Par striktākiem pierādījumu iesniegšanas nosacījumiem civilprocesā

Saeimas Juridiskā komisija 7.jūnijā izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā, kas paredz ieviest vairākus jauninājumus tiesas norises paātrināšanai un procesa dalībnieku disciplinēšanai.

Cita starpā grozījumi Civilprocesa likumā paredz noteikt, ka pierādījumi iesniedzami ne vēlāk kā 14 dienas pirms tiesas sēdes. Ja lietas dalībnieks pierādījumus iesniegs pēc termiņa notecēšanas un tiesa neiesniegšanas iemeslus atzīs par neattaisnojošiem, tā uzliks naudas sodu līdz 500 latiem. Patlaban maksimālais iespējamais naudas sods ir 50 lati un tā piemērošana nav obligāta.

“Izmaiņas civilprocesā ir kārtējais solis, kas vērsts uz tiesas procesa efektivizēšanu. Esam atbalstījuši vairākas normas, kas palīdzēs ierobežot tiesvedības novilcināšanu, jo diemžēl līdzšinējā prakse rāda, ka likumā paredzētās pārsūdzēšanas iespējas un nesakārtotā pierādījumu iesniegšanas procedūra ļauj tiesas procesu ļaunprātīgi ievilkt gadiem,” piedāvātos likuma grozījumus komentē Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne. 

Ar likuma grozījumiem civilprocesā tiks ieviests deklarētās dzīvesvietas princips un prasības tiks celtas nevis pēc atbildētāja faktiskās vai noradītās dzīvesvietas, bet gan pēc deklarētās dzīvesvietas. Tas palīdzēs efektivizēt tiesas procesu, disciplinējot lietas dalībniekus un samazinot lietu izskatīšanas termiņus, norāda likumprojekta autori. Dokumenti, kas tiks sūtīti uz deklarēto dzīvesvietu, būs uzskatāmi par izsniegtiem, un atbildētājs nevarēs aizbildināties, ka tos nav saņēmis.

Likumā plānots noteikt, ka tiesas sēdes protokols rakstāms ne tikai katrā pirmās un apelācijas instances tiesas sēdē, bet arī kasācijas instances tiesas sēdē. Arguments, ka kasācijas instance nenodrošina sēžu protokolus, tiek izmantots sūdzībās pret valsti Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Tāpat likuma jaunajā redakcijā tiks precizēts: ja tiesas sēdes gaita tiek fiksēta ar tehniskajiem līdzekļiem, tiesneša lēmums par to izmantošanu nav pārsūdzams. Tāpat pārsūdzams nebūs lūgums par trešās personas iestāšanos lietā. Pašreizējā likuma redakcija paredz iespēju par šādu lēmumu iesniegt blakus sūdzību, kas būtiski kavē lietas izskatīšanu, taču vairumā gadījumu šādas sūdzības nav pamatotas.

Lai paātrinātu un efektivizētu lietu izskatīšanu, plānotas izmaiņas vairākos likuma pantos, paredzot kasācijas instancei tiesības lietu izskatīt rakstveida procesā.

Likuma grozījumi paredz noteikt fiksētu ar lietas vešanu saistīto atlīdzināmo izdevumu apmēru mantiskās un nemantiskās lietās. Patlaban atlīdzināmie izdevumi par juridisko palīdzību nemantiskās lietās neatbilst faktiskajiem izdevumiem, kas izlietoti, izmantojot juridiskās palīdzības pakalpojumus.

Par grozījumiem Civillikumā otrajā un trešajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.

Saeimas preses dienests