Saeimas ziņas

Tautsaimniecības, agrārās

un reģionālās politikas komisijā

Otrdien, 23.maijā, Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas sēdē deputāti izskatīja Valsts zemes dienesta ģenerāldirektora G.Grūbes sagatavotos un iesniegtos grozījumus likumā "Par zemes komisijām". Šie grozījumi paredz atvieglotu nomu ieviešanu šajā likumā un tādējādi arī zemes reformas ātrāku realizāciju.

Grozījumi likumā paredz, ka, izskatot zemes īpašuma jautājumus, noteicošo lēmumu pieņem zemes komisija. Pieņemtie lēmumi jāparaksta zemes komisijas priekšsēdētājam un padomes (domes) priekšsēdētājam, un tie jāapstiprina ar padomes (domes) zīmogu. Ar padomdevēja tiesībām zemes komisijas sēdēs var piedalīties arī pieaicinātie speciālisti.

Grozījumi likumā "Par zemes komisijām" paredz pārejas noteikumus, kuri nosaka, ka pagastu padomēm un pilsētu domēm, kurās zemes komisijas funkcijas pilda Centrālās zemes komisijas ieceltā pilnvarotā persona (personas), triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās brīža izveidot šā likuma noteiktajā kārtībā pagastu (pilsētu) zemes komisijas, ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Līdz šo komisiju izveidošanai attiecīgas pagastu padomes un pilsētu domes pieņem lēmumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, zemes nodošanu īpašumā par samaksu (maksu) un zemes kompensāciju, pamatojoties uz pilnvaroto personu sagatavotajiem materiāliem.

Vēl komisijas sēdē deputāti atbalstīja Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājas Annas Seiles iesniegumu par izmaiņām CZK sastāvā. Tas paredz atsaukt Vides un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvi J.Piešiņu un apstiprināt par CZK locekli šīs ministrijas vecāko referenti Anitu Liepu.

Baiba Ģermane, Saeimas ziņu dienests

Vides un sabiedrisko lietu komisijā

Trešdien, 24.maijā, Saeimas Vides un sabiedrisko lietu komisija pārrunāja nepieciešamību pagarināt Radio un TV padomes priekšsēdētāja Zigmunda Skujiņa, valsts uzņēmuma "Latvijas Radio" ģenerāldirektora Arnolda Klotiņa un valsts uzņēmuma "Latvijas Televīzija" ģenerāldirektora Imanta Rākina pilnvaras, kuru laiks noslēdzas 26.maijā. Par to, vai pilnvaras tiks pagarinātas un uz cik ilgu laiku, tiks lemts Saeimas frakcijās.

Apspriežot Kristīgo demokrātu savienības frakcijas izstrādāto un Saeimas komisijām izskatīšanai iesniegto likumprojektu "Papildinājums Latvijas Republikas Augstākās padomes likumā "Par svētku un atceres dienām"", deputātu lielākā daļa atbalstīja ierosinājumu noteikt par svētku dienām Debesbraukšanas dienu un Vasarsvētkus, taču tikai tajā gadījumā, ja tās nav brīvdienas.

Komisija turpināja darbu, lai izskatītu priekšlikumus Elektronisko sabiedrības saziņas līdzekļu likuma 2.lasījumam.

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests

Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā

Trešdien, 24.maijā, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija turpināja izskatīt likumprojektu "Grozījumi likumā "Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēku audu un orgānu izmantošanu medicīnā"" 2.lasījumam.

Kā pastāstīja komisijas priekšsēdētājs A.Siliņš, deputāti sēdē akceptēja komisijas locekļa D.Stalta priekšlikumu mainīt likumprojekta nosaukumu, proti, "Par dzīva un miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā". Deputāti nobalsoja par iepriekšējā komisijas sēdē konceptuāli pieņemto likumprojekta 2.pantu, kas paredz, ka "katrs rīcībspējīgs cilvēks tiesīgs aizliegt vai atļaut sava ķermeņa izmantošanu pēc nāves. Cilvēka griba, ja vien tā nav pretrunā ar spēkā esošiem likumiem, ir obligāti jāievēro visām medicīnas iestādēm neatkarīgi no to darbības veida un pakļautības". Vēlreiz deputāti atgriezās arī pie likumprojekta 18.panta, nobalsojot par D.Stalta priekšlikumu, kas paredz komercdarījumu nepieļaujamību.

Tādējādi minētajos pantos ir panākts ētiski korekts risinājums un likumprojekts ir virzāms uz Saeimas sēdi 2.lasījumam. Komisijas sēdē deputāti atbalstīja D.Stalta priekšlikumu, ka vienlaikus ar grozījumiem minētajā likumā ir nepieciešams arī papildinājums Latvijas Kriminālkodeksā, kas nosaka, ka par nelikumīgu dzīva vai miruša cilvēka audu un orgānu izņemšanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar medicīniska rakstura praksi. Šis grozījums Kriminālkodeksā tiks iesniegts Saeimas Prezidijam.

Lauma Koļesņikova, Saeimas ziņu dienests

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija

Trešdien, 24.maijā, Saeimas budžeta un finansu (nodokļu) komisijas deputāti izvērtēja Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sagatavoto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par bankām"", proti, iesniegtās izmaiņas divos likuma pantos.

Izmaiņas 7.pantā paredz, ka nevienai komercbankai un citai kredītiestādei nav tiesību atvērt kontu Latvijā reģistrētai juridiskai personai vai Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājam, neuzrādot klienta identifikācijas datus, tas ir, juridiskai personai — nosaukumu, adresi, reģistrācijas numuru, fiziskai personai — vārdu, uzvārdu un personas kodu.

Savukārt ierosinātais papildinājums 9.pantā Valsts ieņēmumu dienestam nodokļu iekasēšanas nolūkā dotu tiesības pieprasīt šo informāciju no bankām. Šis grozījums izraisīja diskusiju, jo, kā atzina komisijas sekretāre A.Poča, deputātiem nebija pārliecības, vai VID varētu saglabāt šīs informācijas konfidencialitāti un vai tiešām ir mērķtiecīgi pilnīgi noliegt anonīmu noguldījumu iespēju.

Komisijas vairākums pieņēma lēmumu šo likumprojektu pagaidām atlikt, lai savāktu papildu informāciju. Tas ir, no Latvijas Bankas par to, cik vispār ir anonīmo noguldījumu un kāds ir vidējais šo kontu atlikums, un šo datu salīdzinājumu ar atklātajiem noguldījumiem. Tāpat deputāti nolēma lūgt informāciju no tiesībsargājošām instancēm par to tiesībām iegūt šādas ziņas par anonīmajiem noguldītājiem. Jo faktiski nodokļu iekasēšanu var risināt ar tiesas palīdzību. Tādējādi, nenoliedzot pilnīgas atklātības nepieciešamību nākotnē, pašreizējā finansiālajā situācijā šādu papildu ierobežojumu iekļaušana varētu izraisīt naudas aizplūšanu no Latvijas uz citām valstīm, atzina A.Poča.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pirmajam lasījumam atbalstīja likumprojektu "Korupcijas novēršanas likums", kuru sagatavojusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tāpat akceptēja likumprojektu "Par Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgumu par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību un līguma pielikumu" pirmajam lasījumam.

Anita Martinsone, Saeimas ziņu dienests

Aizsardzības un iekšlietu komisijā

Trešdien, 24.maijā, Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas deputāti, piedaloties Aizsardzības štāba priekšniekam J.Arnesam un Zemessardzes štāba priekšniekam R.Graubem, pārrunāja, kā tiek realizēta Nacionālo bruņoto spēku štāba izveide, kura tika paredzēta pagājušajā rudenī parlamenta pieņemtajā likumā. Turklāt deputāti apsprieda jautājumus, kas saistās ar jau pagājušajā rudenī Dānijas izteikto priekšlikumu Latvijai, Igaunijai un Lietuvai izveidot pa vienam vadam, kas Dānijas bataljona sastāvā piedalītos ANO miera uzturēšanas operācijās bijušajā Dienvidslāvijā. Vada sastāvā būtu 35 no brīvprātīgajiem īpaši izraudzīti karavīri, par kuru ekipējumu un iepriekšēju trīs mēnešu apmācību gādātu Dānija, savukārt algu maksātu Latvija. Igaunijas un Lietuvas karavīri jau gadu piedalās līdzīgos formējumos.

Kā uzskata Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisija, pieņemot šo priekšlikumu, Latvija varētu iegūt 35 labi sagatavotas militārpersonas, celtos arī Latvijas starptautiskais prestižs. Patlaban Aizsardzības ministrijā notiek darbs, izstrādājot atbilstošus līgumus, kuri jāsaskaņo arī ar Labklājības un Finansu ministriju.

Taču galavārds par Latvijas vada izveidi būs jāsaka Saeimai, kā tas paredzēts likumā par Nacionālo bruņoto spēku līdzdalību starptautiskajās operācijās. Kā uzskata Saeimas Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšsēdētājs A.Līgotnis, jautājums izskatīšanai Saeimā varētu tikt sagatavots mēneša laikā.

Irīna Korņiļjeva, Saeimas ziņu dienests