Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Valsts prezidente: - tiekoties ar čellistu Mstislavu Rostropoviču - tiekoties ar ASV politiķi Ronaldu Asmusu - suminot Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Alfonu Kalnu - tiekoties ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.08.2001., Nr. 116 https://www.vestnesis.lv/ta/id/28055

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Rīgas mērs: - intervijā Latvijas Radio 6.augustā

Vēl šajā numurā

08.08.2001., Nr. 116

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Valsts prezidente:

— tiekoties ar čellistu Mstislavu Rostropoviču

ROST.JPG (27814 BYTES) Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga 6.augustā Rīgas pilī tikās ar pasaulē augsti cienīto čellistu Mstislavu Rostropoviču.

V.Vīķe-Freiberga un M.Rostropovičs runāja par radošas personības likteni PSRS. M.Rostropovičs stāstīja par saviem skolotājiem un personībām, kas atstājuši neizdzēšamu iespaidu viņa dzīvē, — D.Šostakoviču, S.Prokofjevu, M.Šagālu u.c. Prezidente sacīja, ka vienmēr ir apbrīnojusi veidu, kā totalitārā režīmā radošas personības ir pratušas paust savu spēku, garu un domu.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— tiekoties ar ASV politiķi Ronaldu Asmusu

ASMUSS.JPG (32922 BYTES) Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 6. augustā tikās ar bijušo ASV valsts sekretāra vietnieku Ronaldu Asmusu.

Sarunas gaitā tika pārrunāta Latvijas virzība uz NATO, kā arī diskusijas ASV un Baltijas valstīs par NATO paplašināšanās procesu. Abi bija vienisprātis, ka Baltijas valstu pievienošanās NATO būtu ieguldījums Eiropas drošībā un stabilitātē, kas nenozīmētu jaunas dalījuma līnijas.

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

— suminot Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri Alfonu Kalnu

TZO2.JPG (34317 BYTES) Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga 3. augustā Rīgas pilī pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni aktīvam kultūras un sabiedriskajam darbiniekam Alfonam Kalnam (TZO V šķira — kavalieris).

Valsts prezidente, pasniedzot ordeni, uzsvēra A.Kalna nozīmīgo devumu mūža garumā latvietības gara uzturēšanā trimdā, kā arī latviešu komponistu darbības apkopošanā un skaņdarbu radīšanā.

Alfona Kalna devums saistīts ar komponistu Jāņa Cīruļa, Jāņa Saksa, Jāņa Norviļa, Jāņa Kalniņa un vēl citu ievērojamu latviešu mūziķu atstātā radošā mantojuma saglabāšanu un tā nogādāšanu Latvijā. Īpaši Alfona Kalna nopelni pēdējos desmit gados saistīti ar latviešu mūzikas mākslas vecmeistara, komponista, diriģenta, ērģelnieka, Dr. prof. Jāņa Kalniņa aprūpi, atbalstīšanu, manuskriptu un citu vērtīgu dokumentu savākšanu un pārvešanu uz Latviju. Ar viņa gādību uz Latviju tika pārvestas un 26.jūlijā pārbedītas Jāņa Kalniņa un viņa dzīvesbiedres Hermīnes pelnu urnas.

— tiekoties ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga vakar Ludzā tikās ar Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisiju.

Sarunā prezidente uzsvēra, ka ir gandarīta tikties ar komisiju, kurai šobrīd risināmi valstij ļoti aktuāli jautājumi, piedaloties valstij prioritāru mērķu sasniegšanā — Latvijas iestājai ES un NATO. Viņa uzsvēra, ka ārējā un iekšējā drošība nav šķiramas jomas, un pauda savu gandarījumu par to, ka komisija nodarbojas ar abu šo jomu jautājumiem. Pēc prezidentes teiktā, tā ir stratēģiska izvēle nepretstatīt iekšlietu un aizsardzības jomu, jo, lai panāktu civilas, politiskas un ekonomiskas robežas izveidošanu, ir nepieciešama kā iekšējās, tā arī ārējās drošības jautājumu risināšana.

Prezidente ar komisiju vienojās, ka, ņemot vērā šos valstij būtiskos jautājumus, abas puses nākamā gada laikā cieši sadarbosies, lai veicinātu iekšlietu un aizsardzības jomu pilnveidošanu Latvijā. Viņa pateicās deputātiem par jau ieguldīto darbu. Prezidente arī izvaicāja deputātus par to, kā viņi vērtē pagājušogad veikto austrumu robežu apmeklējumu, un par to, kādi secinājumi viņiem radušies šā gada laikā pēc robežas apmeklējuma. Deputāti pauda savu viedokli par to, kādas būtu tās problēmas, kas risināmas pirmām kārtām, lai valsts varētu ekonomiski attīstīties, lai pierobežas reģionos veicinātu legālu uzņēmējdarbību, lai, pateicoties politiskajai gribai un tiesisko aktu sakārtošanai, tiktu panākta civilās, politiskās, ekonomiskās robežas izveidošana. Tas veicinātu gan Latvijas iekšējo un ārējo drošību, gan valsts ekonomisko izaugsmi.

Prezidente pauda gandarījumu par to, ka diskusijā komisijas deputāti atklāti pauda savas bažas un iespējas, kas, viņuprāt, būtu īstenojams iekšlietu un aizsardzības jomā.

Saistībā ar citiem konkrētiem jautājumiem prezidente atzīmēja, ka jāpievērš uzmanība tam, kā tiesiskajās normās tiek īstenota legālā prezumpcija, par ko viņa ir iestājusies jau ilgāku laiku, bet kas vēl nav guvusi rezultātus.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!