Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Radio un televīzijas likums. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 24.08.1995., Nr. 127 https://www.vestnesis.lv/ta/id/27492

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītība un skolas. Grūti, bet gaisma jānes

Vēl šajā numurā

24.08.1995., Nr. 127

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Likumprojekts 3. lasījumam (Saeimas dokuments nr.933)
Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisijas sakārtots pēc 2.lasījuma
un 1995.gada 18.augustā iesniegts Saeimas izskatīšanai 3. lasījumā
(ar 22.augusta precizējumu Pārejas noteikumu 17.punktā)

Radio un televīzijas likums

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma darbības priekšmets

(1) Šis likums nosaka elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidošanas, reģistrācijas, darbības un uzraudzības kārtību.

(2) Šā likuma noteikumi attiecas arī uz tiem uzņēmumiem un uzņēmējsabiedrībām, kuras nodarbojas tikai ar signāla pārraidi, raidīšanu vai kolektīvo uztveršanas sistēmu ekspluatāciju.

 

2.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apraide šā likuma izpratnē ir programmu veidošana (komplektēšana) un izplatīšana (nodošana izplatīšanai) publiskai uztveršanai. Par apraidi nav uzskatāma informācijas izplatīšana slēgtām, lokālām auditorijām viesnīcās, transportlīdzekļos un ēkās, kā arī programmu izplatīšana vairākās ēkās, ja patērētāju (kabeļu pieslēgumu) skaits nav lielāks par 25;

2) elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi ir radio, televīzija, radiotranslācija, kabeļtelevīzija, satelītradio, satelīttelevīzija, datortelevīzija, teleteksts, radio datu sistēma uin citas apraides sistēmas;

3) neatkarīgs producents attiecībā pret raidorganizāciju ir persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu. Neatkarīgam producentam, kura ražojumus izplata raidorganizācija, ir atklāti finansēšanas avoti;

4) programma ir viens raidījums vai atsevišķu raidījumu kopums, kas veidots ar kopēju nosaukumu un izplatīts ar tehniskiem līdzekļiem. Pieļaujams programmas sadalījums pa dažādiem laikiem un izplatīšanas tīkliem, ja izplatīšana dažādos tīklos nenotiek vienlaicīgi;

5) programmu izplatīšana ir signālu pārraide (programmu novadīšana no avota līdz raidīšanas tehniskajiem līdzekļiem) un raidīšana;

6) raidījums ir ar tehniskiem līdzekļiem veidots informatīvs, analītisks vai cita veida noteikta nosaukuma un apjoma materiāls. Raidījumi var būt periodiski un neperiodiski, tajos var būt pārtraukumi;

7) raidīšana ir programmu izplatīšana publiskai uztveršanai ar zemes raidītāju, kabeļu tīklu vai satelītu palīdzību atklātā vai kodētā veidā, izmantojot elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektra daļu starptautiskos standartos noteiktās frekvencēs (radio) un kanālos (televīzija);

8) raidītāja apkalpes zona ir teritorija, kurā droši uztverama tā raidītā programma.

 

3.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības principi

(I) Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā var darboties uzņēmumi vai uzņēmējsabiedrības (turpmāk — raidorganizācijas), kuras ir saņēmušas Nacionālajā radio un televīzijas padomē apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas (kabeļradio) reģistrācijas apliecību.

(2) Raidorganizācija, respektējot uzskatu daudzveidību, aizstāv neatkarīgas, demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts ideju, starptautiski atzītās cilvēktiesības, tā darbojas Latvijas sabiedrības interesēs.

(3) Raidorganizācijas ziņu pārraidēm jābūt objektīvām un ziņas jāpasniedz neitrāli.

(4) Raidorganizācija ir brīva un neatkarīga raidījumu programmu veidošanā un izplatīšanā, ciktāl to neierobežo Satversme, šis likums un citi likumi, valsts tehniskie standarti un Latvijai saistoši starptautiskie līgumi.

(5) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nav tiesīgs atteikties no raidīšanas, ja ir Nacionālās radio un televīzijas padomes izdota apraides vai retranslācijas atļauja.

(6) Neviens raidījums un neviena programma nav pakļaujama cenzūrai.

(7) Šajā likumā noteiktā kārtība nodrošina raidorganizācijām līdztiesīgas iespējas izmantot raidīšanai elektromagnētiskā lauka svārstību frekvenču spektru.

(8) Ārvalstu ieguldījumi uzņēmējsabiedrībās un uzņēmumos, kas nodarbojas ar uzņēmējdarbību elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos, tiek ierobežoti saskaņā ar likumu “Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā”. Tie nedrīkst pārsniegt 20 procentus. Šo darbību savas kompetences ietvaros kontrolē Nacionālā radio un televīzijas padome.

(9) Raidorganizācijas programmai jābūt daudzpusīgai. Tai jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati un viedokļi.

(10) Lai nodrošinātu Latvijas raidorganizāciju programmu apmaiņu, raidījumu un programmu ieraksti, ievedot tos Latvijā vai izvedot no Latvijas, netiek aplikti ar muitas nodokli.

 

4.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu veidi

(1) Elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala pēc to īpašuma formas, darbības mērķa un teritoriālās aptveramības.

(2) Pēc īpašuma formas un darbības mērķa elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus iedala sabiedriskajos un komerciālajos, bet pēc teritoriālās aptveramības — nacionālajos, reģionālajos, vietējos un pārrobežu elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļos.

 

5.pants. Sabiedriskie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Sabiedriskos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk sabiedriskās raidorganizācijas) veido, ieguldot raidorganizāciju pamatkapitālā valsts īpašumu. Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir sabiedriskas raidorganizācijas un darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrības.

(2) Sabiedriskās raidorganizācijas nodrošina daudzveidīgas un līdzsvarotas programmas visām sabiedrības grupām, kas sastāv no informatīviem, izglītojošiem, izklaidējošiem raidījumiem, kā arī nodrošina informācijas un izpausmes brīvību un objektivitāti un raidījumu dažādību.

(3) Sabiedriskās raidorganizācijas nav pakļautas valsts un pašvaldību institūciju, politisko organizāciju (partiju), reliģisko konfesiju, finansu un ekonomisko aprindu tiešai ietekmei. To darbība pamatojas uz sabiedrisku pārraudzību, un tās ir finansiāli neatkarīgas.

(4) Sabiedrisko raidorganizāciju finansiālā nodrošinājuma avoti ir valsts budžets, turklāt finansējums no tā nedrīkst būt mazāks kā iepriekšējā gadā, ievērojot inflāciju, kā arī ieņēmumi no pašu komercdarbības, ziedojumi, dāvinājumi un sponsoru iemaksas.

 

6.pants. Komerciālie elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi

(1) Komerciālos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus (turpmāk — komerciālās raidorganizācijas) var izveidot fiziskas vai juridiskas personas vai šo personu apvienības. Komerciālās raidorganizācijas pamatkapitālu veido fizisko un juridisko personu, kā arī valsts vai pašvaldības iestāžu vai uzņēmumu ieguldījumi.

(2) Komerciālās raidorganizācijas darbojas atbilstoši vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju, retranslācijas atļauju vai kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību.

(3) Komerciālās raidorganizācijas, kuras izmanto savus programmu izplatīšanas līdzekļus, var nodarboties ar citu raidorganizāciju programmu izplatīšanu, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi.

(4) Komerciālās raidorganizācijas savu darbību finansiāli nodrošina ar ienākumiem no pašu komercdarbības, sponsorējumiem un abonentmaksas (maksas televīzija u.c.).

 

7.pants. Nacionālie, reģionālie, vietējie un pārrobežu elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi.

(1) Par nacionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas visā valsts teritorijā vai tās lielākajā daļā.

(2) Par droši uztveramām uzskatāmas programmas, ko var uztvert tādā kvalitātē, kas atbilstoši valsts tehniskajiem standartiem un normatīviem vērtējama kā laba.

(3) Par reģionāliem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas droši uztveramas viena rajona (republikas pilsētas) administratīvajā teritorijā.

(4) Par vietējiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuru programmas ir droši uztveramas vienā pagastā, pilsētā (tās daļā) vai apdzīvotā vietā.

(5) Par pārrobežu elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem atzīstami tādi elektroniskie sabiedrības saziņas līdzekļi, kuri veido programmas un raidījumus Latvijas teritorijā un veic to apraidi ārpus Latvijas teritorijas un kuru programmas un/vai raidījumi netiek apraidīti Latvijas teritorijā ar virszemes raidītājiem.

(6) Uz pārrobežu elektroniskajiem saziņas līdzekļiem attiecas likuma normas, kas regulē kabeļtelevīziju.

 

8.pants. Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu koncentrācijas un monopolizācijas ierobežošana

(1) Nav pieļaujama elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu monopolizācija kādas politiskas organizācijas (partijas), sabiedriskās organizācijas, uzņēmuma, personu apvienības vai atsevišķas personas interesēs.

(2) Aizliegts saslēgt tīklos reģionālos un/vai vietējos elektroniskos sabiedrības saziņas līdzekļus, izņemot gadījumus, kad to paredz elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālā koncepcija.

(3) Programmu veidošana ir neatkarīga. Aizliegts bez retranslācijas atļaujas veikt programmu sinhronu un paralēlu raidīšanu, izņemot bērnu, izglītojošus, kultūras, zinātnes un sporta raidījumus, kā arī dažādu sabiedrisku pasākumu un notikumu tiešas translācijas.

(4) Katra raidorganizācija, izņemot sabiedrisko raidorganizāciju, var veidot ne vairāk kā trīs programmas.

(5) Fiziskajai personai, kura ir vienpersonīga raidorganizācijas dibinātāja vai kuras ieguldījuma apmērs raidorganizācijā nodrošina kontroli pār to, vai šās personas laulātajam nevar piederēt vairāk kā 25 procenti akciju (kapitāla daļu) citās raidorganizācijās.

(6) Politiskā organizācija (partija), kā arī tās dibināts uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība, kurā politiskās organizācijas (partijas) ieguldījuma apmērs nodrošina tās kontroli, nevar dibināt raidorganizācijas.

(7) Personai, kas ieņem vēlētus amatus politisko organizāciju (partiju) vadības institūcijās un ir raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) vai kontrolpaketes turētājs, ir liegtas balsstiesības šā uzņēmuma lēmējinstitūcijās.

(8) Ja sakarā ar mantošanu vai citu apstākļu rezultātā šā panta piektajā un sestajā daļā minētā persona iegūst kontroli pār raidorganizāciju, tās pienākums ir neatļautajā kontrolē pārņemto daļu triju mēnešu laikā atsavināt. Pretējā gadījumā šī daļa tiek pārdota ar tiesas nolēmumu piespiedu kārtā.

(9) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs, raidīšanas jomā būdams dabīgā monopolstāvoklī, darbojas kā valsts bezpeļņas uzņēmējsabiedrība, kuras statūtus apstiprina Satiksmes ministrija. Uzņēmējsabiedrības padomē iekļaujams viens Nacionālās radio un televīzijas padomes loceklis, kuram ir tiesības padomes sēdēs pieaicināt raidorganizāciju pārstāvjus ar padomdevēja tiesībām. Ar raidorganizāciju darbību saistītos jautājumos uzņēmējsabiedrības padome nevar pieņemt lēmumu, ja tam nepiekrīt Nacionālās radio un televīzijas padomes pārstāvis.

 

9. pants. Raidorganizāciju darbības uzraudzība

Raidorganizāciju darbības atbilstību šā likuma noteikumiem uzrauga Nacionālā radio un televīzijas padome, Satiksmes ministrijas Valsts elektrosakaru inspekcija un Monopoldarbības uzraudzības komiteja likumos noteiktās kompetences ietvaros.

 

II nodaļa. Apraides atļauja (licence)

un raidorganizāciju reģistrācija

10. pants. Apraides tiesību piešķiršana

(1) Apraides tiesības, t.i., tiesības veidot un izplatīt programmu noteiktā raidlaikā un teritorijā, Nacionālā radio un televīzijas padome piešķir atbilstoši radio un televīzijas apraides tehniskajam plānam.

(2) Raidlaiks ir diennakts laika posms, kurā raidorganizācija ir tiesīga izplatīt programmu noteiktā teritorijā.

(3) Radio un televīzijas apraides tehnisko plānu, pamatojoties uz Nacionālās radio un televīzijas padomes izstrādāto elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju un Starptautiskās elektrosakaru savienības normatīvajiem aktiem, izstrādā Satiksmes ministrija un iesniedz to Nacionālajai radio un televīzijas padomei. Par precizējumiem un izmaiņām šajā plānā ministrija nekavējoties ziņo Nacionālajai radio un televīzijas padomei.

(4) Apraides tiesības vispirms tiek piešķirtas Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio.

(5) Komerciālajām raidorganizācijām apraides tiesības piešķir, pamatojoties uz konkursa rezultātiem.

(6) Raidorganizācijām, kam piešķirtas apraides tiesības un kuras vēlas izmantot savus programmas izplatīšanas līdzekļus, jāsaņem frekvences lietošanas atļauja (licence) likumā “Par telekomunikācijām” noteiktajā kārtībā.

 

11. pants. Konkurss apraides atļaujas saņemšanai

(1) Nacionālā radio un televīzijas padome saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju uz brīvajām frekvencēm (kanāliem) izsludina konkursu.

(2) Sludinājums par konkursu publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, kā arī vietējā laikrakstā, ja konkurss tiek izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam). Sludinājumā jānorāda šādas ziņas:

1) elektroniskā sabiedrības saziņas līdzekļa veids (radio, televīzija un tml.);

2) prasības attiecībā uz programmu (raidlaika apjoms, pieļaujamā valodu attiecība, skaņas un attēlu formātu kvalitāte);

3) raidīšanas tehniskie parametri (frekvence (kanāls), raidītāja maksimālā jauda, aptveramā teritorija);

4) apraides atļaujas termiņš;

5) darbības uzsākšanas laiks;

6) apraides atļaujas maksa un kancelejas nodeva;

7) pieteikuma iesniegšanas termiņš.

(3) Konkursā var piedalīties rīcībspējīgas fiziskās personas un Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai šo personu apvienības.

(4) Konkursa dalībniekiem jāiesniedz pieteikums, kurā jānorāda vārds, uzvārds, pilsonība (juridiskajām personām — nosaukums) un adrese, kā arī ziņas par dibinātāja darbu sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja pieteikumu iesniedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), tajā jāietver ziņas par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem (dalībniekiem), norādot akciju (kapitāla daļu) skaitu un balsstiesības, kā arī ziņas par iespējamām atbildīgajām amatpersonām, norādot viņu vārdu, uzvārdu, amatu un pilsonību.

(5) Pieteikumam jāpievieno:

1) vispārējā programmas koncepcija, kurā jānorāda paredzamais raidorganizācijas un programmas (raidstacijas) nosaukums, programmas ievirze, mērķauditorija, valoda, Latvijā, citās Eiropas valstīs un citur veidoto raidījumu plānotās raidlaika attiecības, kā arī citas ziņas, ko raidorganizācija uzskata par svarīgām attiecībā uz savu plānoto darbību;

2) dokumenti, kas apliecina iespējamos finansiālā nodrošinājuma avotus pirmajam darbības gadam;

3) informācija par to, vai:

a) konkursa dalībnieks vai viņa laulātais ir citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un, ja ir, ieguldījuma apmēru,

b) konkursa dalībnieks ieņem vēlētus amatus politiskās organizācijas (partijas) vadības institūcijā;

4) deklarācija par to, ka konkursa dalībnieks uzvaras gadījumā ievēro 8. panta piektās un septītās daļas prasības;

5) dokuments par kancelejas nodevas nomaksu;

6) dokuments par drošības naudas iemaksu, kura atbilst viena gada apraides atļaujas maksai.

(6) Vismaz mēnesi pirms konkursa rezultātu novērtēšanas ziņas par konkursa dalībniekiem, viņu vispārējām programmas koncepcijām un iespējamajiem finansiālā nodrošinājuma avotiem Nacionālā radio un televīzijas padome publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam).

 

12. pants. Konkursa rezultātu novērtēšana

(1) Konkursā tiek vērtēti konkursa noteikumiem atbilstošie pieteikumi.

(2) Konkursa rezultāti jānovērtē ne ilgāk kā triju mēnešu laikā pēc pieteikumu iesniegšanas termiņa pēdējās dienas.

(3) Salīdzinot visas iesniegtās vispārējās programmas koncepcijas pēc dažādiem rādītājiem, priekšroka dodama tam konkursa dalībniekam, kura vispārējā programmas koncepcija orientēta uz plašāku sabiedrības pieprasījumu.

(4) Par konkursa rezultātiem Nacionālā radio un televīzijas padome pieņem lēmumu, kurā norāda tā konkursa dalībnieka vārdu un uzvārdu (juridiskajām personām — nosaukumu), kuram tiek piešķirtas apraides tiesības. Konkursa rezultāti 14 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas jāpublicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, ja konkurss bija izsludināts reģionālas vai vietējas aptveramības frekvencei (kanālam).

(5) Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par konkursa rezultātiem var pārsūdzēt tiesā 10 dienu laikā pēc šā lēmuma publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

(6) Konkursa uzvarētājam drošības nauda tiek ieskaitīta kā maksa pirmajam apraides atļaujas gadam.

(7) Pārējiem konkursa dalībniekiem drošības nauda atmaksājama 14 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā Padomes lēmums par konkursa rezultātiem.

 

13. pants. Apraides atļaujas saņemšanas priekšnoteikumi

(1) Lai konkursa uzvarētājs saņemtu apraides atļauju, tam ir nepieciešams:

1) nodibināt uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un reģistrēt to Uzņēmumu reģistrā likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteiktajā kārtībā;

2) nomaksāt valsts nodevu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu.

(2) Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga īpašos gadījumos (raidorganizācijas bankrots, darbības izbeigšana pirms apraides atļaujas termiņa beigām u. tml.) uz pieprasījuma pamata līdz konkursa rezultātu izsludināšanai izsniegt apraides atļauju valsts raidītājos televīzijas raidorganizācijām uz vienu gadu un radio raidorganizācijām uz sešiem mēnešiem un noteikt apraides atļaujas maksas nosacījumus.

 

14. pants. Raidorganizācijas un programmas nosaukums

(1) Raidorganizācijas nosaukums jāveido saskaņā ar likuma “Par uzņēmējdarbību” un likuma “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” noteikumiem, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti šā panta otrajā daļā.

(2) Raidorganizācijas (raidstacijas) un programmas nosaukumam:

1) nepārprotami jāatšķiras no cita jau reģistrēta sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma;

2) jāatbilst Valodu likuma un citu likumu prasībām;

3) nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības (masu informācijas) saziņas līdzekļa nosaukuma, kura darbība izbeigta ar tiesas nolēmumu;

4) nepārprotami jāatšķiras no tāda sabiedrības saziņas (masu informācijas) līdzekļa nosaukuma, ar kādu ir darbojusies cita, darbību izbeigusi raidorganizācija.

 

15. pants. Apraides atļauja

(1) Apraides atļauja dod tiesības, ievērojot šā likuma un citu likumu prasības, veidot un izplatīt programmas Nacionālās radio un televīzijas padomes noteiktajā kārtībā.

(2) Apraides atļaujas saņemšanai raidorganizācija iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei uzņēmuma reģistrācijas apliecības un raidorganizācijas statūtu kopijas.

(3) Apraides atļauju izsniedz: radio — uz pieciem, televīzijai — uz septiņiem un kabeļtelevīzijai un radiotranslācijai — uz 10 gadiem. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai izsniedz beztermiņa apraides atļauju.

(4) Konkursa uzvarētāja vispārējā programmas koncepcija ir apraides atļaujas obligāts pielikums.

(5) Apraides atļaujas piešķirtās tiesības nav nododamas citai personai.

(6) Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, akciju (kapitāla daļu) skaitam un balsstiesību samēram vai finansiālā nodrošinājuma avotam, raidorganizācija sešu mēnešu laikā rakstveidā paziņo par šīm pārmaiņām Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kas šīs ziņas uz raidorganizācijas rēķina publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju — arī vietējā laikrakstā.

(7) Ja konkursa uzvarētājs noteiktajā termiņā neizņem apraides atļauju vai neuzsāk darbību apraides atļaujā noteiktajā termiņā, Nacionālā radio un televīzijas padome atceļ iepriekšējo lēmumu un izsludina jaunu konkursu.

(8) Apraides atļaujas termiņam beidzoties, tā atjaunošanā pirmtiesības dodamas tai pašai raidorganizācijai, ja tās pēdējā darbības gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.

(9) Ja raidorganizācija savu darbību izbeidz, apraides atļauja uzskatāma par nederīgu un nododama Nacionālajai radio un televīzijas padomei.

(10) Par apraides atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot raidorganizācijas nosaukumu un dibinātājus, raidorganizācijas adresi, teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu, un raidījuma periodiskumu. Nacionālā radio un televīzijas padome informē Tieslietu ministriju arī par izmaiņām raidorganizācijas dibinātāju (dalībnieku) sastāvā, kā arī par raidorganizācijas darbības izbeigšanu.

 

16. pants. Papildinošas programmas izplatīšanas tiesības

(1) Par papildinošu programmu uzskatāma tāda programma, kuras izplatīšanai, neradot traucējumus pamatprogrammai, izmanto pamatprogrammas raidītājus, frekvenci un raidlaiku.

(2) Ja papildinošo programmu izplata raidorganizācija, kura ir saņēmusi apraides atļauju, tā informē Nacionālo radio un televīzijas padomi pirms papildinošās programmas ieviešanas.

(3) Citas raidorganizācijas var izplatīt papildinošu programmu, saņemot pamatprogrammu izplatošās raidorganizācijas piekrišanu un apraides atļauju.

(4) Lai saņemtu apraides atļauju papildinošas programmas izplatīšanai, raidorganizācija iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei pieteikumu un dokumentus, kas norādīti šā likuma 11. panta piektās daļas 1.—3. punktā, un kvīti par valsts nodevas samaksu.

(5) Apraides atļauju papildinošās programmas izplatīšanai izsniedz, ievērojot šā likuma vispārīgos noteikumus, uz laiku ne ilgāku par to, uz kādu izsniegta apraides atļauja pamatprogrammas izplatīšanā.

 

III nodaļa. Raidījumu un programmu veidošana

un to raidīšana

17. pants. Programmu veidošanas vispārīgie noteikumi

(1) Raidorganizācijas programmai ir jāatbilst tās vispārējai programmas koncepcijai, uz kuras pamata Nacionālā radio un televīzijas padome izdevusi apraides atļauju.

(2) Raidorganizācijai ir jānodrošina, lai fakti un notikumi raidījumos tiktu atspoguļoti godīgi, objektīvi un vispusīgi, atbilstoši vispārpieņemtajiem žurnālistikas un ētikas principiem. Komentāram jābūt atdalītam no ziņām un jānosauc komentāra autora vārds.

(3) Programma nedrīkst ietvert:

1) sižetus, kuros nevajadzīgi izcelta vardarbība;

2) pornogrāfiju;

3) musinājumu uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību, uz nacionālā goda un cieņas pazemošanu;

4) aicinājumu uz karu vai militārā konflikta izraisīšanu;

5) aicinājumu vardarbīgi gāzt valsts varu vai vardarbīgi grozīt valsts iekārtu, graut valsts teritoriālo vienotību vai izdarīt citu noziegumu.

(4) Raidorganizācijām atbilstoši likumiem “Par izņēmuma stāvokli” un “Par Latvijas Republikas civilo aizsardzību” ir pienākums ārkārtējās situācijās savās programmās dot iespēju amatpersonām sniegt ziņojumus iedzīvotājiem.

Komerciālajām raidorganizācijām jānodrošina Ministru kabineta noteiktā kārtībā ministriju sagatavotu izglītojošu vai informatīvu ziņojumu izplatīšanu, atvēlot 30 sekundes raidlaika no pulksten 18.00 līdz pulksten 22.00.

(5) Priekšvēlēšanu aģitāciju elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos reglamentē īpaši likumi.

(6) Savās programmās raidorganizācija drīkst izmantot citu autoru programmas, filmas, raidījumus, sižetus un citus materiālus, ievērojot likuma “Par autortiesībām un blakustiesībām” noteikumus, kā arī Latvijai saistošus starptautiskos līgumus.

(7) Raidorganizācijas, kuru programmas (raidījumi) nav droši uztveramas visā Latvijas teritorijā, nedrīkst iegūt ekskluzīvas izplatīšanas tiesības uz šādiem sabiedrībai svarīgiem pasākumiem:

1) Dziesmu svētki;

2) festivāls “Baltija”;

3) olimpiskās spēles;

4) pasaules un Eiropas čempionāti olimpiskajos sporta veidos, jebkuri pasaules un Eiropas čempionāti, kas notiek Latvijā, un tamlīdzīgi pasākumi, kas izraisa īpašu Latvijas skatītāju interesi.

 

18. pants. Programmu veidošanas īpašie noteikumi

(1) Latvijā veidotajās vizuālajās programmās, izņemot kabeļtelevīzijas un satelīttelevīzijas programmas, laikā no pulksten 19.00 līdz 23.00 darbdienās, no pulksten 7.00 līdz 12.00 un no pulksten 19.00 līdz 23.00 brīvdienās un svētku dienās dažādiem raidījumiem, izņemot ziņas, sporta raidījumus, spēles, viktorīnas un reklāmu, raidlaika kopapjomā mēneša laikā jābūt šādai proporcijai:

1) ne mazāk par 80 procentiem jābūt Eiropā veidotu raidījumu;

2) no tiem ne mazāk par 40 procentiem jābūt Latvijā veidotu raidījumu.

(2) Nacionālā pasūtījuma ietvaros Latvijā veidotajās radio programmās laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 Latvijas autoru mūzikas īpatsvaram jābūt ne mazākam par 40 procentiem no mūzikai atvēlētā raidlaika kopapjoma mēneša laikā.

(3) Raidorganizācijas sadarbība ar citiem raidījumu veidotājiem (neatkarīgajiem producentiem) notiek, pamatojoties uz līgumu, kurā noteiktas pušu tiesības un pienākumi.

(4) Raidorganizācijas nedrīkst izplatīt tāda satura programmas un raidījumus, kas var kaitēt bērnu un pusaudžu normālai fiziskajai, garīgajai vai tikumiskajai attīstībai, izņemot gadījumus, kad šādiem raidījumiem izraudzīts īpašs raidlaiks (no pulksten 22.00 līdz 7.00) vai lietoti tehniskie bloķēšanas līdzekļi (raidījumu kodēšana). Šādām programmām un raidījumiem jābūt speciāli atzīmētiem, gan tos izplatot, gan publicējot raidījumu secības izklāstu.

(5) Laikā no pulksten 7.00 līdz 22.00 nedrīkst izplatīt raidījumus, kuros ir fiziskā vai psiholoģiskā vardarbība (vizuālā vai tekstuālā veidā), asiņainas vai šausmu ainas, kā arī ainas, kas saistītas ar narkotiku lietošanu. Tekstā nedrīkst būt rupjības, nepieklājīgi izteicieni, tas nedrīkst attiekties uz seksuālām darbībām. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju, ja tiek lietoti tehniskās bloķēšanas līdzekļi.

 

19. pants. Raidījumu valoda

(1) Katram raidījumam jānotiek vienā valodā — raidījuma valodā. Raidījuma fragmenti citās valodā jānodrošina ar tulkojumu (dublējot, ieskaņojot vai subtitrējot). Šis noteikums neattiecas uz valodas mācību raidījumiem un mūzikas skaņdarbu izpildījumiem.

(2) Raidījuma valodu nosaka pēc attiecīgā raidījuma skaņas pavadījuma vai valodas, kurā raidījums ir dublēts vai ieskaņots. Raidījuma valoda, ja tā nav valsts valoda, jānorāda publicējamā raidījuma secības izklāstā (raidījuma programmā).

(3) Demonstrējamām filmām jābūt dublētām vai arī ar oriģinālo skaņas pavadījumu un subtitriem latviešu valodā, bet bērniem paredzētām filmām jābūt dublētām vai ieskaņotām latviešu valodā.

(4) Televīzijas radījumiem svešvalodās, izņemot tiešās pārraides, retranslāciju, raidījumus ārzemēm, ziņu un valodas mācību raidījumus, jābūt ar subtitriem latviešu valodā.

(5) Raidorganizācijas veidotajā programmā raidlaika apjoms svešvalodās nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma mēnesī. Šis noteikums neattiecas uz Latvijas Televīziju, Latvijas Radio, kabeļtelevīziju, kabeļradio, satelīttelevīziju, satelītradio, kā arī uz pārrobežu radio un televīziju.

 

20. pants. Reklāmas jēdziens

(1) Reklāma ir apmaksāts vai citādi atlīdzināts publisks paziņojums par precēm vai pakalpojumiem, firmām, personām, paziņojums par organizācijām, to darbības veidiem, idejām un citiem jautājumiem, lai veicinātu to popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Par reklāmu uzskatāmi arī sludinājumi.

(2) Par reklāmas raidījumiem atzīstami speciāli raidījumi, kuros nepārprotami uztverams reklāmas raksturs un reklāma ir šo raidījumu būtiska daļa. Par tādiem uzskatāmi arī raidījumi, kuros tieši tiek piedāvāts pirkt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus [televīzijas (radio) veikals]. Šiem reklāmas raidījumiem televīzijā jābūt speciāli apzīmētiem, un apzīmējums saglabājams visu raidījuma laiku.

(3) Raidījuma pašreklāma ir raidorganizācijas sagatavota saīsināta informācija par raidījumiem vai programmām, un tās mērķis ir piesaistīt tiem skatītājus un/vai klausītājus. Uz pašreklāmu neattiecas šā likuma 22. panta ceturtās, piektās un sestās daļas noteikumi.

(4) Sludinājumi, kuriem nav šā panta pirmajā daļā minēto mērķu, nav uzskatāmi par reklāmu, taču uz tiem attiecas noteikumi par reklāmas izvietošanu.

 

21. pants. Reklāmas saturs

(1) Reklāmai ir jābūt patiesai un godīgai, tā nedrīkst maldināt, sniegt nepatiesu informāciju vai arī kā citādi apdraudēt patērētāja intereses (veselību, drošību utt.). Tai jāatbilst likuma “Par patērētāju tiesību aizsardzību” prasībām.

(2) Reklāmā jāievēro likuma “Par konkurenci un monopoldarbības ierobežošanu” nosacījumi.

(3) Reklāma, kura ir domāta bērniem vai kura veidota ar bērnu piedalīšanos, nedrīkst apdraudēt bērnu intereses, un tās veidošanā jāņem vērā bērnu uztvere un psihe.

(4) Reklāma nedrīkst saturēt vardarbību.

(5) Ir atļauta alus un vīna reklāma, bet pārējā alkohola reklāma ir aizliegta. Alkoholisko dzērienu reklāmā nedrīkst piedalīties nepilngadīgie un reklāma nedrīkst:

1) būt adresēta nepilngadīgajiem;

2) būt saistīta ar alkohola lietošanu sporta nodarbībās un vadot transporta līdzekļus;

3) paust uzskatus, ka alkohols ir ārstniecisks līdzeklis, ka tam ir stimulējoša vai nomierinoša ietekme vai ka tas palīdz atrisināt personiskas problēmas;

4) atspoguļot atturīgu vai mērenu alkohola lietošanu;

5) akcentēt alkohola saturu alkoholiskajos dzērienos.

(6) Ārstniecisko un juridisko pakalpojumu, pārtikas produktu, ārstniecisko līdzekļu un augu aizsardzības līdzekļu reklāmas, kā arī naudas ieguldījumu pieņemšanas, vērtspapīru izplatīšanas un citus reklāmas ierobežojumus nosaka attiecīgie likumi un Ministru kabineta noteikumi.

(7) Aizliegta tabakas izstrādājumu un smēķēšanas reklāma.

(8) Šī panta piektās un septītās daļas noteikumi neattiecas uz raidījumiem no sporta un līdzīgiem pasākumiem, kur reklāmas atrodas notikumu fonā (reklāmas paneļi stadionos, firmu logo u.c.) un no tām nav iespējams izvairīties.

 

22. pants. Reklāmas izvietošana

(1) Reklāmai jābūt skaidri atšķiramai, ar redzamiem un/vai dzirdamiem līdzekļiem norobežotai no pārējās programmas. Raidījumos ievietotajai reklāmai jābūt raidījuma vai valsts valodā. Reklāma vizuālajās programmās izvietojama blokos.

(2) Valsts svētku ceremoniju translēšanas laikā reklāmas izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar organizētājiem.

(3) Reliģisko ceremoniju translēšanas laikā reklāmas izplatīšana atļauta, tikai saskaņojot to ar attiecīgo konfesiju vai organizētājiem.

(4) Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajos ziņu raidījumos reklāma nav pieļaujama

(5) Raidorganizāciju programmās reklāmas laiks nedrīkst pārsniegt 15 procentus no diennakts raidlaika apjoma.

(6) Reklāmas laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt 12 minūtes. Nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotajos raidījumos reklāmas laiks katrā raidlaika stundā nedrīkst pārsniegt sešas minūtes, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi mazāku reklāmas apjomu.

(7) Izplatot audiovizuālos darbus, tādus kā mākslas un televīzijas filmas (izņemot sērijas, seriālus, izklaides raidījumus un dokumentālās filmas), reklāmu atļauts iekļaut tikai vienu reizi katrās 45 minūtēs. Atkārtota reklāmas iekļaušana pieļaujama tikai tad, ja raidījums par 20 minūtēm pārsniedz noteiktos vienu vai divus 45 minūšu intervālus. Raidījumos, kas veido atsevišķas daļas sporta pasākumu translācijās vai līdzīga satura raidījumos, vai uzvedumos ar starpbrīžiem, reklāma izvietojama tikai starp daļām vai starpbrīžos.

(8) Televīzijas programmā reklāmu var ievietot titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā, ja tā neaizņem vairāk par vienu piekto daļu televīzijas ekrāna.

(9) Reklāma titru, logotipu vai slīdošo rindu veidā nedrīkst pārsniegt 45 minūtes katrā raidīšanas stundā, bet nacionālā pasūtījuma ietvaros — 15 minūtes katrā raidīšanas stundā, ja Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķiem raidījumiem vai programmām (to daļām) nav noteikusi mazāku reklāmas apjomu.

 

23. pants. Speciālie reklāmas raidījumi

(1) Televīzijas veikala vai citu speciālo reklāmas raidījumu kopējais raidlaiks vienai raidorganizācijai nedrīkst pārsniegt vienu stundu diennaktī, izņemot kabeļtelevīziju un satelīttelevīziju.

(2) Ja vienā frekvencē (kanālā) darbojas vairākas raidorganizācijas, televīzijas veikala raidlaika apjomu nosaka apraides atļauja.

(3) Speciālo reklāmas raidījumu raidlaiks nav ieskaitāms reklāmas raidlaika kopapjomā.

(4) Raidorganizācija nedrīkst būt realizētāja televīzijas veikala piedāvātajām precēm un pakalpojumiem.

 

24. pants. Citi reklāmas izplatīšanas ierobežojumi

(1) Aizliegts izplatīt reklāmu, kas ar tehniskiem līdzekļiem var iedarboties uz cilvēka zemapziņu.

(2) Nav pieļaujama slēptā reklāma. Par slēpto reklāmu uzskatāma preču vai pakalpojumu, preču ražotāju vai pakalpojumu sniedzēju vārda, firmas zīmes vai darbības iekļaušana raidījumā skaņas vai attēla veidā, ja raidījuma veidotājs to ievietojis reklāmas nolūkā.

(3) Reklāmā aizliegts piedalīties personām, kuras elektroniskajos sabiedrības saziņas līdzekļos lasa ziņas. Šis noteikums neattiecas uz sludinājumiem.

(4) Reklāmas devējs nedrīkst ietekmēt programmas vai raidījuma saturu.

 

25. pants. Atbildība par reklāmu

(1) Par reklāmas saturu atbild reklāmas devējs.

(2) Par likuma prasībām neatbilstošas vai aizliegtas reklāmas izplatīšanu atbild gan reklāmas devējs, gan raidorganizācija.

(3) Par reklāmas ievietošanu programmā vai raidījumā saskaņā ar likumu atbild raidorganizācija.

 

26. pants. Programmas vai raidījuma sponsorēšana

(1) Sponsorēšana ir fiziskās vai juridiskās personas tieša vai netieša programmas vai raidījuma finansēšana ar mērķi popularizēt savu vārdu, firmu, darbības veidu vai vizuālo tēlu.

(2) Sponsors nedrīkst ietekmēt programmas (raidījuma) saturu un izplatīšanas laiku, tādējādi aizskarot raidorganizācijas neatkarību.

(3) Ja kāda programma vai raidījums tiek sponsorēts pilnīgi vai daļēji, tas skaidri jānorāda programmas sākumā vai beigās.

(4) Sponsorētajā programmā vai raidījumā nedrīkst reklamēt sponsora preces vai pakalpojumus, ievietojot šajās programmās vai raidījumos tiešus vai pamudinošus norādījumus attiecībā uz šīm precēm un pakalpojumiem.

(5) Bērniem paredzētās programmas vai raidījumus aizliegts sponsorēt fiziskajām vai juridiskajām personām, kuru tiešā nodarbošanās saistīta ar to preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru reklamēšana ir aizliegta vai ierobežota.

(6) Aizliegts sponsorēt ziņu raidījumus, izņemot šauri tematiskas ziņas.

(7) Aizliegts sponsorēt nacionālā pasūtījuma ietvaros veidotus raidījumus par politiskām un ekonomiskām aktualitātēm valstī.

 

27. pants. Programmu veidošanas un izplatīšanas tehniskā kvalitāte

(1) Raidorganizācijām programmu veidošana un izplatīšana jāveic valsts tehniskajiem standartiem atbilstošā kvalitātē.

(2) Vispārīgo uzraudzību pār programmu tehniskās kvalitātes atbilstību valsts tehniskajiem standartiem veic Nacionālā radio un televīzijas padome.

(3) Uzraudzību pār raidīšanas tehnisko līdzekļu parametru atbilstību valsts tehniskajiem standartiem veic Valsts elektrosakaru inspekcija.

 

28. pants. Izplatīto programmu uzskaite un glabāšana

(1) Katra raidorganizācija nodrošina visas izplatītās programmas, izņemot kabeļtelevīzijā un kabeļradio retranslētās programmas, pilnu ierakstu tādā kvalitātē, kas ļauj konstatēt šīs programmas saturu. Šis ieraksts jāuzglabā ne mazāk kā vienu kalendāro mēnesi pēc raidīšanas dienas. Tā kopija bez maksas izsniedzama Nacionālajai radio un televīzijas padomei, tiesai, prokuratūras un izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.

(2) Katra programmu veidojoša raidorganizācija patstāvīgi veic izplatīto programmu uzskaiti pēc Nacionālā radio un televīzijas padomes izstrādātas vienotas uzskaites formas. Šie uzskaites materiāli izsniedzami Padomei, tiesai, prokuratūras un izziņas iestādēm pēc to pieprasījuma.

(3) Uzskaitē jāietver informācija par programmas un raidījuma nosaukumu, to noraidīšanas laiku, hronometrāžu, autortiesību subjektiem, raidījuma valodu, raidījuma sponsoriem un reklāmu.

 

29. pants. Programmas un raidījuma izlaidumdati

(1) Katras dienas radio un televīzijas programmas sākumā un beigās, bet raidījumam tikai beigās, jānorāda izlaidumdati.

(2) Raidorganizācijas programmas izlaidumdatos jānorāda raidorganizācijas nosaukums, programmas nosaukums un programmas beigās arī adrese.

(3) Raidījuma izlaidumdatos jānorāda tā autori. Neatkarīgie producenti norāda arī nosaukumu un adresi.

(4) Latvijā veidoto programmu un raidījumu izlaidumdatiem ir jābūt valsts valodā.

 

IV nodaļa. Retranslācija, kabeļtelevīzija

un kabeļradio (radiotranslācija),

kolektīvās uztveršanas antenas

30. pants. Programmu retranslācija

(1) Retranslācija ir Latvijā vai ārvalstīs izplatītu programmu tūlītēja vai ar tehnisku kavējumu pilnīga vai daļēja izplatīšana, neizdarot programmā vai raidījumā nekādus saturiskus grozījumus. Par saturiskiem grozījumiem nav uzskatāma programmas vai raidījuma tulkošana, subtitrēšana vai reklāmas pauzes aizpildīšana, ja tā izdarīta ar raidījuma veidotāja piekrišanu.

(2) Retranslējot programmu vai tās daļu, saglabājams programmu raksturojošs kadra logotips.

(3) Par retranslāciju nav uzskatāma Latvijā veidotas programmas izplatīšana atbilstoši attiecīgās raidorganizācijas apraides atļaujai, ja izplatīšanu finansē pati raidorganizācija.

(4) Atbildīga par retranslējamo programmu satura atbilstību šā likuma prasībām, izņemot 18., 19. un 21.—23. panta prasības, ir raidorganizācija, kas saņēmusi retranslācijas atļauju tās izplatīšanai.

 

31. pants. Retranslācijas atļauja

(1) Programmu retranslācijai radio, televīzijā un teletekstā raidorganizācijai jāsaņem to veidotāju piekrišana un Nacionālās radio un televīzijas padomes retranslācijas atļauja.

(2) Raidorganizācijai, kurai ir apraides atļauja, retranslācijas atļauju piešķirtā raidlaika ietvaros izsniedz uz pieprasījuma pamata, ja tās izsniegšana nav pretrunā ar šā likuma prasībām.

(3) Ja retranslācijai noteiktā raidlaikā un teritorijā nepieciešamas frekvences (kanāla) lietošanas tiesības, retranslācijas atļauju izsniedz šā likuma 10. pantā un turpmākajos pantos noteiktajā kārtībā. Retranslācijas atļauju izsniedz uz laiku līdz pieciem gadiem un atjauno konkursa kārtībā.

(4) Par retranslācijas atļaujas izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai.

(5) Radio, televīzijas un teleteksta retranslācijas programmu raidlaika apjoms nedrīkst pārsniegt 30 procentus no kopējā raidlaika apjoma jebkurā valsts teritorijas vietā un katrā no šiem elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļu veidiem. Šis noteikums neattiecas uz kabeļtelevīziju un kabeļradio.

 

32. pants. Kolektīvās uztveršanas sistēmas

(1) Kolektīvās uztveršanas sistēmas ir antenu, kabeļtīklu un elektronisku ierīču komplekss, kas paredzēts, lai attiecīgajā apdzīvotajā vietā droši uztveramās televīzijas programmas nemainītā veidā un tehniskiem normatīviem atbilstošā kvalitātē pievadītu atsevišķu ēku, ēku grupu vai nelielu apbūves zonu abonentiem. Kolektīvās uztveršanas sistēmas nav uzskatāmas par kabeļtelevīzijas tīkliem.

(2) Uz kolektīvajām uztveršanas sistēmām attiecas noteikumi par telekomu-nikāciju tīklu ierīkošanu, reģistrāciju, ekspluatāciju un aizsardzību.

(3) Kolektīvās uztveršanas sistēmas īpašniekiem ir jānodrošina visu attiecīgajā teritorijā droši uztveramo Latvijā raidīto televīzijas un ultraīsviļņu diapazona radioprogrammu uztveršana un pievadīšana abonentiem tehniskajiem normatīviem atbilstošā kvalitātē.

(4) Kolektīvās uztveršanas sistēmas ar to īpašnieku piekrišanu var izmantot kabeļtelevīzijas un kabeļradio pakalpojumu sniegšanai, ja kolektīvās uztveršanas sistēmas izmantotāji vēlas saņemt šos papildu pakalpojumus.

 

33. pants. Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmas un to izveidošana

(1) Kabeļtelevīzija un kabeļradio (radiotranslācija) ir elektroniskais saziņas līdzeklis, kas raida noteiktam klausītāju vai skatītāju lokam — abonentiem — ar vienvirziena vai divvirziena (interaktīvo) informācijas plūsmu, bet kas nav sakaru līdzeklis, ar kuras palīdzību abonenti var savstarpēji sazināties.

(2) Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmas tiek izveidotas, reģistrētas, ekspluatētas un aizsargātas saskaņā ar noteikumiem, kādi attiecībā uz telekomunikāciju tīkliem paredzēti likumā “Par telekomunikācijām”.

(3) Kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) sistēmu izmantošanai uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) jāsaņem Nacionālajā radio un televīzijas padomē reģistrācijas apliecība.

(4) Reģistrācijas apliecību kabeļtelevīzijai vai kabeļradio (radiotranslācijai) izsniedz uz pieteikuma pamata uz laiku līdz 10 gadiem, ja tas nav pretrunā ar šā likuma prasībām. Pieprasītājam pieteikumā jānorāda vārds, uzvārds, pilsonība, (juridiskajām personām — nosaukums) un adrese, kā arī ziņas par pieprasītāja kā dibinātāja (dalībnieka) piedalīšanos citos sabiedrības saziņas līdzekļos. Ja pieteikumu iesniedz uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), tajā jāiekļauj ziņas par attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) dibinātājiem (dalībniekiem), norādot akciju (kapitāla daļu) skaitu un balsstiesības, kā arī par atbildīgajām amatpersonām, norādot to vārdu, uzvārdu, amatu un pilsonību.

(5) Pieteikumam jāpievieno:

1) vispārējā programmas koncepcija, kurā jānorāda raidorganizācijas nosaukums, retranslējamo programmu nosaukumi, to tematiskā ievirze un valoda, tīkla aptveramība, attīstības un abonentu skaita perspektīvas, programmu izplatīšanas laiks, abonēšanas maksa, darbības tehniskā un organizatoriskā nodrošinājuma projekts, kā arī citas ziņas, ko raidorganizācija uzskata par svarīgām attiecībā uz savu plānoto darbību;

2) dokumenti, kas apliecina iespējamā finansiālā nodrošinājuma avotus pirmajam darbības gadam;

3) dokumenti, kas apliecina tiesības retranslēt citu raidorganizāciju programmas vai to daļas;

4) deklarācija par to, ka:

a) pieprasītājs un viņa laulātais nav vienpersonisks citas raidorganizācijas dibinātājs (dalībnieks) un ka viņa ieguldījuma apmērs citā raidorganizācijā nenodrošina kontroli pār to. Šis punkts neattiecas uz pārrobežu televīziju,

b) pieprasītājs neieņem vēlētus amatus politisko organizāciju (partiju) vadībā;

5) dokuments par kancelejas nodevas nomaksu;

6) dokuments, kas apliecina reģistrāciju Satiksmes ministrijā un pašvaldībā.

(6) Nacionālā radio un televīzijas padome savu lēmumu par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības izsniegšanu 14 dienu laikā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un vietējā laikrakstā, ja reģistrācijas apliecība tiek izsniegta reģionālajai vai vietējai raidorganizācijai.

(7) Retranslējamo programmu izvēles koncepcija ir kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības obligāts pielikums.

(8) Tiesības, ko dod kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) apliecība, nav nododamas citai personai.

(9) Mainoties raidorganizācijas dalībnieku sastāvam, pamatkapitāla apmēram, katra dalībnieka akciju (kapitāla daļu) skaitam, balsstiesību samēram vai finansiālā nodrošinājuma avotam, raidorganizācijai sešu mēnešu laikā rakstveidā jāpaziņo par šīm pārmaiņām Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kura šīs ziņas uz raidorganizācijas rēķina publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju — arī vietējā laikrakstā.

(10) Par kabeļtelevīzijas vai kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības izsniegšanu Nacionālā radio un televīzijas padome divu nedēļu laikā paziņo Tieslietu ministrijai, norādot raidorganizācijas nosaukumu, dibinātājus, raidorganizācijas adresi un teritoriju, kurā paredzēts izplatīt programmu. Nacionālā radio un televīzijas padome informē Tieslietu ministriju arī par izmaiņām raid-organizācijas dibinātāju (dalībnieku) sastāvā, kā arī par raidorganizācijas darbības izbeigšanu.

(11) Reģistrācijas apliecības termiņam beidzoties, tā atjaunojama tai pašai raidorganizācijai, ja tās darbības pēdējā gadā nav ar tiesas nolēmumu fiksēti šā likuma pārkāpumi.

 

34. pants. Kabeļtelevīzijas sistēmu darbības nosacījumi.

(1) Kabeļtelevīzijas sistēmās ir jānodrošina visu šajā apdzīvotajā vietā droši uztveramo Latvijā raidīto televīzijas programmu pievadīšana abonentam nemainītā veidā. Šo programmu izplatīšanai kabeļtelevīzijas sistēmās apraides atļauja nav vajadzīga.

(2) Uz kabeļtelevīzijas sistēmās izplatāmajām ārvalstu programmām neattiecas šā likuma 22. un 23. panta noteikumi.

(3) Nacionālā radio un televīzijas padome regulāri kontrolē kabeļtelevīzijas programmu atbilstību vispārējai programmas koncepcijai.

 

V nodaļa. Raidorganizāciju tiesības uz informāciju

un atbildība

35. pants. Raidorganizāciju tiesības uz informāciju

(1) Raidorganizācijām ir tiesības saņemt informāciju no valsts un pašvaldību institūcijām, sabiedriskajām organizācijām, valsts un pašvaldību uzņēmumiem.

(2) Raidorganizācijām tiek nodrošināta brīva pieeja plašai sabiedrībai paredzētiem, vispārēju interesi izraisošiem pasākumiem, lai veidotu un izplatītu īsas ziņu reportāžas, kuru raidlaiks nepārsniedz 90 sekundes.

 

36. pants. Atsaukums

(1) Persona, par kuru kādas raidorganizācijas raidījumā minētas nepatiesas ziņas, var pieprasīt, lai tā pati raidorganizācija izplata šo ziņu atsaukumu.

(2) Pieteikums par atsaukuma izplatīšanu jāiesniedz raidorganizācijai vai tiesai rakstveidā 14 dienu laikā, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi.

(3) Pieteikums raidorganizācijā izskatāms septiņu dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja raidorganizācijai nav pietiekamu pierādījumu, ka izplatītās ziņas atbilst patiesībai, tai nekavējoties šīs ziņas jāatsauc.

(4) Atsaukums jāizplata raidorganizācijas vārdā tajā pašā programmā (raidījumā), tādā pašā programmas (raidījuma) laikā, kurā tika minētas nepatiesās ziņas.

(5) Ja raidorganizācija nepiekrīt atsaukuma izplatīšanai, tā septiņu dienu laikā par to paziņo pieteikuma iesniedzējam. Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības 14 dienu laikā griezties ar prasību tiesā. Ja ar tiesas spriedumu raidorganizācijai tiek uzlikts pienākums atsaukt nepatiesās ziņas, tas izdarāms saskaņā ar šā panta ceturto daļu.

 

37. pants. Tiesības uz atbildes izplatīšanu

(1) Fiziskajai vai juridiskajai personai, kuru aizskar kādas pārraidītas ziņas, neatkarīgi no tā, vai pieprasīts atsaukums, ir tiesības uz atbildi. Atbilde var būt aizskartās personas vai tās pārstāvja uzstāšanās elektroniskajā sabiedrības saziņas līdzeklī ieraksta veidā vai šīs personas sagatavota teksta nolasīšana.

(2) Personai, kura vēlas izmantot tiesības uz atbildi, 14 dienu laikā pēc ziņu izplatīšanas jāiesniedz raidorganizācijai rakstveida pieteikums, informējot par to Nacionālo radio un televīzijas padomi. Pieteikumam pievienojama atbilde.

(3) Personai, kura apstrīd raidījumā izplatītās ziņas, ir tiesības tajā pašā raidorganizācijā bez maksas noskatīties un/vai noklausīties raidījuma fragmentu, kurā aizskartas tās intereses, vai saņemt par maksu šāda raidījuma ieraksta kopiju.

(4) Aizskartā persona atbildē norāda uz raidījumā minētajām ziņām un to vietā sniedz citas.

(5) Raidorganizācija pēc aizskartās personas pieprasījuma nodrošina atbildes ierakstu.

(6) Raidorganizācijai 14 dienu laikā tajā pašā programmā (raidījumā) un tajā paša programmas raidījuma laikā, kurā pārraidītas minētās ziņas, bez maksas jāizplata atbilde, pēc aizskartās personas izvēles nolasot tās sagatavoto atbildi vai izplatot ierakstu ar šo atbildi.

(7) Raidorganizācija var atteikties izplatīt atbildi, ja:

1) personai, kuru skar apstrīdamās ziņas, nav tiesiski pamatojamas ieinteresētības atbildes izplatīšanā;

2) atbilde ir nesamērīgi gara;

3) atbilde satur krimināli sodāmu paziņojumu.

(8) Atteikumu raidorganizācija paziņo iesniedzējam rakstveidā. Atteikumu 14 dienu laikā no tā saņemšanas var pārsūdzēt tiesā.

 

38. pants. Civiltiesiskā atbildība par kaitējumu

(1) Kaitējums, arī morālais kaitējums, kas nodarīts fiziskajai vai juridiskajai personai, sniedzot par to raidījumā ziņas, kas aizskar tās godu un cieņu, raidorganizācijai jāatlīdzina saskaņā ar Civillikuma un citu likumu noteikumiem, ja tā nepierāda, ka šīs ziņas atbilst patiesībai.

(2) Raidorganizācija tiek atbrīvota no kaitējuma atlīdzības, ja personas godu un cieņu aizskarošas ziņas satur valsts varas un pārvaldes institūciju vai amatpersonu paziņojumi, kā arī tad, ja nepatiesas ziņas izplatītas tiešajā translācijā un raidorganizācijai nav bijis iespējams ietekmēt šo ziņu izplatīšanu.

 

39. pants. Administratīvā atbildība un kriminālatbildība

(1) Par programmu izplatīšanu bez apraides atļaujas, par raidorganizācijas darbības neatbilstību vispārējai programmas koncepcijai, par likumā paredzētās informācijas nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Nacionālajai radio un televīzijas padomei, par programmu veidošanas un uzskaites noteikumu pārkāpumiem un par citiem šā likuma pārkāpumiem vainīgās personas saucamas pie atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksu un Latvijas Kriminālkodeksu.

(2) Par pieļauto pārkāpumu Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai var izteikt brīdinājumu, sastādīt administratīvā pārkāpuma protokolu vai nodot materiālus tiesībaizsardzības iestādēm krimināllietas ierosināšanai.

 

40. pants. Raidorganizācijas darbības apturēšana un izbeigšana

(1) Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas un kabeļradio reģistrācijas apliecību, ja:

1) raidorganizācija ir savu darbību izbeigusi, bet nav nodevusi izsniegto dokumentu Nacionālajai radio un televīzijas padomei;

2) raidorganizācija pieļauj neregulāru darbību vai pilnībā neizmanto piešķirto raidlaiku, izņemot gadījumus, kad tas notiek tehnisku iemeslu dēļ un ne ilgāk kā trīs mēnešus.

(2) Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības uz laiku līdz septiņām dienām apturēt raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) nav samaksājusi apraides atļaujas maksu;

2) pieļāvusi būtisku šā likuma pārkāpumu;

3) pieļāvusi būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas.

(3) Pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes pieteikuma tiesa izbeidz raidorganizācijas darbību, ja tā:

1) apraides atļauju ieguvusi nelikumīgi;

2) pieļāvusi administratīvo pārkāpumu pēc tam, kad viena gada laikā vainīgajām personām ir divas reizes piemērots administratīvais sods par šā likuma pārkāpumu;

3) pieļāvusi būtiskus šā likuma pārkāpumus vai būtiskas atkāpes no vispārējās programmas koncepcijas pēc tam, kad Nacionālā radio un televīzijas padome raidorganizācijai ir izteikusi brīdinājumu vai uz laiku apturējusi tās darbību.

(4) Pirms darbības apturēšanas vai pieteikuma iesniegšanas tiesā Nacionālajai radio un televīzijas padomei jāpieprasa attiecīgo raidorganizācijas amatpersonu paskaidrojums, kurš jāiesniedz trīs dienu laikā. Paskaidrojuma neiesniegšana šajā termiņā nav šķērslis raidorganizācijas darbības apturēšanai vai pieteikuma iesniegšanai tiesā.

(5) Nacionālā radio un televīzijas padome paziņojumu par apraides atļaujas, retranslācijas atļaujas, kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības anulēšanu vai tiesas spriedumu par raidorganizācijas darbības izbeigšanu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, bet par reģionālo vai vietējo raidorganizāciju — arī vietējā laikrakstā.

(6) Nacionālās radio un televīzijas padomes lēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas spriedumu par darbības izbeigšanu raidorganizācija paziņo tai piešķirtajā raidlaikā.

 

VI nodaļa. Nacionālā radio un televīzijas padome

41. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes statuss

(1) Nacionālā radio un televīzijas padome (turpmāk arī — Padome) ir patstāvīga institūcija, kas pārstāv sabiedrības intereses elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un uzrauga, lai to darbībā tiktu ievērota Satversme, šis likums un citi likumi, kā arī nodrošināta vārda un informācijas brīvība.

(2) Padome ir juridiskā persona. Tai ir patstāvīga bilance un konts bankā. Padomei ir zīmogs ar tās nosaukumu.

 

42. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes izveidošanas kārtība

(1) Padomi izveido Saeima, un tās sastāvā ir deviņi locekļi.

(2) Padomes sastāvā var būt Latvijas pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo Latvijā. Padomes locekļus izraugās no sabiedrībā pazīstamām personām.

(3) Padomes locekļus ievēlē Saeima Saeimas Kārtības rullī noteiktajā kārtībā.

(4) Padomes locekļu kandidatūras var izvirzīt ne mazāk kā pieci Saeimas deputāti, iesniedzot savu priekšlikumu Saeimas Prezidijam. Kandidatūras iesniedzēja paraksts nozīmē, ka izvirzītais kandidāts piekritis savas kandidatūras izvirzīšanai.

(5) Izvirzīto kandidātu sarakstu publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, norādot katra kandidāta vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu, darba vietu un ieņemamo amatu (nodarbošanos).

(6) Padomes priekšsēdētāju un viņa vietnieku aizklāti ievēlē Nacionālā radio un televīzijas padome 14 dienu laikā pēc iepriekšējā priekšsēdētāja un viņa vietnieka pilnvaru laika izbeigšanās.

(7) Padomē nedrīkst būt vairāk par trīs locekļiem no vienas politiskas organizācijas (partijas).

 

43. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļiem izvirzāmās prasības

(1) Padomes locekļi nedrīkst savienot amatu Padomē ar Saeimas deputāta vai Ministru kabineta locekļa pienākumiem.

(2) Padomes locekļi nedrīkst ieņemt vēlētus vai citus amatus politisko organizāciju (partiju) vadības institūcijās.

(3) Uz Padomes locekļiem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām korupcijas novēršanas likumā.

(4) Darbs Padomē ir Padomes locekļa pamatdarbs. Cits algots darbs iespējams tikai ar Padomes atļauju.

(5) Par Padomes locekli nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

 

44. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pilnvaru laiks

(1) Padomes locekļu pilnvaru laiks ir četri gadi.

(2) Ik pēc diviem gadiem Padomes sastāvs tiek atjaunināts, nomainot tos Padomes locekļus, kas nostrādājuši četrus gadus.

(3) Padomes loceklis savu darbību var izbeigt, iesniedzot Padomei par to pietei-kumu; par Padomes locekļa atbrīvošanu no amata Saeima informējama 14 dienu laikā.

(4) Saeima atsauc pirms termiņa Padomes locekli, ja:

1) viņš trīs mēnešu laikā neattaisnoti nav apmeklējis vairāk nekā pusi no Padomes sēdēm;

2) ir konstatēti šā likuma 43. pantā norādītie apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par Padomes locekli.

(5) Padomes locekļu pilnvaru pirmstermiņa izbeigšanās gadījumā uz atlikušo pilnvaru laiku, ja tas nav mazāks par vienu gadu, Saeima ievēlē tās sastāvā citu locekli.

(6) Padomes locekļus var atkārtoti ievēlēt tās sastāvā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

 

45. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības principi

(1) Visi Padomes pieņemtie lēmumi ir publiski un pieejami jebkurai ieinteresētajai personai.

(2) Padome veicina visu veidu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu līdztiesīgu un līdzsvarotu attīstību.

(3) Padome saskaņā ar šo likumu un citiem likumiem nepieļauj monopolu veidošanos elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības jomā.

(4) Padome veicina Latvijas nacionālajām interesēm atbilstošu programmu politiku.

(5) Padomei ir tiesības pieņemt lēmumus, kas attiecas uz elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem tikai gadījumos, kas paredzēti šajā likumā. Šie lēmumi ir pārsūdzami tiesā likumā noteiktajā kārtībā.

(6) Padomei nav tiesību vērtēt radio un televīzijas programmas pirms to raidīšanas.

 

46. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes pamatuzdevumi un kompetence

(1) Padome izstrādā elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju, nodrošinot vairāku programmu kvalitatīvas uztveršanas iespēju visā valsts teritorijā, paredzot gan sabiedrisko, gan privāto raidorganizāciju attīstību.

(2) Padome sagatavo valsts budžeta projektu nacionālajam pasūtījumam un iesniedz to Ministru kabinetam, pēc budžeta pieņemšanas Saeimā lemj par tā sadalījumu atbilstoši apstiprinātajam nacionālajam pasūtījumam.

(3) Padome pārvalda valsts kapitāla daļas Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā, apstiprina to statūtus, ieceļ ģenerāldirektorus, izveido revīzijas komisijas un apstiprina valžu sastāvu.

(4) Padome nosaka nacionālā pasūtījuma pamatnostādnes — apjomu, reklāmas izvietošanas kārtību nacionālā pasūtījuma ietvaros un slēdz līgumus par tā izpildi šā likuma 56. panta otrajā daļā paredzētajā gadījumā.

(5) Padome Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nosaka maksu par apraides atļauju. Apraides atļaujas maksu maksā visas raidorganizācijas.

(6) Padome izsniedz apraides un retranslācijas atļaujas (pēc konkursa rezultātiem vai uz pieprasījuma pamata), kā arī kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecības.

(7) Padome:

1) kārto uz izsniegto apraides atļauju, retranslācijas atļauju un kabeļtelevīzijas, kabeļradio (radiotranslācija) reģistrācijas apliecību pamata raidorganizāciju reģistru;

2) vāc, apkopo un analizē informāciju par elektroniskajiem sabiedrības saziņas līdzekļiem, to darbību un attīstību Latvijā un ārvalstīs;

3) uztur sakarus ar citu valstu institūcijām, kas risina elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības un attīstības jautājumus;

4) pasūta Padomes funkciju nodrošināšanai (kompetentu lēmumu pieņemšanai) nepieciešamos socioloģiskos un citus pētījumus par elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbības un attīstības problēmām;

5) uzklausa, analizē un apkopo skatītāju un klausītāju ierosinājumus, sūdzības un citu informāciju par elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu darbību;

6) pieprasa no raidorganizācijām raidījumu ierakstus gadījumos, kad ir saņemta sūdzība, un gādā par to saglabāšanu līdz galīgai sūdzības izskatīšanai.

(8) Padome kontrolē šā likuma ievērošanu:

1) uzklausot un pārbaudot skatītāju un klausītāju sūdzības;

2) kontrolējot programmu uzskaiti raidorganizācijās;

3) veicot izplatīto programmu satura un kvalitātes izlases veida pārbaudes.

(9) Padome izskata materiālus par likuma pārkāpumiem elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā un atkarībā no konstatēto pārkāpumu smaguma, biežuma un bīstamības pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) izteikt raidorganizācijai brīdinājumu;

2) sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu un nosūtīt to tiesai;

3) anulēt apraides atļauju, retranslācijas atļauju, kabeļtelevīzijas un kabeļradio (radiotranslācijas) reģistrācijas apliecību vai apturēt raidorganizācijas darbību;

4) griezties tiesā par raidorganizācijas darbības izbeigšanu;

5) nosūtīt materiālus tiesībaizsardzības iestādēm par krimināllietas ierosināšanu.

(10) Padome apkopo un izplata ziņas par raidorganizācijām un to darbību Latvijā. Reizi gadā tā publicē pārskatu par savu darbību.

 

47. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes darbības nodrošināšana

(1) Padomes darbības nodrošināšanai tiek izveidots sekretariāts. Sekretariāta darbinieki nedrīkst ieņemt nekādus citus amatus vai saņemt atalgojumu tieši vai ar citu personu starpniecību no raidorganizācijām.

(2) Sekretariāta darbinieku atalgojums atbilst attiecīgās kategorijas valsts civildienesta ierēdņu amatalgām.

 

48. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības

Padomei ir tiesības:

1) jebkurā raidorganizācijā pārbaudīt izplatīto programmu uzskaiti un ierakstus, kā arī noskatīties un/vai noklausīties to fragmentus;

2) aizrādīt Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoriem, ja atsevišķi raidījumi neatbilst to vispārējai programmas koncepcijai vai šā likuma prasībām;

3) aizrādīt komerciālajām raidorganizācijām, ja atsevišķi raidījumi neatbilst to vispārējai programmas koncepcijai, pamatojoties uz kuras pamata piešķirta apraides atļauja, vai šā likuma prasībām;

4) konkursa kārtībā slēgt līgumus ar specializētām organizācijām un ekspertiem par atsevišķu tās kompetencē esošu uzdevumu un projektu īstenošanu;

5) pieprasīt no raidorganizācijām finansiālās darbības pārskatu, ja tās pieprasa valsts budžeta finansējumu vai maksājumu atvieglojumus.

 

49. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes darba organizācija

(1) Padome pati izstrādā un apstiprina savas iekšējās darbības noteikumus.

(2) Padomes sēdes notiek ne retāk kā vienu reizi mēnesī. Informācijai par sēžu sasaukšanu un darba kārtību ir jābūt pieejamai. Ārkārtas sēdes, ja to pieprasa vismaz trīs Padomes locekļi, jāsasauc triju dienu laikā.

(3) Padome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vairāk nekā puse tās locekļu.

(4) Padome lēmumus pieņem ar tās locekļu balsu vairākumu, izņemot šā likuma 59. panta sestajā daļā paredzēto gadījumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir Padomes priekšsēdētāja balss.

(5) Padomes sēdes tiek protokolētas. Padomes sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretariāta vadītājs.

(6) Par Padomes sēdes norisi un tajā pieņemtajiem lēmumiem sekretariāts sniedz ziņojumu sabiedrības saziņas līdzekļiem un nosūta lēmumu norakstus raidorganizācijām un citām institūcijām, uz kurām tie attiecas.

(7) Padome nodrošina savu locekļu un darbinieku izglītošanu elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jomā.

 

50. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes finansiālā darbība

(1) Padome tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem.

(2) Padome rīkojas ar līdzekļiem, kas veidojas no iekasētās kancelejas nodevas, kuras apmēru nosaka Padome, ņemot vērā attiecīgo pakalpojumu izmaksas.

(4) Pārskatu par savu finansiālo darbību Padome vienu reizi gadā publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

 

51. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs

(1) Padomes priekšsēdētājs ir atbildīgs par Padomes darbu un tās funkciju izpildi.

(2) Padomes priekšsēdētājs vai Padomes pilnvarots Padomes loceklis:

1) pārstāv Padomi valsts institūcijās, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām, arī ārvalstīs;

2) pārstāv Latviju starptautiskajās organizācijās elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu jautājumos;

3) ar padomdevēja tiesībām var piedalīties Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas valdes sēdēs.

(3) Padomes priekšsēdētājs:

1) vada Padomes sēdes;

2) ir Padomes finansu rīkotājs;

3) pieņem darbā un atbrīvo no darba Padomes kancelejas darbiniekus;

4) slēdz līgumus ar fiziskajām un juridiskajām personām Padomes darba nodrošināšanai.

(4) Padomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā priekšsēdētāja pienākumus veic viņa vietnieks.

(5) Padomes priekšsēdētāja darba samaksa atbilst ministra darba samaksai. Padomes priekšsēdētāja vietnieka darba samaksa atbilst valsts ministra darba samaksai.

 

52. pants. Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu pienākumi un tiesības

(1) Padomes locekļu pienākums ir piedalīties Padomes sēdēs un pildīt Padomes uzticētos pienākumus.

(2) Padomes locekļiem ir tiesības:

1) ierosināt izskatīšanai Padomē jautājumus, kas ir tās kompetencē;

2) izteikties par sēdē izskatāmajiem jautājumiem un iesniegt priekšlikumus lēmuma projektam;

3) izdarīt pārbaudes raidorganizācijās saskaņā ar šo likumu.

(3) Padomes loceklis, kurš iekļauts Valsts radio un televīzijas centra padomes sastāvā, pārstāv tajā Padomes un raidorganizāciju intereses.

(4) Padomes locekļu amatalga tiek pielīdzināta 2. kategorijas valsts civildienesta ierēdņa amatalgai.

 

VII nodaļa. Nacionālais pasūtījums

53. pants. Nacionālā pasūtījuma būtība

Nacionālais pasūtījums ir Nacionālajā radio un televīzijas padomē apstiprinātais raidījumu un programmu kopums, kurā ievērotas šā likuma prasības un kuram ir nepieciešamais finansiālais nodrošinājums.

 

54. pants. Nacionālā pasūtījuma uzdevums

Nacionālais pasūtījums:

1) nodrošina brīvu vispusīgas informācijas izplatīšanu par notikumiem Latvijā un ārzemēs;

2) nodrošina latviešu valodas un kultūras attīstību, sekmējot vienkopienas valsts nostiprināšanu;

3) saskaņā ar divpusējiem līgumiem nodrošina Saeimas, Valsts prezidenta, Ministru kabineta un pašvaldību darbības atspoguļojumu;

4) nodrošina sabiedrības vajadzības pēc izglītojošiem, arī reliģiski izglītojošiem, kultūras, zinātnes, izklaides, bērnu, sporta un citiem raidījumiem (arī ar surdotulkojumu);

5) veicina raidījumu veidošanu par Latvijā dzīvojošo mazākumtautību dzīvi un kultūru;

6) nodrošina priekšvēlēšanu aģitācijas iespējas saskaņā ar likumu.

 

55. pants. Nacionālā pasūtījuma veidošana

(1) Nacionālo pasūtījumu veido, vispusīgi izzinot skatītāju un klausītāju vēlmes. Tam pēc iespējas plaši jāatspoguļo sabiedrībā pastāvošie uzskati, kā arī politiskie, filozofiskie un kultūras virzieni. Nacionālais pasūtījums nedrīkst vienpusīgi kalpot kādas politiskas organizācijas (partijas) interesēm.

 

56. pants. Nacionālā pasūtījuma izpildītāji

(1) Nacionālo pasūtījumu pamatā pilda Latvijas Radio un Latvijas Televīzija. Daļu nacionālā pasūtījuma Nacionālā radio un televīzijas padome var konkursa kārtībā nodot citām raidorganizācijām.

(2) Nacionālā pasūtījuma apjoms citām raidorganizācijām kopā nedrīkst pārsniegt 15 procentus no nacionālā pasūtījuma finansējuma kopējā apjoma un par tā izpildi slēdz līgumu uz laiku ne ilgāku par vienu saimniecisko gadu.

 

VIII nodaļa. Latvijas Radio, Latvijas Televīzija

un Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs

57. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas uzņēmējdarbības principi

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kā sabiedrisko raidorganizāciju dibināšanas, reģistrācijas un darbības noteikumus nosaka likums “Par uzņēmējdarbību”, likums “Par bezpeļņas organizāciju”, “Likums par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību”, šis likums, kā arī statūti, kurus apstiprina Nacionālā radio un televīzijas padome.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija ir valsts bezpeļņas sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kuru pamatuzdevums ir nacionālā pasūtījuma īstenošana.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas statūtfondu veido valsts ieguldītā manta. Nacionālā radio un televīzijas padome ir valsts kapitāla daļu turētāja šajās uzņēmējsabiedrībās un veic to dalībnieku pilnsapulces funkcijas.

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija nav privatizējami ne kopumā, ne pa daļām, to kapitāla daļas nav pārdodamas un manta nav ieķīlājama. Šīm raidorganizācijām nav tiesību garantēt citu fizisko vai juridisko personu saistību izpildi.

(5) Ar Nacionālās radio un televīzijas padomes atļauju Latvijas Radio un Latvijas Televīzija drīkst piedalīties uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību dibināšanā, iegādāties citu uzņēmējsabiedrību kapitāla daļas un vērtspapīrus, ja tas nepasliktina programmas kvalitāti.

 

58. pants. Latvijas Valsts radio un televīzijas centra uzņēmējdarbības principi

(1) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs saskaņā ar elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu attīstības nacionālo koncepciju nodrošina pilnībā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nacionālā pasūtījuma programmas izplatīšanu visā valsts teritorijā, kā arī mērķauditorijai ārpus valsts robežām.

(2) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs darbojas kā valsts uzņēmējsabiedrība un nav privatizējama kopumā, kā arī tajā daļā, kas nodrošina televīzijas un radio programmu izplatīšanu.

(3) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs tiek finansēts no tā uzņēmējdarbības ieņēmumiem uz bezpeļņas principa. Viss ienākums paliek centra rīcībā un to pilnā mērā izlieto pamatlīdzekļu iegādei, raidīšanas infrastruktūras attīstībai, kā arī citu statūtos paredzēto uzdevumu veikšanai.

(4) Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs nedrīkst tieši vai ar trešo personu starpniecību veidot programmas un ar savu ieguldījumu piedalīties citās raidorganizācijās.

 

59. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas pārvalde

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīziju vada ģenerāldirektori, kurus uz trim gadiem ieceļ Nacionālā radio un televīzijas padome, noslēdzot darba līgumu.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru var iecelt atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Viņš nedrīkst:

1) būt Saeimas deputāts vai Ministru kabineta loceklis;

2) darboties politiskajās organizācijās (partijās) vai to apvienībās, bet gadījumā, ja viņš darbojas kādā politiskajā organizācijā (partijā) vai to apvienībā, šī darbība ir jāaptur.

(3) Uz Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoriem attiecas ierobežojumi un aizliegumi, kas paredzēti valsts amatpersonām korupcijas novēršanas likumā.

(4) Par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoriem nevar būt persona, kas sodīta par tīšu noziegumu, ja tā nav reabilitēta vai sodāmība nav dzēsta vai noņemta.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektori nedrīkst ieņemt citus algotus amatus un veikt citus algotus pienākumus, izņemot māksliniecisko, zinātnisko un pedagoģisko darbību. Ģenerāldirektors nedrīkst būt nevienas raidorganizācijas dibinātājs vai akciju (kapitāla daļu) turētājs.

(6) Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijas ģenerāldirektoru var atlaist pirms termiņa pēc viņa lūguma. Atlaišana pēc Nacionālās radio un televīzijas padomes iniciatīvas pieļaujama darba likumdošanā paredzētajos gadījumos vai arī tad, ja tiek konstatēti apstākļi, kas liedz attiecīgajai personai būt par ģenerāldirektoru. Lēmumu par ģenerāldirektora atlaišanu Nacionālā radio un televīzijas padome pieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu no Padomes locekļu kopskaita.

(7) Latvijas Radio ģenerāldirektors un Latvijas Televīzijas ģenerāldirektors:

1) vada uzņēmējsabiedrību atbilstoši statūtu, šā likuma un citu likumu prasībām;

2) pārstāv uzņēmējsabiedrību tiesā, valsts varas un pārvaldes institūcijās, uzņēmējsabiedrībās, kurās ir uzņēmējsabiedrības ieguldījums, kā arī attiecībās ar fiziskajām un juridiskajām personām;

3) slēdz darījumus uzņēmējsabiedrību vārdā;

4) iesniedz Nacionālajai radio un televīzijas padomei apstiprināšanai attiecīgi Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas nacionālā pasūtījuma daļas projektu.

(8) Ģenerāldirektoram var būt divi vietnieki. Ģenerāldirektora prombūtnes laikā viņa pienākumus pēc ģenerāldirektora norādījuma pilda viens no vietniekiem.

(9) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas struktūrvienību vadītājus darbā pieņem ģenerāldirektors statūtos noteiktajā kārtībā.

(10) No struktūrvienību vadītājiem saskaņā ar statūtiem tiek izveidota valde, kuru vada ģenerāldirektors. Ģenerāldirektora vietnieki pēc amata ir valdes locekļi. Valdē ar darbinieku pilnsapulces lēmumu iekļaujami ne mazāk kā divi darbinieku pārstāvji.

(11) Valde apstiprina nacionālā pasūtījuma izpildes projektu un izlemj citus jautājumus saskaņā ar statūtiem.

(12) Ģenerāldirektors tikai ar valdes piekrišanu var rīkoties šādos gadījumos:

1) nosakot programmu politikas koncepciju un pamatvirzienus;

2) sagatavojot ikgadējo finansu plānu;

3) slēdzot darba koplīgumu.

(13) Statūtos paredzētajos gadījumos valde realizē arī padomdevēja tiesības.

 

60.pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbība

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbībā nav tiesīga iejaukties un dot amatpersonām saistošus norādījumus neviena valsts varas vai pārvaldes institūcija, sabiedriskā organizācija vai to amatpersonas, izņemot Latvijas likumdošanā tieši paredzētos gadījumus. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbību šajā likumā noteiktās kompetences ietvaros uzrauga Nacionālā radio un televīzijas padome.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var iestāties dažādās starptautiskās organizācijās, kas risina elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu problēmas. Par darbību šajās organizācijās un pieņemtajiem lēmumiem Latvijas Radio un Latvijas Televīzija informē Nacionālo radio un televīzijas padomi.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija var veidot īpašas programmas ārzemēm, ja to finansēšanai tiek piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi.

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai ir pienākums nekavējoties dot iespēju Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam vai Ministru prezidentam sniegt ārkārtas paziņojumu.

 

61. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas finansēšana

(1) Latvijas Radio budžeta un Latvijas Televīzijas budžeta ieņēmumu daļu veido:

1) valsts budžeta līdzekļi;

2) patstāvīgā uzņēmējdarbībā iegūtie līdzekļi;

3) dāvinājumi, ziedojumi un sponsoru iemaksas.

 

62. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmas

(1) Radio un televīzijas pirmajā un otrajā izplatīšanas tīklā tiesības izplatīt programmas pieder sabiedriskajām raidorganizācijām — Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai. Nacionālā radio un televīzijas padome ir tiesīga piešķirt citām raidorganizācijām apraides tiesības otrajā izplatīšanas tīklā laikā, kas nav nepieciešams nacionālā pasūtījuma izpildei, ar šādiem nosacījumiem:

1) raidlaika ilgums katru gadu tiek precizēts atkarībā no nacionālā pasūtījuma apjoma;

2) Nacionālā radio un televīzijas padome atsevišķās dienās, kad papildu raidlaiks nepieciešams Latvijas Radio vai Latvijas Televīzijai, citas raidorganizācijas raidlaiku var saīsināt vai pārcelt, brīdinot raidorganizāciju vismaz trīs dienas iepriekš.

(2) Latvijas Radio un Latvijas Televīzija 1.izplatīšanas tīklā savu programmu veido kā nacionālo programmu valsts valodā.

(3) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas 2. izplatīšanas tīkla programma pamatā ir valsts valodā. 20 procentus gada raidlaika tajā var atvēlēt raidījumiem valsts minoritāšu valodās, ieskaitot tajā raidlaikā arī valsts valodā subtitrētās kinofilmas un teātru izrādes.

(4) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmās līdz 15 procentiem raidlaika ir pieļaujams aizņemt ar citu raidorganizāciju vai neatkarīgo producentu sagatavotajiem raidījumiem.

(5) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu redakciju un raidījumu vadītājiem jābūt politiski neitrāliem.

 

63. pants. Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas arhīvi (videokrātuves un fonotēka)

(1) Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas veidotie vai šīm raidorganizācijām veidotie audiovizuālie darbi un fonogrammas ar kultūrvēsturisku vērtību uzskatāmi par nacionālā kultūras mantojuma daļu un valsts arhīva fonda sastāvdaļu. Tie uzglabājami un izmantojami atbilstoši likumam “Likums par arhīviem”. Raidorganizāciju arhīvos esošos audiovizuālos darbus un dokumentus var izmantot tikai ar to piekrišanu.

 

Pārejas noteikumi

1. Nacionālā radio un televīzijas padome un sabiedriskās raidorganizācijas 1995.gadā savu darbību veic apstiprinātā valsts budžeta ietvaros.

2. Likumprojektu par nepieciešamajiem grozījumiem Administratīvo pārkāpumu kodeksā līdz 1996.gada 1.martam izstrādā un iesniedz Ministru kabinets. Šā likuma noteikumi, kas paredz Nacionālās radio un televīzijas padomes tiesības sastādīt administratīvo pārkāpumu protokolu, nav piemērojami līdz Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu pieņemšanai.

3. Raidorganizācijām, kuru pamatkapitālā ārvalstu ieguldījums pārsniedz 20 procentus, neatļautajā kontrolē turētā kapitāla daļa viena gada laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jāatsavina par labu Latvijas fiziskajām vai juridiskajām personām. Šajā periodā netiek pieļauta tādu jaunu raidorganizāciju reģistrācija, kuru pamatkapitālā ir ārvalstu ieguldījums.

4. Nacionālā radio un televīzijas padome līdz 1996.gada 1.maijam veic raidorganizāciju pārreģistrāciju pašas izstrādātajā kārtībā. Raidorganizācijām pārreģistrācijai jāiesniedz uzņēmuma reģistrācijas apliecības, statūtu un masu informācijas līdzekļa reģistrācijas apliecības noraksts, kā arī šā likuma 11. panta piektajā daļā minētie dokumenti un jāuzrāda raidīšanas atļauja.

5. Šā likuma 18.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētie ierobežojumi pilnā apjomā ieviešami viena gada laikā pēc likuma stāšanās spēkā.

6. Šā likuma 19.panta ceturtās daļas noteikumi pilnā mērā ieviešami pakāpeniski līdz 1996.gada 1.jūlijam.

7. Nacionālajai radio un televīzijas padomei ir tiesības šā likuma 19. panta piektās daļas ierobežojumus atsevišķos valsts reģionos ieviest piecu gadu laikā.

8. Ministru kabinets sadarbībā ar Nacionālo radio un televīzijas padomi sešu mēnešu laikā izstrādā valsts tehniskos standartus un nosaka to spēkā stāšanās kārtību.

9. Šā likuma 21. panta piektās daļas noteikumi par alkoholisko dzērienu reklāmas ierobežošanu piemērojami ar 1996.gada 1.janvāri.

10. Šā likuma 21.panta septītās daļas noteikumi par tabakas izstrādājumu reklāmas aizliegumu piemērojami ar 1997.gada 1.janvāri.

11. Retranslācijas atļaujas pirmos divus gadus pēc šā likuma stāšanās spēkā atjauno ik pēc gada, pēc tam — ik pēc pieciem gadiem.

12. Šā likuma 32.panta trešā daļa stājas spēkā attiecībā uz radio triju gadu laikā, bet uz televīziju — divu gadu laikā pēc šā likuma stāšanās spēkā.

13. Priekšlikumi par Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu kandidātiem iesniedzami Saeimas Prezidijam trīs dienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas.

14. Šā likuma 44.pantā paredzētā Nacionālās radio un televīzijas padomes locekļu nomaiņa notiek šādi — divus gadus pēc Padomes izveidošanas izlozes kārtībā atbrīvo četrus Padomes locekļus, bet vēl pēc diviem gadiem — tos Padomes locekļus, kuri bijuši Padomē četrus gadus. Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētājs izlozē nepiedalās.

15. Nacionālā radio un televīzijas padome sanāk uz pirmo sēdi Latvijas radio un televīzijas padomes telpās piektajā dienā pēc tās ievēlēšanas pilnā sastāvā pulksten 10.00. Pirmo sēdi līdz Nacionālās radio un televīzijas padomes priekšsēdētāja ievēlēšanai vada gados vecākais šīs Padomes loceklis.

16. Ar Nacionālās radio un televīzijas padomes sanākšanu darbību izbeidz Latvijas radio un televīzijas padome. Tās priekšsēdētājs desmit dienu laikā nodod jaunievēlētajai Padomei Latvijas radio un televīzijas padomes dokumentus.

17. Šā likuma 58.panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz Latvijas Valsts radio un televīzijas centra jau nodibinātajiem uzņēmumiem.

18. Valsts uzņēmums Latvijas Radio, valsts uzņēmums Latvijas Televīzija un uzņēmums Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs līdz 1995.gada 31.decembrim pārveidojami par valsts uzņēmējsabiedrībām.

19. Atzīt par spēku zaudējušu likumu “Par radio un televīziju” (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, nr.22;1993,nr.8; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994,nr.13.

 

Likums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!