Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par biodegvielu ražošanu un pielietošanu Latvijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 3.08.1995., Nr. 115 (398) https://www.vestnesis.lv/ta/id/27401

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par grozījumiem likumā "Par grāmatvedību"

Vēl šajā numurā

03.08.1995., Nr. 115 (398)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

PROJEKTI, KONCEPCIJAS, PLĀNI

Par biodegvielu ražošanu un pielietošanu Latvijā

Ministru kabineta sēdes protokola izraksts

(prot. nr. 38, 52.§) Rīgā 1995. gada 18. jūlijā

Apspriešanā piedalās: Ā.Ūdris, J.Kuzma, O.R.Pavlovskis, J.Zvanītājs, A.Ozols, A.Poča, P.Apinis, D.Tunsts, J.Ozoliņš, A.Bērziņš, G.Grūbe, M.Beķeris, V.Birkavs, J.Zvanītājs, M.Gailis

Nolemj:

1. Akceptēt iesniegto koncepcijas projektu.

2. J.Kuzmam izstrādāt biodegvielu ražošanas un izmantošanas nacionālo programmu saskaņā ar Ministru kabineta 1994. gada 12. aprīļa rīkojumu nr.162–r “Par nacionālajām programmām ekonomiskās politikas realizācijai” laikposmam līdz 2000. gadam, piesaistot zinātniskās pētniecības institūtus un augstskolas. Programmai par pamatu ņemt atbilstīgus ekonomiskos aprēķinus un lauksaimniecības īpatnības pašreizējā laikposmā. Programmu iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā līdz 1996. gada 1. janvārim.

3. Pamatā akceptēt programmas izstrādei un zinātnisko pētījumu pabeigšanai nepieciešamo finansējumu 20 tūkst. latu apmērā un izvērtēt šo pieteikumu iekļaušanai valsts 1996. gada budžeta projekta zinātnes asignējumā.

Ministru prezidents M.Gailis

Valsts kancelejas direktors Ž.Tikmers

Saturā

1. Koncepcijas pamatojums

2. Biodegvielu tautsaimnieciskā nozīme

3. Bioetanola ražošanas iespējas Latvijā

3.1. Bioetanols kā motordegviela

3.2. Bioetanola ieguves iespējas

4. Rapša eļļas ražošanas iespējas Latvijā

4.1. Rapša eļļa kā motordegviela

4.2. Rapša eļļas ieguves iespējas

5. Biogāzes izmantošanas iespējas

6. Biodegvielas ekonomiskums

6.1. LATOLA 005 ražošanas izmaksas

6.2. Biodīzeļa ražošanas izmaksas

7. Atzinumi un priekšlikumi

Par biodegvielu ražošanu un pielietošanu Latvijā

1. Koncepcijas pamatojums

Naftas resursi pasaulē strauji samazinās, un tās ieguves izmaksas palielinās. Ekonomikas analītiķi prognozē, ka naftas cena pieaugs no pašreizējiem USD 16 par barelu līdz USD 30 par barelu 2000.gadā, bet ap 2005.gadu naftas cena sasniegs USD 40 par barelu, t.i., pieaugs 2,5 reizes. Turklāt arvien pieaugošā daudzumā fosilo degvielu sadedzināšana iekšdedzes motors rada ievērojamu vides piesārņojumu.

Šo iemeslu dēļ vēl daudzās pasaules valstīs pēdējo desmit gadu laikā tika intensīvi pētītas motoru biodegvielas un pašlaik jau sākta to komerciāla izmantošana. Biodegvielas iegūst no dabā atjaunojamas augu biomasas, resp., no lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas, tajā skaitā no lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības, mežrūpniecības un komunālās saimniecības organiskiem atkritumiem.

Praktiski visās Eiropas Savienības valstīs, arī ASV, Kanādā u.c. valstīs, ir izstrādātas un darbojas valsts stratēģijas programmas alternatīvās enerģijas, t. sk. biodegvielu attīstībai.

Latvijas Republikā sakarā ar savas naftas trūkumu un nepieciešamību sekmēt zemnieku saimniecību attīstību šī problēma ir sevišķi aktuāla.

Francijā, Tūrā, 1994.gada maijā notika Eiropas pirmais motoru biodegvielu forums, kurā tika apkopota un izvērtēta biodegvielu pielietošanas pieredze un pamatota Eiropas Savienības valstu politika motoru biodegvielu attīstības jomā turpmākai desmitgadei. No publicētajiem foruma materiāliem varam atzīmēt:

— 1994.gadā Eiropā jau darbojas 24 biodīzeļa (rapša eļļas metilēstera) ražotnes

ar jaudu 5000 līdz 60000 biodīzeļa gadā;

— 1994.gadā ES valstīs saražoja kopumā apmēram 250000 tonnas biodīzeļa

un 70000 t bioetanola;

— Brazīlijā no 2 miljoniem vieglo automobiļu 5 miljoni brauc ar tīru bioetanolu,

pārējie 6 miljoni — ar “alkolu”, t. i., 22% bioetanola un 78% benzīna maisījuma;

— ASV ik gadus ražo 5,5 miljardus litru bioetanola, ko izmanto 10% maisījumā

ar benzīnu — “garzhols”;

— tika demonstrēti ap 200 eksperimentu par biodegvielu izmantošanu pilsētu

municipālajā transportā, kas aptver 2600 spēkratu;

— īpaši tika atzīmēta oriģinālā Austrijas pieredze, kur biodīzeļa ražošana no

rapša eļļas ir organizēta mazos zemnieku kooperatīvos un šī biodegviela

tiek patērēta kooperatīva iekšējām vajadzībām. Šo pieredzi izmanto Čehijā,

Slovakijā, Ungārijā u.c.;

— praktiski visas lielākās traktoru ražošanas firmas ir eksperimentāli

pārbaudījušas savu jaunāko modeļu traktoru darbību ar biodīzeli (RME)

un pieļauj to darbināšanu ar šo degvielu, saglabājot pilnu garantiju,

ja vien tā atbilst Austrijas biodīzeļa standartam Ö—1190;

— vairākas firmas (Elsbet, Deutz, DMS u.c.) sākušas sērijveidā ražot motorus,

kuru konstrukcija pilnveidota tā, lai motoru varētu darbināt ar tīru augu jēleļļu.

Salīdzinājumā ar fosilām degvielām ir šādas galvenās biodegvielu priekšrocības:

1) tās nesatur sēru;

2) nokļūstot dabā, tās bioloģiski degradējas īsā laikā;

3) nav nepieciešams tām pievienot tetraetilsvinu;

— biodegvielu pielietošanai ir būtiska ekoloģiska nozīme, sevišķi pilsētas apstākļos.

Praktiski tiek novērsta SO2 emisija, ievērojami samazinās CO u.c. toksisko

vielu daudzums atgāzēs, stabilizējas CO daudzums atmosfērā;

— biodegvielu ražošana un izmantošana papildus rada 6000 jaunas darba vietas,

lai ražotu 500000 tonnas biodīzeļa (rapša eļļas ētera) gadā un 7500 jaunas

darba vietas, lai ražotu 1,5 milj. tonnu bioetanola gadā;

— prognozē līdz šī gadsimta beigām biodegvielu pielietošanu paplašināt 3—4 reizes.

Šeit aplūkotie piemēri uzskatāmi parāda biodegvielu attīstības pašreizējo stāvokli un turpmākās perspektīvas. Eiropas Savienības struktūrās ir pieņemtas un darbojas vairākas programmas alternatīvās enerģijas jomā (JOULE, THERMIE, SAVE, ALTENER), kuras sniedz palīdzību arī biodegvielu tehnoloģiju attīstībai (zinātnei, demonstrēšanai, informācijai). Šīs programmas jācenšas izmantot arī Latvijā konkrētiem pasākumiem biodegvielu jomā.

 

2. Biodegvielu tautsaimnieciskā nozīme

 

Citu valstu pieredzes analīze rāda, ka nacionālo biodegvielu ražošana un pielietošana pozitīvi ietekmē valstī lauksaimniecības un visas tautsaimniecības attīstību šādā veidā:

— sniedz jaunas iespējas lauksaimniecības attīstībā, zemes efektīvā izmantošanā,

tās auglības uzlabošanā un aizlaisto zemes platību rekultivācijā;

— rada papildu ienākumus zemniekiem un jaunas darba vietas tautsaimniecībā,

attiecīgi samazinot bezdarbu un noņemot sociālo spriedzi sabiedrībā;

— samazina naftas produktu importu un līdz ar to uzlabo importa un eksporta

bilanci, jo energoresursu imports saistīts ar lielām izmaksām un pašlaik

Latvijā šī bilance ir ļoti nelabvēlīga;

— sekmē valsts ekonomikas stabilitāti, jo samazina atkarību no importēto

degvielu piegādēm;

— veido jaunu rūpniecības nozari, kas piedod dinamiskumu tautsaimniecības attīstībai;

— uzlabo ekoloģisko situāciju, ierobežojot toksisko vielu emisiju atgāzēs,

ogļskābās gāzes daudzuma palielināšanos atmosfērā (siltumnīcas efekts), kā

arī augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanu ar naftas produktiem;

— ražojot biogāzi no dzīvnieku un putnu mēsliem un municipāliem atkritumiem,

iegūst ne tikai enerģiju, bet arī vērtīgu mēslojuma substrātu, kurā ir iznīcināta

cilvēkiem kaitīga mikroflora un nezāļu sēklas;

— rada biodegvielu tirgus pieprasījumu, kas stimulē zemniekus audzēt

lauksaimniecības kultūras, no kurām var iegūt spirtu un eļļas;

— stimulē biodegvielu ražošanas un tirdzniecības firmu pasūtījumus zinātniekiem

efektīvāku biodegvielu ieguves tehnoloģiju izstrādei;

— veicina pilnīgāku lauksaimniecības un mežsaimniecības atkritumuproduktu

izmantošanu;

— biodegvielu ražošanas attīstība vienlaicīgi dod augstvērtīgus blakusproduktus

ķīmiskajai rūpniecībai, parfimērijas ražošanai un lopbarībai.

 

3. Bioetanola ražošanas iespējas Latvijā

 

3.1. Bioetanols kā motordegviela

To pielieto vājā maisījumā ar neetilētu benzīnu (5 —10% etanola), vidējā maisījumā (20—30%) un tīrā veidā (100% etanola). Piecprocentīgo maisījumu lieto, piemēram, Francijā, 5,5% — Zviedrijā (komercnosaukums “bioetanols”), 10% — ASV (“gazahols”), 22% — Brazīlijā (“alkols”), 100% — Brazīlijā u.c. valstīs.

Latvijā pirms kara bija pazīstama motordegviela “latols”, kas bija etanola (50% vasarā, 30% ziemā) maisījums ar benzīnu. Latvijas Saeima 1931.g. pieņēma īpašu likumu par latola lietošanu, lai sekmētu spirta ieguvi un zemkopības attīstību.

Etanola piejaukšana benzīnam ievērojami uzlabo iegūtās motordegvielas īpašības — paaugstinās degvielas oktānskaitlis (etanola oktānskaitlis ir 109), degviela pilnīgāk sadeg, jo etanolā ietilpst skābeklis. “Gazahola” sastāvā ir 3,7% skābekļa. Nav nepieciešams benzīnu etilēt ar tetraetilsvinu.

Pagājušā gada beigās Eiropas Padomes parlamenta sesijā tika pieņemts “Tīrā gaisa likums” (Amerikā tas darbojas jau kopš 1991.gada), saskaņā ar kuru motordegvielai ir jāsatur ne mazāk par 2% skābekļa vai atbilstoši 5% bioetanola. Somijā šāda skābekļota degviela jau sastāda 80% no visas izmantojamās automobiļu ottomotoru degvielas.

Biodegvielu pielieto ar dīzeļmotoros, vai nu piejaucot dīzeļdegvielai (30% etanola), vai arī iesmidzinot dīzeļmotora ieplūdes kolektorā. Interesanta pieredze bioetanola lietošanā pilsētu autobusos ir vairāku pilsētu municipālajā transportā Francijā, kā arī Zviedrijā (Stokholmā 1994.gadā ar bioetanolu darbojas 32 “Scania” autobusi).

 

3.2. Bioetanola ieguves iespējas

Paredzam, ka Latvijā biodegvielu attīstības pirmajā posmā līdz 2005.gadam izmantosim etanola (5%) maisījumu ar benzīnu, ko nosauksim “LATOLS 005”. Prognozējot 2005.gadā 650000 tonnu benzīna patēriņu, būs nepieciešams 650 000 x 0,05 = 32 500 t etanola gadā jeb 32500: 0,78927 x 100 = 4,1 min dal/gadā.

Etanolu tradicionāli pie mums ražo no cieti saturošiem lauksaimniecības produktiem — graudiem un kartupeļiem. Lai ražotu 1 t etanola, nepieciešams 3 t graudu vai 7 t kartupeļu. Tātad 32500 tonnas etanola ražošanai nepieciešams 97500 t graudu (vai attiecīgs daudzums kartupeļu).

Pieņemot, ka vidējā graudaugu raža ir 2,5 t/ha, nepieciešamā graudu daudzuma ražošanai vajadzīgi 39000 ha aramzemes (2,4% no pašreizējās aramzemes kopplatības). Latvijā pašlaik ir 1,6 milj. ha aramzemes un iespējams vēl apgūt 1,0 milj. ha aizlaistās zemes.

Latvijas 2,5 milj. iedzīvotāju uzturam, ja vēlamās fizioloģiskās normas ir 105 kg uz 1 iedzīvotāju gadā, nepieciešami 262 tūkst. t pārtikas graudu. Ievērojot, ka graudi vajadzīgi ne tikai pārtikai, bet apmēram tāds pats daudzums arī lopbarībai, iekšējam patēriņam nepieciešamais graudu daudzums ir apm. 600000 t gadā.

1993.gadā tika iegūts 1235 tūkst. t graudu, tātad palika pāri 635000 t graudu, kurus zemnieki praktiski nevarēja realizēt, jo eksporta iespēju nav un mūsu 3 spirta rūpnīcas gadā var pārstrādāt tikai 38000 t graudu. Latvijā ražotajam spirtam arī nav noieta, jo rūpnīcas strādāja tikai ar 60—70% savas jaudas. Līdzīga aina ir arī ar kartupeļiem.

No iepriekšminētā izriet, ka zemkopība spēj ražot daudz vairāk cieti saturošo izejvielu, nekā tas nepieciešams cilvēku uzturam un lopbarībai. Turklāt jāievēro, ka, ieviešot modernās agrārās tehnoloģijas, graudu ražas iespējams vēl vismaz divkāršot. Kā redzams, mums ir potenciālas iespējas vairākkārt palielināt spirta ražošanu.

Pašlaik Latvijā darbojas 3 jēlspirta rūpnīcas (Kalsnava, Jaunpagasts, Iecava) ar kopējo spirta ražošanas jaudu 1,15 milj. dal/gadā. Spirta rektifikātu (96%) ražo tikai “Latvijas Balzams”. Pirmām kārtām būtu jāorganizē spirta rektifikācijas iecirknis spirta rūpnīcā “Jaunpagasts” ar jaudu 0,4 milj. dal/gadā un Kalsnavas spirta rūpnīcā — arī ar jaudu 0,4 milj. dal/gadā. Jādomā par lokālu modernu nelielu spirta ražotņu izveidošanu rajonos un pagastos. Šādu ražotņu projekts ir izstrādāts LLU Pārtikas rūpniecības tehnoloģijas fakultātē. Līdz ar to spirtu varēs plaši izmantot ne tikai alkoholisko dzērienu ražošanai, bet arī kā izejvielu ķīmiskai rūpniecībai un biodegvielu ieguvei.

Galvenā problēma, kas šobrīd kavē plašu etanola ieviešanu biodegvielu ražošanā, ir tā cena, kas pārsniedz naftas produktu cenas.

Perspektīvā etanola ražošanu biodegvielai vajadzētu balstīt uz citām tehnoloģijām un citām izejvielām, piemēram, izstrādājot koksnes atkritumu vienlaicīgu pārstrādi furfurolā un etanolā, kas sola būtisku pašizmaksu samazināšanu. Latvijā ik gadus iespējams izstrādāt 8,3 milj. m3 koksnes, no kuras iegūst 60% lietkoksnes, bet pārējie 40% dažādi koksnes atkritumi, ko var izmantot furfurola un bioetanola ražošanai. Šim nolūkam var izmantot arī mazvērtīgo lapu koksni un citas celulozi saturošas izejvielas.

Zviedrijā, Somijā, Kanādā un citās ziemeļvalstīs veic intensīvus pētījumus, kā iegūt bioetanolu no koksnes atkritumiem, izmantojot hidrolīzes metodes ar atšķaidītām vai koncentrētām minerālskābēm, augstas temperatūras hidrolīzi, fermentolīzi, koksnes tvaika krekingaprocesu, mehanoķīmisko destrukciju un citas celulozes depolimerizācijas metodes. Koksnes ķīmijas institūtā ir speciālisti, kas pārzina gandrīz visas uzskaitītās metodes. Viņu zināšanas un pieredze var tikt veiksmīgi pielietota, lai ātri un optimāli izstrādātu raudzējamo cukuru iegūšanas metodi no koksnes atkritumiem, pēc tam mikrobioloģiskā sintēzē iegūstot bioetanolu.

 

4. Rapša eļļas ražošanas iespējas Latvijā

 

4.1. Rapša eļļa kā motordegviela

Ir divi paņēmieni rapša eļļas izmantošanai par dīzeļmotoru degvielu:

1) dīzeļmotora konstrukciju piemēro darbam ar tīru rapša jēleļļu;

2) rapša eļļu pāresterizē, pielīdzinot tās īpašības parastajai dīzeļdegvielai.

Pirmais paņēmiens prasa izmaiņas motora konstrukcijā, un ar to nodarbojas firmas, kas ražo motorus (Elsbet, DMS, Deutz, Volkswagen u.c.).

Otrais paņēmiens neprasa izmaiņas motora konstrukcijā un ļauj izmantot sērijveida dīzeļmotora darbināšanai pēc izvēles: lietot vai nu parasto dīzeļdegvielu, vai biodīzeli (esterificētu rapša eļļu). Šo paņēmienu jau plaši izmanto, un tas ir viegli realizējams mūsu apstākļos.

Rapša eļļas metilēstera (RME) siltumspēja ir 37,2 MJ/kg, kas tikai nedaudz atpaliek no parastās dīzeļdegvielas siltumspējas (42—45 MJ/kg), bet, ievērojot to, ka RME tilpummasa (0,88 kg/l) ir lielāka nekā dīzeļdegvielas tilpummasa (0,83 kg/l), motora jauda, darbinot to ar parasto dīzeļdegvielu vai ar biodīzeli, praktiski ir vienāda.

Biodīzeli Eiropas valstīs iegūst, pāresterizējot rapša eļļu ar metanolu kā lētāko un pieejamāko izejvielu. ASV ir pieredze arī rapša eļļas pāresterizēšanai ar etanolu. Mūsu apstākļos acīmredzot jāorientējas uz etanolu.

Tehnoloģisko procesu rapša eļļas etilestera (biodīzeļa) ražošanai var izstrādāt LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta speciālisti. Jāizveido eksperimentāla biodīzeļa pilotražotne uz minētā institūta eksperimentālo iekārtu bāzes bijušajā Bauskas raj. p/s “Uzvara”.

 

4.2. Rapša eļļas ieguves iespējas

Pēc Latvijas zinātnieku pētījumiem, kā arī Vācijas, Zviedrijas, Polijas u.c. valstu pieredzes rapša sējumiem izmantojams viens lauks 4 lauku, 5 lauku vai vislabāk 6 lauku augu sekā. Tātad to īpatsvars saimniecības aramzemē nevar pārsniegt 20—25%, bet optimālais — 15%. Tas tāpēc, ka rapsim esot daudz ienaidnieku‚ slimību un kaitēkļu, kā arī jāsaglabā šķirnes tīrība, jo rapša eļļa nepieciešama arī pārtikai. Tādēļ jāaudzē tikai “00” šķirnes rapsis, kura sēklas nesatur pārtikai kaitīgas vielas.

Ja pieņemam optimālo variantu — 15% aramzemes aizņem ar rapsi, tad Latvijā pašreizējās aramzemes platībās varam audzēt rapsi 240000 ha platībā. Vidējā raža iespējama 3 t/ha. Rapša sēklas, kā zināms, satur 45% eļļas. Izmantojot aukstās presēšanas paņēmienu, ar skrūves tipa eļļas spiedēm no rapša sēklām var izspiest 33% eļļas, bet 12% eļļas paliek raušos, kas ir vērtīga lopbarība, jo satur līdz 25% proteīna.

Tādējādi no 3 t rapša sēklu, resp., 1 ha sējuma, varam iegūt 1 t rapša eļļas, t.i., pavisam iespējams ražot 240000 t eļļas gadā.

Pārtikas vajadzībām Latvijā iepērk 20000 tonnu eļļas gadā. Pēc optimālām normām cilvēka uzturam nepieciešams vidēji 19 kg eļļas gadā, tātad vajadzīgais pārtikas eļļas daudzums ir 47500 t/gadā. Ja pieņemam, ka perspektīvā 80% pārtikā nepieciešamās augu eļļas, t.i., 38000 t/gadā mēs ražosim uz vietas Latvijā, tad 24000 — 38000 = 202000 t rapša eļļas gadā iespējams izmantot biodīzeļa ražošanai.

 

5. Biogāzes izmantošanas iespējas

 

Zemēs ar siltāku klimatu (Ķīnā, Indijā, Taizemē, Brazīlijā u.c.) biogāzi ļoti plaši izmanto stacionārās iekārtas apkurei, pavardiem, elektroenerģijas ieguvei, kā arī motoru darbināšanai. Zviedrijā Norčepingā 20—25 autobusi darbojas ar biogāzi.

Latvijas apstākļos būtu lietderīgi izmantot biogāzi nelielu stacionāru energoiekārtu darbināšanai zemnieku saimniecībās, bet šis jautājums vēl jāizpēta.

Biogāzes iegūšanai var izmantot augu un dzīvnieku valsts atkritumproduktus, tos raudzējot anaerobos apstākļos. Tāpat var raudzēt ciematu un pilsētu notekūdeņu organiskās nogulsnes. Tādēļ izejvielas biogāzes ražošanai ir lētas.

Latvijā pieredze šo jautājumu pētīšanā ir LVU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtam, darbojas vairākas biogāzes ražošanas iekārtas. Tomēr biogāzes ražošanas tehnoloģija ir pilnveidojama un jāpaplašina biogāzes izmantošanas iespēju pētījumi.

Biogāzes ražošana nav jāuzskata tikai kā enerģijas ieguves avots. Daudz lielāka nozīme ir ekoloģiskiem un dabas aizsardzības aspektiem, kurus naudas izteiksmē grūti novērtēt. Eksperimenti ir pierādījuši, ka izraudzētais substrāts ir daudz labāks mēslošanas līdzeklis un augiem tas labāk izmantojams nekā neraudzēti mēsli vai kompostētas augu atliekas.

Pēc Latvijas zinātnieku vērtējuma dzīvnieku mēslu raudzēšana Latvijā varētu dot ap 6 milj. GJ enerģijas gadā.

Biogāzes ražošana un patēriņš gada laikā ir nevienmērīgs. Vasaras periodā, kad nav vajadzīga telpu apkure, biogāze jāizmanto kā gāzveida degviela iekšdedzes motoros elektroenerģijas ražošanai vai arī attīrīta biogāze jāizmanto dažādiem spēkratiem lauksaimnieciskās ražošanas nodrošināšanai. Latvijā šādas pieredzes vēl nav.

 

6. Biodegvielu ekonomiskums

 

6.1. “LATOLA 005” ražošanas izmaksas

Rīgas uzņēmumā ”Latvijas Balzams” viena litra rektificētā spirta (96%) pašizmaksa ir Ls 0,32. Rēķinot 25% peļņu un pieskaitot apgrozījuma nodokli, spirta pārdošanas cena būs:

0,32 + 0,32 x 0,25 + 0,32 + 0,18 = 0,46 Ls/litrā.

100 litru “LATOLA 005” ražošanai vajag 95l neetilēta benzīna A—92 par Ls 0,18 litrā un 5l etanola par Ls 0,46 litrā.

Iegūstam 1l “LATOLA 005” cenu:

(95 x 0,18 + 5 x 0,46) : 100 = 0,194 Ls/l = 0,2 Ls/l.

5% etanola pievienošana paaugstina benzīna oktānskaitli par 2 vienībām; tātad esam ieguvuši skābekļotu motordegvielu “LATOLS 005” ar oktānskaitli 94. Tā pēc savām tehniskajām īpašībām ir līdzvērtīga un ekoloģiskā ziņā pārāka par benzīnu Ai—95, bet maksā pat lētāk (0,20 Ls/l) nekā benzīns Ai—95 (0,21 Ls/l).

Ja ievērojama iepriekš aprēķinātās bioetanola ieguves potenciālās iespējas (32500 t —gadā), tad papildu ieguvums no tā, ka šāds daudzums benzīna nav jāimportē, būs:

32500000 (kg) : 0,78927 (kg/l) x 0,2 Ls/l = 8,2 mln. Ls/gadā

Tā ir nauda, ko var izmantot biodegvielu ražošanas tālākai attīstībai (kredītu dzēšanai).

Vēl būs materiāls ieguvums no tā, ka uzlabosies ekoloģiskā situācija pilsētās un darbosies faktori, kas minēti 2. iedaļā. To naudas izteiksmē ar pašreiz pieejamo metodiku nevar aprēķināt.

 

6.2. Biodīzeļa ražošanas izmaksas

Biodīzeļa ražošanas process sastāv no šādiem posmiem:

1) rapša sēklu ieguve. Pašlaik zemniekam visas izmaksas augsnes sastrādāšanai, rapša izaudzēšanai, novākšanai un sēklu kondicionēšanai līdz 8% mitruma sastāda 180 Ls/ha. Iespējamā vidējā raža 3 t/ha;

2) no 3000 kg rapša sēklu izspiež 1000 kg rapša eļļas un papildus iegūst 2000 kg eļļas raušu, ko var pārdot vai izmantot lopbarībai uz vietas;

3) no 1000 kg rapša eļļas, tai pievienojot 110 kg etanola, iegūst 100 kg biodīzeļa un 100 kg glicerīna.

Ārzemju pieredze rāda, ka ienākumi, ko dod ražošanas procesā iegūtie blakusprodukti — eļļas rauši un glicerīns — nosedz visus biodīzeļa ražošanas izdevumus, ieskaitot glabāšanu, patērēto elektroenerģiju un darba algas. Tātad biodīzeļdegvielas cena ir samērojama ar rapša sēklu cenu. Jo lētāk spēsim iegūt rapša sēklas, jo lētāku biodīzeļdegvielu varēsim ražot. Pašreizējā rapša sēklu cena ir 110 latu par tonnu.

Tālāk iespējami divi varianti:

 

1. variants. Zemnieks pārdod rapša sēklu uzņēmējam, kurš ražo biodīzeli specializētajā rūpnīcā.

Uzņēmējs biodīzeļa ražošanai iepērk izejvielas: rapša sēklu par 0,11 Ls/kg un etanolu par 0,46 Ls/l jeb par 0,46 : 0,78927 kg/l = 0,58 Ls/kg.

Vienas tonnas biodīzeļa ražošanas izmaksas:

— rapša eļļa — 1000 kg x 0,11 Ls/kg = Ls100;

— etanols — 110 kg x 0,58 Ls/kg = Ls 63,8

Kopā: 173,8 Ls/t = 0,1738 Ls/kg.

Pārrēķinot litros, dabūjam biodīzeļa viena litra pašizmaksu:

0,1738 x 0,88 = 0,15 Ls/l.

Rēķinot 25% peļņu un 18% apgrozījuma nodokli, pārdošanas cena būs:

0,15 + 0,15 x 0,25 + 0,15 x 0,18 = 0,22 Ls/l.

Šajā variantā biodīzeļa cena (0,22 Ls/l) pārsniedz pašreizējo importētās dīzeļdegvielas cenu (0,16 Ls/l) un tādējādi biodīzeļa ražošanas attīstīšanai nepieciešamas valsts subsīdijas vai nodokļu samazinājums ražotājiem.

Šo variantu izmanto Rietumeiropas valstīs, kur valsts subsidē zemnieku, lai cenu pielīdzinātu parastās dīzeļdegvielas cenai. Tā piemēram, Vācijā valsts piemaksā zemniekam par katru ha rapša sējuma DM 1100. Degvielas tankā 1l biodīzeļa maksā DM 1,2, bet parastā dīzeļdegviela DM 1,08.

 

2. variants. Zemnieki apvienojas kooperatīvā biodīzeļa ražošanai. Rapša sēklu ražošanas pašizmaksas zemniekam 1 hektāra platībā ir Ls 180 jeb 180 Ls/ha : 3000 kg/ha = 0,06 Ls/kg.

Biodīzeļa vienas tonnas ražošanas izmaksas:

— rapša eļļa 1000 kg x 0,06 Ls/kg = Ls 60;

— etanola 110 kg x 0,58 Ls/kg = Ls 63,8.

Kopā 123,9 Ls/t = 0,1238 Ls/kg

jeb 0,1238 x 0,88 = 0,11 Ls/l.

Šajā variantā, kā redzams, zemnieku kooperatīvā pašu ražotā biodīzeļdegviela ir par 31% lētāka nekā tirgū nopērkamā naftas dīzeļdegviela, tās cena turklāt vēl tuvākajos gados celsies.

Bez tam zemnieki vēl var gūt papildus ienākumus no biškopības. Rapsis dod 50 kg/ha un vairāk medus, kas pie pašreizējām medus cenām dod papildus ienākumus 125 Ls/ha. Izmaksas būtu vēl zemākas, ja zemnieku kooperatīvs varētu no pašu audzētiem graudiem uz vietas ražot rapša eļļas pāresterizēšanai nepieciešamo etanola daudzumu. Nedrīkst arī aizmirst ekonomiju, ko gūs tādēļ, ka pašu ražotais biodīzelis aizstās importēto dīzeļdegvielu. Tā piemēram, ja zemnieku kooperatīvs gadā ražos 500 t biodīzeļa, tad nevajadzēs pirkt tādu pašu daudzumu dīzeļdegvielas, kas gadā dos ekonomiju 500 000 kg x 0,16 Ls/kg = 80 000 Ls/gadā.

Tātad zemnieku kooperatīvam šāda biodīzeļa ražotne ir ekonomiski izdevīga. Jādomā tikai, kā varētu dabūt ilgtermiņa kredītu par pieņemtajiem procentiem biodīzeļdegvielas ražotnes ierīkošanai.

Ja rapša sēklu ieguve republikā kopumā sasniegs aprēķināto potenciālo iespēju (skat. 4.2. iedaļu), tad importētās dīzeļdegvielas apjomu varēs samazināt par tikpat tonnām, cik saražos rapša eļļu, jeb 202 000 t x 1000 kg : 0,88 kg/l = 229,5 mln litru dīzeļdegvielas varēs neievest. Naudas izteiksmē tas sastāda 229,5 x 0,16 = 36,72 mln latu gadā.

Ievērojot to, ka pasaules eksperti prognozē naftas cenas vairākkārtēju paaugstināšanos tuvāko 5 — 10 gadu laikā, ekonomija no biodegvielām būs vēl ievērojami lielāka.

 

7. Atzinumi un priekšlikumi

 

Ievērojot iepriekš sniegto analīzi par biodegvielu ieguves un pielietošanas attīstību un perspektīvām ES valstīs, kā arī apsvērumus par iespējām biodegvielas (bioetanolu, biodīzeli, biogāzi) ražot un pielietot Latvijas tautsaimniecībā, iesniedzam Latvijas Republikas Ministru kabinetam šādus apsvērumus:

1. Biodegvielu ražošana un pielietošana pozitīvi ietekmē valsts tautsaimniecības attīstību tādējādi, ka rada papildu ienākumus zemniekiem un jaunas darba vietas valstī kopumā, samazina degvielu importu un uzlabo importa un eksporta bilanci, veido jaunu rūpniecības nozari, uzlabo ekoloģisko situāciju.

2. Biodegvielu attīstības pirmajā posmā līdz 2005.gadam ieteicam izmantot 5% etanola maisījumu ar benzīnu (LATOLS 005). 2005.g. biodegvielu vajadzībai būtu jāražo 32500 t jeb 4,1 mlj. dal etanola gadā. Šim nolūkam vajadzīgi 39000 ha aramzemes (2,4% kopplatības).

Pēc vienkāršotiem aprēķiniem LATOLA 005 cena būs 0,20 Ls/l, oktānskaitlis 94, tā būs skābekļota motordegviela, kas pēc savām tehniskajām īpašībām būs līdzvērtīga un ekoloģiskajā ziņā pārāka par benzīnu Ai-95, bet pie pašreizējām cenām maksās praktiski vienādi.

3. Kā dīzeļmotoru biodegvielu ieteicam izmantot ar etanolu pāresterizētu rapša eļļu (biodīzeli), audzējot rapsi 240000 ha platībā (15% no aramzemes). Tad gadā iespējams 202000 tonnu rapša eļļas izmantot biodīzelim.

Ja biodīzeli ražos privātuzņēmējs specializētā rūpnīcā, tad biodīzeļa cena pēc vienkāršotiem aprēķiniem būs 0,22 Ls/l, kas pārsniedz pašreizējo importētās dīzeļdegvielas cenu, un biodīzeļa ražošanas attīstīšanai būs nepieciešamas valsts subsīdijas vai nodokļu samazinājums ražotājiem.

Ja biodīzeli ražos zemnieku kooperatīvs, tad tā cena būs ekonomiski izdevīga.

4. Ja biodegvielu ražošana un izmantošana sasniegs prognozētās potenciālās iespējas, tad uz tā rēķina, ka valstī nebūs jāieved atbilstošs daudzums naftas degvielu, varēs ietaupīt 45 mlj. latu gadā. Tā kā pasaules eksperti prognozē naftas cenas paaugstināšanos tuvāko 5—10 gadu laikā 2,0—2,5 reizes, ekonomija no biodegvielām vēl pieaugs.

5. Lai zemnieki pievērstos rapša audzēšanai, valdībai jāparedz tuvākos 3—5 gados mērķsubsīdijas zemniekiem par katru hektāru, kas apsēts ar rapsi, kā arī subsīdijas un kredīti ar atvieglotiem noteikumiem zemnieku kooperatīviem un privātuzņēmējiem nelielu rapša sēklu eļļas spiestuvju, biodīzeļa un bioetanola ražotņu izveidošanai pagastos vai rajonos.

6. Tuvāko divu gadu laikā ar ES vai valsts finansiālu atbalstu jāiekārto biodīzeļa ražošanas pilotražotne, kas nodrošinās zemnieku izaudzētās rapša sēklas un izspiestās eļļas realizāciju un biodegvielu izmantošanas tālāku attīstību. Pilotražotne varētu tikt celta uz LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta eksperimentālās ražotnes bāzes Bauskas rajonā, bijušās p/s “Uzvara” teritorijā, paredzot attiecīgus līdzekļus šīs iekārtas personālam un institūta speciālistiem.

7. Ieteicams rapša sējumu platību piecu gadu laikā palielināt līdz optimālam līmenim — 15% no kopējās aramzemes platības, t.i., 240000 ha platībā. Tas nodrošinās perspektīvā iespēju ražot 67000 t biodīzeļa gadā, kā arī nepieciešamo daudzumu pārtikas eļļas iekšējam tirgum, rēķinot optimālo patēriņa normu 19 l eļļas uz 1 cilvēku gadā.

8. Lai Latvijā nodrošinātu ar skābekli bagātinātas motoru degvielas “LATOL 005” (5% bioetanola piemaisījums benzīnam), saskaņā ar Eiropas Savienības parlamentā pieņemtā “Tīrā gaisa likuma” prasībām, ražošanu uz vietas, jāparedz stērķeli un cukuru saturošu izejvielu (graudu, kartupeļu, cukurbiešu) ražošana tādā daudzumā, kas nodrošinātu 37000 tonnu bioetanola ieguvi LATOLA 005 ražošanai. Šī programma dotu iespēju zemniekiem attīstīt graudkopību un papildus nepieciešamajai pārtikai un lopbarībai vēl ražot 250000 tonnu graudu gadā ar garantētu noietu.

9. Biogāzi būtu lietderīgi izmantot kā vienu no motordegvielu veidiem stacionārām energoiekārtām zemnieku saimniecībās, bet tam nepieciešami papildu pētījumi.

Uz Rīgas notekūdeņu attīrīšanas fabrikas bāzes Bolderājā vēlams izveidot biogāzes uzpildes staciju un biogāzi izmantot pilsētas autotransportā, lai uzlabotu ekoloģisko situāciju (Zviedrijas pilsētu Norčepingas un Linčepingas pieredze).

10. Ieteicam organizēt LLU, RTU un lauksaimniecības koledžas apmācības kursu speciālistu sagatavošanai par enerģētisko kultūru audzēšanu, pārstrādi, glabāšanu, biodegvielu ieguvi un izmantošanu.

11. Atbalstīt iesāktos pētījumus par biodegvielu izmantošanu spēkrata motoros. Šim nolūkam uz LLU Spēkratu katedras un RTU Autotransporta katedras motoru izmēģināšanas mācību laboratorijas bāzes izveidot pētniecisku laboratoriju, paredzot līdzekļus modernākas mēraparatūras un reģistrējošas iekārtas iegādei un personāla apmaksai.

12. Katrai bioetanola un biodīzeļa ražotnei, kā arī biodegvielu izmantošanas iespēju izpētei nepieciešams ķīmisko analīžu nodrošinājums, biodegvielu izgatavošanas ķīmiskās tehnoloģijas noteikumu un biodegvielu kvalitātes pārbaudes metodikas izstrādnes. Šīs izstrādnes ieteicams veikt RTU Ķīmijas tehnoloģijas fakultātē, piešķirot nepieciešamo finansējumu.

13. Izveidot pilotiekārtu uz Koksnes ķīmijas institūta bāzes un veikt pētījumus bioetanola un furfurola ražošanai no celulozi saturošām izejvielām.

14. Izstrādāt īpašu Valsts programmu biodegvielu attīstībai, nosakot tās vadītāju un finansējumus.

15. Lai realizētu biodegvielu attīstības programmu, Latvijai nepieciešams pievienoties Eiropas Savienības “Tīrā gaisa likumam”. Tas piespiedīs ar degvielu tirgojošās firmas investēt etanola ražošanā.

16. Sagatavot likumprojektu iesniegšanai Saeimā par pakāpenisku pāreju (vispirms lielākajās pilsētās) uz skābekļota benzīna “LATOLS 005” pielietošanu automobiļu transportā.

17. Sagatavot likumprojektu par papildu nodokli naftas degvielām un importētajam spirtam, lai iegūtu līdzekļus biodegvielu attīstības fonda izveidei.

18. Ievērojot biodegvielu ražošanas un izmantošanas aktualitāti Latvijas tautsaimniecības attīstībā un ekoloģiskās situācijas uzlabošanā, biodegvielu attīstība jāietver šādās programmās:

— Latvijas enerģētikas attīstības nacionālā programmā — biodegvielu (latola, biodīzeļa, biogāzes) ražošanu un izmantošanu;

— Latvijas lauku attīstības nacionālajā programmā — jautājumi, kas saistīti ar enerģētisko kultūru audzēšanu, biodegvielu ražošanu un pielietošanu laukos.

 

Koncepcijas autori — iniciatīvas grupa:

Juris Kuzma — ZM Lauksaimniecības departamenta direktors,

valsts sekretāra vietnieks — grupas vadītājs

Vilnis Gulbis — profesors, Latvijas Lauksaimniecības universitāte,

darba grupas vadītāja vietnieks

Mārtiņš Beķers — akadēmiķis, LU Mikrobioloģijas institūta direktors

Uldis Viesturs — akadēmiķis, ZA Koksnes ķīmijas institūta direktors

Pēteris Šipkovs — profesors, Latvijas enerģētikas aģentūras direktors

Andris Strakovs — profesors, Rīgas Tehniskā universitāte

Viktors Zēbergs — profesors, ZA Fizikāli enerģētiskais institūts

Nikolajs Vederņikovs — profesors, ZA Koksnes ķīmijas institūts

Namejs Zeltiņš — profesors, ZA Fizikāli enerģētiskais institūts

Arnolds Šķēle — profesors, Latvijas lauksaimniecības

mehanizācijas un elektrifikācijas ZP institūts

Vitolds Šneps — docents, Rīgas Tehniskā universitāte

 

Par koncepciju

Finansu ministrija izskatīja pie Zemkopības ministrijas izveidotās iniciatīvas grupas izstrādāto Koncepciju “Par biodegvielu ražošanu un pielietošanu Latvijā” un atzīst, ka nacionālo biodegvielu ražošana un pielietošana varētu pozitīvi ietekmēt valsts lauksaimniecības un tautsaimniecības attīstību, kā arī ekoloģisko situāciju.

Sākuma periodā būtu vēlams pievērsties tādam alternatīvās biodegvielas veidam, kas būtu optimālākais mūsu valstī, kā arī maksimāli izmantot citu valstu, kur jau tiek izmantota alternatīvā biodegviela, pieredzi, piemēram, Zviedrijas pozitīvā pieredze biogāzes iegūšanā un izmantošanā, samazinot pētniecisko darbu.

Lauksaimniecības kultūru (kartupeļi, graudi, rapsis), kas nepieciešamas spirta un rapša eļļas ražošanai, audzēšana un iegūšana ir jāsaskaņo ar Latvijas lauksaimniecības attīstības programmu.

Finansu ministrija atzīst par nepieciešamu Ministru kabineta rīkojuma projekta sagatavošanu par koncepciju tikai pēc kompetentu neatkarīgu ekspertu dotā vērtējuma par šo koncepciju.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

Tieslietu ministrija ir iepazinusies art Zemkopības ministrijas izveidotās iniciatīvas grupas izstrādāto koncepciju, un tai ir sekojoši iebildumi:

1. Iebilstam pret likumprojekta izstrādi “par papildu nodokli naftas degvielām un importētajam spirtam”.

2. Uzskatām, ka koncepcija neattaisno vienu no tās būtiskākajiem mērķiem — biodegvielas ekonomisko izdevīgumu. Biodegvielas ražošanas izmaksas ir stipri dārgākas, salīdzinot ar identiskiem naftas produktiem. Koncepciju vēlams izstrādāt tā, lai patērētājs no ekonomiskā viedokļa izvēlētos tieši biodegvielu.

Ar cieņu, —

Tieslietu ministrijas Publisko tiesību
departamenta direktore R.Eize

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izskatīja Zemkopības ministrijas izveidotās iniciatīvas grupas izstrādāto koncepciju “Par biodegvielu ražošanu un pielietošanu Latvijā” un uzskata, ka no vides aizsardzības viedokļa šis projekts ir atbalstāms, jo samazina kaitīgo izmešu dzudzumu vidē, netiek samazināti fosilā kurināmā krājumi un tiek veicināta lauksaimniecības attīstība Latvijā.

Mūsuprāt, pirmajā etapā visperspektīvāk būtu organizēt biodīzeļa ražošanu pilotražotnē, izmantojot Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūta eksperimentālās ražotnes bāzes Bauskas rajonā.

Vienlaikus atzīmējam, ka koncepcijai ir nepilnīgi izstrādāti ekonomiskie slēdzieni par biodegvielas ražošanas un ekspluatācijas izmaksām, kā arī kaitīgo vielu izmešu daudzuma un koncentrāciju salīdzinājums ar tradicionālo degvielu izmešiem. Pie šīm problēmām tuvākajā laikā būtu nepieciešams nopietni piestrādāt.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
valsts sekretāra vietnieks U.Rusmanis

Ekonomikas ministrija atbalsta ikvienu jauno izstrādi enerģētikas jomā. Tajā skaitā maksimāli energobilancē ir jāiekļauj vietējie energoresursi — koksne, šķelda, vēja enerģija u.c. Kā zināms, biodegvielas izmantošanā Latvijā arī ir zināma pieredze. Taču šobrīd jautājumu par bioķīmisko resursu izmantošanu uz lauksaimnieciskās produkcijas rēķina ir primāri jāizskata lauksaimniecības speciālistiem, veicot nepieciešamos zinātniski tehniskos un ekonomiskos pamatojumus.

Ir jāpārbauda biodegvielas konkurences spēja ar tradicionālo degvielu brīvā tigus apstākļos.

Valsts 1995.gada budžetā nav paredzēti līdzekļi biodegvielas pētījumiem un to ražošanai, kā arī esošie kapitālieguldījumi šādu iespēju nepieļauj.

Vienīgi 1996.gadā un turpmāk varētu būt sadarbība šādu zinātnisku pētījumu izpildē, iesaistot Latvijas Lauksaimniecības Universitātes speciālistus.

Līdz ar to jautājums par rapša pilotražotnēm, rapša eļļas pārstrādi, spirta izmantošanu bioetanola izgatavošanai u.c. vēl ir jāpamato ar ekonomiskiem aprēķiniem, precizējot vajadzīgo subsīdiju lielumu, to izdalīšanas principus, turpmākās pielietošanas perspektīvas un konkurences iespējas, lai varētu izstrādāt Ministru kabineta rīkojuma projektu.

Ekonomikas ministrijas enerģētikas valsts ministrs J.Ozoliņš

Rīgas domes Vides aizsardzības pārvalde, izskatot iesniegto koncepciju, var atzīmēt sekojošo:

Darbā izskatītā tēma ir aktuāla visā pasaulē, tai skaitā arī Latvijā. Naftas krājumi pasaulē nav neizsmeļami, un tie pēdējos gados ātri samazinās, tādēļ koncepcijā risinātais jautājums ir atbalstāms, tas nodrošina Latvijai lielāku neatkarību no naftas produktu piegādātājiem un risina jautājumu par alternatīvas degvielas radīšanu un izmantošanu.

Tomēr jāatzīmē, ka fundamentāli pētījumi par iespaidu uz apkārtējo vidi, pielietojot biodegvielu Latols — 005 un rapša eļļu, Latvijā pagaidām nav veikti, tādēļ salīdzināt ar tradicionālo degvielu ir pagrūti.

Domājams, ka piedāvātā jaunā degviela samazina gaisa un apkārtējās vides piesārņojumu, tādēļ būtu nepieciešams veikt precīzāku izpēti attiecībā uz ekoloģijas jautājumiem, un tie būtu:

— kā biodegvielas pielietošana izmaina dažādu izmešu daudzumu gaisā salīdzinājumā ar tradicionālo degvielu;

— kādu iespaidu uz apkārtējo vidi atstāj jaunās degvielas ražošanas process;

— kādu iespaidu uz apkārtējo vidi atstās intensīvā lauksaimniecība, kura ražos izejmateriālu biodegvielai.

Ekonomiskie aprēķini nedod iespēju pilnībā novērtēt biodegvielas ražošanas izmaksas, un tie nepārliecina, ka biodegviela Latols — 005 un rapša eļļa varētu izmaksāt patērētājam aptuveni tikpat, cik tradicionālā degviela, tādēļ turpmākajā izstrādes gaitā būtu vērts šim jautājumam pievērst lielāku precizitāti.

Jāatzīmē, ka šajā koncepcijā jautājums par biogāzes ražošanu nav apskatīts līdzvērtīgi Latolam — 005 un rapša eļļai. Pavisam ir aizmirsts jautājums par koka šķeldas, salmu un citu alternatīvo kurināmo materiālu iespējamo pielietojumu.

Jautājumā par biogāzes ražošanu vēlētos atzīmēt, ka Vācijā un citās valstīs šim jautājumam ir pievērsta vislielākā uzmanība un tā ir ieviesta praksē pie visām notekūdens attīrīšanas iekārtām. Izmantojot attīrīšanas procesā pāri palikušās dūņas, iegūst biogāzi, kuru tālāk izlieto kā degvielu vai kurināmo. Ar šīs gāzes palīdzību tiek saražots vairāk kā puse no iekārtās patērētās elektroenerģijas vai arī attīrīšanas iekārtas tiek nodrošinātas ar siltumu.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas tikai Rīgas attīrīšanas iekārtās notiek biogāzes ražošana, tādēļ, izstrādājot šo koncepciju, būtu vēlams biogāzes jautājumam pievērst lielāku uzmanību.

Biogāzes ražošanai iespējams izmantot arī lopu fermu un sadzīves organiskos atkritumus, un saskaņā ar Rīgas pilsētas atkritumu saimniecības attīstības plānu mēs domājam nākotnē uzstādīt biogāzes ražošanas iekārtas, kurās no organiskiem atkritumiem iegūtu biogāzi. Pēc aptuveniem aprēķiniem iekārta ar atkritumu pārstrādes jaudu 20 tūkst. t/gadā saražo 2,9 mlj.m3 biogāzes, bet pašas iekārtas uzstādīšana izmaksā aptuveni Ls 7,5 mlj.

Koncepcijā būtu nepieciešams izskatīt arī jautājumu par koka šķeldas kā kurināmā izmantošanu.

Koka šķelda ļoti plaši tiek pielietota ziemeļvalstu katlumājās. Šīs valstis, lai nodrošinātos ar kurināmo, šķeldu iepērk arī Latvijā, kā arī speciāli audzē ātraudzīgos kārklus šķeldas ražošanai.

Domāju, ka Latvijas katlu mājās mazutu, šķidro kurināmo un gāzi varētu aizstāt ar koka šķeldu, jo mums ir lieli nevērtīgas koksnes krājumi šķeldas ražošanai.

Dānijā kā kurināmo katlu mājās izmanto salmus, kuri Latvijā parasti paliek neizmantoti, sapūst stirpās un piesārņo vidi. Šo metodi varētu izmantot Latvijas mazākās pilsētas un ciemati.

Mazuta, šķidrā kurināmā un ogļu izmantošana katlumājās rada sevisķi bīstamus izmešus, kuri nogulsnējas skursteņos, filtros un nokļūst vidē, kur turpretim, pielietojot biogāzi, koka šķeldu vai salmus, šādi izmeši ir mazāk kaitīgi.

Pielietojot biogāzes ražošanas iekārtas, mēs neitralizējam un pilnvērtīgāk izmantojam notekūdeņu attīrīšanas iekārtās radušās dūņas, atbrīvojamies no atkritumiem, iegūstam biogāzi, saražojam mēslojumu, kuru var izmantot augsnes uzlabošanai.

Rīgas domes Vides aizsardzības
pārvaldes priekšnieks R.Arnts

Izskatot izstrādāto koncepciju, jāatzīmē, ka tēma ir aktuāla. Biodegvielu ražošana Latvijā sekmētu zemkopības attīstību, samazinātu degvielas importu un uzlabotu ekoloģisko situāciju, īpaši pilsētās.

Taču konkrētajā gadījumā, apzinoties mērķi, jādod arī atbilde, kā šo mērķi sasniegt saistībā ar perspektīvo Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku. Nav pateikts, kā panāks tirgus aizsardzību, lai veiktie pētījumi nepaliktu tikai uz papīra.

Nav skaidrs, kā tiks sekmēts minēto degvielu, kuru cena tomēr būs augstāka par parasto degvielu cenu, noieta tirgus.

Kā perspektīvā lētāku materiālu meklēšana — koksnes pārstrādes atkritumu izmantošana, ietekmētu zemkopības attīstību.

Mav minētas lopkautuvju atlikumu un kritušo dzīvnieku pārstrādes iespējas biogāzes ražošanai.

Pētījumi noteikti būtu saistāmi ar salmu kā kurināmā materiāla izmantošanu (Dānijas pieredze) un krūmu izmantošanu par enerģijas avotu.

Kā arī rapša (ziemas vai vasaras) izmantošanu, priekšrocībām un trūkumiem.

Ministru kabineta padomnieks
zemkopības jautājumos A.Nābels-Šneiders

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!