Iedzīvotāju naturalizācija : problēmas

Vakar, 17.janvārī, notika Naturalizācijas pārvaldes konsultatīvās padomes kārtējā sēde, kuras darba kārtībā bija jautājumi par Latvijas pilsonības kandidātu latviešu valodas prasmes, Latvijas vēstures, Satversmes un konstitucionālā likuma "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" pārbaužu saturu, kā arī priekšlikumi grozījumiem un papildinājumiem Pilsonības likumā.

Konsultatīvās padomes locekļi iepazinās ar darba grupu ekspertu ieteikumiem, kā organizēt šo pārbaužu satura, apjomu un zināšanu vērtēšanu, lai šī naturalizācijas gaitā paredzētā pārbaude atbilstu Pilsonības likuma izvirzītajām parsībām. Latviešu valodas zināšanu pārbaudē pilsonības pretendentiem būs jākārto pārbaudījums gan rakstveidā, gan mutvārdos. Plānots, ka četras latviešu valodas prasmes tiks pārbaudītas trīs formās. Rakstos tas būs atstāstījums, vārdos — teksta lasīšana, teksta izpratnes pārbaude un neliela intervija. Intervijas jeb sarunas valodas iemaņu pārbaudes laiks nedrīkstētu pārsniegt 15 minūtes. Speciālisti izteica viedokli, ka pretendenta latviešu valodas vārdu krājumam vajadzētu būt no 2000 līdz 2500 vārdiem.

Runājot par zināšanu pārbaudi Latvijas vēsturē, Satversmē un konstitucionālajā likumā "Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi" tika uzsvērts, ka, veidojot pārbaudes saturu, jautājumi izstrādāti, vadoties pēc patlaban skolās mācītā vēstures kursa. Plānots, ka visus nepieciešamos mācību materiālus apkopos īpašā palīglīdzeklī, kas būs pieejams katram pilsonības pretendentam. Neskaidrība vēl ir zināšanu vērtēšanas kritērijos. Šajā plāksnē eksperti turpinās darbu.

Naturalizācijas pārvaldes priekšniece Eiženija Aldermane teica, ka, gatavojoties naturalizācijai, izveidotas teritoriālās nodaļas Liepājā, Ventspilī, Saldū un visos Rīgas pilsētas rajonos. Tuvākajās dienās tās nodibinās arī Jelgavā un Valmierā. Līdztekus šim organizatoriskajam darbam ir sagatavots arī metodisks līdzeklis, kas izklāsta, kā pretendentam jāgatavojas naturalizācijai. Šī informatīvā lapiņa izplatīta un dabūjama visās pagastu padomēs. Taču, kā izteicās Eiženija Aldermane, lai veiktu visus sagatavošanās darbus un pieņemtu pirmos iedzīvotājus, kas vēlas naturalizēties, ir jāpaiet vēl vismaz 2 — 3 mēnešiem.

Konsultatīvajā padomē risināja jautājumus arī par ierosinājumu un priekšlikumu iesniegšanu valdībai, lai rosinātu Saeimu izdarīt aktuāli nepieciešamas izmaiņas Pilsonības likumā, kura nepilnības rada būtiskas neskaidrības dažādās iedzīvotāju naturalizācijas niansēs.

Vairis Ozols,

"LV" nozares redaktors