Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pēc Ministru kabineta 5.marta sēdes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.03.1996., Nr. 41 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28413

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pie Valsts prezidenta - Latvijas vēstnieks Lielbritānijā

Vēl šajā numurā

06.03.1996., Nr. 41

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pēc Ministru kabineta 5.marta sēdes

Ministru prezidenta biedra, aizsardzības ministra

Andreja Krastiņa, finansu ministra Aivara Gunta Kreitusa, satiksmes ministra Viļa Krištopana un Valsts

zemes dienesta Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra

direktora Alda Rauša atbildes, skaidrojumi un komentāri

Vispirms vārds tika dots aizsardzības ministram Andrejam Krastiņam:

— Ministru kabinets nupat pieņēma grozījumus noteikumos “Par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku pienākumiem un tiesībām valsts robežas apsardzībā”. Tie dod papildu tiesības NBS Jūras spēkiem, tiem pildot savus tiešos pienākumus Latvijas valsts jūras robežas un krasta apsardzībā. Turklāt vienlaicīgi uzdod veikt ierobežotas uzraudzības funkcijas attiecībā uz zvejas noteikumu ievērošanu — līdzīgi tam, kā šie noteikumi uzdod veikt ekoloģisko uzraudzību. Sagatavojot noteikumus, grozījumus, tika saskaņoti viedokļi ar daudzām ministrijām. Bija dažas domstarpības ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Taču tās tika novērstas, jo Jūras spēkiem šādas tiesības tomēr ir jādod. Domāju, ka aprīlī, sākoties aktīvai zvejas sezonai, tieši Jūras spēki varēs garantēt, ka mūsu zvejas kuģi nekādā gadījumā nepārkāps esošos likumus un starptautiskās konvencijas un ka viss notiks noteikumu robežās. Tāda ir šo noteikumu galvenā jēga, un ir ļoti labi, ka tie pieņemti, pirms sācies zvejas laiks.

Cits dokuments, kas attiecas uz Aizsardzības ministriju, ir Ministru kabineta lēmums akceptēt divas notas par sadarbību ar NATO, piedaloties miera spēkos Bosnijā. Šo divu notu jēga ir tāda, ka mēs saņēmām no NATO ģenerālsekretāra vēstuli, kurā mūs uzaicināja pievienoties. Šīs divas notas tiek dēvētas par Piedalīšanās līgumu un Finansiālo līgumu, lai gan šajā gadījumā vārds “līgums” netiek lietots, jo faktiski tās ir mūsu valsts vēstules NATO ģenerālsekretāram, kurās mēs apliecinām savu līdzdalību šajā procesā Bosnijā, ieskaitot savu finansiālo līdzdalību, nodrošinot mūsu militāros spēkus Bosnijā. Ar Ministru kabineta lēmumu mūsu vēstniekam Beniluksa valstīs Kanela kungam tika uzticēts parakstīt šīs notas un attiecīgi iesniegt.

Pēc tam par valdības sēdē nolemto informēja finansu ministrs Aivars Guntis Kreituss:

— Tika pieņemti grozījumi noteikumos par beznodokļu tirdzniecības veikaliem. Te nekādu sarežģītu jauninājumu nav. Vienkārši tajos veikalos, kur ir elektroniskie kases aparāti, būs iespējams maksāt arī ārvalstu valūtā.

Par ievedmuitas tarifiem. Tika piešķirti gan kodi, gan veikti visādi sadalījumi. Tur ir tādas garas tabulas, kas faktiski tika sagatavotas iepriekšējās valdības laikā. Tagad tās tikai apstiprināja.

Vēl bija jautājums par licencēšanas komisiju, par to, kādā veidā tiks izsniegtas licences uzņēmējdarbībai ar degvielu. Tas ir jautājums, kas rada lielāku satraukumu. Par to diskutējām diezgan daudz gan Ekonomikas un finansu komitejā, gan Ministru kabinetā. Būtība ir tāda, ka vairumtirdzniecībai ar degvielu licences tiks izsniegtas tiem, kas ieved vairāk par 25 000 tonnu. Līdz ar to lielais vairumtirgotāju skaits — pēc pašreizējiem datiem tādi ir 650 — samazināsies līdz 30–35. Mazumtirdzniecībai liela starpība nebūs. Tika pieņemts arī lēmums izveidot komisiju, kurā būtu pa vienam pārstāvim no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas, Ekonomikas ministrijas, Finansu ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Satiksmes ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Monopoldarbības uzraudzības komitejas un Valsts ieņēmumu dienesta.

Par grozījumiem likumā “Par akcīzes nodokli” stāstīja satiksmes ministrs Vilis Krištopans:

— Gribu sākt ar to, ar ko beidza Kreitusa kungs. Proti, ar licencēšanu. Jo, ņemot vērā to, ka šīs akcīzes nodokļa likmes acīmredzot tiks akceptētas arī Saeimā, būs vajadzīga ļoti stingra kārtība, varbūt pat nežēlīga attieksme pret tiem, kas izvairīsies maksāt šo nodokli. Jābūt vienādiem “spēles” noteikumiem, par ko es vienmēr esmu runājis. Valdība droši vien ļoti stingri raudzīsies, lai visi maksātu akcīzes nodokli par degvielu.

Attiecībā uz šiem grozījumiem likumā, ko mēs iesniegsim Saeimai, es gribētu uzsvērt, ka šajā nodoklī beidzot esam iestrādājuši arī kaut kādu daļu “Latvijas dzelzceļam”. Tas ir — 50 procenti no tā nodokļa par dīzeļdegvielu, ko samaksā dzelzceļš. Faktiski tas dabū atpakaļ līdzekļus tikai infrastruktūras uzturēšanai. Par līdzekļu sadalījumu valsts autoceļu fondā un pašvaldību autoceļu fondā mums bija neliels strīds. Bet arī to mēs akceptējām. Paredzēti 73 procenti valsts autoceļu fondā un 27 procenti pašvaldību autoceļu fondā. Jo mums ir vienošanās ar pašvaldībām, ka arī šo 3 procentu starpību mēs pirmo reizi iestrādājam likumā. Tas paredzēts arī Valdības deklarācijā, kur ir runa par pasažieru pārvadājumu dotēšanu lauku apvidos. Ja viss būs labi, izlietojot šo summu, mēs varēsim atklāt papildu reisus, daļēji dotējot 20—24 reisus dienā katrā Latvijas rajonā.

Par akcīzes nodokļa jaunajām likmēm jūs visi droši vien jau esat informēti. Valdības sēdē nekas nemainījās. Ar 1. maiju benzīnam būs 10 santīmi un dīzeļdegvielai 6 santīmi vairāk. Turklāt esam iestrādājuši Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikumu, kas paredz ar 1997. gada 1. janvāri diferencēt akcīzes nodokļa likmes svinu nesaturošam benzīnam un svinu saturošam benzīnam. Svinu saturošam benzīnam nodoklis pieaugs par 1—3 santīmiem. Tā ir Eiropas Savienības norma. Galu galā mēs esam pievienojušies dažādām vides aizsardzības konvencijām.

Es zinu, ka sabiedrībā būs liela vētra, bet nav tādas valsts, kur būtu lēts benzīns un labi ceļi.

Pie Viļa Krištopana sacītā Aivars Guntis Kreituss piebilda:

— Ja to vētru sabiedrībā mēģina taisīt, tad jāņem vērā vairāki apstākļi. Pirmkārt tas, kāda inflācija bija tad, kad Latvijā uzlika akcīzes nodokli.

Tā inflācija diemžēl nebija tāda, kādu to pareģoja un par kādu tagad vienā otrā preses izdevumā bez aprēķiniem runā, paredzot šausmīgu inflāciju. Inflācija tagad ir prognozēta — gan pēc mūsu, gan pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem tā ir gaidāma 1 procenta robežās. Un šogad mēs gribam palikt 17 procentu inflācijas līmenī — nu, labi, kaut vai 20—21 procenta līmenī, tur lielas starpības nav. Tas ir pirmais.

 

A. G. Kreituss: — Tā inflācija diemžēl nebija tāda, kādu to pareģoja un par kādu tagad vienā otrā preses izdevumā bez aprēķiniem runā, paredzot šausmīgu inflāciju. Inflācija tagad ir prognozēta — gan pēc mūsu, gan pēc Starptautiskā valūtas fonda aprēķiniem tā ir gaidāma 1 procenta robežās. Un šogad mēs gribam palikt 17 procentu inflācijas līmenī — nu, labi, kaut vai 20—21 procenta līmenī, tur lielas starpības nav. Tas ir pirmais.

Otrkārt, runājot par grūtībām, kas sagaida automašīnu īpašniekus, jāatceras tie, kas staigā kājām un par automašīnu nemaz nesapņo. Tātad pensionāri, visi mazatalgotie budžeta iestāžu darbinieki, skolotāji un visi pārējie. Te ir tas paņēmiens, kā visnesāpīgāk dabūt papildu ienākumus budžetā. Krištopana kungs, protams, vairāk rūpējas par savu nozari, bet 50 procenti paliek arī budžetam. Vēlreiz gribu atgādināt, ka ir iestrādāts mehānisms, kā, paceļot akcīzes nodokli dīzeļdegvielai, nauda tiek atmaksāta atpakaļ zemniekiem. Tātad arī šajā virzienā ir domāts. Būtībā maksā tie, kas ir labāk situēti. Tāpēc, domāju, īpašu vētru nevajadzētu sacelt. Ja mēs izdarītu aptauju nabaga pensionāru vidū, viņi visi teiktu, ka akcīzes nodoklis paaugstināms līdz Eiropas līmenim. Jo vairāk, ja gribam iet uz Eiropas Savienību.

Visbeidzot, MK noteikumus lauku apvidu zemes kadastrālās vērtības noteikšanai komentēja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas centra direktors Aldis Rausis:

— Šodien pieņemtie noteikumi pabeidz sakārtot bāzi nekustamo īpašumu aplikšanai ar nodokli. Ar 1994. gadu ir spēkā noteikumi par pilsētu zemes vērtēšanu, kur noteikts kādā veidā nosakāma tās kadastrālā vērtība jeb ar nodokli apliekamā vērtība. Tagad esam ieguvuši dokumentu, kas sakārto šos jautājumus arī laukos. Principā pati zemes vērtēšanas metode nav jauna. Mēs izmantojām mūsu rīcībā esošo informāciju un rezultātā noteikumos varam nošķirt trīs sadaļas.

Pirmā attiecas uz lauksaimniecības zemes vērtību — šeit īpašumu vērtība veidojas atšķirīgi salīdzinājumā ar pārējām kategorijām. Tāpat citādi tiek vērtētas dārzkopības sabiedrību zemes. Un pavisam atšķirīgi faktori ir spēkā, ja runājam par apbūves zemēm. Varētu teikt, ka apbūves zemju vērtēšana pilsētās un laukos ir identiska. Diemžēl mūsu pašreizējā reformas likumdošana nosaka atšķirīgu kārtību īpašumtiesību noformēšanā. Līdz ar to pilsētu zemes vērtēšanas noteikumos lauku apbūves zeme netika ietverta. Tagad šis jautājums ir sakārtots.

Nākamais, par ko mēs domājam, ir trešais bloks — ēku kadastrālās vērtēšanas noteikumi.

 

Jautājums: — Kādas tiek prognozētas benzīna cenas pēc akcīzes nodokļa palielināšanas?

Aivars Guntis Kreituss: — Pirmām kārtām tas nozīmē, ka benzīna cena palielinās par 6 santīmiem, un klāt vēl nāk nodoklis. Tātad, ja līdz šim benzīna cena bija 21 santīms, tad pēc akcīzes nodokļa paaugstināšanas būs 28 santīmi par litru. Tas nevar izraisīt ievērojamu inflācijas pieaugumu. Es jau pagājušā reizē pastāstīju, ka akcīzes nodokļa palielināšana degvielai kopējo inflāciju var palielināt apmēram par vienu procentu. Tāpēc nav pamata tiem šausmu stāstiem, kas visai bieži parādās presē.

 

Jautājums: — Sakiet, lūdzu, kā tiks sadalīti ienākumi no akcīzes nodokļa?

Vilis Krištopans: — Tie piecdesmit procenti, kas netiek piesaistīti budžetam, tiek sadalīti gan dzelzceļa, gan autoceļu vajadzībām. Ilgstoša darba rezultātā mēs ar Kreitusa kungu esam vienojušies visos jautājumos. Arī pašvaldības šāds sadalījums apmierina, jo autotransporta nodeva, ja šis likums tiks pieņemts, visa tiks atdota pašvaldībām.

 

Aivars Guntis Kreituss: — Pašvaldībām tas ir ļoti būtiski, jo tās ir ļoti ieinteresētas pasažieru pārvadāšanā gan ar vilcienu, gan ar autotransportu. Un, ja pašvaldībām būs nauda, ar laiku var tikt izvirzīts jautājums par vecu cilvēku pārvadāšanu par brīvu.

 

Jautājums: — Kā zināms, Igaunijai un Latvijai ir konflikts zvejas zonu jautājumā Baltijas jūrā. Vai Jūras spēku piesaistīšana zvejniecības noteikumu kontrolē nevar izraisīt bruņotas sadursmes starp abām valstīm?

Andrejs Krastiņš: — Es domāju, ka pieminēto noteikumu grozījumu ieviešana dos pilnīgi pretēju efektu. Latvijas jūras robežas sargiem tiek dotas tiesības kontrolēt nozveju iekšējos ūdeņos, un viņi rūpīgi uzraudzīs, lai Latvijas zvejnieki nepārkāpj robežlīnijas, ko nosaka starptautiskās konvencijas. Turklāt noteikumu grozījumi tika izstrādāti tad, kad šīs konflikta situācijas vēl nebija. Tātad tika izstrādātas vispārējas normas, kas nav radītas, lai regulētu šos zvejas strīdus.

 

Jautājums: — Kreitusa kungs savā stāstījumā pieminēja komisiju, kuru veidos no daudzu ministriju pārstāvjiem. Kādas funkcijas veiks šī komisija?

Aivars Guntis Kreituss: — Galvenā funkcija būs licenču izsniegšana degvielas vairumtirgotājiem. Tas nozīmē, ka jānovērtē, cik daudz degvielas katrs ieved. Mūs interesē viens, lai visi maksā akcīzes nodokli. Pagājušajā gadā Latvijā oficiāli ieveda 730 tūkstošus tonnu degvielas. Taču Latvija nekādi nevar izdzīvot ar tādu daudzumu. Aprēķini liecina, ka Latvijai gadā vajag 1400 000 tonnu. Kur radās iztrūkstošais? To 650 vairumtirgotāji ieveda pa apkārtceļiem. Tagad būs 30-35 licencēti vairumtirgotāji, kas būs labi zināmi. Tiklīdz kāds oficiāli nevedīs, tad būs skaidrs, ka tas ir iesaistījies kontrabandā.

 

Vilis Krištopans: Šeit slēpjas problēma, ko droši vien atrisinās ieņēmumu dienests un Finansu ministrija. Proti, Latvijā ir tūkstošiem sīku “naftas bāzu”. Katrs “sevi cienošs” zemnieks ir ieracis zemē cisternu, vienam tajā ir 10, otram — 20 tonnu degvielas, un viņš vispār nezina, kas ir akcīzes nodoklis. Tāpat to nezina tas, kas viņam šo degvielu piegādā. Turklāt šāds zemnieks daļu akcīzes nodokļa saņem atpakaļ par lauku apstrādāšanu. Šeit slēpjas milzīgas summas nenomaksātā nodokļa veidā. Turklāt katrai degvielas glabātavai jābūt licencētai. Piemēram, Vācijā cilvēks savā privātajā teritorijā drīkst glabāt 25 litrus. Pārējo mašīnas degvielas tvertnē var ieliet tikai benzīna uzpildes stacijās. Tā vajadzētu būt arī pie mums. Protams, tas būs iespējams tikai tad, kad mums būs normāls tirdzniecības tīkls.

Aivars Guntis Kreituss: — Tagad izveidojusies absurda situācija. Pagājušajā gadā, kad zemniekiem atmaksāja daļu no akcīzes nodokļa, viņi pēc tās naudiņas nemaz nenāca. Tas liecina, ka viņiem pieved degvielu, par kuru akcīzes nodoklis nav samaksāts.

 

Jautājums: — Cik santīmu par litru zemniekam tiek atmaksāts?

Vilis Krištopans: — Tiek atmaksāts par 80 litriem degvielu. Noteikumos esam minējuši litrus, jo cenu nav jēgas norādīt, — tā katru gadu ir citāda.

Mintauts Ducmanis,
Vairis Ozols,
“LV” nozaru redaktori

Pēc diktofona ieraksta 5. marta preses konferencē Valdības namā

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!