Jubilejā, pirms 100 gadiem

Šodien, 6. jūnijā, Latvijas Akadēmiskajā bibliotēkā tiek atklāta izstāde un prezentēts datubāzes kompaktdisks "Rīgas 700 gadu jubilejas svinības 1901. gada jūnijā — augustā attēlos, iespieddarbos, rokrakstos"

Šāda neparasta kompaktdiska veidošanas ideja dzima pirms pusgada. Apsverot, ko Misiņa bibliotēkas ļaudis varētu dot Rīgas lielajiem svētkiem, direktores vietniekam Aigaram Krauzem un Rokrakstu un reto grāmatu nodaļas vadītājam Valdim Mazulim radās doma piešķirt virtuālu formu daudzajiem bibliotēkas fondos esošajiem attēliem, rokrakstiem un iespieddarbiem, kas vēsta par Rīgas 700 gadu svinībām. Par projekta vadītāju kļuva nodaļas asistente Aija Taimiņa, atbildīgos skenēšanas darbus uzņēmās bibliogrāfe Kristīne Plostniece, tulkoja Edīte Muižniece, pie interneta varianta veidošanas ķērās Andris Melbārdis. Ar savu ieinteresētību un finansiālo atbalstu talkā nāca aģentūra "Rīga 800". Pēc četru mēnešu spraiga darba tagad varam ieskatīties virtuālajā Rīgas 700 gadu jubilejas grāmatā, kas iznākusi gana kupla.

Aija Taimiņa visvairāk priecājas par to, ka bijusi iespēja notraukt aizmirstības putekļus daudzām vērtīgām pagātnes liecībām un skatīt tik plašā panorāmā visu Rīgas septiņsimtgades sagatavošanas un norises ainu. Vērtīgu informāciju sniegusi atmiņu grāmata par Rīgas jubilejas izstādi, ko jau 1901.gadā sastādīja un izdeva pazīstamais arhitekts, amatniecības skolas direktors Makss Šervinskis.

Attēls laikrakstā: skats uz jubilejas izstādes atraktīvāko eksponātu — "Vecrīgu"

Diploms par Rīgas jubilejas rūpniecības un amatniecības izstādes zelta medaļu

Cementa rūpnīcas izrakstītā kvīts par cementa piegādi Rīgas Latviešu biedrība

Riharda Zariņa darinātais Rīgas jubilejas izstādes plakāts. Saskaņā ar nolikumu uzraksti ir krievu, vācu un latviešu valodā

Viena no 29 jubilejas izstādes balvām. Sudraba kalumus deva lielākoties baltvācu organizācijas, Rīgas pilsēta — tautisku ozolkoka lādi

Grāmata iznāca vācu valodā ar nosaukumu "Die Rigaer Jubiläums—Ausstellung 1901 im Bild und Wort", un tajā ir daudz ļoti kvalitatīvu attēlu un plašs faktu materiāls. Tomēr pati galvenā vērtība, kas ar šo projektu tiek celta dienas gaismā, ir skaistā, saturīgā un maz zināmā ar jubileju saistīto sīkdarbu kolekcija, kas izveidojusies bibliotēkā. Tās ir svētku programmiņas, visdažādākie katalogi, prospekti, cenrāži, galda kartes, ielūgumi, atklātnes, afišas, būvju skices, svētku koncertos spēlēto skaņdarbu notis un daudz tamlīdzīgu lietu.

Vai materiālu meklēšanas un izpētes gaitā bija arī kādi pārsteigumi vai atklājumi? Aija vispirms min slavenā arhitekta un mākslas vēsturnieka Vilhelma Neimaņa akvareļus, ko agrāk uztvērusi vienkārši kā glītus mākslas darbus. Izrādās, tajos skicēts viens no savdabīgākajiem jubilejas izstādes eksponātiem — "Vecrīga". Būdams pieredzējis teorētiķis, viņš pētīja Broces mantojumu un iepazinās ar pieredzi Eiropas valstīs, kur uz šādām lielām jubilejas izstādēm kā atraktīvi eksponāti jau bija tapuši Parīzes, Stokholmas un Kopenhāgenas vecpilsētu atdarinājumi. Rīgas izstādē "Vecrīgas" būvdarbus vadīja arhitekts Augusts Reinbergs, un pēdējos akcentus pielika monumentālās glezniecības meistars Ernsts Tode.

Lielu atklājumu varbūt nav arī bijis, taču atdzīvojušās dažas nezināmas detaļas, notikumu nianses. Piemēram, svētkos uz Daugavas Rīgas Latviešu biedrība ar pazīstamā mecenāta Augusta Dombrovska atbalstu izveidojusi ziediem pušķotu sešu plostu virteni, ko vilcis tvaikonis. Visapkārt meijas, vidū koris un deju grīda, deg darvas muciņas, apkārt riņķo ugunsdzēsēju laiviņas, lai kaut kas nenotiek. Skaists pasākums — Dārza svētki Strēlniekdārzā 2000 lūgtiem viesiem, uz kuriem kungiem jāierodas frakās vai uniformās un dāmām — garajos svētku tērpos. Afišas vēstī arī par lieliem Apgaismības svētkiem, ko Rīga piedzīvo pirmoreiz: Krievu elektriskā sabiedrība "Unions" nodrošina divus starmešus strūklakas izgaismošanai, 1250 kvēlspuldzes un 175 loka lampas, kas vakaros izgaismo ēku kontūras un apstādījumus, gaismas ir krāsainas, un spēlē stīgu orķestris. Liels notikums — pirmās elektriskās tramvaja līnijas atklāšana.

Tika rīkots svētku plakāta metu konkurss, kurā līdz ar 34 citiem māksliniekiem piedalījās Rihards Zariņš. Par uzvarētāju tika atzīts cits autors, taču plakāta izgatavošanai apstiprināja viņa piedāvāto metu — taurētāju ar eņģeļa spārniem, kas visiem rīkotājiem šķita pats iespaidīgākais.

"Nekas tā nerāda laika garu kā arhitektūra un burtu šrifts," atgādina Aija un ver vaļā failu pēc faila, rādīdama jubilejas izstādes krāšņās vitrīnas un stendus, izcilos amatnieku darbus, rūpnīcu reklāmas. Te ir ap 40 būvju, jau minētā Vecrīgas imitācija un arī "Venēcija" ar plašām izklaides iespējām. "Uzmanība tikusi veltīta arī tādai lietai kā kapu kultūra. Attēlos redzami akmeņkaļu darbi, krusti un pieminekļi. Redzams, piemēram, ka Miķelis Brauers, kam bijušas darbnīcas Jelgavā un Tukumā, izpelnījies arī izstādes medaļu." Varena reklāma ir, piemēram, Rīgas drāšu (stiepļu) rūpnīcai, kas piedāvā naglas un nagliņas milzu sortimentā, ķēdes buļļiem, suņiem un kuģiem un daudz ko citu. Ir dokuments, kas rāda, ka Rīgas cementa rūpnīca, kas tolaik bijusi viena no lielākajām cementa ražotājām Krievijas impērijā, piegādājusi Rīgas Latviešu biedrībai jaunās mājas celtniecībai četras mucas portlandcementa.

Vēl Aija pievērš uzmanību kādai jaukai detaļai, kas saistīta ar izstādes budžetu. Tai tikuši atvēlēti 214 tūkstoši zelta rubļu, jau paredzot, ka radīsies deficīts. Tas izrādījies vēl lielāks par plānoto, tomēr rīkotāji godam tikuši ar visu galā. Un Aija fondos atradusi dokumentu, kas rāda, ka Rīgas Latviešu biedrība pārskaitījusi 250 rubļus deficīta segšanai. "Varbūt sīkums, bet man par Latviešu biedrību liels prieks," saka Aija.

Toreiz, pirms simt gadiem, avīzē "Rigaer Tageblatt" bija publicēts raksts "Ko sievietes redz izstādē". Un taisnība jau ir — katrs redz un saskata kaut ko citu. Akadēmiskās bibliotēkas izveidotais Rīgas 700 gadu jubilejas svinību virtuālais attēls ir tik bagāts, ka tajā arī katrs var atrast to, kas vairāk interesē. Tomēr pašlaik vislabāk būtu doties uz Akadēmiskās bibliotēkas Misiņa bibliotēku Rūpniecības ielā un skatīt ne virtuālos, bet vieliski dabiskos attēlus, nošu rakstus, galdakartes, atklātnes un daudz citu lielāku un sīkāku lietu un dokumentu, kas dzīvi ļauj iztēloties Rīgas lielos svētkus ar Torņu mūziku, četriem orķestriem, daudziem koncertiem un jubilejas izstādi.

Skats uz Rīgas 1901. gada jubilejas izstādi Esplanādē

Aina Rozeniece, "LV"nozares redaktore