Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Svarīgs ir gan iestāšanās sarunu temps, gan to kvalitāte". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.07.2001., Nr. 111 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26431

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Valsts prezidente: - pasniedzot akreditācijas vēstules jaunajiem Latvijas vēstniekiem

Vēl šajā numurā

25.07.2001., Nr. 111

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Svarīgs ir gan iestāšanās sarunu temps, gan to kvalitāte"

Piektdien, 20.jūlijā, Rīgā uzturējās ES komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens

FER1.JPG (34593 BYTES) FER3.JPG (29277 BYTES)

Piektdien, 20.jūlijā, Valdības namā: Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens un Latvijas Ministru prezidents Andris Bērziņš

Piektdien, 20.jūlijā, Ārlietu ministrijā: Eiropas Savienības komisārs paplašināšanās jautājumos Ginters Ferhoigens un Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Pie Valsts prezidentes

Valsts prezidente Vaira Vīķe—Freiberga 20. jūlijā tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu.

Tikšanās laikā pārrunāti ES paplašināšanās procesi, Latvijas iestāšanās sarunu gaita un valsts izredzes iekļauties ES.

G. Ferhoigens atzīmēja, ka Latvija veic lielisku progresu iestāšanās sarunās, ka tā īsteno tā dēvēto iedzīšanas principu, panākot valstis, kas iestāšanās sarunas sākušas jau agrāk. Kā jautājumus, kam īpaši jāpievērš uzmanība turpmākajā iestāšanās sarunu procesā, G.Ferhoigens atzina administratīvās kapacitātes paaugstināšanas nepieciešamību, tieslietu sistēmas pilnveidošanu, cīņu ar korupciju. Pēc G.Ferhoigena sacītā, Latvijai jāpievērš uzmanība tam, kā ar ES saskaņotie likumi tiek īstenoti praksē.

Valsts prezidente informēja G.Ferhoigenu par to, kādas ir viņas prioritātes likumdošanā, īpaši pievēršot uzmanību cīņai ar korupciju, kā arī tam, kā pilnveidojas tieslietu sistēma. Prezidente uzsvēra, ka tuvākajā laikā īpašu uzmanību pievērsīs tam, kā savstarpēji sadarbojas dienesti, kas iesaistīti korupcijas apkarošanā. V. Vīķe—Freiberga arī informēja G. Ferhoigenu par to, ka šai dienā apmeklējusi Ekonomikas policiju un runājusi ar Ekonomikas policijas darbiniekiem par šo tematu, kā arī par to, ka šonedēļ tiksies ar iekšlietu ministru Mareku Segliņu, lai pārrunātu korupcijas apkarošanas kompleksu risināšanu.

G.Ferhoigens informēja prezidenti par savām sarunām ar Ministru prezidentu, Saeimas pārstāvjiem, kā arī Latvijas lauku apmeklējumu.

Runājot par to, kādas jomas Latvijai vajadzētu visdrīzāk virzīt uz priekšu, tika minēta vides aizsardzība un lauksaimniecība. Prezidente informēja G.Ferhoigenu par savām sarunām ar zemniekiem un zemkopības ministru. G.Ferhoigens atzīmēja, ka lauksaimniecība bieži vien tiekot minēta kā šķērslis ES paplašināšanās procesos, viņš noraidīja šīs bažas un atzīmēja, ka no savas puses darīs visu, lai ES aktīvi virzītu uz priekšu arī sarunas lauksaimniecības sadaļā.

G.Ferhoigens uzsvēra, ka Latvija ir viena no spēcīgākajām kandidātēm nākamajai paplašināšanās kārtai un ka kādas vienas nozares grūtības nedrīkst būt par šķērsli kopējam paplašināšanās procesam.

Prezidente atzīmēja, ka arī viņa aicinās valdību pievērst uzmanību administratīvās kapacitātes celšanai, sagatavojot speciālistus, kas būtu spējīgi izmantot visas iespējas, ko piedāvā ES, tai skaitā strukturālos fondus.

 

Valsts prezidenta preses dienests

 

Pie Saeimas pārstāvjiem

20.jūlijā Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Guntars Krasts, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns un komisijas deputāti tikās ar Eiropas Savienības komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu.

Tikšanās laikā abas puses pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanās jautājumus, galvenokārt pievēršoties Latvijas gūtajiem panākumiem iestāšanās sarunu procesā, kā arī vēl veicamajiem uzdevumiem.

J.Straume informēja Eiropas Komisijas pārstāvi par parlamenta intensīvo darbu likumdošanas harmonizācijā, kas strauji tuvojas noslēgumam. Latvijai vēl jāpieņem vai jāizdara grozījumi tikai 45 likumos, lai likumdošana būtu pilnībā saskaņota ar ES tiesību normām. "Latvijas pieeja iestāšanās sarunu procesam vienmēr bijusi godprātīga. Mums vienlīdz svarīgs ir gan iestāšanās sarunu temps, gan to kvalitāte," sacīja J.Straume.

G.Ferhoigens optimistiski novērtēja Latvijas iespējas kļūt par ES dalībvalsti paplašināšanās pirmajā kārtā. Komisārs norādīja, ka "regates princips" paplašināšanās procesā ir sevi attaisnojis, par to liecina Latvijas nepārprotamais progress, panākot pirmās grupas kandidātvalstis un kļūstot par vienu no potenciālajām paplašināšanās pirmās kārtas kandidātēm. Viesis norādīja arī uz jomām, kuras Latvijai būtu vēl jāsakārto, tostarp minot valsts pārvaldes un tieslietu sistēmu.

Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs E.Inkēns akcentēja sabiedriskās domas veidošanas būtisko nozīmi ES paplašināšanās procesā, savukārt Ārlietu komisijas priekšsēdētājs G.Krasts pauda bažas par tās iespējamo ietekmi uz politiķu nostāju jaunu ES dalībvalstu uzņemšanas jautājumā. Abas puses bija vienisprātis, ka sabiedrības attieksme pret ES paplašināšanās procesiem ir vienlīdz svarīga gan kandidātvalstīs, gan dalībvalstīs. G.Ferhoigens atzina, ka sabiedriskajai domai ir būtiska nozīme lēmumu pieņemšanā saistībā ar jaunu valstu uzņemšanu ES, taču bija pārliecināts par dalībvalstu pozitīvo attieksmi pret ES paplašināšanos.

Tikšanās dalībnieki sprieda arī par lauksaimniecības problēmām, tostarp ES lauksaimniecības politiku tuvākajā nākotnē. Eiropas lietu komisijas deputāts Māris Sprindžuks vēlējās uzzināt, kādas izmaiņas ES lauksaimniecības politikā varētu ietekmēt procesus šajā tautsaimniecības nozarē Latvijā. G.Ferhoigens apliecināja, ka lauksaimniecības jautājumos spēkā ir "acquis communautaire" prasības, kuras netiks mainītas, un piebilda, ka ES lauksaimniecības subsīdiju politika ir kandidātvalstīm sevišķi labvēlīga. Vaicāts par līdzekļu piešķiršanas kavēšanos Latvijai "Sapard" programmas ietvaros, komisārs pauda viedokli, ka, viņaprāt, tam par iemeslu ir Eiropas Komisijas (EK) birokrātiskā aparāta lēnais darba temps, un solīja šo procesu pasteidzināt.

Sarunas nobeigumā Saeimas priekšsēdētājs novērtēja Latvijas un EK sadarbību kā sekmīgu un pateicās augstajam viesim par ieguldījumu divpusējo attiecību veicināšanā.

Saeimas preses dienests

Pie Ministru prezidenta

20. jūlijā Ministru prezidents Andris Bērziņš tikās ar Eiropas Savienības (ES) komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu. ES komisārs atzinīgi novērtēja Latvijas sasniegumus ceļā uz Eiropas Savienību un uzsvēra, ka īpaši pēdējos gados, sarunu procesā īstenojot "regates principu", Latvija ir sasniegusi ievērojamus rezultātus. G.Ferhoigens arī apliecināja, ka, ņemot vērā sarunu veiksmīgo gaitu, Latvija varētu pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gadam un pievienoties Eiropas Savienībai jau pirmajā paplašināšanās kārtā.

ES komisārs atzinīgi novērtēja valdības nopietno darbu korupcijas apkarošanā un administratīvās kapacitātes paaugstināšanā un atzina, ka, ņemot vērā jau paveikto, Latvija ir spējīga turpināt iesākto darbu gan valsts administrācijas sakārtošanā, gan korupcijas apkarošanā. G.Ferhoigens uzsvēra, ka minētā problēma skar ne tikai Latviju, bet arī citas kandidātvalstis. Kā svarīgu faktoru G.Ferhoigens minēja arī politisko stabilitāti valstī.

Ministru prezidents informēja G.Ferhoigenu par valdības paveikto un turpmāk veicamajiem uzdevumiem, sakārtojot likumdošanu atbilstoši ES normām. Valdībai aktīvi sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, liels darbs tiek veikts sabiedrības integrācijas jomā, īstenojot "Sabiedrības integrācijas programmu". Pieņemts lēmums arī par Integrācijas fonda izveidi. Šobrīd pastiprināta uzmanība tiek pievērsta sabiedrības informēšanai, organizējot un lasot lekcijas par ES paplašināšanos.

G.Ferhoigens informēja Ministru prezidentu par Liepājas apmeklējuma rezultātiem un savu skatījumu uz "Liepājas metalurga" attīstības iespējām, kas, piesaistot investīcijas, būs nopietns potenciāls ne tikai Liepājai, bet visam reģionam kopumā. Apspriežot rūpniecības attīstības perspektīvas, ES komisārs uzsvēra nepieciešamību izstrādāt ilgtermiņa stratēģiju un nodrošināt uzņēmējus ar bāzes informāciju, veidojot skaidru skatījumu par uzņēmumu iespējām, konkurējot Eiropas tirgū.

Sarunas gaitā apspriesti un pozitīvi novērtēti Zviedrijas prezidentūras rezultāti, kā arī kandidātvalstu pozīcijas, sākoties Beļģijas prezidentūrai.

Valdības preses departaments

Pie ārlietu ministra

20. jūlijā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš tikās ar Eiropas Savienības komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu.

Tikšanās laikā apspriesta Latvijas integrācijas Eiropas Savienībā gaita, iestāšanās sarunu norise, gaidāmās paplašināšanās procesa norises Beļģijas prezidentūras laikā, kā arī ar ES nākotni saistīti jautājumi. Kā ļoti veiksmīga tika novērtēta Zviedrijas prezidentūra. Saskaņā ar Gēteborgas sanāksmes lēmumiem vislabāk sagatavotās kandidātvalstis varētu pabeigt iestāšanās ES sarunas līdz 2002. gada beigām. "Latvijai ir visas iespējas būt to valstu vidū, kas Eiropas Savienībā tiks uzņemtas pirmajā kārtā," sacīja komisārs. G. Ferhoigens ar I. Bērziņu pārrunāja konkrēti veicamos darbus Latvijas iestāšanās sarunu procesā. Tika uzsvērta valsts administratīvās spējas nodrošināšana, likumdošanas ieviešana un korupcijas apkarošana. Ir sākts darbs pie kārtējā Eiropas Komisijas progresa ziņojuma par Latviju, kas tiks publiskots rudenī.

G. Ferhoigens pieskārās arī ES komunikāciju stratēģijai, kuras īstenošana ir uzsākta sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā. Ļoti svarīgs ir sabiedrības atbalsts Latvijas virzībai uz ES, tāpēc liela uzmanība pievēršama sabiedrības informēšanai.

G. Ferhoigens apstiprināja savu līdzdalību Latvijas un Eiropas Komisijas kopīgi rīkotajā konferencē par ES sociālo dimensiju, kura notiks šī gada oktobrī Rīgā.

Ārlietu ministrijas preses centrs

 

Preses konferencē

"Latvijai ir visas iespējas pabeigt sarunas par iestāšanos ES līdz 2002. gada beigām un iekļūt šajā organizācijā vēl pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām — tā mums labākā ziņa," piektdien, 20. jūlijā, pēc tikšanās ar Eiropas Komisijas komisāru paplašināšanās jautājumos Ginteru Ferhoigenu atzina Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš.

"Kopš 1999. gada Helsinku tikšanās Latvija ir ES kandidātvalsts, bet kopš 2001. gada Gēteborgas tikšanās Latvija ir spēcīga kandidāte, lai iekļautos pirmajā paplašināšanās kārtā," I. Bērziņa teikto apstiprināja G. Ferhoigens. Ja Latvija turpinās strādāt tikpat nopietni kā līdz šim, es neredzu nekāda iemesla, kādēļ lai tā nevarētu pabeigt iestāšanās sarunas līdz 2002. gada beigām, atzina ES komisārs. Ārlietu ministrs teica, ka attiecībā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) viss ir mūsu pašu rokās, un piebilda: "Ja kāds ko var "saputrot", tad tie esam tikai mēs paši."

I. Bērziņš pauda lielu pārliecību par iespēju, ka Latvija varētu tikt uzņemta ES jau pirmajā paplašināšanās kārtā. "Latvijai ir dota šī vēsturiskā iespēja, un es esmu pārliecināts, ka mēs pratīsim šo iespēju izmantot. Latvija Eiropas Savienībā — tā ir realitāte, un mums ir jāsāk domāt par to, kā mēs dzīvosim pēc iestāšanās," norādīja ārlietu ministrs.

Sarunās ar Latvijas amatpersonām panākta vienošanās vairākos jautājumos, informēja G.Ferhoigens. Atzīts, ka ES paplašināšanās process ir neatgriezenisks un Latvijai tajā izdevies veiksmīgi saglabāt līdzsvaru starp ātrumu un kvalitāti.

Līdz šim veiksmīgi darbojušies ES paplašināšanās procesa mehānismi. Latvija sekmīgi īstenojusi tā saukto iedzīšanas principu, un, neraugoties uz faktu, ka iestāšanās sarunas ar Latviju tika sāktas tikai 2000. gada februārī, mūsu valsts sarunās jau panākusi vairākas tā sauktās pirmās grupas kandidātvalstis. G. Ferhoigens norādīja, ka šajos Latvijas panākumos liela loma bijusi arī Zviedrijas prezidentūrai un šīs valsts premjera Jērana Pērsona un ārlietu ministres Annas Lindas lielajai ieinteresētībai paplašināšanās procesa veicināšanā.

Komisāra vizītes laikā Latvijā sarunās ar vadošajiem valsts politiķiem noskaidrotas arī galvenās jomas, kurās vēl veicams aktīvs darbs un trūkumu novēršana. Neraugoties uz aktīvo sarunu gaitu un straujo likumdošanas pārņemšanas tempu, vēl aizvien visai lēni norit ES likumdošanas prasību ieviešana praksē. Kā atzina komisārs, šī nav tikai Latvijas problēma — šāda situācija ir raksturīga arī pārējās Viduseiropas un Austrumeiropas jaunajās demokrātijās. "Latvijai vēl jāpiestrādā pie administratīvās kapacitātes paaugstināšanas, tiesu sistēmas stiprināšanas un korupcijas apkarošanas," norādīja komisārs. Turpmākās sarunas nebūs vieglas, bet tas ir iespējams un paveicams process, atzina G. Ferhoigens.

Ir pienācis laiks īpašu uzmanību pievērst arī sabiedriskajai domai. Ārkārtīgi svarīgi ir vērsties tieši pie sabiedrības un gūt tās tiešu atbalstu valsts integrācijai ES. Gan Eiropas Komisija, gan Latvija ir izstrādājušas komunikācijas stratēģiju, lai informētu sabiedrību, līdz šim šie pasākumi bijuši veiksmīgi, bet mums ir jāstrādā vēl aktīvāk, lai panāktu, ka Latvijas sabiedrība vajadzīgajā brīdī sniegtu garantētu atbalstu Latvijas iestājai ES.

Runājot par Rīgas un Latvijas reģionu dažādo attīstības tempu, G. Ferhoigens prognozēja, ka, izmantojot ES palīdzības programmas, situācija Latvijas novados noteikti uzlabosies. Viņš norādīja, ka nevar vienkārši secināt, ka Latvijas austrumu daļa ir vājāk attīstīta par valsts rietumiem, jo dažādas problēmas ir visos reģionos un tās visas jārisina.

G.Ferhoigens, uzturoties Latvijā, viesojās arī Liepājā un Kandavā. Komisārs atzina, ka arī Kurzemē ir daudz problēmu, piemēram, padomju armijas bijušo kara bāzu teritorijas sakārtošana. G. Ferhoigens solīja, ka nākamās vizītes laikā viņš noteikti apmeklēs arī Latvijas austrumu reģionu.

Komisārs apstiprināja ES viedokli, ka reģionālā attīstība ir jāatbalsta visiem iespējamiem veidiem. Protams, zināms šķērslis tam ir trūkstošie finansu un cilvēciskie resursi, kas arī ES ir pieejami tikai ierobežotā daudzumā.

G. Ferhoigens norādīja, ka ES palīdzība Latvijas reģioniem tiks īstenota galvenokārt ar ES palīdzības programmu ISPA un "Sapard" starpniecību. Lai arī pēdējā laikā Latvijai bijuši kavēkļi saņemt palīdzību "Sapard" programmas ietvaros, kopumā finansiāli nekas netiks zaudēts un ieplānotā nauda tomēr nonāks Latvijā, apliecināja komisārs.

Viņš arī noraidīja prognozes par bezdarba palielināšanos pēc Latvijas iestāšanās ES, kas notiktu ES kopējās lauksaimniecības politikas īstenošanas rezultātā. G.Ferhoigens pauda viedokli, ka gluži pretēji — cilvēkiem parādīsies jaunas iespējas.

"Mēs nekādā ziņā negribam radīt apstākļus, kuru dēļ cilvēkiem no reģioniem būtu jāpārvietojas uz pilsētu. Mūsu mērķis ir — lai cilvēki paliktu reģionos," sacīja ES paplašināšanās komisārs.

Atbildot uz jautājumu par Latvijas nepilsoņu statusu pēc iestāšanās ES, G.Ferhoigens atzina, ka tas ir sarežģīts juridisks jautājums. ES eksperti ir sākuši darbu, analizējot kandidātvalstu nepilsoņu tiesisko statusu ES, taču šis darbs vēl nav pabeigts. Skaidrs ir tas, ka šie Latvijas iedzīvotāji tikai daļēji baudīs ES pilsoņu tiesības. G.Ferhoigens uzsvēra, ka minētajai iedzīvotāju grupai noteikti tiks garantētas cilvēka pamattiesības.

Vienlaikus komisārs pauda viedokli, ka Latvijai nevajadzētu mainīt likumdošanu jautājumā par nepilsoņu integrāciju, bet turpināt uzsākto politiku, ko atbalsta arī ES. Līdz šim īstenotā Latvijas sabiedrības integrācijas programma ir bijusi sekmīga un atbilstoša ES prasībām, atzina G. Ferhoigens.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!