Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Sapratu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2001. gada 10. jūlija noteikumi Nr. 310 "Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 13.07.2001., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26169

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.311

Grozījums Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumos Nr.246 "Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas"

Vēl šajā numurā

13.07.2001., Nr. 108

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 310

Pieņemts: 10.07.2001.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.310

Rīgā 2001.gada 10.jūlijā (prot. Nr.32, 16.§)

Kārtība, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu

Izdoti saskaņā ar Latvijas Republikas valsts robežas likuma

12.panta trešo daļu un Bērnu tiesību aizsardzības likuma 76.panta otro daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu (turpmāk — valsts robeža).

2. Valsts robežu šķērsojoša persona ir fiziska persona, kura ieradusies Latvijas Republikas robežkontroles punktā vai robežpārejas punktā, lai šķērsotu valsts robežu (turpmāk — persona).

3. Personas šķērso valsts robežu ar derīgiem ceļošanas dokumentiem.

4. Derīgs ceļošanas dokuments šo noteikumu izpratnē ir pase vai cits ceļošanas dokuments, ja:

4.1. tas ir atzīts Latvijas Republikā, atbilst noteiktam paraugam un ir pareizi aizpildīts;

4.2. tam nav beidzies derīguma termiņš;

4.3. tas nesatur dokumenta izdevēja neapstiprinātus labojumus;

4.4. tas nesatur mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt datus vai noteikt iespējamos dokumenta viltojumus;

4.5. tajā ir vieta nepieciešamajām dienesta atzīmēm par valsts robežas šķērsošanu.

5. Personām, kurām ir Latvijas Republikas valstiskā piederība un kuru ceļošanas dokumentos ir konstatētas tehniska rakstura kļūdas, ko ir pieļāvis dokumenta izdevējs, pēc pārbaudes valsts robežu šķērsot atļauj robežkontroles punkta vai robežsardzes nodaļas priekšnieks vai augstāks priekšnieks, ja dokumenti nerada šaubas par to autentiskumu.

6. Personām valsts robežu atļauts šķērsot valsts robežas šķērsošanas vietās — robežkontroles punktos un robežpārejas punktos, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

7. Valsts robežu personas šķērso robežkontroles punktos. Robežpārejas punktos valsts robežu atļauts šķērsot tikai tām personām, kurām ir Latvijas Republikas vai blakus esošās kaimiņvalsts valstiskā piederība, ja starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi.

8. Robežkontroles punktos valsts robežu atļauts šķērsot visu diennakti, bet robežpārejas punktos — to darba laikā.

9. Personas šķērso valsts robežu rindas kārtībā (izņemot šo noteikumu III nodaļā minētos gadījumus) caur robežkontroles punkta un robežpārejas punkta robežkontroles zonu un tiek pakļautas robežkontroles pārbaudēm šajā zonā.

10. Robežkontroles punktos un robežpārejas punktos uz autoceļiem robežkontroles zona ir visa attiecīgā punkta teritorija ar starptautiskajai satiksmei atvērtu ceļa sektoru. Tajā atrodas celtņu komplekss, kas nepieciešams, lai veiktu to personu un transportlīdzekļu robežkontroli, kas ierodas Latvijas Republikā un atstāj to pa autoceļu.

11. Dzelzceļa stacijā, ostā vai starptautiskajā lidostā robežkontroles zona ir starptautiskajai satiksmei atvērta īpaši izveidota un iekārtota ostas, lidostas vai dzelzceļa stacijas daļa, kas ir pastāvīgi norobežota un apzīmēta saskaņā ar Valsts robežsardzes, Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestāžu, Zemkopības ministrijas Sanitārās robežinspekcijas, Labklājības ministrijas teritoriālo vides veselības centru (turpmāk — kontroles dienesti) prasībām vai tiek noteikta un ierobežota uz starptautiskās satiksmes transportlīdzekļa pienākšanas un robežkontroles laiku.

12. Dzelzceļa stacijās, ostās vai starptautiskajās lidostās šo noteikumu nosacījumi ir spēkā tikai šo noteikumu 11.punktā minētajās robežkontroles zonās.

13. Ostās un starptautiskajās lidostās tiek izveidoti divi savstarpēji norobežoti pasažieru koridori. Viens atrodas robežkontroles zonā, un caur to tiek novirzītas personas, kuras ir pakļautas robežkontrolei. Caur otro koridoru tiek novirzītas personas, kuras nešķērso valsts robežu vai kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem nav pakļautas robežkontrolei.

14. Iekļūšana valsts robežas šķērsošanas vietās un izkļūšana no tām ir atļauta tikai pa ceļiem un ejām, kas paredzētas šim nolūkam un ir skaidri un saprotami apzīmētas ar informatīvām norādēm. Valsts robežas šķērsošanas vietas ir apzīmētas ar norādījuma zīmēm.

15. Personu un transportlīdzekļu kustība, preču un citu priekšmetu pārvietošana valsts robežas šķērsošanas vietā notiek, ievērojot informatīvās norādes, kā arī valsts robežas šķērsošanas vietā esošu un attiecīgi pilnvarotu kontroles dienestu darbinieku (turpmāk — kontroles amatpersonas) norādījumus.

16. Robežkontroles laikā kontroles amatpersonas drīkst ierobežot, bet, ja nepieciešams, arī aizliegt personu izkāpšanu no transportlīdzekļiem un iekāpšanu tajos, kā arī drīkst pieprasīt personām izkāpt no transportlīdzekļiem.

II. Personu pienākumi un tiesības

valsts robežas šķērsošanas vietās

17. Personām valsts robežas šķērsošanas vietās ir šādi pienākumi:

17.1. ieejot vai iebraucot valsts robežas šķērsošanas vietā, uzrādīšanai sagatavot derīgus ceļošanas dokumentus;

17.2. ievērot ceļazīmes, informatīvās norādes vai kontroles amatpersonu norādījumus;

17.3. atbildēt uz kontroles amatpersonu jautājumiem par sevi un brauciena mērķi, kā arī izpildīt citas kontroles amatpersonu likumīgās prasības;

17.4. pēc kontroles amatpersonu pieprasījuma uzrādīt pārbaudei:

17.4.1. derīgus ceļošanas dokumentus, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktos dokumentus, kas nepieciešami valsts robežas šķērsošanai;

17.4.2. transportlīdzekļus, kas atrodas viņu valdījumā, un to dokumentus;

17.4.3. preces, kas atrodas viņu valdījumā, to pavaddokumentus un personīgās lietošanas priekšmetus (bagāžu);

17.5. mutiski un rakstiski sniegt kontroles amatpersonām paskaidrojumus par darbībām vai notikumiem, kas saistīti ar valsts robežas šķērsošanas pārkāpumiem vai to mēģinājumiem, vai šo noteikumu pārkāpumiem;

17.6. informēt kontroles amatpersonas par personas rīcībā esošo (arī transportlīdzeklī esošo) ieroci, munīciju, speciālajiem līdzekļiem, sprāgstvielām, narkotikām, psihotropajām vielām, radioaktīvajām vielām vai citiem priekšmetiem vai vielām, kuru pārvadāšanai nepieciešama īpaša atļauja.

18. Personām valsts robežas šķērsošanas vietās ir tiesības saņemt šādu informāciju:

18.1. kontroles amatpersonas vārds, uzvārds;

18.2. kontroles kārtība un secība;

18.3. aizturēšanas iemesls;

18.4. pārkāpumu lietu izskatīšanas kārtība;

18.5. pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas kārtība.

19. Personām valsts robežas šķērsošanas vietās aizliegts:

19.1. lietot alkoholiskos dzērienus, narkotiskās, psihotropās vai citas apreibinošās vielas;

19.2. bez robežkontroles punkta vai robežsardzes nodaļas priekšnieka atļaujas fotografēt vai filmēt;

19.3. traucēt kontroles amatpersonām veikt dienesta pienākumus, kā arī traucēt sabiedrisko kārtību;

19.4. nēsāt (pārvadāt) pielādētus šaujamieročus (pielādētus šaujamieročus drīkst nēsāt (pārvadāt) citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos);

19.5. bez atļaujas atrasties kontroles dienestu telpās;

19.6. smēķēt ārpus speciāli noteiktām un apzīmētām vietām.

III. Valsts robežas šķērsošana ārpus kārtas

20. Ja valsts robežas šķērsošanas vietās ir izveidojusies personu vai transportlīdzekļu rinda, personām ar diplomātiskajām, Eiropas Komisijas vai Apvienoto Nāciju Organizācijas pasēm ir atļauts šķērsot valsts robežu ārpus kārtas.

21. Šķērsot valsts robežu ārpus kārtas ir atļauts:

21.1. cietušām vai saslimušām personām, kurām ir nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība un kuras pavada ārstniecības personas;

21.2. kājāmgājējiem;

21.3. velosipēdistiem;

21.4. personām, kuras šķērso valsts robežu ar:

21.4.1. regulāro starptautisko maršrutu autobusiem;

21.4.2. operatīvajiem transportlīdzekļiem;

21.4.3. transportlīdzekļiem ar diplomātiskajiem reģistrācijas numuriem;

21.4.4. zirgu pajūgiem;

21.5. citos gadījumos, kas paredzēti starptautiskajos līgumos, vai izņēmuma gadījumos ar Valsts robežsardzes priekšnieka atļauju.

22. Pēc saskaņošanas ar robežkontroles punkta vai robežsardzes nodaļas priekšnieku vai augstāku priekšnieku šķērsot valsts robežu ārpus kārtas ir atļauts:

22.1. valsts un pašvaldību institūciju oficiālām delegācijām;

22.2. organizētām bērnu grupām.

IV. Pasažieru pārvadātāju pienākumi

23. Pasažieru pārvadātājs:

23.1. pēc kontroles amatpersonu pieprasījuma nodrošina netraucētu valdījumā esošā transportlīdzekļa apskati, kā arī apkalpes un transportlīdzekļu valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu pārbaudi;

23.2. sniedz kontroles amatpersonām viņa rīcībā esošo informāciju par personu un tās bagāžu, ja ir aizdomas par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, kā arī — pēc kontroles dienestu pieprasījuma;

23.3. kopīgi ar lidostas, ostas vai dzelzceļa kustības vadības dienestu nodrošina transportlīdzekļa nogādāšanu līdz robežkontroles zonai, lai personai būtu iespēja pārvietoties tikai pa norādītajiem valsts robežas šķērsošanas vietas ceļiem un ejām, neizvairoties no robežkontroles;

23.4. ja nepieciešams, vienojoties ar kontroles amatpersonām, izdala un savāc pasažieru ieceļošanas/izceļošanas anketas vai iesniedz kontroles amatpersonām pasažieru sarakstus, ja tie tiek izmantoti pasažieru pārvadājumos vai tas ir noteikts citos normatīvajos aktos;

23.5. pēc kontroles amatpersonu pieprasījuma un sadarbībā ar tām nodrošina, lai persona, kura ieceļo Latvijas Republikā ar pārvadātāja transportlīdzekli, bet valsts robežas šķērsošanas vietā netiek ielaista valstī, tiktu nogādāta atpakaļ valstī, no kuras persona ieceļoja Latvijas Republikā, vai valstī, kura ir izdevusi ceļojuma dokumentu, vai uz jebkuru citu valsti, kurā tās ielaišana ir garantēta.

24. Pārvadātāji, kas veic regulāros starptautiskos pasažieru pārvadājumus ar autobusiem un vilcieniem, saskaņo ar kontroles dienestiem transportlīdzekļu valsts robežas šķērsošanas grafikus. Personas pieļautie pārkāpumi nevar būt par iemeslu šo transportlīdzekļu aizturēšanai valsts robežas šķērsošanas vietā.

25. Starptautiskas lidostas, ostas vai valsts akciju sabiedrības "Latvijas dzelzceļš" administrācijas, saskaņojot ar kontroles dienestiem, nodrošina, lai attiecīgajās valsts robežas šķērsošanas vietās personām būtu pieejamas nepieciešamās telpas un komunikācijas.

V. Personu robežkontrole

26. Šķērsojot valsts robežu, tiek veikta personu robežkontrole, kas ietver personu un to ceļošanas dokumentu, personu valdījumā esošo transportlīdzekļu un to dokumentu, kā arī personas bagāžas pārbaudes procedūru kopumu, lai noteiktu personu tiesības šķērsot valsts robežu.

27. Ir šādi personas robežkontroles veidi:

27.1. minimālā robežkontrole — personas identitātes pārbaude, pamatojoties uz uzrādītajiem ceļošanas dokumentiem, un normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa dokumentu pārbaude (ja persona šķērso valsts robežu ar transportlīdzekli);

27.2. pilnā robežkontrole — visas šo noteikumu 30.punktā minētās pārbaudes vai daļa no tām.

28. Personām un transportlīdzekļiem, ar kuriem tās pārvietojas, var piemērot atšķirīga apjoma robežkontroli.

29. Jebkura persona tiek pakļauta vismaz minimālajai robežkontrolei.

30. Pilnā robežkontrole ietver šādas pārbaudes:

30.1. personas identitātes pārbaude, pamatojoties uz personas ceļošanas dokumentu;

30.2. personas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamā dokumenta pārbaude, vīzas vai uzturēšanās atļaujas (ja tāda ir nepieciešama) esamības kontrole un tās derīguma pārbaude;

30.3. uzrādītā ceļošanas dokumenta, vīzas vai uzturēšanās atļaujas pārbaude, izmantojot tehniskos pārbaudes līdzekļus;

30.4. personas ieceļošanas vai izceļošanas vai ārvalstnieku un bezvalstnieku uzturēšanās Latvijas Republikā priekšnosacījumu pārbaude;

30.5. personas intervija, lai:

30.5.1. pārbaudītu deklarēto valsts robežas šķērsošanas mērķi;

30.5.2. iegūtu nepieciešamo informāciju medicīniski sanitāro pasākumu veikšanai bīstamu infekcijas slimību izplatības novēršanai;

30.6. personai vai tās ceļošanas dokumentam noteikto ierobežojumu, aizliegumu vai citu nosacījumu ievērošanas pārbaude, izmantojot datu bāzes un citus informācijas avotus;

30.7. transportlīdzekļa robežkontrole, ja persona šķērso valsts robežu ar tās valdījumā esošu transportlīdzekli. Transportlīdzekļa robežkontrole tiek veikta šādā kārtībā:

30.7.1. normatīvajos aktos noteikto transportlīdzekļa dokumentu pārbaude;

30.7.2. transportlīdzekļa reģistrācijas un identifikācijas numuru pārbaude;

30.7.3. transportlīdzeklim valsts robežas šķērsošanai vai izmantošanai noteikto ierobežojumu, aizliegumu vai citu nosacījumu ievērošanas pārbaude, pamatojoties uz uzrādītajiem dokumentiem, kā arī izmantojot datu bāzes un citus informācijas avotus;

30.8. personas bagāžas pārbaude.

31. Minimālās vai pilnās robežkontroles piemērošanu katrā konkrētā gadījumā nosaka Valsts robežsardzes amatpersona, kas veic kontroli, Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

32. Minimālajai un pilnajai robežkontrolei pakļauto personu un transportlīdzekļu plūsmas valsts robežas šķērsošanas vietās var tikt nodalītas.

33. Apvienotajās (kopējās) valsts robežas šķērsošanas vietās, kurās, pamatojoties uz starptautiskajiem līgumiem, Latvijas Republikas un attiecīgās kaimiņvalsts kontroles dienesti veic robežkontroli, ievērojot īpaši noteiktu sadarbības kārtību, papildus šo noteikumu 30.punktā minētajām pārbaudēm var pārbaudīt arī nosacījumus, saskaņā ar kuriem persona izceļo no kaimiņvalsts.

34. Personu datu pārbaudes, izmantojot datu bāzēs iekļauto informāciju, tiek veiktas iekšlietu ministra noteiktajā kārtībā.

35. Personu robežkontroli var veikt speciāli iekārtotās vietās robežkontroles zonā vai tieši transportlīdzekļos.

36. Ja ieceļošanas un izceļošanas robežkontrolē nav iespējams veikt visas nepieciešamās pārbaudes, prioritāte ir ieceļošanas robežkontrolei.

37. Pārbaudot personu ieceļošanas, uzturēšanās vai turpmākās izceļošanas priekšnosacījumus, kontroles amatpersonas ir tiesīgas neielaist Latvijas Republikā personu, kurai nav Latvijas Republikas valstiskās piederības, ja persona:

37.1. nav uzrādījusi šajos noteikumos, citos normatīvajos aktos, kā arī starptautiskajos līgumos noteiktos valsts robežas šķērsošanai nepieciešamos dokumentus;

37.2. nav ievērojusi vīzas derīguma termiņu;

37.3. atsakās sniegt pieprasītos paskaidrojumus, kas saistīti ar ieceļošanu valstī;

37.4. ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, ieceļošanas vai uzturēšanās mērķi;

37.5. ir ar nenoskaidrotu personas identitāti;

37.6. ir pārkāpusi Latvijas Republikas normatīvos aktus, kas saistīti ar ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, vai muitas noteikumus;

37.7. ar draudiem vai solījumiem ir centusies ietekmēt kontroles amatpersonas lēmumu par valsts robežas šķērsošanu;

37.8. ir norādījusi ieceļošanas mērķi, kas saistīts ar algotu darbu Latvijas Republikā, bet nevar uzrādīt uzturēšanās atļauju vai vīzu un darba atļauju;

37.9. pēdējā gada laikā saņēmusi Latvijas Republikas vīzas atteikumu;

37.10. pēdējo piecu gadu laikā tikusi izraidīta no Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas vai Lietuvas Republikas;

37.11. ir Latvijas Republikai nevēlama persona un iekļauta to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta;

37.12. ir dalībniece noziedzīgā, totalitārā, teroristiskā, pretvalstiskā vai citā organizācijā, kas izmanto vardarbīgas metodes, vai citā veidā rada draudus Latvijas Republikas, Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai;

37.13. nav samaksājusi Latvijas Republikas valsts vai pašvaldību institūciju uzlikto naudas sodu.

38. Ja persona ir iekļauta to personu sarakstā, kurām ieceļošana Latvijas Republikā ir aizliegta, kontroles amatpersonai nav jāsniedz personai izskaidrojums valsts robežas šķērsošanas liegumam.

39. Personai šķērsojot valsts robežu vai ja pieņemts lēmums neielaist attiecīgo personu valstī, tās ceļošanas dokumentos un, ja nepieciešams, citos dokumentos tiek izdarītas attiecīgas atzīmes par valsts robežas šķērsošanu vai aizliegumu šķērsot valsts robežu, kā arī citas atzīmes Valsts robežsardzes priekšnieka noteiktajā kārtībā.

40. Atzīmes par valsts robežas šķērsošanu, ja citos normatīvajos aktos vai starptautiskajos līgumos nav noteikts citādi, netiek izdarītas:

40.1. Latvijas Republikas izsniegtajos ceļošanas dokumentos;

40.2. Igaunijas un Lietuvas pilsoņu ceļošanas dokumentos;

40.3. starptautisko reisu gaisa kuģu apkalpju locekļu dokumentos.

VI. Ar izpriecu kuģiem

ceļojošo personu robežkontrole

41. Ar izpriecu kuģiem ceļojošo personu robežkontroli veic, pamatojoties uz kuģa pasažieru sarakstu, kurā ir norādīts kuģa nosaukums un karogvalsts, kā arī šādas ziņas par katru personu:

41.1. vārds;

41.2. uzvārds;

41.3. pilsonība;

41.4. dzimšanas datums;

41.5. dzimšanas vieta;

41.6. pases numurs;

41.7. uzkāpšanas osta;

41.8. nokāpšanas osta.

42. Ja izpriecu kuģis uzturas ostā mazāk par 72 stundām, tā pasažieriem nav nepieciešamas Latvijas Republikas vīzas, izņemot Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumu Nr.131 "Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība" 7.pielikumā minēto valstu pilsoņus (pavalstniekus).

43. Lai sekmētu ātrāku izpriecu kuģa pasažieru izkāpšanu krastā, personu robežkontroli var veikt uz kuģa klāja pirms kuģa ienākšanas ostā.

44. Izpriecu kuģa pasažieru rīcībā jābūt derīgiem ceļošanas dokumentiem visu uzturēšanās laiku Latvijas Republikas teritorijā.

VII. Kārtība, kādā valsts robežu

šķērso bērni

45. Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošam bērnam, kuram ir Latvijas Republikas valstiskā piederība (turpmāk — bērns), vai viņu pavadošai personai, izceļojot uz ārvalstīm, papildus derīgam bērna ceļošanas dokumentam nepieciešami arī citi šajos noteikumos minētie dokumenti.

46. Bērnam, patstāvīgi šķērsojot valsts robežu, valsts robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts, kā arī:

46.1. bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja piekrišanu devuši abi vecāki vai viens no viņiem;

46.2. bāriņtiesas (pagasttiesas) izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecināta kopija, ja piekrišanu devis aizbildnis.

47. Lai bērns valsts robežu šķērsotu pilnvarotas personas pavadībā, valsts robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā, kā arī:

47.1. bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja pilnvaru devis viens no vecākiem vai abi vecāki;

47.2. bāriņtiesas (pagasttiesas) izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu notariāli apliecināta kopija, ja pilnvaru devis aizbildnis.

48. Ja viens no bērna vecākiem ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, valsts robežas šķērsošanai nepieciešama otra vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai pilnvara bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā.

49. Lai bērns valsts robežu šķērsotu abu vecāku, viena vecāka vai aizbildņa pavadībā, valsts robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda:

49.1. derīgs ceļošanas dokuments ar atzīmi par bērna radniecību ar to vecāku, kurš pavada bērnu;

49.2. bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja ceļošanas dokumentā bērna vecākam, kurš pavada bērnu, nav atzīmes par radniecību ar bērnu;

49.3. bāriņtiesas (pagasttiesas) izdotā aizbildņa apliecība vai lēmums par aizbildnības nodibināšanu, vai to notariāli apliecināta kopija, ja bērnu pavada aizbildnis.

50. Ja bērna vecāks, kurš bērnu pavada, ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, valsts robežas šķērsošanai nepieciešama otra vecāka notariāli apliecināta piekrišana bērna izceļošanai no valsts.

51. Šo noteikumu 48. un 50.punktā minētā piekrišana vai pilnvara nav nepieciešama, ja bērna vecāks, kurš ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, viens realizē vecāku varu pār šo bērnu. Šādā gadījumā valsts robežas šķērsošanas vietā jāuzrāda kāds no šādiem minēto faktu apliecinošiem dokumentiem vai tā notariāli apliecināta kopija:

51.1. otra vecāka miršanas apliecība;

51.2. tiesas spriedums (sprieduma noraksts) par:

51.2.1. vecāku varas atņemšanu otram vecākam;

51.2.2. otra vecāka izsludināšanu par mirušu;

51.2.3. otra vecāka atzīšanu par rīcībnespējīgu;

51.3. dzimšanas apliecība, kurā nav ieraksta par tēvu;

51.4. dzimtsarakstu nodaļas izsniegta izziņa, ka ziņas par tēvu dzimšanas aktu reģistrācijas grāmatā ierakstītas pēc mātes norādījuma.

52. Šo noteikumu 48. un 50.punktā minēto piekrišanu vai pilnvaru var dot arī bāriņtiesa (pagasttiesa), ja otrs vecāks nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu.

53. Bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš ar bāriņtiesas (pagasttiesas) lēmumu ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei, valsts robežu var šķērsot:

53.1. patstāvīgi, valsts robežas šķērsošanas vietā uzrādot lēmumu par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no valsts. Attiecīgu lēmumu izsniedz bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei;

53.2. pilnvarotās personas pavadībā, valsts robežas šķērsošanas vietā uzrādot lēmumu par atļauju bērnam izceļot no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā. Attiecīgu lēmumu izsniedz bāriņtiesa (pagasttiesa), ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes vai audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei.

VIII. Noslēguma jautājums

54. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 4.jūlija noteikumus Nr.222 "Kārtība, kādā bērns šķērso Latvijas Republikas valsts robežu" (Latvijas Vēstnesis, 2000, 252./254.nr.).

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Iekšlietu ministrs M.Segliņš

 

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 14.jūliju.

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!