Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
20.marta ārkārtas sēde. Stenogramma. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.03.1996., Nr. 52 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28582

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

21.marta ārkārtas sēde. Kopsavilkums

Vēl šajā numurā

22.03.1996., Nr. 52

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

20.marta ārkārtas sēde
Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 6.Saeimas priekšsēdētāja Ilga Kreituse.

Sēdes vadītāja. Ieņemiet vietas! Labvakar, un sākam Latvijas Republikas 1996.gada 20.marta ārkārtas sēdi, kurā izskatām darba kārtībā izsludinātos jautājumus — deputātu jautājumi un atbildes.

Pirmais. Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Lujāna, Mauliņa, Čerāna un Zelgalvja jautājumiem par plānoto akcīzes nodokļa paaugstinājumu naftas produktiem. Aivars Kreituss — Latvijas Republikas finansu ministrs.

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Deputātiem ir izsniegta atbilde, bet domāju, ka es labprāt par to dažas minūtes parunāšu. Deputātiem Bartaševičam, Lujānam, Mauliņam, Čerānam un Zelgalvja kungam ir sagatavota Finansu ministrijas atbilde, un es vēlreiz pieskaršos šim dokumentam, varbūt arī mazlietiņ komentējot, tajā sakarībā, ka rīt mēs, vienalga, pie šī jautājuma atgriezīsimies un droši vien daudz runāsim, un es gribētu, lai šajā jautājumā tomēr būtu kaut kāda skaidrība, bet nevis uz emocijām balstīti pieprasījumi. Pirmkārt, akcīzes nodokļa paaugstināšanas nepieciešamību izsauca Eiropas Savienības prasība, Latvijai iekļaujoties Eiropas integrācijas procesā. Te mēs labi zinām, ka Eiropas Savienības ietvaros akcīzes nodoklis ir krietni lielāks un pārsniedz 20 santīmus. Šajā gadījumā Latvijai ir tikai 4 un 2 santīmi attiecīgi degvielai un dīzeļdegvielai. Runājot par degvielas dārdzību vispār, bieži vien šeit daudz kas no tribīnes tiek pārspīlēts. Es tikko kā stundu atpakaļ atgriezos no Vācijas, un es jums varu pateikt cenas. Vienu marku 70 feniņus maksā viens litrs benzīna. Tas iznāk, ja mēs rēķināsim santīmos, ka 51 līdz 57 santīmi maksā litrs degvielas. 51 līdz 57 santīmi! Dīzeļdegviela — 40 santīmi. Protams, jūs uzreiz varat iebilst, ka šeit nav tās lietas samērojamas algu un pensiju dēļ. Es māku tieši tāpat iebilst. Tomēr, runājot par šo jautājumu, vajadzētu izdalīt akcīzes nodokli un to, priekš kam tas kalpo. Tas nekalpo kaut kādu uzkrājumu taisīšanai, kaut kādiem citiem mērķiem, izņemot nabadzīgākos, kuriem to automašīnu nav. Un tāpēc man ir interesanti šo demagoģiju tagad avīzēs vērot, šo lielo iestāšanos būtībā par autobraucējiem, kas brauc ar dārgām mašīnām.

Protams, mēs varam aiziet arī līdz zemniecības jautājuma izskatīšanai, bet šis jautājums atkal neiztur kritiku, ja mēs atgriežamies atpakaļ pie tā, kas no šīs tribīnes ne vienreiz vien ir teikts, proti, ka par izmantoto degvielu zemnieks var saņemt akcīzes nodokļa naudu atpakaļ. Tikai ir tāda lieta, ka viņš to naudu neprasa. To parāda pagājušā gada prakse, ka zemnieks to naudu neprasa. Tātad kaut kas nav šeit kārtībā, un nav grūti iedomāties, kas nav kārtībā, kāpēc viņš to naudu neprasa. Acīmredzot zemniekam līdz šim bija iespēja saņemt par daudz lētāku naudu degvielu, kura tika ievesta vispār bez kārtīgas muitošanas, bez nodokļa maksāšanas. Bet šie prieki ir beigušies. Tātad ņemsim to, lūdzu, vērā visi, ka šie prieki ir beigušies, jo jūs zināt, ka sākusies degvielas vairumtirdzniecības un pēc tam arī mazumtirdzniecības licencēšana. Un saskaņā ar šo normu — 25 tūkstoši tonnu — firma var saņemt vairumtirdzniecības licenci. Šo 650 firmu vietā paliks tikai 30, nu, 35, un vairs nebūs zemniekam iespēja sagaidīt pie sevis zaļu cisternu, kas viņam krēslas stundā pielies pilnas kaut kādas mucas par stipri zemu cenu, tātad apkrāpjot beigu beigās valsti, apkrāpjot, protams, arī to pašu zemnieku, kuram tajā brīdī ir vieglāt. Patiesībā, apkrāpjot valsti un visus pārējos, kas pēc tam seko, samazinās iespējas zemniekam saņemt subsīdijas, jo šis zemnieks nevar pēc tam pretendēt ne uz subsīdijām, ne uz kredītiem, ja mēs neizdomājam sistēmu, kādā veidā valstij nauda ienāk. Un, ja mēs pieļaujam tādu sistēmu, — es jums ciparus esmu jau nosaucis un nosaukšu vēlreiz — ja mēs pieļaujam tādu sistēmu kā pagājušajā gadā, kad akcīzes nodoklis tika samaksāts par 730 tūkstošiem tonnu degvielas un Latvijā tika izlietots 1 miljons 400 tūkstoši tonnu, tātad divreiz vairāk, — ja mēs pieļaujam šādu situāciju un pieļaujam, ka par pusi, gandrīz par pusi no izmantotās degvielas akcīzes nodokli un līdz ar to arī pārējos nodokļus šie darboņi var nemaksāt, tad nav ko brīnīties pēc tam, ka mēs nevaram iedalīt zemniekam ne kārtīgu subsīdiju, ne kārtīgas kredītnaudas, ne arī ko citu. Ja mēs paši viens otru nepārtraukti apzogam, nu, tad nebrīnīsimies par visu pārējo. Šeit tālāk dokumentā ir norādīts, kādas Eiropas Savienības direktīvās ir nodokļu likmes pret akcīzes nodokli pa degvielas veidiem. Šeit ir parādīts arī tas, kādas priekšrocības ir neetilētajam benzīnam. Šādas priekšrocības arī paredzētas uz priekšu, pa gadiem akcizējot degvielas nodokli Latvijā. Šeit minēts arī tas, ka akcīzes nodoklis ir galvenais valsts autoceļu fonda ienākumu avots. Nu, vajadzētu pieminēt, ka ar šo akcīzes nodokli autoceļu fondam, protams, ir stipri par maz, šis fonds ar to nekur tālu netiks un visus ceļus neizremontēs. Bet, ja ir šāds ceļu fonds, kurā ir zināmas naudas daudzums, tad valdība pret šo naudu, kas ir ceļu fondā, var saņemt lielus aizdevumus, kurus pēc tam var izmantot ceļu vajadzībām.

Nu, tālāk, es domāju, es šeit necitēšu, bet beigās ir pieminēts, kā palielināsies kopindekss cenām, un tā tālāk. Bet es vēl lieku reizi gribu pateikt, ka nevajadzētu arī šausmināties par kaut kādu lielu inflācijas tempu pieaugumu. To jau es minēju, runājot pagājušo reizi, jo aprēķini rāda, ka inflācija nepalielināsies vairāk kā par 1 procentu, ja mēs degvielas cenu caur akcīzes nodokli palielināsim būtībā par šiem 20–22–25 procentiem. Un vēl piemērs tam, ko es saku, pozitīvs piemērs, ir tas, ka, iepriekšējo reizi paceļot akcīzes nodokli, arī bija šausminošas un garas runas par to, kas notiks un cik dārgs viss paliks. Un tad prakse parādīja, ka caur akcīzes uzlikšanu degvielai, kas pret kopējo degvielas cenu procentos nebija daudz, inflācija un cenu kāpums diemžēl matemātiski netika konstatēts. To es saku tāpēc, ka man ir aprēķini, tāpat ir Starptautiskā valūtas fonda aprēķini, kas ir izdarīti. Tāpēc es lūgtu deputātus šeit no tribīnes par šo jautājumu nerunāt ar emocijām, bet runāt ar konkrētiem cipariem. Ja ir zināmi cipari, kā inflācija cēlusies vienam, otram vai trešam produkcijas veidam vai kā kopumā cenas cēlušās, nu, tad vajadzētu tos ciparus arī šeit minēt, vajadzētu tos tad nokopēt un deputātiem pavairot. Bet, tā kā šādas tabulas un šādi cipari nav pieejami, tad nevajadzētu vienkārši emociju veidā par šiem jautājumiem runāt. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu Prezidijā nav.

Nākamais — Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Urbanoviča, Bartaševiča, Tuča, Staša, Dozorceva un Jurkāna jautājumu par nepilsoņu apliecību izsniegšanu. Dainis Turlais, iekšlietu ministrs!

 

D.Turlais (iekšlietu ministrs). Labvakar, cienījamā priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Atbilde uz doto jautājumu ir iesniegta rakstiski. Atbilde ir saskaņota ar Iekšlietu ministriju un Ārlietu ministrijas atbildīgajiem dienestiem. Bez šaubām, problēma šajā jautājumā ir uzstādīta pilnīgi precīzi un pamatoti, jo tā nu tas ir noticis, ka no 1993.gada decembra līdz šim brīdim Latvijas valsts iedzīvotājiem, kuri nav Latvijas valsts pilsoņi, nav īsta Latvijas valsts piederību vai personību apliecinoša dokumenta vai arī dokumenta ceļošanai uz ārzemēm.

Tieši tas arī ir par iemeslu, kāpēc valdība otrdien kabineta sēdē izskatīja jautājumu par jaunas darba grupas izveidošanu. Uzdots divu nedēļu laikā pabeigt jaunā dokumenta satura un formas izstrādāšanu un iesniegt to izgatavotājfirmai. Finansu kreditēšanas līgums var tikt parakstīts vēl līdz marta beigām. Līgumā paredzētais termiņš jauno dokumentu izgatavošanai ir līdz sešiem mēnešiem. Šo laika periodu mēs varam pārklāt tikai ar Latvijā esošajiem dokumentiem, tātad ar tā saukto brūno pasi. Tāda ir situācija uz šo brīdi un tas, ko es šajā sakarā varu paskaidrot. Paldies!

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu Prezidijā nav. Paldies!

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Čerāna, Saulīša, Liepas, Rubina, Kazāka, Stroda un Grīnberga jautājumiem par rentabli un labi strādājošo aptieku (valsts uzņēmumu “Tērbatas aptieka”, “Pāvila aptieka”, “Kamēlijas aptieka”, aptieka “Centrs”, “Homeo-pātiskā aptieka”) privatizāciju. Guntars Krasts, ekonomikas ministrs!

 

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamai Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Uz jautājumu nr.527 Ekonomikas ministrija ir iesniegusi rakstisku atbildi, un es uzskatu, ka nebūtu nepieciešamības šo atbildi šeit nolasīt.

Sēdes vadītāja. Prezidijā iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais — kultūras ministra Ojāra Spārīša atbilde uz Saeimas deputātu Gannusas, Dunkera, Kostandas, Rudzīša, Saulīša un Mauliņa jautājumiem par latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējām. Ojārs Spārītis, kultūras ministrs!

 

O.Spārītis (kultūras ministrs). Labvakar, godātais Saeimas Prezidij! Godātie deputāti! Jūs esat saņēmuši Kultūras ministrijas atbildi, kura ir reģistrēta Saeimas Kancelejā, tādēļ to nolasīt nav nekādas vajadzības. Taču es uzskatu, ka varbūt par šiem punktiem, uz kuriem ir atbildēts lakoniski, es varu sniegt vēl nelielus komentārus. Kultūras pamatnostādnes, kuras jūs aicināt mani ar šiem vaicājošajiem jautājumiem citēt, es neuzskatīju par nepieciešamu citēt, jo šo dokumentu jūs tīri labi pazīstat arī paši. Un tas ir deviņdesmito gadu pirmās puses kultūras situāciju fiksējošs dokuments, kurš ir teorētiski pareizs, tajā šis teorētiski, zinātniski pareizais skats uz kultūras politiku un struktūru ir absolūts lielums. Taču tas ir tikai likums, kurā dzīve ienes savas korekcijas, tieši tāpat kā Komunistiskās partijas manifestā.

Tālāk — par Rīgas Kinostudijas iekļaušanu fiksēto kultūras objektu skaitā. Jā — jūs zināt šo sarakstu, kas ir spēkā no 1995.gada 4.novembra. Jaunais Ministru kabinets sāka savu darbību ar 1995.gada 21.decembri, un tādējādi kā jaunais Ministru kabinets acīmredzot ir tiesīgs mainīt iepriekšējā Ministru kabineta lēmumus, tā arī šis Ministru kabinets izdod jaunus likumus, jaunus rīkojumus, jo dzīve iet uz priekšu, un ir doma veicināt ekonomisko procesu sakārtošanos un arī neekonomisko valsts institūciju reorganizāciju ar privatizācijas metodes palīdzību. Tādai pašai jābūt arī virzībai uz Dokumentālo filmu studiju, kur acīmredzot ar privatizāciju, dodot valsts pasūtījumu privāta pārvaldītāja rokās, varētu panākt labāku rezultātu, jo tas radītu iespēju sarīkot kaut vai ieinteresēto pušu konkursu. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītāja. Paldies! Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu iesniegumu. “Lūdzam atklāt debates par kultūras ministra Ojāra Spārīša atbildi uz deputātu jautājumu par latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespēju!” Par debašu atklāšanu vārds Oļģertam Dunkeram — frakcijas “Latvijai” deputātam — piecas minūtes!

 

O.Dunkers (TKL).Godājamā priekšsēdētāja! Godājamo Prezidij! Godājamie kolēģi! Man ir tas nepatīkamais uzdevums jums paziņot, ka šodien Rīgas Dokumentālo filmu kinostudija bija uzaicināta uz Privatizācijas aģentūru, lai nodotu atslēgas, zīmogus un tā tālāk, un līdz ar to šī Dokumentālo filmu studija beidz pastāvēt. Tāpēc man stipri dīvaina liekas kultūras ministra minētā frāze šeit atbildes 1.punktā, ka Rīgas Kinostudijas tehnoloģiskā kompleksa pilnveidošana ietilpstot ministrijas rūpju lokā, jo no tās atkarīga kinomākslas nākotne. Es domāju, ka te jau nav runa par pilnveidošanu. Kaut nu Kultūras ministrija cīnītos par saglabāšanu, tad jau tā būtu darījusi milzīgu darbu šajā jomā! Par kādu pilnveidošanu var runāt, ja nav naudas saglabāšanai? Es domāju, ka tā ir pilnīgi nepieņemama frāze.

Tālāk. Ir pievienota Rīgas Kinostudijas vēstule. Un, redziet, kas te notiek! “Daļu teritorijas — 40 līdz 50 procentus — un daļu ēku ar iekārtām piedāvāt publiskā izsolē...” Un tagad uzmanību! “…nesaistot šo objektu privatizāciju ar profila saglabāšanu.” Tālāk nāk uzskaitījums, ko tad nesaistīs ar saglabāšanu. Filmu laboratoriju... — nav obligāti saglabāt profilu, pirotehnisko bāzi... — nav obligāti saglabāt profilu. Tātad līdz ar to jau kinostudija ir beigusi pastāvēt, ja tai nav filmu laboratorijas. Bet pēc šī uzskaitījuma nāk pavisam dīvaina frāze, kas noliedz iepriekšējo: “Čpaši būtu izskatāms jautājums par filmu laboratoriju, kura patlaban ir vienīgā Baltijas valstīs un kura ir saistīta ar kinoarhīva materiālu apstrādi to glabāšanas procesā. Konkrēta interese par šo iecirkni ir attiecīgām Zviedrijas firmām.” Tātad kas notiks? Vai mainīs profilu, kā ir teikts sākumā, vai saglabās profilu un nodos Zviedrijai? Te nu es nekā nesaprotu, un es gribētu dzirdēt kultūras ministra skaidrojumu šajā jautājumā. Tāpēc arī es lūdzu atklāt debates. Paldies!

Sēdes vadītāja. Pret debatēm runāt nevēlas neviens. Lūdzu zvanu! Lūdzu balsošanas režīmu, lai balsotu par debašu atklāšanu par kultūras ministra Ojāra Spārīša atbildi uz deputātu jautājumu par latviešu kinomākslas pastāvēšanas iespējām. Lūdzu deputātus balsot! Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 24, atturas — 29. Priekšlikums nav pieņemts.

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles un ekonomikas ministra Guntara Krasta atbilde uz Saeimas deputātu Čerāna, Gannusas, Stroda, Kostandas, Saulīša, Mauliņa, Rubina, Kazāka, Liepas un Zelgalvja jautājumiem par valsts akciju sabiedrību “Latvijas gāze”, “Latvenergo” un “Ventspils nafta” nodošanu privatizācijai. Guntars Krasts, ekonomikas ministrs!

 

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamā Saeimas priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz deputātu pieprasījumu dokumentu nr.529, ir iesniegta deputātiem, un teksts ir pietiekami garš. Es to nenolasīšu.

Sēdes vadītāja. Iesniegumu par debašu atklāšanu nav.

Nākamais — Ministru prezidenta Andra Šķēles un ārlietu ministra Valda Birkava atbilde uz Saeimas deputātu Bartaševiča, Lujāna, Urbanoviča, Saulīša un Gannusas jautājumiem par iespēju iepazīties ar Ministru kabineta un AMOCO līguma tekstu par naftas iegulu izpēti un ieguvi Latvijas teritorijā. Guntars Krasts, ekonomikas ministrs!

 

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamais Saeimas Prezidij! Priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Atbilde uz dokumentu nr.533 ir iesniegta deputātiem.

Sēdes vadītāja. Priekšlikuma par debašu atklāšanu Prezidijā nav.

 

Finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Bunkša, Lagzdiņa, Ābiķa, Rugātes, Pēterkopa, Rubuļa un Golubova jautājumiem par 1995.gada dotāciju apropriāciju daļu lielumu pašvaldībām. Lūdzu, Aivars Kreituss, finansu ministrs!

 

A.Kreituss (finansu ministrs). Cienījamo Prezidij! Cienījamie deputāti! Jums ir izdalīts dokuments, kas ir sagatavots kā atbilde par dotācijām pašvaldībām. Tur ir klāt tabula, kurā redzami pašvaldību budžetiem pārskaitītie līdzekļi līdz šā gada 15.martam. Man ir lūgums deputātiem iepazīties ar tabulu. Man nav vairāk ko piebilst. Paldies!

Sēdes vadītāja. Prezidijā priekšlikumu par debašu atklāšanu nav.

 

Ministru prezidenta Andra Šķēles atbilde uz Saeimas deputātu Kostandas, Mauliņa, Saulīša, Stroda, Gannusas, Kazāka, Rubina, Liepas, Grīnberga un Zelgalvja jautājumiem par uzņēmumu padomju veidošanu un darbību. Guntars Krasts, ekonomikas ministrs!

 

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Ekonomikas ministrijas atbilde uz dokumentu nr.535 ir iesniegta Saeimas kancelejā un jums izdalīta. Es to negribētu šeit nolasīt, tā ir diezgan gara.

Sēdes vadītāja. Paldies! Tas nav arī nepieciešams. Atbilstoši Kārtības rullim Saeimas Prezidijs iesniegumus par debašu atklāšanu saņēmis nav.

 

Latvijas Bankas prezidenta Eināra Repšes un finansu ministra Aivara Kreitusa atbilde uz Saeimas deputātu Mauliņa, Kostandas, Čerāna, Saulīša, Stroda, Kazāka, Gannusas, Liepas, Zelgalvja un Rudzīša jautājumiem par Latvijas Investīciju banku. Einārs Repše, Latvijas Bankas prezidents!

 

E.Repše (Latvijas Bankas prezidents). Godātie kolēģi! Gan Latvijas Banka, gan arī, kā es noskaidroju, Finansu ministrija ir atbildes uz šo jautājumu sagatavojušas rakstiski, un pie rakstiski izdalītajiem materiāliem mums nekas piebilstams nav.

Sēdes vadītāja. Prezidijs iesniegumus par debašu atklāšanu saņēmis nav.

Pieci deputāti — Leopolds Ozoliņš, Jānis Priedkalns, Guntars Grīnblats, Aleksandrs Pētersons un Vents Balodis iesniedz jautājumu privatizācijas valsts ministram Ērikam Kažam par aptieku privatizācijas izsoļu apturēšanu. Vienlaicīgi... Jā, bet mēs esam diezgan sarežģītā situācijā, Ozoliņa kungs, jo ir jau sagatavota atbilde. Un jūs visi esat saņēmuši dokumentu nr.554a, kur ir dota atbilde uz jautājumu nr. 554, kas ir adresēts privatizācijas ministram. Tā ka jautājuma motivācija šobrīd ir laikam nokavēta. Vārds Guntaram Krastam, ekonomikas ministram!

 

G.Krasts (ekonomikas ministrs). Cienījamais Saeimas Prezidij! Cienījamie deputāti! Ir sagatavota atbilde uz dokumentu (pieprasījumu) nr.554. Tā ir iesniegta deputātiem šobrīd. Es nezinu, kas tur ir mainījies.

Sēdes vadītāja. Nekas nav mainījies. Šobrīd atbilde ir iesniegta. Vienīgi varētu būt, ka deputāti ierosinātu debates vai cēli nobalsotu par debašu atklāšanu. Tā kā atbilde ir izdalīta, ministri ir bijuši ļoti operatīvi, ļoti laicīgi iesnieguši atbildi, to šodien arī mēs izskatām.

Līdz ar to 20.marta ārkārtas sēdes dienas kārtība ir izskatīta. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Lūdzu deputātus reģistrēties! Kamēr Saeimas sekretāra biedre Janīna Kušnere sagaida un nolasa reģistrācijas rezultātus, vārds paziņojumam frakcijas “Latvijai” deputātam Elmāram Zelgalvim.

 

E.Zelgalvis (TKL). Budžeta un finansu komisijas locekļus tūlīt pēc sēdes lūdzu pulcēties komisijas telpās uz sēdi!

Sēdes vadītāja. Godātie deputāti! Tūlīt atskanēs zvans. Lūdzu, ieņemiet vēlreiz savas vietas! Jo mūsu tehniskās lietas nav tik, kā lai saka, operatīvas un tik labā kārtībā kā mūsu darbs šodienas sēdē. Lūdzu zvanu! Lūdzu vēlreiz reģistrācijas režīmu! Ir ieslēgts? Lūdzu deputātus vēlreiz reģistrēties! Lūdzu Saeimas sekretāra biedri Janīnu Kušneri nolasīt reģistrācijas rezultātus!

 

J.Kušnere (Saeimas sekretāra biedre). Cienījamie kolēģi! Lūdzu uzmanību! Nav reģistrējušies: Pēteris Apinis, Vladilens Dozorcevs, Indulis Emsis, Edmunds Grīnbergs, Jānis Jurkāns, Ernests Jurkāns, Jānis Kalviņš, Aleksandrs Kiršteins, Ludmila Kuprijanova, Antons Seiksts, Leonards Stašs, Jānis Straume, Jānis Urbanovičs, Roberts Zīle.

Sēdes vadītāja. 20.marta ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!