Ekonomikas ministrs: Par darbaspēka nodokļu samazinājumu

15.maija valdības lēmums par darbaspēka nodokļu samazināšanu no 2013.gada, paredzot pakāpenisku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samazināšanu un iestrādājot to likumā, ir būtisks solis Latvijas uzņēmēju konkurētspējas kāpināšanai. Tomēr, turpinot palielināties ekonomiskajai aktivitātei un valsts budžeta ieņēmumiem, pie pirmās iespējas, rūpīgi izvērtējot fiskālos efektus un riskus, būtu jāizmanto iespējas veikt straujāku darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu. Tāpat ir būtiski radīt skaidri paredzamus spēles noteikumus visām iesaistītajām pusēm, piemēram, attiecībā uz pašvaldību budžeta ieņēmumiem, uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

"Pašreizējais plāns un nodokļu likumu grozījumi paredz IIN nākamgad samazināt no 25% līdz 24%. Lietuvā IIN patlaban ir 15%, bet Igaunijā – 21%. Tāpēc arī turpmāk es un Reformu partija nākamā gada budžeta izstrādes gaitā aizstāvēsim pozīciju, ka pie pirmās iespējas, izvērtējot fiskālās iespējas un riskus, darbaspēka nodokļu samazinājumam ir jābūt lielākam. Zemāki darbaspēka nodokļi ir svarīgi ne tikai Latvijas konkurētspējai, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, bet arī ekonomiskās aktivitātes veicināšanai, jaunu un labāk apmaksātu darba vietu radīšanai, investīcijām attīstībā un produktivitātē. Lielāks IIN likmes samazinājums būtu spēcīgāks signāls ēnu ekonomikā strādājošiem uzņēmumiem. Tieši šiem apsvērumiem jākalpo par galvenajiem vadmotīviem, turpmāk domājot par nodokļu politikas izmaiņām," uzsver D.Pavļuts.

To, ka darbaspēka nodokļu samazināšana ir uzņēmumiem ļoti svarīgs solis, apliecina arī Ekonomikas ministrijas iepriekš veiktā gandrīz 50 uzņēmumu aptauja. Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu norādīja, ka jāvirzās uz straujāku IIN samazinājumu (vismaz par 2 procentpunktiem no 2013.gada), bet pakāpeniskāk jāpalielina neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādājamajiem. 83% uzņēmēju norādīja, ka darbaspēka nodokļu samazinājums ļaus palielināt neto darba algas darbiniekiem, 21% – palielinās darba atdevi, ražīgumu, 46% – palielinās darbinieku motivāciju palikt Latvijā. Vienlaikus šādas solis no valdības puses ļautu uzņēmējiem radīt jaunas darba vietas (35%), palielināt investīciju apjomu (23%), palielināt peļņu (23%), kā arī ļaus labāk konkurēt ar pārējām Baltijas valstīm (48%). Tikai 10% aptaujāto atzina, ka darbaspēka nodokļu samazinājums viņu darbību neietekmēs.

Kā uzsver D.Pavļuts, laikā, kad uzņēmēji mēģina pārvarēt krīzes sekas, veikt ieguldījumus un domā par jaunām investīcijām attīstībā, valdības uzdevums ir šīs uzņēmēju aktivitātes atbalstīt ar tiem rīkiem, kas ir tās rīcībā. Viens no galvenajiem investīciju un uzņēmējdarbības vides raksturojumiem ir nodokļu politika, kurai jābūt uzņēmumu attīstību atbalstošai un prognozējamai ilgtermiņā.

Uzņēmumu aptauju par darbaspēka nodokļu samazināšanas scenārijiem Ekonomikas ministrija veica no 14.marta līdz 1.aprīlim. Aptaujā piedalījās 48 uzņēmumi no dažādām tautsaimniecības nozarēm. 62% aptaujāto uzņēmumu nodarbina vairāk nekā 51 darbinieku, un 63% uzņēmumu vidējā bruto darba samaksa ir virs 500 latiem mēnesī. 73% aptaujāto uzņēmumu galvenais produkcijas noieta tirgus ir Latvija, bet 27% – ārvalstis.

Daiga Grūbe, ministra preses sekretāre