Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas Radio vakar, 28. jūnijā

Intervija Latvijas Radio 28. jūnija raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.08. Vada žurnālisti Aidis Tomsons un Ingrīda Ābola.

— Jāņi nosvinēti, jūsu vēlējums arī ņemts vērā, premjerministr. Vismaz kaut kas patīkams iesākumā, bet nākamie temati būs salīdzinoši nepatīkami. Ja runājam par "Latvenergo" prēmijām, tad, cik es zinu, rezultātu vēl nav, šobrīd akcionāru pilnsapulce turpinās, bet ekonomikas ministrs laikam ir aizliedzis izmaksāt tās prēmijas.

Andris Bērziņš: — Nu, es domāju, ka "Latvenergo" šobrīd ir ekonomikas ministra pārraudzībā, ekonomikas ministrs, man liekas, rīkojas ļoti atbilstoši tam, kā Ministru kabinets ir lēmis par pilnvarnieku valdes un amatpersonu prēmijām, atalgojumu kopumā.

— Klausītāja no Latgales zvanīja un sacīja, ka viņa vispār nemaksās par elektrību, ja tādas prēmijas pieņems, jo, viņasprāt, tagad nekāda pamata runāt par tarifu paaugstinājumu neesot.

A.Bērziņš: — "Latvenergo" ir nostrādājis pagājušo gadu ar 20 miljonu peļņu. Es nezinu, vai ir pamats, izejot no šī rādītāja, runāt par tarifu paaugstināšanu.

— Tas nozīmē, ka, jūsuprāt, arī tam tā nevajadzētu būt?

A.Bērziņš: — Es domāju, ka tam tā nevajadzētu būt.

— Tikai valdība Latvijā laikam nenosaka to, vai tas tarifs tiek paaugstināts vai nē…

A.Bērziņš: — Energoregulēšanas padome jeb tagad lielais regulators ir tas, kas faktiski aprēķina un nosaka tarifus, un valdībai tur nav tiesību iejaukties.

Bet valdībai ir tiesības iejaukties šādu jautājumu izskatīšanā kā jautājumā par prēmijām, un man liekas, ka ekonomikas ministrs ir ieņēmis pareizu pozīciju.

— Jūs varbūt varat vienīgi ieteikt tarifu padomei šo ņemt vērā.

A.Bērziņš: — Tā būtu tieša iejaukšanās tarifu padomes darbā, un likums to neļauj.

— Runājot vēl par "Latvenergo", te viens klausītājs no Ventspils ir zvanījis un sacījis tā: vai tie trīs miljoni ir norakstīti vispār, un kas tad domā tos apmaksāt?

A.Bērziņš: — Prokuratūra strādā ar šo lietu, lieta tūlīt būs tiesā, un tad jau vainīgie, ja tiks pierādīta viņu vaina, saņems sodu un būs spiesti vai nu maksāt, vai kā citādi, bet es nevaru runāt tiesas vietā.

— Ja nesaņems sodu, tad kas vispār notiek šādā situācijā — noraksta tomēr?

A.Bērziņš: — Nu ko nozīmē — noraksta, šī nauda jau ir pārskaitīta par šo darījumu, tātad tiesa izlems un darīs visu zināmu sabiedrībai.

— Nu, no "Latvenergo" peļņas, sauksim tā...

A.Bērziņš: — Nē, bet šī nauda jau ir samaksāta, tā ka to vienīgi var piedzīt atpakaļ.

— Runājot par šādām pašām piedziņām un iespējamām nomaksām, te bija jautājums par bioetanola rūpnīcu: vai nevar iznākt tādā pašā veidā, ka valdībai beigu beigās būs jāatmaksā 14 miljoni, ja nemaldos, tik daudz?

A.Bērziņš: — Pirmkārt, Saeima ir nobalsojusi par to, ka šis galvojums tiks dots, bet pats galvojums vēl nav izdots. Galvojumu izdod finansu ministrs tad, kad viņš ir pārliecinājies par to, ka biznesa plāns ir precīzi sastādīts, ka biznesa plānā ir paredzēta kārtība, kādā tiks atmaksāts kredīts, ka šim galvojumam ir pietiekami liela ķīla, ko nolikt pretī, jo bez ķīlas vairs neviens galvojums netiek piešķirts. Tā ka mēs ļoti uzmanīgi sekosim, lai valdībai nekādas problēmas no tā nerastos. Katrā gadījumā skaidrs ir viens: ja mēs runājam par to, ka mums laukos vajag padarīt daudzveidīgāku šo uzņēmējdarbības vidi un nodrošināt tirgu mūsu zemnieku saražotajiem graudiem, un, ja projekta aplēsēs ir, ka tas nodrošinās ar darbu 6000 cilvēku Latvijas laukos, tad tas bija galvenais arguments, kāpēc es nosvēros par to, ka šis projekts būtu atbalstāms.

— Jūs pārliecināja, ka tā lieta varētu izdoties?

A.Bērziņš: — Mēs izskatījām to valdības ārkārtas sēdē, uz kuru bijām uzaicinājuši konsultantus, un viņu argumenti bija diezgan pārliecinoši.

— Mums ir divi lieli temati, viens bija "Latvenergo" prēmijas, otrs — suņi. Pirmais, pareizāk sakot, ir pateicība, ka jūs esat pievērsies suņu problēmai.

A.Bērziņš: — Man pat kādreiz Bridžita Bordo bija vēstuli atsūtījusi šajā sakarā.

— Gan laikam ne par šādu tematiku.

A.Bērziņš: — Arī viņa iebilda pret to, ka Rīgas dome savulaik vēlējās sakārtot Krusta kazarmās esošo suņu novietni, kur faktiski absolūti antisanitārā stāvoklī ir vesels kvartāls, vesela māja faktiski netiek uzkopta, un tur milzīgā daudzumā dzīvo dažnedažādi suņi. Bet, runājot par suņu tēmu, es gribu teikt, ka cilvēks jau ir tas galvenais, par ko mums visvairāk jārūpējas mūsu valstī, un jebkurā situācijā, ja mēs redzam, ka ir reāli apdraudēti cilvēki, tad vienkārši ir jāpieņem kādi konkrēti mēri. Mēs jau neesam pret suņiem kā pret cilvēka labākiem draugiem, mēs esam pret to, ka droši vien vajadzētu ierobežot cīņas suņu esamību Latvijā, daudzās valstīs tas tā tiek darīts. Es ar zemkopības ministru pārrunāju šos jautājumus un lūdzu, lai viņš savukārt uzdod Veterinārajam dienestam, kurš ir viņa pārraudzībā, šo jautājumu sagatavot, vispusīgi izskatīt un tad nākt uz valdību, lai jautājumu pieņemtu valdībā.

— Kinologu asociācija ir nākusi ar tādu zināmu pretenziju, ka ar viņiem neviens nekonsultējas un ka šis vispārinājums attiecībā uz bulterjeriem ir nepareizs.

A.Bērziņš: — Nu redziet, ja veselā virknē Eiropas valstu vispār ir aizliegta šo cīņas suņu turēšana dzīvokļos un vispār turēšana šais valstīs, tad acīmredzot kaut kāds pamats tam ir. Un kādas gan šeit būtu jāsāk konsultācijas, ja katru dienu ieved desmit pacientus Bērnu klīniskā slimnīcā, sakostus bērnus, kādas konsultācijas, par ko tur runāt?

— Labi, jūs pieņemsit likumu, ka tie suņi ir aizliegti, bet …

A.Bērziņš: — Es nesaku, ka mēs to tā pieņemsim, iespējams, ka kādu citu iestāžu, piemēram, Veterinārā dienesta pienākumos ietilpst uzraudzīt šo procesu, tas izvērtēs visus šos jautājumos, praksi izanalizēs un tad nāks ar kādiem konkrētiem priekšlikumiem. Es neesmu gatavs šobrīd runāt par kādiem konkrētiem, bet man ir pilnīgi skaidrs, ka ir jānodrošina tas, lai cilvēkus, it īpaši bērnus, suņi nekostu.

— Jautājums ir par šo nodrošinājumu, jo tā pati Kinologu asociācija saka, ka tie paši pitbulterjeri, kuri ir aizliegti jau kopš kura tur gada, vienalga joprojām eksistē, viņi šeit pat tiek tirgoti, pārdoti, un neviens to lietu nespēj izkontrolēt.

A.Bērziņš: — Tas ir otrs jautājums, kas jāskata kontekstā ar visām šīm lietām.

— Tad jums varbūt ir jāaicina atkal iekšlietu ministrs pie sevis uz sanāksmi?

A.Bērziņš: — Jā, jā, iekšlietu ministrs, tāpat kā visi pārējie ministri, iepazīsies ar zemkopības ministra sagatavoto dokumentu, kā to prasa vispārējā procedūra dokumentiem, kuri nonāk Ministru kabinetā.

— Te viens klausītājs šajā sakarā jautāja: cik lielus maksā nodokļus tie, kas pārdod šos šķirnes kucēnus, jo tas īstenībā ir diezgan liels bizness vienai cilvēku daļai?

A.Bērziņš: — Jā, varbūt vajadzētu kādus konkrētākus datus par to, kurš pārdod un cik maksā...

— Kad apskatās sludinājumus avīzēs, tad var saprast, ka to cilvēku ir itin daudz.

A.Bērziņš: — Jā, bet cenas tur nav redzamas.

— Parasti jau ap 200–300 jārēķinās.

A.Bērziņš: — Es nevaru neko atbildēt šobrīd. Skaidrs ir viens, ka Kinologu asociācija droši vien vislabāk to varētu pateikt, jo viņi jau kontrolē visus šos ciltsrakstus un izsniedz ciltsrakstu grāmatiņas un tā tālāk, tā ka vajadzētu šo asociāciju jums uzaicināt, lai viņi izstāsta, kā tiek maksāti nodokļi, kur tā naudiņa paliek, varbūt vienkārši tāpat tiek pārdoti no rokas rokā, cik liela ir izplatība un cik daudz šo suņu ir. Es ceru, ka arī Veterinārais dienests šo informāciju savāks.

— Šeit ir jautājums par nodokļiem, tas, kas cilvēkus uztrauc. Bija atbraukusi viena sieviete no Dobeles, viņa bijusi Alūksnē, kur dēls dienē. Tirgū nevienam nav kases aparāta, tur pat neesot kam paprasīt, neesot policijas …

A.Bērziņš: — Alūksnes tirgū? Tūlīt pat pēc mūsu sarunas došu uzdevumu Valsts ieņēmumu dienesta Alūksnes nodaļai, lai aizbrauc un paskatās, kas tur notiek, apsolu to.

— Pievērsīsimies varbūt arī citiem jautājumiem, kādi mums šeit bijuši. Viens klausītājs ir zvanījis un prasījis, vai vajadzētu pagarināt sertifikātu derīguma termiņu … gan privatizācijas, gan kompensācijas?

A.Bērziņš: — Ja mēs lūkojamies naudas izteiksmē, tad šobrīd Latvijā neatprečoti ir palikuši sertifikāti par kopējo summu apmēram 850 miljoni latu, ja rēķinām, ka viena sertifikāta nomināls ir 28 lati, ieskaitot kompensācijas sertifikātus. Faktiski par trim miljardiem latu sertifikāti bija, tātad šie ir palikuši neatprečoti. Skaidrs ir viens, ja savulaik Augstākā padome pieņēma lēmumu, par šo sertifikātu kā maksāšanas līdzekļa esamību, par to, ka sertifikāti pēc savas būtības ir vērtspapīri, kurus var tirgot, pārdot, ieķīlāt un tā tālāk, tad valdība tagad nevar vienkārši izlikties, ka termiņš paiet, pēkšņi sertifikāti ir izbeigušies un mēs neko nezinām, ko ar sertifikātiem darīt. Tie cilvēki ir ar kaut ko rēķinājušies, gribējuši ar tiem ko darīt, un, ja valsts ir pateikusi, ka tas ir vērtspapīrs, tad acīmredzot mums šis jautājums ir jārisina. Es gribētu teikt, ka priekšā vēl ir pietiekami daudz dažādu privatizācijas projektu atbilstoši tam, kā valdība ir lēmusi savā koalīcijas līgumā, sastādot valdību, tā ka vajadzētu izdarīt visu, lai sertifikāti savā pamatmasā tiktu izņemti no apgrozības jeb atprečoti. Un tad acīmredzot ir jārunā par sertifikātu termiņa beigām. Ja tas viss netiek izdarīts, tad, lai kā arī negribētos, droši vien būs jārunā par sertifikātu termiņa darbības pārskatīšanu.

— Ir viens interesants klausītāja jautājums, viņš prasa tā: vai ir izrēķināts, cik sertifikātu koncentrējas viena cilvēka rokās, jo varbūt tā lielā summa nemaz nav tik mazās vienībās pie katra cilvēka, bet varbūt kāds liels uzņēmējs vai kāds ir koncentrējis savās rokās?

A.Bērziņš: — Es pieļauju, ka tā tas varētu būt, taču nevienam nav aizliegts to darīt ar likumu, tāpēc jau tie ir vērtspapīri, kuru cenu reāli tirgū nosaka pieprasījums un piedāvājums. Šāda informācija, ja es pareizi atceros, ir aizsargāta ar likumu, to var saņemt tikai tiesību sargājošās institūcijas, ja tām rodas kādas pārdomas vai bažas par kaut ko. Šādu apkopotu informāciju es neesmu pagaidām pieprasījis, droši vien, man iedos, bet jāsaka godīgi — ja kāds cilvēks ir realizējis savus sertifikātus, tad arī tam, kurš ir nopircis, kaut kas ar tiem ir jādara, jo šis sertifikātu derīgums iet uz beigām.

— Projektā, ko iesniedza Saeimā "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, vismaz viņi paredz, ka tas ir tikai zemei, dzīvokļiem, bet to nevar vairs izmantot nekur citur privatizācijai.

A.Bērziņš: — Jā, es domāju, ka viena daļa cilvēku, kuri vēl nav privatizējuši savus dzīvokļus, un tie cilvēki, kuru rīcībā ir kompensācijas sertifikāti, par kuriem viņiem ir tiesības iegādāties zemi, līdzvērtīgu tam īpašumam, kāds savulaik viņiem tika atņemts un netika atdots atpakaļ, — tās varētu būt tās divas jomas, kur varbūt sertifikātu darbības termiņu vajadzētu pagarināt, bet par to varēs runāt tikai tad, kad vēl lielāka sertifikātu masa būs atprečota.

— Bet, runājot par privatizāciju, dažādi uzņēmumi, kas vēl ir palikuši, vai tajos, jūsuprāt, varētu to…

A.Bērziņš: — Visu uzņēmumu privatizācijai jau ir klāt kaut kāda sertifikātu daļa, un jautājums ir par to, kāda būs valdības politika attiecībā uz sertifikātu īpatsvaru visos privatizācijas procesos. Tas jau, protams, atkal ir politiski lemjams jautājums, bet mēs par to runājam.

— Jā, un cik daudz ir cerību, ka līdz gada beigām tiešām tā privatizācija kaut kā straujāk aizies?

A.Bērziņš: — Jā, tieši tā. Mēs vienā otrā gadījumā ar privatizāciju mokāmies tā kā ar karstu kartupeli mutē, ne īsti gribas spļaut laikā, ne īsti norīt var. Es gribu ar to teikt, ka mums vienkārši ir jāsaņemas un jāpavirzās straujāk uz priekšu gan ar pašu privatizācijas procesu, gan arī ar šo sertifikātu atprečošanu.

— Mēs šodien aktuālajā intervijā runājām par studiju kredītiem, bija arī studenti pie mums atnākuši, viņi pauda tādas bažas, ka tas process, ejot cauri bankām, var iekavēties un viņi var šos kredītus nesaņemt laikā.

A.Bērziņš: — Izglītības un zinātnes ministrs man apgalvoja, ka neesot ne mazākā pamata šīm šaubām, ka ar bankām esot panāktas visas nepieciešamās vienošanās un bankas sāks ar šiem kredītiem strādāt. Tā kā tur ir vairākas bankas un tās ir ieinteresētas šādā veidā piesaistīt resursus, jo valdības garantētā kredītlīnija ir resurss, kurš ir stipri lētāks nekā resurss, kurus piesaista citādākā veidā, tad es domāju, ka bankas savā starpā ne tikai sāks bremzēt, bet sāks sacensties, kurš vairāk un labākus noteikumus piedāvās studentiem. Vismaz tā ekonomiskā loģika un tas, ko man ir teicis ministrs, liecina pilnīgi pretējo, es vienkārši gribu teikt, ka visiem, kuri vēlas ņemt šo kredītu, vienkārši ir jāaiziet vai jāpazvana pirms tam, jāpaskatās internetā, kādi dokumenti ir vajadzīgi, un jākārto šie kredīti.

— Un vēl ļoti būtisks jautājums. Šodien notiek Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas speciālā sesija AIDS profilaksei. Mums bija šodien raidījums par AIDS profilaksi Latvijā, un tajā izskanēja jautājums, ka Latvijai trūkst naudas, lai šo profilaksi veiktu, tas ir bīstams un tāds aktīvs process.

A.Bērziņš: — Nu, vispirms, ja runājam par AIDS un pārējām seksuāli transmisīvajām slimībām, es visus gribētu aicināt ievērot tos principus, ko gadu tūkstošiem ir sludinājusi baznīca, kas ir Bībelē rakstīts, un vienkārši ārkārtīgi nopietni un atbildīgi izvēlēties tos cilvēkus, ar kuriem jūs gribat būt kopā. Nepaļaujieties gadījuma vilinājumiem un sargājiet sevi, tad arī Dieviņš jūs sargās!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā