Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ar kopīgu izpratni par mūsu vietu NATO. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 6.06.2001., Nr. 87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/25058

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Jubilejā, pirms 100 gadiem

Vēl šajā numurā

06.06.2001., Nr. 87

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ar kopīgu izpratni par mūsu vietu NATO

Pēdējā laikā arvien biežāk un, galvenais, aizvien cerīgāk tiek runāts par Latvijas iespējamo iestāšanos NATO. Uz drīzu Latvijas dalību Ziemeļatlantijas drošības aliansē liek cerēt gan mūsu Valsts prezidentes vizīte ASV, gan Čehijas prezidenta Vāclava Havela zīmīgā runa maijā sākumā NATO kandidātvalstu valdību vadītāju tikšanās laikā Bratislavā, gan maija beigās notikusī NATO Parlamentārā asambleja Viļņā, gan ASV senatoru atzinumi par Latvijas centieniem pēc iespējas drīz iekļauties NATO. Kā viens no nesenākajiem notikumiem šajā sarakstā jāmin ietekmīgā politiķa, ASV NATO komitejas priekšsēdētāja Brūsa Džeksona vizīte Latvijā pagājušās nedēļas sākumā.

Uzturoties Latvijā, B. Džeksons Latvijas aizsardzības sistēmas gatavību pievienoties NATO aliansei pārrunāja ar aizsardzības ministru Ģirtu Valdi Kristovski, kā arī ar Aizsardzības ministrijas valsts sekretāru Edgaru Rinkēviču un valsts sekretāra vietnieku Jāni Sārtu. Par Latvijas paveikto, gatavojoties NATO, runāts arī ar Ārlietu ministrijas valsts sekretāru Māri Riekstiņu. Tāpat vizītes laikā B. Džeksons ticies ar vairākiem Latvijas parlamenta pozīcijas un opozīcijas deputātiem. Bet viens no interesantākajiem notikumiem augstā viesa vizītes programmā bija Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) rīkotā paneļdiskusija ar B. Džeksona piedalīšanos. Diskusijas tēma — "Sabiedrības līdzdalība Latvijas drošības stiprināšanā". Diskusijā piedalījās LATO priekšsēdētāja vietnieks, Latvijas institūta direktors Ojārs Kalniņš, politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdzpriekšsēdētājs Jānis Jurkāns, Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs, apvienības "Rietumu krievi" vadītājs, LATO valdes loceklis Dmitrijs Nikolajevs, rakstnieks un bijušais Saeimas deputāts Vladilens Dozorcevs, kā arī laikraksta "Čas" žurnāliste Anna Stroja.

Kā "Latvijas Vēstnesim" pastāstīja LATO ģenerālsekretāre Dagnija Stuķēna, pasākuma mērķis bija aktīvā diskusijā par Latvijas integrāciju NATO iesaistīt tieši nacionālo minoritāšu pārstāvjus un parādīt arī to, ka viedoklis par minoritāšu stāvokli Latvijā un Latvijas integrāciju NATO ir visai atšķirīgs arī pašu minoritāšu grupu vidū. Tāpat ļoti nozīmīgi bija parādīt viesim, ka minoritāšu problēma tiek risināta un arī LATO aktīvi cenšas iesaistīt minoritāšu pārstāvjus diskusijā par vienu no galvenajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm — integrāciju NATO.

 

NATO paplašināšanās

perspektīvas

Brūss Džeksons uzstājās ar lekciju "Vienota un brīva Eiropa", kurā izklāstīja NATO vēsturisko attīstību un alianses nozīmi Eiropas drošībā pagātnē, tagadnē un nākotnē. NATO tika radīta kā aukstā kara produkts, kā līdzeklis rietumvalstu pretimstāvēšanai "ļaunuma impērijai" PSRS. Aukstais karš ir beidzies, PSRS vairs nepastāv, tomēr NATO vēl aizvien ir ļoti nozīmīga loma drošības garantēšanā Eiropā. Ir mainījusies politiskā situācija, ir mainījušies draudi Eiropai, un arī NATO ir mainījusi savu lomu, bet tā katrā ziņā nav zaudējusi savu lomu Eiropas drošības arhitektūrā. Pašreiz Eiropā norit pārmaiņas drošības sistēmas attīstībā, ES strādā pie savu bruņoto spēku izveides, bet skaidrs ir viens — NATO arī turpmāk saglabās ļoti nozīmīgu lomu Eiropas drošībā, atzina B. Džeksons.

Nākotnē arvien lielāka nozīme būs NATO un ES savstarpējai sadarbībai, un, abām šīm organizācijām paplašinoties, Eiropa piedzīvos vēsturisku apvienošanos. Lai apvienotu Eiropu, NATO vajag gan Ziemeļus, gan Dienvidus — gan Baltiju, gan Balkānus. Situācija ir sarežģīta gan Ziemeļos, gan Dienvidos. Par Ziemeļu uzņemšanu ir vēsturiskais arguments — Baltijas valstu neatkarības apstiprināšana, Molotova — Ribentropa pakta izbeigšana un pretimstāvēšana Krievijas ambīcijām, savukārt par Dienvidu uzņemšanu ir stratēģiskais arguments — miera un stabilitātes nodrošināšana un garantēšana reģionā, naidīgo pušu samierināšana. Sīkāk analizējot Balkānu reģiona stratēģisko nozīmi Eiropas drošībā, B. Džeksons norādīja uz trim smagajām problēmām, ko Balkāni nes Eiropai: ekonomisko un politisko migrantu plūsma, narkotiku tranzīts no Afganistānas un seksuālais tranzīts no Ukrainas.

Runājot par gaidāmo lēmumu attiecībā uz jaunu dalībvalstu uzņemšanu, kas diezgan noteikti tiks pieņemts Prāgā nākamā gada nogalē, B. Džeksons noliedza Krievijas nostājas izšķirošo nozīmi šajā jautājumā. Liela loma šeit būs kandidātvalstu individuālajai sagatavotībai, jauno dalībvalstu līdzšinējai darbībai aliansē, un Latvijas gadījumā ļoti nozīmīgs būs arī krievu minoritātes stāvoklis.

 

Ekonomiskās problēmas

un sabiedrības integrācija —

vai problēmas ceļā uz NATO?

Politisko organizāciju apvienības "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" līdzpriekšsēdētājs Jānis Jurkāns diskusijā pauda viedokli, ka pašreizējā sociālekonomiskajā situācijā Latvijas iestāšanās NATO nebūtu atbalstāma. PCTVL frakcijas vadītājs norādīja: lai iestātos NATO, 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta jāpiešķir aizsardzībai, taču Latvijai ir daudz citu prioritāšu, kuru īstenošanai būtu jāpalielina budžeta finansējums. 2% aizsardzībā ir pārāk smaga nasta Latvijas aizsardzībai pašreizējā situācijā. J. Jurkāns norādīja uz dažādām ekonomiskajām problēmām, īpaši akcentējot krievu minoritātes smago stāvokli Latvijā. Viņš atzina, ka pēdējo gadu laikā etniskais dalījums latviešos un nelatviešos ir pāraudzis sociālā dalījumā, proti, bezdarba līmenis cittautiešu vidū ir daudz augstāks, ieslodzīto skaits — lielāks, bet studentu skaits — ievērojami mazāks.

J. Jurkāns uzsvēra, ka pirmkārt Latvijā būtu jāatrisina šie sociālie jautājumi un tikai pēc tam jādomā par iestāšanos NATO. "Latvijā militārie draudi nepastāv, un nav pamata uztraukties par ārējo agresiju," atzina J. Jurkāns. Arī rakstnieks Vladilens Dozorcevs apgalvoja, ka "ārējais drauds Latvijai ir radikāļu blefs" un "nekādu NATO mums nevajag".

Savukārt Rīgas Ebreju kopienas priekšsēdētājs Grigorijs Krupņikovs pauda uzskatu, ka Krievija tomēr rada draudus Latvijai. "Krievija ir drauds ne tādēļ, ka tai ir tanki, bet tādēļ, ka demokrātijai tur nav stabilitātes, pieaug organizētā noziedzība un narkotiku tranzīts, tādēļ Latvijai ir nepieciešama dalība NATO," norādīja G. Krupņikovs. Viņš nepiekrita J. Jurkāna viedoklim, ka Krievija neizmanto savu spēku, lai ietekmētu Baltijas valstis, norādot uz Krievijas īstenoto dzelzceļa tarifu politiku, importa ierobežojumiem caur Baltijas ostām un citiem ekonomiski politiskiem lēmumiem, kuri tieši ietekmē Latvijas iedzīvotāju labklājību. G. Krupņikovs pauda viedokli, ka Latvijas līdzdalība NATO ievērojami uzlabos investīciju vidi valstī un 2% no iekšzemes kopprodukta, kas tiks novirzīti valsts aizsardzībai, nenoliedzami atmaksāsies jau tuvākajā laikā.

Savukārt laikraksta "Čas" žurnāliste Anna Stroja vērsa uzmanību uz NATO integrācijas ietekmi uz latviešu un nelatviešu attiecībām sabiedrībā. Kā informēja A. Stroja, Latvijas integrāciju NATO atbalsta tikai 29% cittautiešu, tādēļ NATO būs milzīgs pārbaudījums sabiedrības integrācijā. Latvijā dzīvojošie krievi ir nostādīti izvēles priekšā starp Latviju un Krieviju. Ja šis iestāšanās process noritētu vienas dienas laikā, tad problēmu nebūtu, bet šis ir ilgstošs process, kura laikā attiecības ar Krieviju varētu ļoti pasliktināties, bet lielai daļai Latvijas krievu Krievijā dzīvo draugi un radi, norādīja A. Stroja.

Turpretim apvienības "Rietumu krievi" vadītājs Dmitrijs Nikolajevs pauda viedokli, ka tieši Latvijas neuzņemšana NATO varētu radīt nopietnus draudus iekšējai integrācijai valstī. Galvenais ir panākt sabiedrības izpratni par globālajiem procesiem un politiku, par attiecībām starp Krieviju un NATO, uzsvēra D. Nikolajevs.

Brūss Džeksons, atbildot uz diskusijā vairākkārt izskanējušo viedokli, ka Latvija NATO pašlaik nav vajadzīga, norādīja, ka NATO vajag pašlaik, jo vēlāk varbūt vairs nebūs šādas iespējas. "Varbūt vējš, kas pūš šodien, pēc kāda laika vairs nepūtīs," norādīja B. Džeksons. Savukārt LATO priekšsēdētāja vietnieks Ojārs Kalniņš diskusijas dalībniekus aicināja padomāt par to, kas notiktu, ja Latvija pēkšņi paziņotu, ka vairs nevēlas iestāties NATO.

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!