Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds":. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 15.05.2012., Nr. 74 (4677) https://www.vestnesis.lv/ta/id/247709

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Izglītības un zinātnes ministrija: Par finansējuma nodrošināšanu mācību grāmatu iegādei

Vēl šajā numurā

15.05.2012., Nr. 74 (4677)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Diskusija. Fiskālā disciplīna kā tiesību princips

Ņemot vērā, ka Saeima jau tuvākajās dienās ratificēs Eiropas Savienības “finanšu disciplīnas” līgumu, “Jurista Vārds” uzdeva tieslietu un tautsaimniecības ekspertiem šādus jautājumus: 1) vai Eiropas Savienībai piešķirtā kompetence, pamatojoties uz Eiropas Savienības starpvalstu līgumu par fiskālās disciplīnas nodrošināšanu, nepārkāps valsts suverenitāti – tiesības uz autonomu nacionālo lēmumu pieņemšanu budžeta veidošanas jomā; turklāt, kādam jābūt šā līguma ratifikācijas procesam (ar vienkāršu vai konstitucionālo balsu vairākumu parlamentā vai referendumā); 2) vai pastāv iespēja, ka pēc Eiropas Savienības starpvalstu līguma par fiskālās disciplīnas nodrošināšanu ratifikācijas izveidosies Eiropas Savienības Tiesas un Satversmes tiesas jurisdikcijas kolīzija budžeta veidošanas procesa kontrolē; 3) vai ir nepieciešami grozījumi Latvijas Republikas Satversmē, lai nostiprinātu fiskālās disciplīnas principu, tādējādi nodrošinot arī stabilu pieņemamā Fiskālās disciplīnas likuma ievērošanu (attiecīgs Satversmes grozījumu projekts jau kādu laiku iegūlis Saeimas Juridiskajā komisijā.)

Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padomes atzinums. Līgums par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā – no Eiropas Savienības tiesību un Satversmes viedokļa

Ārlietu ministra izveidotā Starptautisko un Eiropas tiesību neatkarīgo ekspertu padome tika lūgta sniegt analīzi jautājumā par Līguma par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā būtību no Eiropas Savienības tiesību viedokļa un par atbilstošo līguma apstiprināšanas procedūru no Satversmes viedokļa. Ņemot vērā jautājuma steidzamību, padomei tika dots divu nedēļu termiņš šāda atzinuma sniegšanai. Ievērojot minēto laika ierobežojumu, Padome var sniegt īsu konceptuālu atzinumu par konkrētiem tai uzdotajiem jautājumiem, bet nevar šos konceptuālos punktus izvērst detalizēta viedokļa formā. Tomēr padome ir gatava veikt padziļinātu jautājuma izpēti, ja tāda politiskā nepieciešamība un iespēja rastos. Ārlietu ministra uzdotie jautājumi ir šādi: 1) kaut arī Līgumā noteikts, ka tas atbilst ES tiesībām, vai tomēr Līgums nepaplašina Eiropas Komisijas kompetenci, piemēram, saistībā ar to lomu, kas Komisijai noteikta Līguma 8.panta ietvaros; 2) vai Eiropas Savienības tiesas iesaiste nav pretrunā ar Līgumos par ES un par ES darbību noteikto Eiropas Savienības tiesas lomu; 3) vai ar šo Līgumu netiek nodota daļa valsts institūciju kompetences Eiropas Savienības institūcijām attiecībā uz tiesībām valstij pieņemt pašai valsts budžetu; 4) Līguma statuss – Eiropas Savienības tiesību sastāvdaļa vai atsevišķs starptautisks līgums, kuru ir noslēgušas lielākā daļa no ES dalībvalstīm; 5) vai ar Līgumu tiek deleģētas būtiskas kompetences; vai Saeimā nepieciešams kvalificētais vai vienkāršais balsu vairākums.

Iveta Ceple. Valsts atbalsta un publiskā iepirkuma mijiedarbība

Raksta mērķis ir noskaidrot, vai līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskā iepirkuma procedūrā var veidot valsts atbalstu Līguma par Eiropas Savienības darbību izpratnē. Atbilde uz šo jautājumu ir pozitīva. Valsts atbalsts publiskajā iepirkumā ir iespējams, jo publiskais iepirkums nav izslēgts no valsts atbalsta kontroles regulējuma jomas. Normatīvajos aktos nav uzskaitīti konkrēti, izsmeļoši kritēriji valsts atbalsta esamības konstatēšanai publiskajā iepirkumā (izņemot attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu – pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – finansēšanu, Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi skaidrus kritērijus, kuriem izpildoties tiek izslēgta valsts atbalsta pastāvēšana). Praksē, izvērtējot, vai konkrētais publiskais iepirkums veido valsts atbalstu, ir jānoskaidro, vai piegādātājam, kuram tiek piešķirtas līguma slēgšanas tiesības publiskā iepirkuma procedūras rezultātā, tiek radīta kāda ekonomiska priekšrocība. Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka valsts atbalsts pastāv gadījumā, ja piegādātājs saņem tādu ekonomisko priekšrocību, ko tas nebūtu saņēmis parastos tirgus apstākļos.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!