• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Izrādās, "eiropieši" paši maz informēti un vāji ieinteresēti savas Savienības nākotnē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2001., Nr. 107 https://www.vestnesis.lv/ta/id/26128

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvijas skolēni un skolotāji par Eiropas Savienību

Vēl šajā numurā

11.07.2001., Nr. 107

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Izrādās, "eiropieši" paši maz informēti un vāji ieinteresēti savas Savienības nākotnē

Latvijā, kā arī citās Eiropas Savienības (ES) kandidātvalstīs nereti izskan bažas par to, ka, neraugoties uz politiķu aktīvajiem centieniem pēc iespējas ātrāk panākt savu valstu iestāšanos ES, sabiedrības attieksme pret šo procesu nemaz nav tik pozitīva. Kā galvenais iemesls tam visbiežāk tie minēta vājā kandidātvalstu iedzīvotāju informētība par integrācijas procesu un pašu ES. Tomēr, kā liecina jaunākie "Eirobarometra" sabiedriskās domas pētījumi, jau esošajās ES dalībvalstīs informētība par Eiropas nākotnei tik svarīgo šīs organizācijas paplašināšanos ir pat katastrofāli zema. Tāpat tikai retais eiropietis ir pietiekami informēts par jau nākamā gada 1. janvārī gaidāmo Eiropas kopējās valūtas eiro skaidras naudas banknošu un monētu ieviešanu.

 

Paplašināšanās

Apkopojot šī gada martā un aprīlī veikto aptauju rezultātus, "Eirobarometrs" noskaidrojis, ka vairāk nekā trīs ceturtdaļas jeb 78 procenti ES iedzīvotāju uzskata sevi par slikti informētiem gaidāmās ES paplašināšanās sakarā un tikai 19 procenti atzīst, ka ir šai jautājumā samērā zinoši. Vislabāk informēti par Austrumeiropas valstu uzņemšanu ES ir dāņi un somi. Šajās valstīs nedaudz vairāk par pusi — 51 procents — iedzīvotāju uzskata sevi par labi informētiem. Vissliktākā situācija vērojama Lielbritānijā, kur vairāk nekā 86 procenti iedzīvotāju atzīst, ka ir slikti informēti par paplašināšanos un tikai 11 procenti savu zināšanu līmeni vērtē pozitīvi.

Vēl mazāka daļa ES iedzīvotāju jūtas politiski iesaistīti vēsturiskajā Eiropas apvienošanas procesā. 87 procenti eiropiešu atzīst, ka nejūtas iesaistīti politiskajās debatēs par ieguvumiem un zaudējumiem, kas saistīti ar gaidāmo ES paplašināšanos austrumu virzienā.

Kā rāda aptaujās iegūtie dati, 40 procenti ES iedzīvotāju nespēj nosaukt nevienu kandidātvalsti, kura pretendē uz uzņemšanu Savienībā. Bet, atbildot uz jautājumu, kura no kandiātvalstīm kā pirmā būtu jāuzņem ES, aptuveni 21 procents eiropiešu minējuši Norvēģiju un Šveici, lai gan šīs valstis ir noraidījušas vēlmi pievienoties ES. No īstajām kandidātvalstīm ES pilsoņi dod priekšroku Polijas uzņemšanai (18 procenti), tai seko Ungārija, kas guvusi 16 procentu eiropiešu atbalstu, un Čehija, kuru kā pirmo no kandidātvalstīm ES vēlas ieraudzīt 12 procenti ES iedzīvotāju.

Liela opozīcija ES dalībvalstīs vērojama pret iespējamo Albānijas (23% ES iedzīvotāju pret uzņemšanu), Turcijas (20%), Marokas (19%), Bosnijas un Hercegovinas (19%) un Dienvidslāvijas (15%) uzņemšanu ES dalībvalstu pulkā.

Gandrīz puse ES iedzīvotāju (44%) uzskata, ka ES būtu jāuzņem tika dažas no kandidātvalstīm, kuras izteikušas savu vēlmi iestāties šajā organizācijā. Visu pašreizējo kandidātvalstu uzņemšanu atbalsta tikai 21 procents aptaujāto, bet 16 procenti eiropiešu ir pārliecināti, ka ES nevajadzētu uzņemt nevienu jaunu dalībvalsti.

Gandrīz divas trešdaļas — 64 procenti — ES iedzīvotāju gaidāmo paplašināšanos uzskata par nozīmīgu soli Eiropas kontinenta vēsturiskajā apvienošanā. Interesanti, ka visaktīvāk šo viedokli atbalsta Eiropas dienvidos — Grieķijā, Spānijā un Itālijā, bet kontinenta apvienošanas ideja visai nenozīmīga šķiet Dānijā, Austrijā, Somijā un Lielbritānijā.

 

Eiro ieviešana

Visai vāja informētība vērojama arī jautājumā par vienotās Eiropas valūtas — eiro — skaidras naudas banknošu un monētu ieviešanu, kas paredzēta jau pēc nepilniem sešiem mēnešiem. Kā rāda aptauja, tikai 42 procenti ES pilsoņu uzskata, ka ir informēti par savas nacionālās valūtas nomaiņu pret Eiropas kopējo naudas vienību, bet 58 procenti atzīst, ka viņiem trūkst informācijas par šo jautājumu. Viszinošākie par eiro šobrīd ir somi, nīderlandieši un franči. Bet vismazāk zina briti, kas paši pagaidām arī nepievienosies Eiropas Monetārajai savienībai. Arī maz portugāļu un grieķu kaut ko zina par visai drīzo eiro banknošu ieviešanu.

Tikai 20 procenti ES iedzīvotāju aptaujas laikā spēja nosaukt precīzu savas nacionālās valūtas attiecību pret eiro, bet 15 procenti aptaujāto nespēja minēt nekādu, pat aptuvenu eiro vērtību.

Aptaujā iegūtie dati liecina, ka vairums ES iedzīvotāju pozitīvi vērtē atteikšanos no nacionālās valūtas par labu erio (47%), vienlaikus kategoriski pret eiro ieviešanu iestājas 27 procenti aptaujāto iedzīvotāju. Vispozitīvāk gaidāmās pārmaiņas naudas makos vērtē grieķi un īri, bet visskeptiskāk no eirozonas 12 valstu iedzīvotājiem pret eiro noskaņoti nīderlandieši.

Kā liecina aptauja, liela daļa ES iedzīvotāju ir pārliecināti, ka Eiropas vienotā valūta tiks lietota arī Lielbritānijā, Zviedrijā un Dānijā, lai gan šīs valstis līdz šim ir atteikušās pievienoties Eiropas Monetārajai savienībai.

 

Debates par Eiropas nākotni

Gandrīz puse — 44 procenti — ES pilsoņu uzskata, ka būtu nepieciešams attīstīt aktīvāku politisko dialogu starp Eiropas institūcijām un pilsoņiem, bet gandrīz tikpat liels skaits eiropiešu nav ieinteresēti ES politikā un diskusijās par Eiropas nākotni. Interesanti, ka politiskām diskusijām visvairāk gatavi ir grieķi (77%). Ievērojami atpaliekot, viņiem seko itāļi (57%), dāņi (56%) un zviedri (53%). Vismazāk iesaistīties jebkādās diskusijās par Eiropas Savienības un Eiropas nākotni vēlas Somijas iedzīvotāji (70%). Somiem seko vācieši (53%), briti (53%) un īri (52%).

Atbildot uz jautājumu, par kādām tēmām būtu nepieciešams diskutēt, runājot par ES nākotni, eiropieši visbiežāk minējuši šādus tematus: pārtikas kvalitāte, cilvēktiesības, veselības aizsardzība, dabas aizsardzība un drošības politika. Vismazāk eiropiešus interesē ES uzbūve un institūciju darbība, kā arī politiskās kompetences sadalījums starp nacionālajām valdībām un ES institūcijām.

Par ES pilsoņu vājo interesi par ES politikas aktualitātēm liecina arī tas, ka 41 procents aptaujāto atzina, ka nav neko dzirdējuši par pagājušā gada beigās notikušo ES starpvaldību konferenci un dalībvalstu vadītāju tikšanos Nicā, kur tika parakstīts jaunais ES līguma variants. Savukārt no tiem, kas kaut ko par tikšanos Nicā tomēr bija dzirdējuši, lielākoties to bija redzējuši televīzijas ziņās. Tikai 23 procenti aptaujāto atzina, ka par šo ES politikā tik svarīgo tikšanos lasījuši kādā laikrakstā. Šo faktu komentēja britu ziņu aģentūra BBC, atzīstot, ka eiropieši daudz labāk par Nicas līgumu atpazīst Nicas pludmali.

Apkopojot ES dalībvalstīs notikušajās aptaujās iegūtos rezultātus, iespējams secināt, ka Eiropas valstu pilsoņiem ir visai maza interese par savu politiķu darbību Eiropas līmenī un Eiropas Savienības politiku kopumā. Tas, ka gandrīz 80 procenti iedzīvotāju uzskata, ka ir slikti informēti par ES paplašināšanos, liecina, ka vidusmēra eiropietim ir visai mazsvarīgi austrumu kaimiņu centieni pievienoties Savienībai. Savukārt fakts, ka tikai 40 procenti aptaujāto ir informēti par nacionālās valūtas maiņu pret erio, kas gaidāma jau pēc pusgada, liek domāt par pilnīgu neieinteresētību arī tādās Eiropas Savienības darbības jomās, kas ļoti tieši skars pilsoņu ikdienas dzīvi. Par vājo izpratni, intereses trūkumu vai pat apātiju pret Eiropas Savienību liecina arī pagājušajā mēnesī notikušais Nicas līguma ratifikācijas referendums Īrijā, kur piedalījās tikai 30 procenti no kopējā balsstiesīgo iedzīvotāju skaita. Ir skaidrs — Eiropas Savienības politiķiem steidzami jāmeklē veids, kā šo organizāciju padarīt saviem pilsoņiem tuvāku, saprotamāku un pievilcīgāku.

Artis Nīgals, "LV" Eiropas lietu redaktors

 

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!