Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izglītība un skolas. Grūti, bet gaisma jānes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.08.1995., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27497

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par savu zemi, par savu tautu

Vēl šajā numurā

24.08.1995., Nr. 127

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izglītība un skolas. Grūti, bet gaisma jānes

Vakar, 23.augustā, Rīgas 3.vidusskolā pulcējās Latvijas skolu valžu priekšsēdētāji un valsts izglītības inspektori, lai ar Izglītības un zinātnes ministrijas vadošajiem darbiniekiem, īpaši ar izglītības un zinātnes ministru Jāni Gaigalu, apspriestu izglītības darba organizācijas galvenos virzienus un uzdevumus, uzsākot jauno mācību gadu.

Atklājot sanāksmi, ministrijas Izglītības un zinātnes iestāžu pārvaldes vadītājs Austris Vasips informēja, ka skolas ir gatavas uzņemt visus bērnus, kuriem ir jāmācās un nav pamata ticēt baumām par skolu tīkla sašaurināšanos. Gluži otrādi, skolu skaits Latvijas valstī ir kļuvis lielāks. Noslēdzot aizvadīto mācību gadu, 9.klasi beiguši 28 tūkstoši skolēnu, bet vidusskolu — 11,5 tūkstoši. Diemžēl 9.klasi nav spējuši pabeigt pusotra tūkstoša bērnu, un, kā uzsvēra Austris Vasips, visiem skolotāju kolektīviem augusta sanāksmēs ir būtiski jāizanalizē iemesli, kāpēc šis skaitlis ir tik liels. Savukārt no divpadsmitajām klasēm aizvadītajā mācību gadā atskaitīti 876 jaunieši. Arī tas ir daudz.

Sanāksmes vadītājs sniedza arī iepriecinošu informāciju: šo jauno mācību gadu uzsāks divas jaunas skolas — viena Rīgā, otra Daugavpilī.

Galveno ziņojumu “Izglītības darba organizācijas galvenie virzieni, uzsākot jauno mācību gadu” nolasīja Jānis Gaigals. Cita starpa ministrs teica:

— Vispirms acīmredzot jārunā nevis par ministrijas paveikto vasarā, bet gan par šokējošo informāciju, kuru jūs visi dzirdējāt televīzijā, turklāt tā ir pilnīgi precīza. Aizvakar ārkārtas valdības sēdē Finansu ministrija iesniedza projektu izglītības budžeta grozījumiem — no 99 miljoniem latu tiek noņemti 13,8 miljoni. Šo situāciju valdība izskatīja arī vakar, un ne pie kāda atrisinājuma nenonāca. Katrā ziņā šo skaitli — 13,8 miljoni — nevajag uzņemt par galīgo tāpēc, ka Izglītības ministrija ir ieņēmusi ļoti kategorisku nostāju — ar šādu finansējumu izglītības sistēma Latvijā vairs nevar funkcionēt. Mēs, protams, saprotam, ka valstī ir reāls ieņēmumu daļas samazinājums, respektīvi valsts kasē trūkst reālas naudas. Valsts parādi jau rēķināmi virs simt miljoniem latu, budžeta deficītu paredzēts apstiprināt 92 miljonu apjomā. Mēs saprotam: tiem cilvēkiem, kas cietuši no banku izputēšanas, ir jāatdod nauda. Situācija ir tāda, kāda tā nu ir. Un tāpēc mums, no vienas puses, ir jāsaglabā cerības, no otras — jāgatavojas uz ļaunāko, proti, ko darīt tad, ja tiešām vairs naudas nebūs. Mēs nevaram rīkoties tā, kā darītu citas civiliestādes: ja naudas nav, darbība tiek pārtraukta. Izglītības sistēmā tā nedrīkst. Nav pieļaujama skolu slēgšana vai to darbības apturēšana. Diemžēl pie paredzamā budžeta samazinājuma — 13,8 miljoni — ir skaidrs, ka novembra vidū vairs nebūs naudas, ko izmaksāt skolotājiem. Un zināms arī tas: novembra beigās vai decembrī finansiāla stāvokļa dēļ skolām atslēgs elektrību un siltumu, jo tās skolas, kuras nefinansē pašvaldības, nespēs samaksāt skolu ekspluatācijas izdevumus.

Galvenais, kas skar visas mācību iestādes, ir skolotāju darba samaksa. Diemžēl mums ir jāpieļauj iespēja, ka darba algu fonds samazināsies, un, ko darīt tad? [..] Un šis samazinājums var tikt rēķināts nevis no 43 miljoniem, kā prognozējām pavasarī, bet no 41 miljona, kāds bija iepriekšējā gadā, sasniedzot vairs tikai 37 miljonus.

Tīri teorētiski spriežot, šādā gadījumā, ja mācību programmas atstājam tādā pašā apjomā, kādas tās ir pašreiz, jauno darba apmaksas sistēmu nav iespējams realizēt, jo tādos apstākļos jau novembra beigās skolotāju algu fonds ir iztukšots. Otrs variants, īstenojot jauno darba apmaksas sistēmu, ir samazināt apmaksājamo likmju skaitu jeb tas nozīmē mācību programmas īsināšanu. Kā pareizāk rīkoties, ja valsts kasē nav naudas, bet skolām jāturpina strādāt,— mums ir jāizlemj kopīgi. Mana personiskā pārliecība ir tāda, ka izglītības sistēma nedrīkst pārstāt funkcionēt. Jo tas rada problēmas pusei valsts iedzīvotāju.

Savas runas nobeigumā ministrs aizskāra arī problēmas, kas veicina tieši labāko skolotāju aizplūšanu no skolām, kā arī jautājumu par skolu akreditāciju norisi un Izglītības koncepcijas pilnveidi.

Sanāksmes turpinājumā ministrijas valsts sekretārs Armands Kalniņš ziņoja par iepriekšējā mācību gada galveno uzdevumu izpildi un tālāko virzību. Viņš runāja par 1995.gada izglītības budžeta grozījumiem, par 1996.gada budžetu, pedagogu darba samaksu un Izglītības koncepcijas realizācijas rīcības programmu. Pēdējā jautājuma sakarā Armands Kalniņš teica:

— Šī Izglītības koncepcijas rīcības programma attiecas ne tikai uz šo vai nākamo gadu, bet gan darbojas daudzus turpmākos gadus. Tajā atspoguļots, kas katrai ministrijai konkrēti jāizdara, proti, jānodrošina stabilitāte savā sistēmā. Un tikai pēc tam ir iespējami nākamie divi posmi — radošo attieksme izglītošanā un finansiālais nodrošinājums.

Tālāk valsts sekretārs informēja, ka ministrijas sagatavotais Augstskolu likuma projekts jau ir nodots Saeimas deputātu apspriešanai, ministrija joprojām veido Izglītības likumu. Kā īpaši svarīgu darba jomu runātājs uzsvēra skolotāju tālākizglītošanu, mācību iestāžu tīkla optimizāciju un reģionālo izglītības centru izveidi rajonos.

Bet Austris Vasips runāja par grozījumiem Latvijas Republikas Izglītības likumā. Zigfrīds Grīnpauks, valsts inspekcijas vadītājs, nolasīja ziņojumu par vispārizglītojošo un speciālo skolu akreditācijas norosi, Jānis Stabiņš informēja par Latvijas izglītības iestāžu iespējām piekļūt pasaules zinību bāzēm. Interesantus referātus nolasīja arī Sarmis Mikuda, Jānis Locāns, Guntis Vasiļevskis un citi.

Atgriežoties savos rajonos, skolu valžu vadītāji, liekas, paņēma līdzi sanāksmes atziņu: “Lai arī cik grūti būtu, skolām ir jāstrādā jebkuros apstākļos.”

Vairis Ozols,
“LV” nozares redaktors
Foto: Arnis Blumbergs

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!