Eiropas Harta par vietējo pašvaldību — pašvaldību interešu aizstāve

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Andris Jaunsleinis:

Godātais Valsts prezident! Saeimas priekšsēdētāj! Ministru prezident! Dāmas un kugi!

Mana šīsdienas runa par Eiropas Hartu kā pašvaldību interešu aizstāvi ir saistīta ar to, ka pašvaldību tiesiskā aizsardzība pie mums ienāk no Eiropas.

Lai labāk saprastu šos procesus un labāk saprastu Hartas būtību, ir jāatskatās vēsturē. Kāpēc Latvijas likumdošanā, citu valstu likumdošanā, konceptuālos un konstitucionālos likumos netika ietverti pašvaldību jautājumi? Laikā, kad tapa Latvijas Republikas Satversme — tas bija 1922. gads — , tās veidotāji, cilvēki ar ļoti demokrātiskiem un progresīviem uzskatiem, bija veidojušies kā personības patrimoniālajā, cariskajā Krievijā, un tas ir atstājis iespaidu uz tiem dokumentiem, kas tajā brīdī tika radīti.

Turpinājums 2.lpp.

Tāda situācija pastāvēja ne vien Latvijā, bet visā Eiropā, un tas, ka valstu konstitūcijās nebija pietiekami aizsargātas vietējo valdību intereses jeb pašvaldību intereses, bija par cēloni traģēdijām, kas vēlās pāri visai Eiropai. Kad beidzās Otrais pasaules karš, tie cilvēki, kas bija pārdzīvojuši šī kara nejēdzības, nesuši upurus, domāja, kā nepieļaut nākamo pasaules karu. Tajā laikā radās ideja, ka, tikai izveidojot decentralizētas valstis, nostiprinot stipras pašvaldības, veicinot pašvaldību darbinieku savstarpējos cilvēciskos kontaktus, sadraudzības pilsētu sakarus — sadraudzību gan reģionu, gan valstu līmenī — , samazinās iespējas konkrētam cilvēkam vai politiskam spēkam izraisīt karus, iesaistīt tautas starpvalstu konfliktos. Tas bija pamats idejai, ka jānostiprina pašvaldības un jāveicina valsts varas decentralizācija. Kopš Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Eiropa jau ir nodzīvojusi līdz 1995. gadam, turpretim Latvijai Otrais pasaules karš beidzās tikai 1991. gadā. Mums nebija uzkrāta tā lielā pieredze, kas bija Eiropai. Tagad mēs varbūt vienā gadā gūstam Eiropas desmit gadu pieredzi.

Mums, domājot par izmaiņām Satversmē un rēķinoties, ka esam demokrātiska valsts, ir arī jāievēro citu kļūdas, lai tās neatkārtotu. Mēs šodien runājam par to, ka Latvijai ir jāpievienojas Eiropas Hartai par vietējo pašvaldību, jo Latvija kļuvusi Eiropas Padomes locekle, un — tas varētu būt Latvijas valdības ārpolitikas nākamais solis — mums ne vien jāpievienojas Hartai, bet arī tajā jādod savi būtiski priekšlikumi, jo Hartai jau ir desmit gadu un tās tapšanas laikā Eiropā bija pavisam cita situācija, cits politisko spēku sadalījums, politisko sfēru nodalījums. Bija arī pavisam citādāki uzskati par to, kas ir vietējā pašvaldība un demokrātija.

Es gribētu, lai manis teiktais rosinātu dažādas domas un priekšlikumus. Tā kā Latvija ir Eiropas Padomes locekle, mūsu pārstāvis varētu pašvaldību kongresā, kas katru gadu risinās Strasbūrā, iesniegt būtiskus priekšlikumus demokrātisko procesu attīstībai Eiropā. Eiropas Hartas preambulā ir ierakstīti galvenie principi, kas ir demokrātiskas valsts iekārtas pamatā. Tur rakstīts: "Uzskatīdams, ka viens no demokrātiskas iekārtas pamatiem ir vietējās varas institūcija(..)."

No 1991. gada Latvijas Republika savā attīstībā ir veikusi diezgan garu posmu, un var teikt, ka gan valdība, gan Saeima sāk saprast, ka šī atziņa, kas ierakstīta Hartā, atbilst patiesībai. Vietējās varas institūcijas savā laikā ne vien veicināja Latvijas neatkarības atjaunošanu, bet nodrošina arī neatgriezenisku demokrātiskās attīstības procesu Latvijā.

Nākamais citāts no Hartas: "Uzskatīdams, ka pilsoņu tiesības piedalīties valsts lietu pārvaldīšanā pieder pie demokrātijas principiem, kas kopīgi visām Eiropas Padomes dalībvalstīm(..)."

Jā, mums ir problēmas ar sabiedrības izglītošanu. Ja mēs kā valsts būtu nedaudz bagātāka, mums vajadzētu lielu līdzekļu daļu novirzīt sabiedrības izglītošanai. Mēs nemākam dzīvot daudzpartiju sistēmā, jo viens no tās eksistences principiem ir spēja pieņemt kompromisa lēmumus. Mēs esam pieraduši redzēt vienīgi melnu un baltu, tāpēc ļoti grūti un ļoti lēni mūsu sabiedrībā iesakņojas citas nokrāsas. Nevar pastāvēt sabiedrība, kurā realizējas tikai vienas grupas intereses, nerespektējot citu grupējumu uzskatus. Tāpēc sabiedrības izglītošana ir ļoti būtiska, lai pastāvētu iespēja turpināt demokrātiskas attīstības ceļu.

Kā tiek realizētas cilvēku tiesības piedalīties valsts pārvaldē? Hartas preambulā ir teikts, ka pilsoņu tiesības piedalīties savas valsts pārvaldē vistiešāk var realizēt vietējā pašvaldība, jo vietējās pašvaldības nepastarpināti ir visciešākā saskarsmē ar saviem iedzīvotājiem, saviem vēlētājiem. Bet neviens no mums nav tiesīgs to neievērot, jo tas ir pienākums, ko likums ir deleģējis vietējai varai. Taču tā realizēšanai ir nepieciešamas finanses, jo jebkura vara — vienalga, vai tā būtu centrālā vai vietējā vara — , ja tai nav ekonomiskā pamata, nav naudas, lai realizētu iedzīvotāju pasūtījumu, tad tā savu uzdevumu, kas minēts Hartas preambulā, nekad neveiks.

Tāpēc būtisks ir jautājums par diviem pašvaldības ekonomiskajiem postulātiem. Un tie ir — nodokļi, ko centrālā vara ir nodevusi pašvaldību pārziņā, un šeit mums jādomā par nodokļu iekasēšanu un visu pārejo; un otrs — īpašums, turklāt tādā izpratnē, kāda bija spēkā Latvijas Republikā līdz 1940. gadam. Cerams, ka nekad vairs īpašums netiks dalīts tādā veidā kā piecdesmit gadus līdz šim, kad zemi šķīra no ēkām, kas atradās uz tās.

Pašvaldībām ir jābūt tiesībām patstāvīgi pieņemt lēmumus ar likumu noteiktas kompetences robežās — gan patstāvīgi pieņemt lēmumus, gan patstāvīgi par tiem atbildēt.

Un pirmām kārtām atbildēt savu vēlētāju priekšā, jo tieši tā veidojas vietējā valdība. Šīs vietējās autonomās valdības kompetencē, kurai likumdevējs ir atdevis līdzekļus un tiesības, neviens iejaukties nedrīkst. Un tā mēs nonākam līdz jautājumam, par kuru ir daudz diskutēts, proti, vai pašvaldības Latvijā ir Ministru kabineta pakļautībā vai pārraudzībā. Un kas pārraudzīs pašvaldības — likums vai ierēdņi?

Pašvaldību viedoklis ir viennozīmīgs, un tas ir skanējis visu laiku, kopš Latvijā atjaunotas pašvaldības, — pašvaldības jāpārvalda likumam nevis ierēdņiem. Tikai likuma vara drīkst iejaukties pašvaldību kompetencē un ietekmēt pašvaldību pieņemtos lēmumus. Latvijas Republikas Augstākā padome jautājumu par Eiropas Hartu jau reizi izskatīja, un tas bija ļoti labi, ka Augstākā padome tolaik uzdrošinājās šim jautājumam pievērsties. Ja vērojam, kā notiek pašvaldību reforma Latvijā, tad redzam, ka tās pamatā ir Eiropas Hartas principi. Ja tajā brīdī, kad sākām reformu, nebūtu izvēlēti pareizie principi, tad šai reformai tagad būtu cits rezultāts.

Es gribētu aicināt gan Saeimu, gan valdību izšķirties par to, ka Latvijas valdība pievienojas Eiropas Hartai par vietējo pašvaldību. Mēs centīsimies Eiropas Padomē iesniegt savus priekšlikumus un šo Hartu demokratizēt atbilstoši 1995. gada situācijai Eiropā.

Eiropas Padomē mūs patlaban uztver ar aizspriedumiem — mums nav pieredzes, mēs daudz ko nezinām, kā darīt, taču mums ir kaut kas būtisks, kā pietrūkst Eiropas Padomei, proti, mums ir drosme riskēt un griba darboties. Izmantojot šos faktorus, mēs varam panākt tādas pārmaiņas, kas atbilst Latvijas interesēm.

Eiropas Hartas pašā sākumā ir runa par konstitucionālo aizsardzību. Tātad tas ir jautājums, par kuru mēs šodien runāsim. Jāsaka tas, ka, runājot par administratīvi teritoriālajām robežām, par šo robežu grozīšanu, par speciālo reformas projektu, kas Latvijā droši vien agri vai vēlu tiks realizēts, daudz kas ir paredzēts Eiropas Hartā, un visas šīs izmaiņas un pārmaiņas, kā norādīts Hartā, jāveic, valdībai un pašvaldībām savstarpēji konsultējoties, šajā procesā ievērojot iedzīvotāju intereses.

Pagājušajā gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās kļuvām par lieciniekiem ievērojamai pašvaldību politiķu nomaiņai. Jaunajiem pašvaldību darbiniekiem vēl nav tās pieredzes, kāda ir tiem, kuri joprojām strādā pašvaldībās. Tādēļ mums varbūt uz brīdi savā attīstībā ir jāapstājas, jo tālāk mums ir jāiet visiem kopā. Pagājušajā nedēļā, Jēkabpilī tiekoties ar pašvaldību darbiniekiem, izrādījās, ka neviens nebija pat dzirdējis par Eiropas Hartu par pašvaldību. Iepriekšējam vietējo pašvaldību deputātiem šie jautājumi tika daudzkārt skaidroti un analizēti vairākos semināros.

Šodien mums jāapstājas un jaunie kolēģi jāiepazīstina ar šiem jautājumiem, arī ar Latvijas Republikas Satversmi, lai mēs visi saprastu, ka pašvaldību demokrātija balstās uz konstitūciju. Ja mēs iedomātos šo likumdošanas piramīdu, tad pašā augšā vieta būtu Eiropas Hartai par vietējo pašvaldību, tad sekotu Latvijas Republikas Satversme, tad — Likums par pašvaldībām un tā līdz pagastu pašvaldībām. Šādai vajadzētu būt tai būvei, ko sauc par pašvaldību demokrātiju. Un tādā veidā mums to vajadzētu Latvijā uzbūvēt un saturēt.

Paldies par uzmanību!

Pēc ieraksta "LV" magnetofona lentē