Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar izpratni un atbalstu ceļā uz Eiropu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 10.03.2000., Nr. 90/91 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2590

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Latvija sagaida Dānijas valdības vadītāju

Vēl šajā numurā

10.03.2000., Nr. 90/91

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar izpratni un atbalstu ceļā uz Eiropu

Vakar, 9.martā, noslēdzās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidenta lorda Rasela–Džonstona divu dienu oficiālā vizīte Latvijā

E3.JPG (57102 BYTES) Rīgā 9.03.2000

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

EP Parlamentārās asamblejas prezidents lords Rasels–Džonstons un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga

Preses konferencē

"Manas vizītes mērķis bija, turpinot iepriekšējo Parlamentārās Asamblejas vadītāju aizsākto tradīciju, iepazīties ar situāciju Eiropas Padomes dalībvalstīs, kā arī uzklausīt eventuālus ieteikumus Parlamentārās asamblejas turpmākajam darbam, un es šo vizīti uzskatu par veiksmīgu," teica Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas prezidents lords Rasels–Džonstons vakardienas preses konferencē Saeimas namā, kur viņš pirms tam bija uzrunājis Saeimas deputātus.

Preses konferencē pēc īsas uzrunas lords Rasels–Džonstons atbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

"LV": — Lord Rasel–Džonston, raksturojiet, lūdzu, cik mērķtiecīga jums šķiet Latvijas virzība uz Eiropas Savienību?

Lords Rasels–Džonstons: — Savu atbildi es iedalītu divās daļās. Pirmkārt, ir vienota Latvijas pozīcija par šo virzienu — visi Latvijas politiskie spēki vēlas, lai Latvija kļūtu Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts. Lielākā daļa Latvijas politisko spēku tāpat vēlas, lai Latvija kļūtu NATO dalībvalsts. Tas pie jums vairs nav politiķu diskusiju objekts. Protams, es nevaru nākt klajā ar kādām spekulācijām, kādā veidā tas varētu notikt. Es gribu uzsvērt, ka cilvēktiesību jautājumi nekādā ziņā nevarētu būt šķērslis Latvijas ceļā uz ES un aizkavēt jūsu virzību uz šo organizāciju. Taču nenovēršami radīsies kādas ekonomiskas problēmas, jo ES ekonomiskie nosacījumi un finansu disciplīna ir ļoti nozīmīgi jautājumi, un būs vajadzīgs laiks, lai jūsu valsts pielāgotos šiem priekšnoteikumiem. Taču es esmu pārliecināts, ka Latvija spēs ar šiem uzdevumiem tikt galā. Es skaidri zinu, ka Latvija būs Eiropas Savienībā. Tikai, lūdzu, nevaicājiet man neviens, kad tas notiks. Jo es to gluži vienkārši nezinu, tāpat kā šobrīd to vēl nezina neviens. Spānijai un Portugālei vajadzēja desmit gadus, lai sagatavotos iestājai Eiropas Savienībā. Taču tagad dzīve virzās uz priekšu daudz straujākos tempos, un jums noteikti nebūs tik ilgs sagatavošanās laiks.

— Savā šīsdienas runā jūs minējāt, ka Eiropas Padomes delegācija drīz dosies uz Krieviju, lai pārbaudītu, kā tiek izpildīti asamblejas desmit izvirzītie nosacījumi Krievijai. Jūs teicāt, ka Krievija nevienu no tiem nav izpildījusi un ka Krievijai no asamblejas puses šādi noteikumi tiks izvirzīti atkārtoti. Vai jūs uzskatāt, ka tas varētu problēmu virzīt tālāk?

— Kad es savā uzrunā minēju desmit prasības, ko mēs Krievijai iesniedzām vēl janvārī un kas vēl nav izpildītas, es vienkārši konstatēju faktu, nepaužot viedokli. Tā bija fakta konstatācija. Es ceru, ka komisija, kas tagad dodas uz Krieviju, ir jau Maskavā un pēc nedēļas dosies uz Ziemeļkaukāza reģionu. Acīmredzot šī komisija ar Krievijas varas iestādēm apspriedīs Krievijas valdības pašreizējo nostāju attiecībā uz mūsu rekomendācijām. Varbūt tas mums ļaus dot kādas jaunas rekomendācijas arī aprīlī.

Kā zināt, janvārī Eiropas Padomē bija balsojums par priekšlikumu atņemt Krievijas delegācijai balsstiesības, un šis priekšlikums tika noraidīts ar ļoti mazu balsu starpību. Daudzi Eiropas Padomē šobrīd izsaka bažas par to, ka Krievija nepilda šīs mūsu nozīmīgās prasības. Mēs esam patiešām ļoti nobažījušies par ļaundarībām, kas tiek pastrādātas Krievijas kontrolē esošajā Čečenijā. Protams, šiem noziegumiem jātiek ļoti rūpīgi izmeklētiem, un vainīgajām personām par tiem jāsaņem sods.

— Krievija izteikusi asu kritiku par bijušā partizāna notiesāšanu Latvijā. Kā jūs to vērtējat?

— Cik es zinu, tad spriedums kara noziegumos vainīgā partizāna lietā ir pārsūdzēts Augstākajā tiesā. Es nezinu, vai man pienāktos komentēt šīs lietas eventuālo iznākumu.

— Kāds varētu būt Latvijas novērtējums Eiropas Padomes ziņojumā, kas tiks sniegts gada beigās īsi pirms Latvijas prezidentūras sākuma?

— Es jums nevaru sniegt detalizētu atbildi, jo šī ziņojuma sagatavošana nav manā kontrolē. Taču vispārējais viedoklis ir tāds, ka visi agrāk neatrisinātie jautājumi Latvijā tagad kopumā ir atrisināti.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!