Kad juristi samēro likumus un domāšanu

Par Latvijas un citvalstu juristu zinātnisko konferenci

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Zinātniskajā konferencē: Latvijas Republikas ģenerālprokurors Jānis Maizītis un tieslietu ministre Ingrīda Labucka

Vakar, 1. februārī, Latvijas Universitātē sākās divu dienu starptautiska juridiskās zinātnes konference "Tiesību transformācijas problēmas sakarā ar integrāciju Eiropas Savienībā" — pirmais šāda līmeņa juristu forums kopš Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas, kā to atklāšanā uzsvēra konferences rīkošanas vadītājs, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns Dr. phil. Zigurds Mikainis.

Konferences mērķi formulēti atbilstoši situācijai, kurā Latvija nonākusi šajos desmit gados, — veicināt tiesību zinātnieku domu apmaiņu jautājumos, kas saistīti ar tiesību sistēmu transformāciju postsociālisma telpā, piemērojot to Eiropas Savienības (ES) izvirzītajām prasībām, kā arī veicināt sabiedrības izpratni par tiesiskas valsts pamatprincipiem. No pasākuma tematikas izriet arī referentu un dalībnieku loks — jurisprudences teorētiķi un praktiķi gan no ES kandidātvalstīm Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, gan jau šābrīža ES dalībniecēm Zviedrijas, Vācijas, kaut gan dalībnieku vidū arī juristi no valstīm, kas no Eiropas un tās organizācijām ir vismaz ģeogrāfiski pavisam tālas, piemēram, Kazahstānas.

Konferences atklāšanas sesijā LU Mazajā aulā tās dalībniekus sveica šādam pasākumam atbilstošs panākumu vēlētāju pulks. Tā Latvijas Universitātes rektors akadēmiķis Dr.habil.phys.prof. Ivars Lācis ārvalstu viesiem sevis vadīto mācību iestādi pieteica kā vienu no Latvijas attīstības garantiem, bet pašmāju jurisprudencei vēlēja atrast jaunus, mūsdienīgus pētījumu virzienus, Latvijas Zinātņu akadēmijas viceprezidents Juris Ekmanis aizrādīja uz mazskaitlīgo jauno juristu piesaisti zinātnei, bet tieslietu ministre Ingrīda Labucka konferences dalībnieku iedvesmai formulēja konkrētus Latvijas juridiskās domas aktuālos uzdevumus — Satversmes grozījumi, jauns kriminālprocesa kodekss un ar informācijas tehnoloģijām saistītās likumdošanas izstrāde. Ministre solīja tuvākajās dienās iekustināt jau divus gadus uz papīra vien eksistējošā Tieslietu ministrijas un LU Juridiskās fakultātes sadarbības projekta realizāciju. Šī 1998.gadā parakstītā līguma pamatmērķi esot juridiskās kultūras celšana un juridiskās domas inerces pārvarēšana un citi pasākumi, kas veicinātu visai sabiedrībai nepieciešamās tiesiskās valsts izveidi. Savukārt ģenerālprokurors Jānis Maizītis, uzsverot sarežģīto situāciju, kurā atrodas Latvija un tās juristi — jo vienlaikus spēkā ir likumu normas, kas radušās 20. gadsimta sākumā, — aicināja īpašu uzmanību vērst uz jaunas un vienotas juridiskās terminoloģijas izstrādi.

Iespējams, ka daudzu konferences dalībnieku "mundiera pogas" kaut nedaudz, tomēr aizskāra Rīgas Juridiskās augstskolas profesora Andersa Fogelklū ( Anders Fogelklou ) referāts "Juridiskā domāšana un Eiropas integrācija", kas atšķirībā no apsveikumu daļas bija mazāk sajūsmas, vairāk kritisku pārdomu pilns. Profesora analīzes centrā bija problēma, kas Latvijā un citās Baltijas valstīs acīmredzot kļūs aktuāla pēc tam, kad tiesību sistēma šeit formāli būs saskaņota ar ES prasībām un likuma normas būs vienveidīgi jāpiemēro praksē. Kā atzina A. Fogelklū, gandrīz visu ES kandidātvalstu un citu postsociālisma telpas valstu juristiem grūtības sagādā pielāgošanās pasaulē ierastajam juridiskās domāšanas modelim, jo šajā reģionā iesakņojusies formālistiskā likuma piemērošanas tradīcija, kas nozīmē, ka likums tiek tulkots galvenokārt lingvistiski semantiski un no šīs pieejas izriet likuma normas "automātiska" piemērošana. Savukārt lielākajā daļā citu pasaules valstu daudz vairāk tiek lietota juridiskās domāšanas metode, ko profesors nodēvēja par "universālistisku" un kas pieļauj daudz brīvāku pieeju likumam un savas pozīcijas aizstāvēšanai — piemēram, plašāka analoga un precedenta, kā arī citu alternatīvu metožu izmantošana tiesā.

Savukārt Latvijas Universitātes profesors akadēmiķis Dr. habil. iur. Kalvis Torgāns klātesošos informēja par saistību tiesību attīstību Latvijā un to atbilstību citu valstu likumdošanai. Kā neliela opozīcija iepriekšējam runātājam izskanēja K. Torgāna secinājums, ka par pierādījumu Latvijas likumdošanas, it īpaši tās privāttiesiskās daļas, atbilstībai ES standartiem, kā arī Latvijas juristu spējai saprasties ar saviem Rietumu kolēģiem kalpo valsts ekonomiskie rādītāji, piemēram, tas, ka lielākā daļa Latvijas ārējās tirdzniecības vērsta tieši ES virzienā. Analizējot dažādus privāto tiesību normatīvos aktus Latvijā, profesors pieskārās arī 1937. gada Civillikuma problēmai. Kā zināms, kopš tā spēka atjaunošanas līdz šim grozījumi tajā ir izdarīti gandrīz vai tikai Ģimenes tiesību daļā, bet Saistību tiesību daļa palikusi "neatvērta" aiz bažām par iespējamiem neapdomīgiem grozījumiem, kurus tajā varētu ienest politiskas debates Saeimā. K. Torgāns tomēr aicināja, protams, tam iepriekš rūpīgi gatavojoties, šo līdz šim par neaizskaramu uzskatīto likuma daļu pakļaut jaunai redakcijai, ieviešot Civillikumā mūslaiku reālijas un atbrīvojoties no novecojušām normām. Īpašu interesi izraisīja K. Torgāna pārdomas par Latvijas tiesu praksi gadījumos, kur saskaras spēkā esošas privāto un publisko tiesību normas, piemēram, tiesu procesos par īrnieku izlikšanu no dzīvokļiem, kas balstās uz šo dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesībām, bet vienlaikus ir pretrunā ar Latvijai saistošajām starptautiskajām konvencijām, piemēram, par bērnu tiesību aizsardzību. Profesora pārliecība, ka īpašuma tiesības ir svētas un tās nedrīkst ierobežot nekas, izraisīja visai karstu un klausītājiem interesantu Latvijas Universitātes jauno mācībspēku diskusiju.

Pēcpusdienā konferences darbs turpinājās trijās — tiesību teorijas, publisko tiesību un privāto tiesību — sekcijās, kurās diskusijas ritēs arī šodien.

Konferences rezumējums sagaidāms tās noslēguma sēdē šodien pēc pusdienas.

Dina Gailīte, "LV" nozaru virsredaktore