Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Piedaloties Lennarta Meri konferencē Igaunijā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2012., Nr. 74 (4677) https://www.vestnesis.lv/ta/id/247717

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Iepazīstoties ar satiksmes jomas šā laika aktualitātēm

Vēl šajā numurā

15.05.2012., Nr. 74 (4677)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Piedaloties Lennarta Meri konferencē Igaunijā

Ministru prezidents:

12.maijā Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, piedaloties Lennarta Meri konferences paneļdiskusijā par eirozonas nākotni, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzsvēra: lai sekmīgi pārvarētu krīzi atsevišķās eirozonas valstīs, tām nepieciešama skaidra krīzes pārvarēšanas stratēģija.

“Jebkura valsts var atteikties no budžeta konsolidācijas. Taču pirms tam jāatbild uz jautājumu – kas finansēs tās budžeta deficītu? Ja uz šo jautājumu atbildes nav, tad vienīgā alternatīva ir konsolidācija,” spriežot par situāciju Grieķijā, norādīja V.Dombrovskis.

Informējot par Latvijas pieredzi krīzes pārvarēšanā, premjers uzsvēra, ka 2009.gada martā neviens nezināja, kas tuvākajos mēnešos notiks ar Latvijas ekonomiku. “Šādās situācijās ir jāizvirza skaidri mērķi un jāizveido pagrieziena punktu sistēma, lai izietu no krīzes. Mūsu situācijā izejas stratēģija bija Latvijas pievienošanās eirozonai līdz 2014.gadam, kurai tika noteikti divi galvenie mērķi – valūtas kursa saglabāšana un budžeta deficīta samazināšana. Skatoties uz to, kas notiek eirozonas dalībvalstīs Dienvideiropā, pārņem sajūta, ka nav izveidota skaidra izejas stratēģija.”

“Latvijas gadījumā starptautisko aizdevēju nostāja bija nepārprotama – ja netiks izpildīti uzstādītie mērķi un prasības, finansiālās palīdzības nebūs. Grieķijas gadījumā jau vairākkārt EK ir turpinājusi sniegt finansiālo palīdzību, neskatoties uz sistemātisku prasību nepildīšanu no Grieķijas puses. Iespējams, šī atšķirīgā pieeja ir bijusi tādēļ, ka Grieķija ir eirozonas valsts, bet Latvija pagaidām vēl atrodas ārpusē, taču esmu pārliecināts, ka arī Grieķijai tuvojas “patiesības brīdis”, kad būs jāizšķiras par skaidru rīcību,” sacīja V.Dombrovskis.

“Pretēji daudzu uzsvērtajai valūtas devalvācijai kā labākajam konkurētspējas uzlabošanas līdzeklim, šīs krīzes pieredze liecina par pretējo – labākos rezultātus uzrāda tās valstis, kas valūtas kursu ir saglabājušas un konkurētspējas atgūšanai veikušas apjomīgas strukturālās reformas – Latvija un pārējās Baltijas valstis ir labākais piemērs,” norādīja Latvijas valdības vadītājs.

“Visbeidzot, atbildot uz jautājumu par eirozonas nākotni, es gribētu apgalvot, ka mana valsts nepievienotos klubam, kas “nedarbojas”. Esam gatavi pievienoties eirozonai jau 2014.gadā, jo visi rādītāji mums signalizē zaļo gaismu un paļaujamies uz eirozonas valstu spēju ieviest stabilizēt situāciju līdz jauno dalībnieku ierašanās brīdim.”

Paneļdiskusijā piedalījās arī ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns, Īrijas Centrālās bankas prezidents Patriks Honohans un Somijas Eiropas lietu ministrs Aleksandrs Štubs, bet diskusiju vadīja laikraksta “Financial Times” korespondents Berlīnē Kventins Pīls.

Mārtiņš Panke, Ministru prezidenta preses sekretārs

Aizsardzības ministrs:

12.maijā aizsardzības ministrs Artis Pabriks piedalījās Lennarta Meri vārdā nosauktajā konferencē Tallinā, Igaunijā, kur diskutēja par Ziemeļvalstu un Baltijas valstu sadarbību aizsardzības jomā.

“NATO un Eiropas Savienības valstis ir darījušas daudz, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju, bet vienlaikus mums ir jāsaprot, ka ir veidi, kā Krievija joprojām ietekmē situāciju Baltijas valstīs – piemēram, iejaucoties mūsu mediju telpā un izplatot tajā sev vēlamo informāciju,” norādīja A.Pabriks. “Latvijai noderētu citu valstu ekspertu pieredze un padomi situācijas risināšanai sašķeltās informatīvās telpas jautājumā.”

Aizsardzības ministrs ar Lietuvas aizsardzības ministri Rasu Juknevičieni atgādināja kolēģiem arī par Krievijas Kaļiņingradas apgabalā izvietoto stratēģisko pretraķešu sistēmu, kas var ietekmēt drošības situāciju reģionā. Ministri vienojās, ka šajā jautājumā reģionālā sadarbība un savstarpējais atbalsts ir ļoti nozīmīgi.

Tāpat A.Pabriks izteica cerību, ka nesen radušās nesaskaņas Polijas un Lietuvas starpā tiks veiksmīgi atrisinātas, tādējādi saglabājot reģiona stabilitāti.

Aizsardzības ministrijas
Militāri publisko attiecību departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!