju.

— Ministru kabinets pieņēma izmaiņas nolikumos par nepieciešamību saskaņot tiesību aktus ar ES prasībām, kā arī kompetenču sadalījums starp ministrijām.

Pašreiz ir izveidotas 23 darba grupas, kuras sniedz ekspertīzi par likumu atbilstību, tomēr galvenās grūtības rada nepietiekamais augstas kvalifikācijas ekspertu skaits, lai varētu nodalīt likumu rakstītājus no tiem, kas gatavo ekspertīzes slēdzienus, kā arī nepabeigtās reformas iekšējo lēmumu pieņemšanas un realizācijas mehānismā.

 

Ekonomiskā politika

Pirmais jaunās valdības uzdevums ir samazināt budžeta deficītu 1996.gadam par 30% (no 90 uz 60 miljoniem latu). Pašreiz tiek darīts viss, lai budžeta deficīts nepārsniegtu 40 miljonus, tāda ir SVF prasība, lai atbrīvotos iekšējām investīcijām nepieciešamie līdzekļi. Budžets parlamentā ir apstiprināts.

Otrs uzdevums — galveno valsts uzņēmumu privatizācijas programmu izstrādāšana, lai atrastu jaunus atbildīgus īpašniekus un piesaistītu ārzemju investīcijas. Sevišķi svarīgi tas ir lielo valsts monopolkopmāniju gadījumā, kurās ir problēmas ar novecojušu infrastruktūru un menedžmentu (“Latvijas gāze”, “Latvenergo”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas kuģniecība”). Kopumā valdība tikai ar pēdējiem lēmumiem ir nodevusi Privatizācijas aģentūras pārvaldīšanā vairāk nekā 300 uzņēmumu.

Šogad ir jāpabeidz zemes reforma ar īpašuma tiesību reģistrēšanu Zemesgrāmatās un jāizveido brīvs zemes tirgus, lai radītu nepieciešamos nosacījumus ārzemju kapitālieguldījumiem.

Mēs labi apzināmies, ka mazā tirgus dēļ investīciju piesaistīšanai jārada īpaši labi nosacījumi, ko nevar īstenot bez pārdomātas nodokļu politikas reformas, palielinot netiešos un samazinot tiešos nodokļus, kā arī vienkāršojot birokrātiskās procedūras.

Pašlaik Latvijai ir viens no vislabākajiem valūtas apmaiņas režīmiem pasaulē.

Latvijas uzņēmumu ieņēmumi no eksporta operācijām nav pakļauti ne piespiedu konvertācijai, ne norēķinu veikšanas ierobežojumiem. Nerezidenti un ārzemju uzņēmumi var brīvi atvērt ārzemju un nacionālās valūtas kontus vietējās bankās, bet savu peļņas daļu var gan ieguldīt Latvijā, gan izvest pēc nodokļu nomaksāšanas. Lai ierobežotu nelikumīgi iegūtās naudas legalizēšanu, finansu politikas darba grupai līdz maijam ir jāizstrādā nepieciešamo likumu pieņemšanas un citu pasākumu plāns

 

Transports, enerģētika

Pašreiz lielākos ienākumus nodrošina transporta un enerģētikas uzņēmumi.

Energosektora pārstrukturēšana notiek pēc 1993. gada PHARE — 2 programmas pētījuma “Energy Restructuring” ieteikumiem. Kopumā jāpārstrādā aptuveni 400 dažādi likumdošanas un normatīvie akti.

Standartizācijas sakārtošanas jomā darbojas Latvijas Elektrotehniskā komiteja, kas ir no 1995. gada International Elektrotechnical Committee biedrs.

Pašreiz tiek izstrādāti reglamentējoši dokumenti, lai gāzes un elektrības tarifus apstiprinātu kopēja Energoregulēšanas padome, jo abas lielākās kompānijas “Latvenergo” un “Latvijas gāze” ir dabīgie monopoli.

1995. gada 13. septembrī parlaments ratificēja Eiropas enerģētikas hartu. Latvijai vienīgajai no Baltijas valstīm ir 2 pazemes gāzes krātuves, kas ļauj uzkrāt un sadalīt ziemā gāzi gan Igaunijai, gan Lietuvai, gan daļēji arī Baltkrievijai.

Latvijas ostas, galvenokārt Ventspils un Rīga, ir vienīgās, kuras uzrāda nepārtrauktu nosūtīto un saņemto kravu pieaugumu (ap 10%) un pēc apjoma pārsniedz Kaļiņingradas, Klaipēdas, Tallinas un Sanktpēterburgas ostu kopējo kravas apgrozījumu.

Tā kā tikai februāra kopējais kravu apgrozījums pieaudzis par 30%, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, mēs saprotam, cik svarīgi būtu izveidot 10. multimediālo transporta koridoru, kas savienotu ES caur Baltijas jūras ostām ar Krieviju.

Ostu padziļināšana, dzelzceļa rekonstrukcijas projekts, ko finansē PHARE programma, maģistrāles VIA BALTICA pārbūve, celulozes un papīra kombināta izbūve, kā arī Daugavas hidroelektrostaciju kaskādes modernizācija ļautu strauji palielināt nodarbinātību (bezdarba līmenis ir 6,8%) un radītu priekšnoteikumus straujākai saimnieciskajai attīstībai.

 

Lauksaimniecība

Oficiālā statistika uzrāda, ka no visiem strādājošiem tieši lauksaimniecībā ir nodarbināti 18%.

Vismaz trešdaļa iedzīvotāju ir saistīta ar darbu agrorūpnieciskajā sektorā.

Pašreiz Latvijā ir apmēram 60 000 ogiciāli reģistrētu zemnieku saimniecību, kuru lielākā daļa tika nodibinātas 90. gadu sākumā kā atjaunotais vecāku vai vecvecāku īpašums.

Saskaņā ar Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumiem kopā ar Baltijas Studiju centru 58% zemnieku sevi uzskata par mazo saimniecību īpašniekiem, bet 20% — par lielajiem. Tikai 9% zemnieku ir izstrādāti uzņēmējdarbības plāni vai skaidra stratēģija, bet 60% strādā atkarībā no apstākļiem.

Pievienojoties kopējai ES lauksaimniecības politikai, galvenie uzdevumi bez pārstrukturizācijas būs reģionālā plānošana un jaunu darba vietu radīšana laukos.

 

Tuvākie uzdevumi

Pašreiz Latvija ieņem piekto vietu pēc ārzemju investīcju lieluma uz vienu iedzīvotāju (58 USD) starp asociētajām valstīm, tomēr, ņemot vērā mazo iedzīvotāju skaitu, šīm investīcijām ir jābūt daudz lielākām.

Valdības uzdevumi tuvākajā laikā ir:

— progresīva tirgus ierobežojumu atcelšana, tai skaitā importa tarifu atcelšana vietējās izcelsmes lauksaimniecības precēm no Baltijas valstīm,

— administratīvās sistēmas reforma,

— veselīgas konkurences veicināšana ar Centrāleiropas un ES valstīm,

— lauksaimniecības pārstrukturēšana un jaunu darba vietu radīšana mazajās pilsētās un ciematos,

— eksporta produkcijas kvalitātes paaugstināšana,

— uzņēmējdarbību veicinoša nodokļu politika,

— finansu iestāžu modernizācija un attiecīgās likumdošanas uzglabāšana,

— precīzas statistikas un analīzes sistēmas izstrādāšana,

— cīņa ar noziedzību, ta skaitā narkotiku pārvadāšanu un naudas atmazgāšanu.

Mēs ceram, ka mērķtiecīga stratēģija un sadarbība es ES ekspertiem ļaus veiksmīgi atrisināt šos uzdevumus.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!